CÄsu kaujas bija viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem pavÄrsiena punktiem Latvijas NeatkarÄ«bas kara gaitÄ. Kaujas noslÄdzÄs ar Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigÄdes pÄrliecinoÅ”u uzvaru.
CÄsu kaujas bija viens no nozÄ«mÄ«gÄkajiem pavÄrsiena punktiem Latvijas NeatkarÄ«bas kara gaitÄ. Kaujas noslÄdzÄs ar Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigÄdes pÄrliecinoÅ”u uzvaru.
CÄsu kauju iemesli ir saistÄ«ti ar nozÄ«mÄ«gajÄm izmaiÅÄm stratÄÄ£iskajÄ situÄcijÄ 1919. gada maija beigÄs. 22.05.1919. pretlielinieciskie spÄki atbrÄ«voja RÄ«gu; 25.05. Igaunijas armija ieÅÄma Pleskavu; 28.05. krievu pretlieliniecisko spÄku AtseviŔķais Ziemeļu korpuss ieÅÄma GatÄinu KrievijÄ, kas atradÄs Petrogradas tuvumÄ. Krievijas SarkanÄ armija strauji atkÄpÄs uz austrumiem, drÄ«zumÄ bija gaidÄma Petrogradas kriÅ”ana pretlieliniecisko spÄku rokÄs. Vienlaikus VÄcijÄ bija izveidojusies iekÅ”politiska krÄ«ze, plaÅ”Äm politiskÄm un militÄrÄm aprindÄm protestÄjot pret VÄcijai uzspiestajiem Versaļas miera noteikumiem. DrÄ«zumÄ bija gaidÄma iespÄjama karadarbÄ«bas atsÄkÅ”anÄs pret Antantes valstu armijÄm VÄcijas rietumos, kÄ arÄ« pret Polijas armiju un Antantes valstÄ«m labvÄlÄ«gajiem spÄkiem BaltijÄ (Igaunijas armiju un Latvijas Pagaidu valdÄ«bai lojÄlo karaspÄku). VÄcijas militÄrÄs vadÄ«bas intereses Å”ajos apstÄkļos bija: savas ietekmes nostiprinÄÅ”ana BaltijÄ, vienlaikus vÄjinot LielbritÄnijas, Francijas un Igaunijas pozÄ«cijas; vÄcu karaspÄka evakuÄcijas no Latvijas nepieļauÅ”ana; militÄra atbalsta sniegÅ”ana VÄcijas interesÄm lojÄlajai Niedras valdÄ«bai; sakaru nodibinÄÅ”ana ar krievu AtseviŔķo Ziemeļu korpusu.
29.05.1919. BaltieÅ”u landesvÄra komandieris AlfrÄds FleÄers (Alfred Fletcher) deva pavÄli par trÄ«s kolonnu virzīŔanos no RÄ«gas uz austrumiem un ziemeļaustrumiem, lai sasniegtu lÄ«niju LiepnaāBalviāLubÄna. Kolonnas no RÄ«gas izgÄja 31.05.1919., kad Igaunijas armija bija atbrÄ«vojusi AlÅ«ksni, Valmieru, Gulbeni, bet Ziemeļlatvijas brigÄde ā CÄsis. RezultÄtÄ BaltieÅ”u landesvÄra kolonnas virzÄ«jÄs Igaunijas armijas labajÄ flangÄ un aizmugurÄ, apdraudot tÄs komunikÄciju lÄ«nijas. Neskatoties uz pienÄkuÅ”ajÄm ziÅÄm par Igaunijas armijas panÄkumiem VidzemÄ, landesvÄra kolonnu kustÄ«bas virzieni netika mainÄ«ti, kas noveda pie abu puÅ”u sastapÅ”anÄs pie CÄsÄ«m.
Igaunijas politiskÄ un militÄrÄ vadÄ«ba VÄcijas armijas un BaltieÅ”u landesvÄra vienÄ«bu kustÄ«bu Igaunijas robežu virzienÄ uzskatÄ«ja par draudu savai neatkarÄ«bai. Igaunijas valdÄ«ba neatzina Niedras valdÄ«bu, uzskatot, ka leÄ£itÄ«mÄ vara LatvijÄ pieder Latvijas Tautas padomei un KÄrļa UlmaÅa vadÄ«tajai Latvijas Pagaidu valdÄ«bai. Pagaidu valdÄ«bas pÄrstÄve atbrÄ«votajos Vidzemes apgabalos ā Ziemeļlatvijas civilpÄrvalde ā 25.05.1919. pasludinÄja Andrievu Niedru un viÅa valdÄ«bas ministrus par sazvÄrniekiem un uzdeva sekvestrÄt viÅu Ä«paÅ”umus.
