AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2024. gada 9. oktobrī
Jānis Å iliņŔ

Cēsu kaujas

(vācu Schlacht von Wenden, igauņu VƵnnu lahing)
bruņotu sadursmju un kauju sērija no 06.06.1919. lÄ«dz 24.06.1919. Latvijas NeatkarÄ«bas kara (1918–1920) laikā starp Niedras valdÄ«bas formālā pakļautÄ«bā esoÅ”ajiem militārajiem formējumiem (BaltieÅ”u landesvēru, DzelzsdivÄ«ziju) un Igaunijas armiju un tās operatÄ«vā pakļautÄ«bā esoÅ”ajām Ziemeļlatvijas brigādes daļām

Saistītie Ŕķirkļi

  • bermontiāde
  • Latvijas NeatkarÄ«bas karÅ”
  • Latvijas Pagaidu valdÄ«bas bruņotie spēki, 1918.–1919. gads
  • Liepājas brÄ«vprātÄ«go strēlnieku vienÄ«ba
  • Niedras valdÄ«ba
  • Strazdumuižas pamiers
Latvijas un Igaunijas armijas virsnieki pie igauņu bruņuvilciena Cēsīs. 1919. gads.

Latvijas un Igaunijas armijas virsnieki pie igauņu bruņuvilciena Cēsīs. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs.  

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Kaujas iemesli
  • 3.
    Kauju pirmais posms (06.–10.06.1919.)
  • 4.
    Uguns pārtraukŔana un pamiers
  • 5.
    Kauju otrais posms (19.–24.06.1919.)
  • 6.
    Kauju rezultāti, ilgtermiņa sekas
  • 7.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
  • Multivide 19
  • SaistÄ«tie Ŕķirkļi
  • Ieteicamā literatÅ«ra
  • KopÄ«got
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Kaujas iemesli
  • 3.
    Kauju pirmais posms (06.–10.06.1919.)
  • 4.
    Uguns pārtraukŔana un pamiers
  • 5.
    Kauju otrais posms (19.–24.06.1919.)
  • 6.
    Kauju rezultāti, ilgtermiņa sekas
  • 7.
    Atspoguļojums mākslā un literatūrā
Kopsavilkums

Cēsu kaujas bija viens no nozÄ«mÄ«gākajiem pavērsiena punktiem Latvijas NeatkarÄ«bas kara gaitā. Kaujas noslēdzās ar Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes pārliecinoÅ”u uzvaru.

Kaujas iemesli

Cēsu kauju iemesli ir saistÄ«ti ar nozÄ«mÄ«gajām izmaiņām stratēģiskajā situācijā 1919. gada maija beigās. 22.05.1919. pretlielinieciskie spēki atbrÄ«voja RÄ«gu; 25.05. Igaunijas armija ieņēma Pleskavu; 28.05. krievu pretlieliniecisko spēku AtseviŔķais Ziemeļu korpuss ieņēma Gatčinu Krievijā, kas atradās Petrogradas tuvumā. Krievijas Sarkanā armija strauji atkāpās uz austrumiem, drÄ«zumā bija gaidāma Petrogradas kriÅ”ana pretlieliniecisko spēku rokās. Vienlaikus Vācijā bija izveidojusies iekÅ”politiska krÄ«ze, plaŔām politiskām un militārām aprindām protestējot pret Vācijai uzspiestajiem Versaļas miera noteikumiem. DrÄ«zumā bija gaidāma iespējama karadarbÄ«bas atsākÅ”anās pret Antantes valstu armijām Vācijas rietumos, kā arÄ« pret Polijas armiju un Antantes valstÄ«m labvēlÄ«gajiem spēkiem Baltijā (Igaunijas armiju un Latvijas Pagaidu valdÄ«bai lojālo karaspēku). Vācijas militārās vadÄ«bas intereses Å”ajos apstākļos bija: savas ietekmes nostiprināŔana Baltijā, vienlaikus vājinot Lielbritānijas, Francijas un Igaunijas pozÄ«cijas; vācu karaspēka evakuācijas no Latvijas nepieļauÅ”ana; militāra atbalsta sniegÅ”ana Vācijas interesēm lojālajai Niedras valdÄ«bai; sakaru nodibināŔana ar krievu AtseviŔķo Ziemeļu korpusu.