02.06.1919. BaltieÅ”u landesvÄra vidÄjÄ kolonna (komandieris VÄcijas armijas kapteinis Ernsts VoldemÄrs fon JÄna (Ernst Woldemar von Jena)) sasniedza IeriÄ·us un konstatÄja, ka CÄsÄ«s atrodas Ziemeļlatvijas brigÄdes 2. CÄsu kÄjnieku pulks. Ziemeļlatvijas brigÄdes vadÄ«ba informÄja landesvÄra pÄrstÄvjus, ka lielinieku spÄki ir padzÄ«ti no Vidzemes centrÄlÄs un austrumu daļas, un aicinÄja mainÄ«t landesvÄra kolonnu virzÄ«bu, lai vajÄtu Sarkano armiju. 03.06.1919. CÄsÄ«s ieradÄs landesvÄra ziemeļu kolonna (komandieris Heinrihs fon Manteifelis), kura pÄc sarunÄm Ziemeļlatvijas brigÄdes Å”tÄbÄ tika piespiesta pamest CÄsis.
03.06.1919. 2. CÄsu kÄjnieku pulks saÅÄma Igaunijas armijas virspavÄlnieka Johana Laidonera (Johan Laidoner) pavÄli ieÅemt IeriÄ·u dzelzceļa mezglu, lai nodroÅ”inÄtu Igaunijas armijas bruÅoto vilcienu darbÄ«bu Latgales frontÄ. VÄcieÅ”i tika informÄti, ka ziemeļos no SiguldasāNÄ«tauresāVecpiebalgas lÄ«nijas SarkanÄs armijas daļu nav.
04.06.1919. abas puses apmainÄ«jÄs ultimÄtiem. Igaunija pieprasÄ«ja BaltieÅ”u landesvÄram atkÄpties aiz lÄ«nijas Gaujas GrÄ«vaāSiguldaāNÄ«taureāVecpiebalgaāJaungulbene. Niedras valdÄ«ba un A. FleÄers atbildÄja ar prasÄ«bu Igaunijas armijai Äetru dienu laikÄ pamest Latvijas teritoriju, neskatoties uz to, ka Igaunijas armija tobrÄ«d sekmÄ«gi vajÄja Sarkano armiju. TÄpat Igaunijas valdÄ«bai tika pieprasÄ«ta Niedras valdÄ«bas atzīŔana un Ziemeļlatvijas brigÄdes pakļauÅ”ana A. FleÄeram. 04.06.1919. pÄcpusdienÄ A. FleÄers deva pavÄli E. V. fon JÄnam ar BaltieÅ”u landesvÄra un VÄcijas brÄ«vkorpusu palÄ«dzÄ«bu ieÅemt CÄsis 05.06.1919.
05.06.1919., pÄc ultimÄta termiÅa iztecÄÅ”anas, uz IeriÄ·u staciju izbrauca igauÅu bruÅuvilciens Nr. 2 ar 2. CÄsu kÄjnieku pulka izlÅ«kiem. Pie Amatas tilta to apÅ”audÄ«ja vÄcu karavÄ«ri, viens igauÅu karavÄ«rs tika ievainots. PÄc Ŕīs sadursmes VÄcijas armijas 6. rezerves korpusa Å”tÄbs JelgavÄ nosÅ«tÄ«ja Igaunijas pusei ultimÄtu, kurÄ tika norÄdÄ«ts uz to, ka Igaunijas pakļautÄ«bÄ atrodoÅ”ies latvieÅ”u karavÄ«ri uzbrukuÅ”i VÄcijas pavÄlniecÄ«bai pakļautiem spÄkiem. RÄ«digers fon der Golcs (Gustav Adolf Joachim Rüdiger Graf von der Goltz) pieprasÄ«ja Igauniju atturÄties no iejaukÅ”anÄs Latvijas iekÅ”ÄjÄs lietÄs un atkÄpties aiz latvieÅ”u-igauÅu valodu robežas (AinažiāValkaāIzborska). J. Laidoners uz Å”o ultimÄtu atbildÄja, norÄdot, ka cÄ«Åas turpinÄÅ”anai pret Sarkano armiju tiem ir nepiecieÅ”ama dzelzceļa lÄ«nija no IeriÄ·iem lÄ«dz Gulbenei un viÅÅ” nevar pieļaut tÄs iznÄ«cinÄÅ”anu. TÄpat J. Laidoners paziÅoja R. fon der Golcam par Krustpils un JÄkabpils atbrÄ«voÅ”anu, atkÄrtoti piedÄvÄjot vÄcu pusei apturÄt tÄlÄko virzÄ«bu uz ziemeļiem un cÄ«nÄ«ties pret Sarkano armiju.