29.05.1919. BaltieÅ”u landesvēra komandieris Alfrēds Flečers (Alfred Fletcher) deva pavēli par trÄ«s kolonnu virzīŔanos no RÄ«gas uz austrumiem un ziemeļaustrumiem, lai sasniegtu lÄ«niju Liepna–Balvi–Lubāna. Kolonnas no RÄ«gas izgāja 31.05.1919., kad Igaunijas armija bija atbrÄ«vojusi AlÅ«ksni, Valmieru, Gulbeni, bet Ziemeļlatvijas brigāde – Cēsis. Rezultātā BaltieÅ”u landesvēra kolonnas virzÄ«jās Igaunijas armijas labajā flangā un aizmugurē, apdraudot tās komunikāciju lÄ«nijas. Neskatoties uz pienākuÅ”ajām ziņām par Igaunijas armijas panākumiem Vidzemē, landesvēra kolonnu kustÄ«bas virzieni netika mainÄ«ti, kas noveda pie abu puÅ”u sastapÅ”anās pie CēsÄ«m.

Igaunijas politiskā un militārā vadÄ«ba Vācijas armijas un BaltieÅ”u landesvēra vienÄ«bu kustÄ«bu Igaunijas robežu virzienā uzskatÄ«ja par draudu savai neatkarÄ«bai. Igaunijas valdÄ«ba neatzina Niedras valdÄ«bu, uzskatot, ka leÄ£itÄ«mā vara Latvijā pieder Latvijas Tautas padomei un Kārļa Ulmaņa vadÄ«tajai Latvijas Pagaidu valdÄ«bai. Pagaidu valdÄ«bas pārstāve atbrÄ«votajos Vidzemes apgabalos – Ziemeļlatvijas civilpārvalde – 25.05.1919. pasludināja Andrievu Niedru un viņa valdÄ«bas ministrus par sazvērniekiem un uzdeva sekvestrēt viņu Ä«paÅ”umus.

02.06.1919. BaltieÅ”u landesvēra vidējā kolonna (komandieris Vācijas armijas kapteinis Ernsts Voldemārs fon Jēna (Ernst Woldemar von Jena)) sasniedza IeriÄ·us un konstatēja, ka CēsÄ«s atrodas Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulks. Ziemeļlatvijas brigādes vadÄ«ba informēja landesvēra pārstāvjus, ka lielinieku spēki ir padzÄ«ti no Vidzemes centrālās un austrumu daļas, un aicināja mainÄ«t landesvēra kolonnu virzÄ«bu, lai vajātu Sarkano armiju. 03.06.1919. CēsÄ«s ieradās landesvēra ziemeļu kolonna (komandieris Heinrihs fon Manteifelis), kura pēc sarunām Ziemeļlatvijas brigādes Å”tābā tika piespiesta pamest Cēsis.

03.06.1919. 2. Cēsu kājnieku pulks saņēma Igaunijas armijas virspavēlnieka Johana Laidonera (Johan Laidoner) pavēli ieņemt IeriÄ·u dzelzceļa mezglu, lai nodroÅ”inātu Igaunijas armijas bruņoto vilcienu darbÄ«bu Latgales frontē. VācieÅ”i tika informēti, ka ziemeļos no Siguldas–NÄ«taures–Vecpiebalgas lÄ«nijas Sarkanās armijas daļu nav.

04.06.1919. abas puses apmainÄ«jās ultimātiem. Igaunija pieprasÄ«ja BaltieÅ”u landesvēram atkāpties aiz lÄ«nijas Gaujas GrÄ«va–Sigulda–NÄ«taure–Vecpiebalga–Jaungulbene. Niedras valdÄ«ba un A. Flečers atbildēja ar prasÄ«bu Igaunijas armijai četru dienu laikā pamest Latvijas teritoriju, neskatoties uz to, ka Igaunijas armija tobrÄ«d sekmÄ«gi vajāja Sarkano armiju. Tāpat Igaunijas valdÄ«bai tika pieprasÄ«ta Niedras valdÄ«bas atzīŔana un Ziemeļlatvijas brigādes pakļauÅ”ana A. Flečeram. 04.06.1919. pēcpusdienā A. Flečers deva pavēli E. V. fon Jēnam ar BaltieÅ”u landesvēra un Vācijas brÄ«vkorpusu palÄ«dzÄ«bu ieņemt Cēsis 05.06.1919.

05.06.1919., pēc ultimāta termiņa iztecēŔanas, uz IeriÄ·u staciju izbrauca igauņu bruņuvilciens Nr. 2 ar 2. Cēsu kājnieku pulka izlÅ«kiem. Pie Amatas tilta to apÅ”audÄ«ja vācu karavÄ«ri, viens igauņu karavÄ«rs tika ievainots. Pēc Ŕīs sadursmes Vācijas armijas 6. rezerves korpusa Å”tābs Jelgavā nosÅ«tÄ«ja Igaunijas pusei ultimātu, kurā tika norādÄ«ts uz to, ka Igaunijas pakļautÄ«bā atrodoÅ”ies latvieÅ”u karavÄ«ri uzbrukuÅ”i Vācijas pavēlniecÄ«bai pakļautiem spēkiem. RÄ«digers fon der Golcs (Gustav Adolf Joachim Rüdiger Graf von der Goltz) pieprasÄ«ja Igauniju atturēties no iejaukÅ”anās Latvijas iekŔējās lietās un atkāpties aiz latvieÅ”u-igauņu valodu robežas (Ainaži–Valka–Izborska). J. Laidoners uz Å”o ultimātu atbildēja, norādot, ka cīņas turpināŔanai pret Sarkano armiju tiem ir nepiecieÅ”ama dzelzceļa lÄ«nija no IeriÄ·iem lÄ«dz Gulbenei un viņŔ nevar pieļaut tās iznÄ«cināŔanu. Tāpat J. Laidoners paziņoja R. fon der Golcam par Krustpils un Jēkabpils atbrÄ«voÅ”anu, atkārtoti piedāvājot vācu pusei apturēt tālāko virzÄ«bu uz ziemeļiem un cÄ«nÄ«ties pret Sarkano armiju.

Kauju pirmais posms (06.–10.06.1919.)

Vācu puse uzbrukumam CēsÄ«m bija sakopojusi sekojoÅ”us spēkus: daļu BaltieÅ”u landesvēra Trieciennodaļas, Jēnas kaujas bataljonu, Kainaha ložmetēju-snaiperu nodaļu, ZÄ«verta artilērijas bateriju un DzelzsdivÄ«zijas Petersdorfa brÄ«vkorpusu, kurÅ” uz vienu dienu tika nodots landesvēra rÄ«cÄ«bā. Pavisam vācu spēkos uzbrukumam bija sakopoti ap 1200–1300 karavÄ«ru. Operāciju vadÄ«ja E. V. fon Jēna.

Cēsis aizstāvēja 2. Cēsu kājnieku pulks (komandieris KriÅ”jānis BerÄ·is), kurÅ” atradās formēŔanas stadijā, bija vāji apmācÄ«ts, vāji apbruņots un apgādāts. Kaujas sākumā pulkā bija aptuveni 960 karavÄ«ri. Pulku atbalstÄ«ja divi igauņu bruņuvilcieni (Nr. 2 un Nr. 4), Eduarda Plan-Dubrovska komandētais eskadrons (agrākais 1. latvieÅ”u atseviŔķās brigādes 1. kavalērijas diviziona 1. eskadrons), kā arÄ« vairākas CēsÄ«s steigā izveidotas brÄ«vprātÄ«go nodaļas. Abu puÅ”u skaitliskais sastāvs bija aptuveni lÄ«dzÄ«gs, taču vācu vienÄ«bas bija labāk apbruņotas, apmācÄ«tas un ar lielāku kaujas pieredzi.

Vācu spēku uzbrukums CēsÄ«m sākās 06.06.1919. pulksten 3 no rÄ«ta. 2. Cēsu kājnieku pulkam ar bruņoto vilcienu atbalstu izdevās atsist visus pretinieka frontālos uzbrukumus pilsētai. Kaujas iznākumu izŔķīra divi vācu apejoÅ”i manevri, kas tika virzÄ«ti uz austrumiem un ziemeļaustrumiem no CēsÄ«m, apdraudot dzelzceļa lÄ«niju Cēsis–Valmiera. Ap plkst. 13.00–14.00 2. Cēsu pulks bija spiests atstāt Cēsis, nesagaidot solÄ«tos igauņu papildspēkus. AtkāpÅ”anās lÄ«dz Raunas upes pozÄ«cijām notika haotiski, pulks daļēji izira, un bija nepiecieÅ”ams laiks, lai tas atgÅ«tu kaujas spējas. 07.06.1919. 2. Cēsu kājnieku pulku pozÄ«cijās nomainÄ«ja igauņu 6. kājnieku pulka daļas.