VÄcu puse uzbrukumam CÄsÄ«m bija sakopojusi sekojoÅ”us spÄkus: daļu BaltieÅ”u landesvÄra Trieciennodaļas, JÄnas kaujas bataljonu, Kainaha ložmetÄju-snaiperu nodaļu, ZÄ«verta artilÄrijas bateriju un DzelzsdivÄ«zijas Petersdorfa brÄ«vkorpusu, kurÅ” uz vienu dienu tika nodots landesvÄra rÄ«cÄ«bÄ. Pavisam vÄcu spÄkos uzbrukumam bija sakopoti ap 1200ā1300 karavÄ«ru. OperÄciju vadÄ«ja E. V. fon JÄna.
CÄsis aizstÄvÄja 2. CÄsu kÄjnieku pulks (komandieris KriÅ”jÄnis BerÄ·is), kurÅ” atradÄs formÄÅ”anas stadijÄ, bija vÄji apmÄcÄ«ts, vÄji apbruÅots un apgÄdÄts. Kaujas sÄkumÄ pulkÄ bija aptuveni 960 karavÄ«ri. Pulku atbalstÄ«ja divi igauÅu bruÅuvilcieni (Nr. 2 un Nr. 4), Eduarda Plan-Dubrovska komandÄtais eskadrons (agrÄkais 1. latvieÅ”u atseviŔķÄs brigÄdes 1. kavalÄrijas diviziona 1. eskadrons), kÄ arÄ« vairÄkas CÄsÄ«s steigÄ izveidotas brÄ«vprÄtÄ«go nodaļas. Abu puÅ”u skaitliskais sastÄvs bija aptuveni lÄ«dzÄ«gs, taÄu vÄcu vienÄ«bas bija labÄk apbruÅotas, apmÄcÄ«tas un ar lielÄku kaujas pieredzi.
VÄcu spÄku uzbrukums CÄsÄ«m sÄkÄs 06.06.1919. pulksten 3 no rÄ«ta. 2. CÄsu kÄjnieku pulkam ar bruÅoto vilcienu atbalstu izdevÄs atsist visus pretinieka frontÄlos uzbrukumus pilsÄtai. Kaujas iznÄkumu izŔķīra divi vÄcu apejoÅ”i manevri, kas tika virzÄ«ti uz austrumiem un ziemeļaustrumiem no CÄsÄ«m, apdraudot dzelzceļa lÄ«niju CÄsisāValmiera. Ap plkst. 13.00ā14.00 2. CÄsu pulks bija spiests atstÄt CÄsis, nesagaidot solÄ«tos igauÅu papildspÄkus. AtkÄpÅ”anÄs lÄ«dz Raunas upes pozÄ«cijÄm notika haotiski, pulks daļÄji izira, un bija nepiecieÅ”ams laiks, lai tas atgÅ«tu kaujas spÄjas. 07.06.1919. 2. CÄsu kÄjnieku pulku pozÄ«cijÄs nomainÄ«ja igauÅu 6. kÄjnieku pulka daļas.
PrecÄ«zi abu puÅ”u zaudÄjumi 06.06.1919. kaujÄ nav zinÄmi. 2. CÄsu kÄjnieku pulks zaudÄja vismaz 13 krituÅ”os un 37 ievainotos. PÄc citÄm ziÅÄm ā ap 40 krituÅ”ie un 100 ievainotie un bez vÄsts pazuduÅ”ie. IgauÅu bruÅuvilcieni zaudÄja divus krituÅ”os, bet 6. kÄjnieku pulks ā septiÅus sagÅ«stÄ«tus izlÅ«kus. LandesvÄra vienÄ«bas kaujÄ zaudÄja vismaz deviÅus krituÅ”os un no ievainojumiem miruÅ”os (Kainaha un Petersdorfa nodaļu zaudÄjumi nav zinÄmi).
SÄkoties karadarbÄ«bai, 06.06.1919. RÄ«gÄ tika arestÄts Igaunijas militÄrais pÄrstÄvis LatvijÄ Juliuss Jirgensons (Julius Jürgenson). 06.06.1919. vakarÄ Niedras valdÄ«ba uzÅÄma Latvijas pavalstniecÄ«bÄ BaltieÅ”u landesvÄra komandieri, VÄcijas armijas majoru A. FleÄeru, lai VÄcijai nevarÄtu pÄrmest iejaukÅ”anos Latvijas iekÅ”ÄjÄs lietÄs. Pulkvedis JÄnis Balodis un kÅazs Anatols LÄ«vens, kuru komandÄtÄs vienÄ«bas atradÄs BaltieÅ”u landesvÄra operatÄ«vÄ pakļautÄ«bÄ, atteicÄs savus spÄkus iesaistÄ«t karadarbÄ«bÄ pret Igaunijas un Ziemeļlatvijas karaspÄku.
06.06.1919. vakarÄ J. Laidoners pavÄlÄja ar Igaunijas armijas 3. divÄ«zijas pulkiem atgÅ«t CÄsis. 3. un 6. igauÅu kÄjnieku pulki 06.ā07.06.1919. tika koncentrÄti StraupesāLodesāRaunas lÄ«nijÄ. 08.06.1919. sÄkÄs igauÅu spÄku uzbrukums, kuru atbalstÄ«ja trÄ«s bruÅuvilcieni. VÄcu spÄki CÄsu rajonÄ bija ievÄrojami pastiprinÄti. IgauÅu uzbrukuma atvairīŔanÄ plaÅ”i tika izmantota arÄ« aviÄcija. Kaujas ar mainÄ«gÄm sekmÄm turpinÄjÄs lÄ«dz 10.06.1919., kad ar Sabiedroto valstu militÄro misiju pÄrstÄvju starpniecÄ«bu tika panÄkta uguns pÄrtraukÅ”ana. 08.ā10.06. kaujÄs Igaunijas armija zaudÄja 15 krituÅ”os un 45 ievainotos.
08.ā09.06.1919. Igaunijas armija pie Narvas apÅ”audÄ«ja un sagÅ«stÄ«ja trÄ«s vÄcu lidmaŔīnas. MÄÄ£inÄjumi uzÅemt sakarus ar Igaunijas armijas operatÄ«vajÄ pakļautÄ«bÄ atrodoÅ”os Krievijas Ziemeļu korpusu, lai panÄktu tÄ atbalstu konfliktÄ, radÄ«ja bažas par krievu pretlieliniecisko spÄku lojalitÄti. Igaunijas armija Ä«slaicÄ«gi pÄrtrauca korpusa apgÄdi ar artilÄrijas lÄdiÅiem un pÄrtiku.
08.06.1919. Igaunijas valdÄ«ba formulÄja prasÄ«bas karadarbÄ«bas pÄrtraukÅ”anai: pilnÄ«ga un nekavÄjoÅ”a vÄcu karaspÄka evakuÄcija no Latvijas; visu VÄcijas pavalstnieku izslÄgÅ”ana no landesvÄra; VÄcijas materiÄlÄ un morÄlÄ atbalsta pÄrtraukÅ”ana BaltieÅ”u landesvÄram; Niedras valdÄ«bas naidÄ«gÄs darbÄ«bas pÄrtraukÅ”ana.
10.06.1919. CÄsÄ«s notika pamiera sarunas ar Sabiedroto valstu pÄrstÄvju starpniecÄ«bu (vadÄ«tÄjs ASV militÄrÄs misijas vadÄ«tÄjs Baltijas valstÄ«s Vorviks GrÄ«ns (Warwick Greene)), kurÄs piedalÄ«jÄs BaltieÅ”u landesvÄra, Niedras valdÄ«bas, Igaunijas armijas, Ziemeļlatvijas brigÄdes un LÄ«vena nodaļas pÄrstÄvji. Abas puses nespÄja vienoties par pamiera noteikumiem. Tika nolemts, ka uguns pÄrtraukÅ”ana turpinÄsies lÄ«dz nÄkamajai pamiera sarunu kÄrtai CÄsÄ«s 13.06.1919.