PrecÄ«zi abu puÅ”u zaudējumi 06.06.1919. kaujā nav zināmi. 2. Cēsu kājnieku pulks zaudēja vismaz 13 krituÅ”os un 37 ievainotos. Pēc citām ziņām – ap 40 krituÅ”ie un 100 ievainotie un bez vēsts pazuduÅ”ie. Igauņu bruņuvilcieni zaudēja divus krituÅ”os, bet 6. kājnieku pulks – septiņus sagÅ«stÄ«tus izlÅ«kus. Landesvēra vienÄ«bas kaujā zaudēja vismaz deviņus krituÅ”os un no ievainojumiem miruÅ”os (Kainaha un Petersdorfa nodaļu zaudējumi nav zināmi).

Sākoties karadarbÄ«bai, 06.06.1919. RÄ«gā tika arestēts Igaunijas militārais pārstāvis Latvijā Juliuss Jirgensons (Julius Jürgenson). 06.06.1919. vakarā Niedras valdÄ«ba uzņēma Latvijas pavalstniecÄ«bā BaltieÅ”u landesvēra komandieri, Vācijas armijas majoru A. Flečeru, lai Vācijai nevarētu pārmest iejaukÅ”anos Latvijas iekŔējās lietās. Pulkvedis Jānis Balodis un kņazs Anatols LÄ«vens, kuru komandētās vienÄ«bas atradās BaltieÅ”u landesvēra operatÄ«vā pakļautÄ«bā, atteicās savus spēkus iesaistÄ«t karadarbÄ«bā pret Igaunijas un Ziemeļlatvijas karaspēku.

06.06.1919. vakarā J. Laidoners pavēlēja ar Igaunijas armijas 3. divÄ«zijas pulkiem atgÅ«t Cēsis. 3. un 6. igauņu kājnieku pulki 06.–07.06.1919. tika koncentrēti Straupes–Lodes–Raunas lÄ«nijā. 08.06.1919. sākās igauņu spēku uzbrukums, kuru atbalstÄ«ja trÄ«s bruņuvilcieni. Vācu spēki Cēsu rajonā bija ievērojami pastiprināti. Igauņu uzbrukuma atvairīŔanā plaÅ”i tika izmantota arÄ« aviācija. Kaujas ar mainÄ«gām sekmēm turpinājās lÄ«dz 10.06.1919., kad ar Sabiedroto valstu militāro misiju pārstāvju starpniecÄ«bu tika panākta uguns pārtraukÅ”ana. 08.–10.06. kaujās Igaunijas armija zaudēja 15 krituÅ”os un 45 ievainotos.

08.–09.06.1919. Igaunijas armija pie Narvas apÅ”audÄ«ja un sagÅ«stÄ«ja trÄ«s vācu lidmaŔīnas. Mēģinājumi uzņemt sakarus ar Igaunijas armijas operatÄ«vajā pakļautÄ«bā atrodoÅ”os Krievijas Ziemeļu korpusu, lai panāktu tā atbalstu konfliktā, radÄ«ja bažas par krievu pretlieliniecisko spēku lojalitāti. Igaunijas armija Ä«slaicÄ«gi pārtrauca korpusa apgādi ar artilērijas lādiņiem un pārtiku.

BaltieÅ”u landesvēra komandieris majors Alfrēds Flečers. 07.1919.

BaltieÅ”u landesvēra komandieris majors Alfrēds Flečers. 07.1919.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Landesvēra karavīru grupa. 1919. gada sākums.

Landesvēra karavīru grupa. 1919. gada sākums.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Igaunijas armijas rezerves spēku karavÄ«ri Ropažu stacijā. 05.06.–03.07.1919.

Igaunijas armijas rezerves spēku karavÄ«ri Ropažu stacijā. 05.06.–03.07.1919.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Igaunijas armijas bruņuvilciens ar apkalpi. 1919. gads.

Igaunijas armijas bruņuvilciens ar apkalpi. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Uguns pārtraukŔana un pamiers

08.06.1919. Igaunijas valdÄ«ba formulēja prasÄ«bas karadarbÄ«bas pārtraukÅ”anai: pilnÄ«ga un nekavējoÅ”a vācu karaspēka evakuācija no Latvijas; visu Vācijas pavalstnieku izslēgÅ”ana no landesvēra; Vācijas materiālā un morālā atbalsta pārtraukÅ”ana BaltieÅ”u landesvēram; Niedras valdÄ«bas naidÄ«gās darbÄ«bas pārtraukÅ”ana.