13.06.1919. CÄsÄ«s atbilstoÅ”i Antantes valstu misijas vadÄ«tÄja Baltijas valstÄ«s Huberta Gofa (Sir Hubert de la Poer Gough) instrukcijÄm (uzbrukuma operÄciju apturÄÅ”ana no abÄm pusÄm; izpostÄ«to dzelzceļa un sakaru lÄ«niju atjaunoÅ”ana; dzelzceļa lÄ«nijas ValkaāIeriÄ·iāVecgulbeneāJÄkabpils nodoÅ”ana Igaunijas armijai) abÄm pusÄm tika piedÄvÄti jauni pamiera noteikumi. A. FleÄers maldinÄja Sabiedroto valstu pÄrstÄvjus, uzsverot, ka neatrodas R. fon der Golca operatÄ«vÄ pakļautÄ«bÄ, bet kÄ Latvijas pavalstnieks darbojas vienÄ«gi pÄc Niedras valdÄ«bas norÄdÄ«jumiem. ViÅÅ” lÅ«dza dot laiku lÄ«dz 18.06.1919., lai konsultÄtos ar valdÄ«bu par jaunajiem pamiera nosacÄ«jumiem.
13.06.1919. vakarÄ R. fon der Golcs noraidÄ«ja H. Gofa 10.06.1919. izteikto ultimÄtu par savu spÄku atvilkÅ”anu aiz SiguldasāJaungulbenes lÄ«nijas, tÅ«lÄ«tÄju daļas karaspÄka evakuÄciju no Latvijas un K. UlmaÅa valdÄ«bas darbÄ«bas atļauÅ”anu, norÄdot, ka pilda tikai VÄcijas pavÄlniecÄ«bas rÄ«kojumus. 14.06.1919. R. fon der Golcs nosÅ«tÄ«ja telegrammu J. Laidoneram, kurÄ norÄdÄ«ja, ka, Åemot vÄrÄ dezertÄjuÅ”o Padomju Latvijas armijas karavÄ«ru iekļauÅ”anu Ziemeļlatvijas brigÄdÄ, uzskata to par lieliniecisku, tÄtad ā par saviem ienaidniekiem, un draudÄja attiecÄ«gi rÄ«koties. 16.06.1919. arÄ« A. FleÄers nosÅ«tÄ«ja telegrammu, kurÄ nosauca igauÅu un Ziemeļlatvijas spÄkus par lielinieciskiem un draudÄja pÄrtraukt pamieru. 17.06.1919. H. Gofs aicinÄja BaltieÅ”u landesvÄru nosÅ«tÄ«t spÄkus uz fronti pret Sarkano armiju, apstiprinÄja pamiera turpinÄÅ”anu un garantÄja, ka Igaunijas karaspÄks neuzbruks vÄcu spÄkiem. H. Gofs aicinÄja A. FleÄeru piedalÄ«ties jaunÄs pamiera sarunÄs 20.06.1919. ValkÄ.
15.06.1919. R. fon der Golcs deva pavÄli par DzelzsdivÄ«zijas spÄku koncentrÄÅ”anu uzbrukumam Limbažu, Straupes un tÄlÄk Valmieras virzienÄ. LandesvÄra uzbrukums bija plÄnots ValmierasāStrenÄu virzienÄ. 16.06.1919. A. FleÄers pavÄlÄja izveidot trÄ«s landesvÄra uzbrukuma kolonnas uz austrumiem no CÄsÄ«m un uzsÄka 433. aviÄcijas nodaļas pÄrvietoÅ”anu uz CÄsÄ«m, lai sniegtu gaisa atbalstu gaidÄmajÄ operÄcijÄ. 16.06.1919. A. FleÄers izplatÄ«ja slepenu instrukciju BaltieÅ”u landesvÄra virsniekiem, izskaidrojot nepiecieÅ”amÄ«bu nekavÄjoties atsÄkt karadarbÄ«bu pret Igaunijas un Ziemeļlatvijas karaspÄku. ViÅÅ” aicinÄja savus karavÄ«rus cÄ«nÄ«ties pret LielbritÄnijas interesÄm BaltijÄ, kuras aizstÄvot āpuslielinieciskÄsā Igaunijas un K. UlmaÅa valdÄ«bas. A. FleÄers uzsvÄra, ka tikai Niedras valdÄ«ba aizstÄv VÄcijas un vÄcbaltieÅ”u intereses LatvijÄ (tai skaitÄ zemes pieŔķirÅ”anu vÄcu karavÄ«riem) un ka uzvaras gadÄ«jumÄ LielbritÄnija bÅ«s spiesta atzÄ«t izveidojuÅ”os situÄciju.
17.06.1919. R. fon der Golcs saÅÄma VÄcijas armijas pavÄlniecÄ«bas āZiemeļiā instrukcijas, kurÄs bija norÄdÄ«ts, ka vÄcu spÄku evakuÄcija no Baltijas nav vÄlama un galvenais politiskais mÄrÄ·is ir vÄcu kolonistu nometinÄÅ”anas LatvijÄ jautÄjuma atrisinÄÅ”ana. PavÄlniecÄ«ba akceptÄja iespÄjamo R. fon der Golca pÄrieÅ”anu Latvijas pavalstniecÄ«bÄ. Tika arÄ« norÄdÄ«ts, ka konflikta gadÄ«jumÄ ar igauÅiem VÄcijas armijas daļÄm formÄli ir jÄpÄriet Niedras valdÄ«bas dienestÄ. 18.06.1919. DzelzsdivÄ«zija noslÄdza lÄ«gumu par pÄrieÅ”anu Niedras valdÄ«bas dienestÄ.
CÄsu kauju otrÄ posma sÄkumÄ 19.06.1919. BaltieÅ”u landesvÄra un DzelzsdivÄ«zijas daļu kopÄjais sastÄvs InÄukalnaāCÄsu rajonÄ sasniedza aptuveni 7000 karavÄ«rus (no tiem 3900 durkļi un zobeni) ar 274 ložmetÄjiem, 46 lielgabaliem, 16 mÄ«nmetÄjiem, vienu bruÅoto vilcienu, piecÄm bruÅumaŔīnÄm un 40 lidmaŔīnÄm. DzelzsdivÄ«zijas vienÄ«bas bija koncentrÄtas InÄukalna rajonÄ un bija sadalÄ«tas divÄs kolonnÄs, kurÄm bija jÄuzbrÅ«k Limbažu un Straupes virzienÄ. LandesvÄra un tam piekomandÄtie VÄcijÄ saformÄtie brÄ«vkorpusi bija koncentrÄti CÄsu apkÄrtnÄ un sadalÄ«ti trÄ«s kolonnÄs ar uzdevumiem uzbrukt Valmieras un Raunas virzienÄ. VÄcu spÄku rezerves atradÄs CÄsÄ«s un RÄ«gÄ. LandesvÄra vienÄ«bu darbÄ«bu vadÄ«ja A. FleÄers. KopÄjo operÄcijas vadÄ«bu formÄli uzÅÄmÄs Niedras valdÄ«bas kara ministrs Teodors Vankins.
Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigÄdes spÄkos kauju sÄkumÄ LimbažuāStraupesāCÄsuāRaunas rajonÄ atradÄs aptuveni 9500 karavÄ«ri (no tiem 6350 durkļi un zobeni), 192 ložmetÄji un patÅ”autenes, 27 lielgabali, trÄ«s bruÅotie vilcieni. Igaunijas armijas operatÄ«vajÄ pakļautÄ«bÄ esoÅ”ajÄs latvieÅ”u vienÄ«bÄs (2. CÄsu kÄjnieku pulks, E. Plan-Dubrovska eskadrons, divas artilÄrijas baterijas, vietÄjÄs komandantÅ«ras) bija aptuveni 2700 karavÄ«ri (tai skaitÄ 1600 durkļi un zobeni), 50 ložmetÄji un patÅ”autenes, seÅ”i lielgabali. IgauÅu un Ziemeļlatvijas brigÄdes spÄki bija izvietoti sekojoÅ”i: Igaunijas armijas 9. kÄjnieku pulks Limbažos, 6. kÄjnieku pulks StraupÄ, 3. kÄjnieku pulks RaunÄ, Ziemeļlatvijas brigÄdes 2. CÄsu kÄjnieku pulks starp 6. un 3. kÄjnieku pulku pie CÄsuāValmieras dzelzceļa lÄ«nijas. IgauÅu rezerves atradÄs ValmierÄ un ValkÄ. OperÄciju vadÄ«ja Igaunijas armijas 3. divÄ«zijas komandieris Ernsts Peders (Ernst Pƶdder) un Å”tÄba priekÅ”nieks Nikolajs RÄks (Nikolai Reek).