10.06.1919. CēsÄ«s notika pamiera sarunas ar Sabiedroto valstu pārstāvju starpniecÄ«bu (vadÄ«tājs ASV militārās misijas vadÄ«tājs Baltijas valstÄ«s Vorviks GrÄ«ns (Warwick Greene)), kurās piedalÄ«jās BaltieÅ”u landesvēra, Niedras valdÄ«bas, Igaunijas armijas, Ziemeļlatvijas brigādes un LÄ«vena nodaļas pārstāvji. Abas puses nespēja vienoties par pamiera noteikumiem. Tika nolemts, ka uguns pārtraukÅ”ana turpināsies lÄ«dz nākamajai pamiera sarunu kārtai CēsÄ«s 13.06.1919. 

13.06.1919. CēsÄ«s atbilstoÅ”i Antantes valstu misijas vadÄ«tāja Baltijas valstÄ«s Huberta Gofa (Sir Hubert de la Poer Gough) instrukcijām (uzbrukuma operāciju apturēŔana no abām pusēm; izpostÄ«to dzelzceļa un sakaru lÄ«niju atjaunoÅ”ana; dzelzceļa lÄ«nijas Valka–IeriÄ·i–Vecgulbene–Jēkabpils nodoÅ”ana Igaunijas armijai) abām pusēm tika piedāvāti jauni pamiera noteikumi. A. Flečers maldināja Sabiedroto valstu pārstāvjus, uzsverot, ka neatrodas R. fon der Golca operatÄ«vā pakļautÄ«bā, bet kā Latvijas pavalstnieks darbojas vienÄ«gi pēc Niedras valdÄ«bas norādÄ«jumiem. ViņŔ lÅ«dza dot laiku lÄ«dz 18.06.1919., lai konsultētos ar valdÄ«bu par jaunajiem pamiera nosacÄ«jumiem.

13.06.1919. vakarā R. fon der Golcs noraidÄ«ja H. Gofa 10.06.1919. izteikto ultimātu par savu spēku atvilkÅ”anu aiz Siguldas–Jaungulbenes lÄ«nijas, tÅ«lÄ«tēju daļas karaspēka evakuāciju no Latvijas un K. Ulmaņa valdÄ«bas darbÄ«bas atļauÅ”anu, norādot, ka pilda tikai Vācijas pavēlniecÄ«bas rÄ«kojumus. 14.06.1919. R. fon der Golcs nosÅ«tÄ«ja telegrammu J. Laidoneram, kurā norādÄ«ja, ka, ņemot vērā dezertējuÅ”o Padomju Latvijas armijas karavÄ«ru iekļauÅ”anu Ziemeļlatvijas brigādē, uzskata to par lieliniecisku, tātad – par saviem ienaidniekiem, un draudēja attiecÄ«gi rÄ«koties. 16.06.1919. arÄ« A. Flečers nosÅ«tÄ«ja telegrammu, kurā nosauca igauņu un Ziemeļlatvijas spēkus par lielinieciskiem un draudēja pārtraukt pamieru. 17.06.1919. H. Gofs aicināja BaltieÅ”u landesvēru nosÅ«tÄ«t spēkus uz fronti pret Sarkano armiju, apstiprināja pamiera turpināŔanu un garantēja, ka Igaunijas karaspēks neuzbruks vācu spēkiem. H. Gofs aicināja A. Flečeru piedalÄ«ties jaunās pamiera sarunās 20.06.1919. Valkā.

15.06.1919. R. fon der Golcs deva pavēli par DzelzsdivÄ«zijas spēku koncentrēŔanu uzbrukumam Limbažu, Straupes un tālāk Valmieras virzienā. Landesvēra uzbrukums bija plānots Valmieras–Strenču virzienā. 16.06.1919. A. Flečers pavēlēja izveidot trÄ«s landesvēra uzbrukuma kolonnas uz austrumiem no CēsÄ«m un uzsāka 433. aviācijas nodaļas pārvietoÅ”anu uz CēsÄ«m, lai sniegtu gaisa atbalstu gaidāmajā operācijā. 16.06.1919. A. Flečers izplatÄ«ja slepenu instrukciju BaltieÅ”u landesvēra virsniekiem, izskaidrojot nepiecieÅ”amÄ«bu nekavējoties atsākt karadarbÄ«bu pret Igaunijas un Ziemeļlatvijas karaspēku. ViņŔ aicināja savus karavÄ«rus cÄ«nÄ«ties pret Lielbritānijas interesēm Baltijā, kuras aizstāvot ā€œpuslielinieciskāsā€ Igaunijas un K. Ulmaņa valdÄ«bas. A. Flečers uzsvēra, ka tikai Niedras valdÄ«ba aizstāv Vācijas un vācbaltieÅ”u intereses Latvijā (tai skaitā zemes pieŔķirÅ”anu vācu karavÄ«riem) un ka uzvaras gadÄ«jumā Lielbritānija bÅ«s spiesta atzÄ«t izveidojuÅ”os situāciju.