VÄcu spÄku ofensÄ«va sÄkÄs 19.06.1919. ar DzelzsdivÄ«zijas kreisÄs kolonnas (komandieris fon Blankenburgs (von Blankenburg)) uzbrukumu Limbažu virzienÄ. Å ajÄ dienÄ notika pirmÄ kaujas saskare pie Vidrižiem, kurÄ varoÅa nÄvÄ krita Limbažu komandants Vilis Ä¢elbe. 20.06.1919. uzbrukumÄ Straupei pÄrgÄja DzelzsdivÄ«zijas labÄ kolonna (komandieris Evalds fon Kleists (Ewald von Kleist)). TÄ ieÅÄma Straupi, taÄu nespÄja pÄrvarÄt igauÅu 6. kÄjnieku pulka pretestÄ«bu. 20.06.1919. pie Limbažiem igauÅu 9. kÄjnieku pulks sakÄva Blankenburga kolonnu. PÄc maldinoÅ”u ziÅu saÅemÅ”anas par Kleista kolonnas panÄkumiem un nezinot par neveiksmi pie Limbažiem, 21.06.1919. uzbrukumÄ pÄrgÄja landesvÄra galvenie spÄki. Kreisajai kolonnai (komandieris E. V. fon JÄna) neizdevÄs gÅ«t vÄrÄ Åemamus panÄkumus dzelzceļa rajonÄ. VidÄjÄ kolonna (komandieris Hanss fon Malmede (Hans von Malmede)) pÄc vairÄku stundu kaujas sakÄva 2. CÄsu kÄjnieku pulka bataljonu (sagÅ«stÄ«ti ap 80 latvieÅ”u karavÄ«ri), pÄrrÄva fronti un strauji virzÄ«jÄs uz ziemeļiem. Labajai kolonnai (komandieris Albrehts Bekelmans (Albrecht Bƶckelmann)) pÄc sÄkotnÄjiem panÄkumiem izdevÄs pietuvoties Raunai, taÄu kauju turpinÄjumÄ neizdevÄs pÄrvarÄt igauÅu 3. kÄjnieku pulka pretestÄ«bu.
22.06.1919. Kleista kolonna izmisÄ«gos uzbrukumos nesekmÄ«gi mÄÄ£inÄja pÄrraut 6. kÄjnieku pulka pozÄ«cijas. TikmÄr 9. kÄjnieku pulks pÄc Blankenburga kolonnas sakauÅ”anas apdraudÄja DzelzsdivÄ«zijas kreiso flangu un aizmuguri. BaltieÅ”u landesvÄra iecirknÄ« Igaunijas armija 21.ā22.06.1919. iesaistÄ«ja savas rezerves ā 1. kÄjnieku pulka bataljonu, Kaleva-Maleva bataljonu un Kuperjanova partizÄnu bataljonu, divus bruÅotus vilcienus, divas bruÅumaŔīnas un smago artilÄriju. KopÄ ar Ziemeļlatvijas brigÄdes daļu atbalstu igauÅu pretuzbrukums bija sekmÄ«gs, un landesvÄra vidÄjÄ kolonna tika sakauta. Lielie zaudÄjumi un operatÄ«vÄs situÄcijas pasliktinÄÅ”anÄs spieda vÄcu spÄkus uzsÄkt atkÄpÅ”anos.
23.06.1919. rÄ«tÄ Igaunijas armija atbrÄ«voja CÄsis, iegÅ«stot trofejas: trÄ«s smagos lielgabalus, 12 ložmetÄjus un divas lidmaŔīnas, vienu lokomotÄ«vi, 102 vagonus un citas lietas. 24.06.1919. igauÅu spÄki sasniedza IeriÄ·us un Siguldu. VÄcu karaspÄks turpinÄja strauju atkÄpÅ”anos uz Juglas pozÄ«cijÄm. LÄ«dz ar to CÄsu kaujas bija noslÄguÅ”Äs. 21.ā23.06.1919. kaujÄs krita, mira no ievainojumiem vai pazuda bez vÄsts vismaz 59 vÄcbaltieÅ”u karavÄ«ri. DzelzsdivÄ«zijas un vÄcu brÄ«vkorpusu zaudÄjumi nav zinÄmi. Igaunijas armija 19.ā23.06.1919. kaujÄs kÄ trofejas ieguva 39 ložmetÄjus, seÅ”us lielgabalus un astoÅus mÄ«nmetÄjus. IgauÅu un Ziemeļlatvijas brigÄdes zaudÄjumi Å”ajÄ kauju posmÄ sasniedza vismaz 123 krituÅ”os, miruÅ”os un bez vÄsts pazuduÅ”os, kÄ arÄ« ap 300 ievainotos (tai skaitÄ 2. CÄsu kÄjnieku pulks zaudÄja vismaz 13 krituÅ”os un 45 ievainotos).