17.06.1919. R. fon der Golcs saņēma Vācijas armijas pavēlniecÄ«bas ā€œZiemeļiā€ instrukcijas, kurās bija norādÄ«ts, ka vācu spēku evakuācija no Baltijas nav vēlama un galvenais politiskais mērÄ·is ir vācu kolonistu nometināŔanas Latvijā jautājuma atrisināŔana. PavēlniecÄ«ba akceptēja iespējamo R. fon der Golca pārieÅ”anu Latvijas pavalstniecÄ«bā. Tika arÄ« norādÄ«ts, ka konflikta gadÄ«jumā ar igauņiem Vācijas armijas daļām formāli ir jāpāriet Niedras valdÄ«bas dienestā. 18.06.1919. DzelzsdivÄ«zija noslēdza lÄ«gumu par pārieÅ”anu Niedras valdÄ«bas dienestā.

Igaunijas armijas karavīri rok ierakumus. Strenču apkārtne, 1919. gada vasara.

Igaunijas armijas karavīri rok ierakumus. Strenču apkārtne, 1919. gada vasara.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

SagÅ«stÄ«ts BaltieÅ”u landesvēra karavÄ«rs ar Igaunijas armijas karavÄ«ru. 1919. gads.

SagÅ«stÄ«ts BaltieÅ”u landesvēra karavÄ«rs ar Igaunijas armijas karavÄ«ru. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Kauju otrais posms (19.–24.06.1919.)

Cēsu kauju otrā posma sākumā 19.06.1919. BaltieÅ”u landesvēra un DzelzsdivÄ«zijas daļu kopējais sastāvs Inčukalna–Cēsu rajonā sasniedza aptuveni 7000 karavÄ«rus (no tiem 3900 durkļi un zobeni) ar 274 ložmetējiem, 46 lielgabaliem, 16 mÄ«nmetējiem, vienu bruņoto vilcienu, piecām bruņumaŔīnām un 40 lidmaŔīnām. DzelzsdivÄ«zijas vienÄ«bas bija koncentrētas Inčukalna rajonā un bija sadalÄ«tas divās kolonnās, kurām bija jāuzbrÅ«k Limbažu un Straupes virzienā. Landesvēra un tam piekomandētie Vācijā saformētie brÄ«vkorpusi bija koncentrēti Cēsu apkārtnē un sadalÄ«ti trÄ«s kolonnās ar uzdevumiem uzbrukt Valmieras un Raunas virzienā. Vācu spēku rezerves atradās CēsÄ«s un RÄ«gā. Landesvēra vienÄ«bu darbÄ«bu vadÄ«ja A. Flečers. Kopējo operācijas vadÄ«bu formāli uzņēmās Niedras valdÄ«bas kara ministrs Teodors Vankins.

Igaunijas armijas un Ziemeļlatvijas brigādes spēkos kauju sākumā Limbažu–Straupes–Cēsu–Raunas rajonā atradās aptuveni 9500 karavÄ«ri (no tiem 6350 durkļi un zobeni), 192 ložmetēji un patÅ”autenes, 27 lielgabali, trÄ«s bruņotie vilcieni. Igaunijas armijas operatÄ«vajā pakļautÄ«bā esoÅ”ajās latvieÅ”u vienÄ«bās (2. Cēsu kājnieku pulks, E. Plan-Dubrovska eskadrons, divas artilērijas baterijas, vietējās komandantÅ«ras) bija aptuveni 2700 karavÄ«ri (tai skaitā 1600 durkļi un zobeni), 50 ložmetēji un patÅ”autenes, seÅ”i lielgabali. Igauņu un Ziemeļlatvijas brigādes spēki bija izvietoti sekojoÅ”i: Igaunijas armijas 9. kājnieku pulks Limbažos, 6. kājnieku pulks Straupē, 3. kājnieku pulks Raunā, Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulks starp 6. un 3. kājnieku pulku pie Cēsu–Valmieras dzelzceļa lÄ«nijas. Igauņu rezerves atradās Valmierā un Valkā. Operāciju vadÄ«ja Igaunijas armijas 3. divÄ«zijas komandieris Ernsts Peders (Ernst Pƶdder) un Å”tāba priekÅ”nieks Nikolajs Rēks (Nikolai Reek).