PretrunÄ«gi ir tikusi vÄrtÄta J. Baloža komandÄtÄs 1. latvieÅ”u atseviŔķÄs brigÄdes neitralitÄte CÄsu kaujÄs. J. Balodis atzina K. UlmaÅa Pagaidu valdÄ«bu, atteicÄs izpildÄ«t A. Niedras rÄ«kojumus un uzturÄja slepenus kontaktus ar Ziemeļlatvijas brigÄdi. Vienlaikus, vadoties pÄc Antantes valstu militÄro misiju norÄdÄ«jumiem un cenÅ”oties nepieļaut vienÄ«bu atbruÅoÅ”anu, viÅÅ” aizliedza savas brigÄdes daļÄm pÄriet Igaunijas armijas pusÄ. 21.06.1919. neitralitÄte faktiski tika pÄrkÄpta, J. Balodim pavÄlot savas brigÄdes kaujas bataljoniem stÄties Austrumu frontes pavÄlnieka JÅ«lija Jansona operatÄ«vÄ pakļautÄ«bÄ. TurpmÄkajÄs dienÄs RÄ«gÄ notika vairÄkas bruÅotas sadursmes starp latvieÅ”u un vÄcu karavÄ«riem.
CÄsu kauju turpinÄjums bija Juglas kaujas (26.06.ā03.07.1919), kas noslÄdzÄs ar Strazdumuižas pamieru (03.07.1919). CÄsu kaujÄs BaltieÅ”u landesvÄra un VÄcijas armijas DzelzsdivÄ«zijas daļas piedzÄ«voja sakÄvi, kas noveda pie Niedras valdÄ«bas demisijas, K. UlmaÅa vadÄ«tÄs Pagaidu valdÄ«bas darbÄ«bas atjaunoÅ”anas un VÄcijas reakcionÄro politisko un militÄro aprindu politikas transformÄcijas LatvijÄ. CÄsu kaujas deva Padomju Krievijas Sarkanajai armijai operatÄ«vu pauzi, ļaujot nostiprinÄties LatgalÄ, kuras atbrÄ«voÅ”ana bija jÄatliek uz pusgadu.
BaltieÅ”u landesvÄra vÄcbaltieÅ”u formÄjumi CÄsu kaujÄs (06.ā24.06.1919.) zaudÄja ap 300 krituÅ”os, ievainotos un bez vÄsts pazuduÅ”os. DzelzsdivÄ«zijas un vÄcu brÄ«vkorpusu zaudÄjumi nav zinÄmi, tie varÄja bÅ«t aptuveni lÄ«dzÄ«gi, jo veidoja apmÄram pusi no kaujÄs iesaistÄ«tajiem spÄkiem. IgauÅu un Ziemeļlatvijas karaspÄka zaudÄjumi sasniedza vismaz 166 krituÅ”os, miruÅ”os un bez vÄsts pazuduÅ”os, kÄ arÄ« ap 400 ievainotos. LatvieÅ”u formÄjumu zaudÄjumi CÄsu kaujÄs sasniedza vismaz 33 krituÅ”os un 82 ievainotos. CÄsu kaujas kļuva par asiÅainÄkajÄm kaujÄm BaltieÅ”u landesvÄra vÄsturÄ. Igaunijas armijai Ŕīs kaujas kļuva par vienu no lielÄkajÄm uzvarÄm Igaunijas NeatkarÄ«bas karÄ. 22.06. IgaunijÄ tiek svinÄts kÄ Uzvaras diena. 1921. gadÄ 22.06. LatvijÄ tika noteikts par Latvijas brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄju dienu, mÅ«sdienÄs Å”is datums ir iekļauts kalendÄrÄ kÄ atceras diena ā VaroÅu piemiÅas diena.
CÄsu kaujas ir atspoguļotas romÄnÄ āDvÄseļu putenisā (Aleksandrs GrÄ«ns), spÄlfilmÄ āDvÄseļu putenisā (2019, režisors Dzintars Dreibergs), dokumentÄlajÄ filmÄ āCÄsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vÄsturÄā (2019, režisors Kaspars Goba). CÄsu kauju piemiÅa iemūžinÄta pieminekļos: Uzvaras piemineklÄ« CÄsÄ«s (arÄ« BrÄ«vÄ«bas piemineklis, KrituÅ”o varoÅu piemineklis, 1924, nojaukts 1951. gadÄ, atjaunots 1998. gadÄ), CÄsu pulka Skolnieku rotas piemineklÄ« CÄsÄ«s (1938, 1952. gadÄ demontÄts, atjaunots 1992. gadÄ), piemineklÄ« CÄsu kauju atcerei Liepas pagastÄ (1935).
JÄnis Å iliÅÅ” "CÄsu kaujas". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/127265-C%C4%93su-kaujas (skatÄ«ts 22.11.2026)