Vācu spēku ofensÄ«va sākās 19.06.1919. ar DzelzsdivÄ«zijas kreisās kolonnas (komandieris fon Blankenburgs (von Blankenburg)) uzbrukumu Limbažu virzienā. Å ajā dienā notika pirmā kaujas saskare pie Vidrižiem, kurā varoņa nāvē krita Limbažu komandants Vilis Ä¢elbe. 20.06.1919. uzbrukumā Straupei pārgāja DzelzsdivÄ«zijas labā kolonna (komandieris Evalds fon Kleists (Ewald von Kleist)). Tā ieņēma Straupi, taču nespēja pārvarēt igauņu 6. kājnieku pulka pretestÄ«bu. 20.06.1919. pie Limbažiem igauņu 9. kājnieku pulks sakāva Blankenburga kolonnu. Pēc maldinoÅ”u ziņu saņemÅ”anas par Kleista kolonnas panākumiem un nezinot par neveiksmi pie Limbažiem, 21.06.1919. uzbrukumā pārgāja landesvēra galvenie spēki. Kreisajai kolonnai (komandieris E. V. fon Jēna) neizdevās gÅ«t vērā ņemamus panākumus dzelzceļa rajonā. Vidējā kolonna (komandieris Hanss fon Malmede (Hans von Malmede)) pēc vairāku stundu kaujas sakāva 2. Cēsu kājnieku pulka bataljonu (sagÅ«stÄ«ti ap 80 latvieÅ”u karavÄ«ri), pārrāva fronti un strauji virzÄ«jās uz ziemeļiem. Labajai kolonnai (komandieris Albrehts Bekelmans (Albrecht Bƶckelmann)) pēc sākotnējiem panākumiem izdevās pietuvoties Raunai, taču kauju turpinājumā neizdevās pārvarēt igauņu 3. kājnieku pulka pretestÄ«bu.

22.06.1919. Kleista kolonna izmisÄ«gos uzbrukumos nesekmÄ«gi mēģināja pārraut 6. kājnieku pulka pozÄ«cijas. Tikmēr 9. kājnieku pulks pēc Blankenburga kolonnas sakauÅ”anas apdraudēja DzelzsdivÄ«zijas kreiso flangu un aizmuguri. BaltieÅ”u landesvēra iecirknÄ« Igaunijas armija 21.–22.06.1919. iesaistÄ«ja savas rezerves – 1. kājnieku pulka bataljonu, Kaleva-Maleva bataljonu un Kuperjanova partizānu bataljonu, divus bruņotus vilcienus, divas bruņumaŔīnas un smago artilēriju. Kopā ar Ziemeļlatvijas brigādes daļu atbalstu igauņu pretuzbrukums bija sekmÄ«gs, un landesvēra vidējā kolonna tika sakauta. Lielie zaudējumi un operatÄ«vās situācijas pasliktināŔanās spieda vācu spēkus uzsākt atkāpÅ”anos.

23.06.1919. rÄ«tā Igaunijas armija atbrÄ«voja Cēsis, iegÅ«stot trofejas: trÄ«s smagos lielgabalus, 12 ložmetējus un divas lidmaŔīnas, vienu lokomotÄ«vi, 102 vagonus un citas lietas. 24.06.1919. igauņu spēki sasniedza IeriÄ·us un Siguldu. Vācu karaspēks turpināja strauju atkāpÅ”anos uz Juglas pozÄ«cijām. LÄ«dz ar to Cēsu kaujas bija noslēguŔās. 21.–23.06.1919. kaujās krita, mira no ievainojumiem vai pazuda bez vēsts vismaz 59 vācbaltieÅ”u karavÄ«ri. DzelzsdivÄ«zijas un vācu brÄ«vkorpusu zaudējumi nav zināmi. Igaunijas armija 19.–23.06.1919. kaujās kā trofejas ieguva 39 ložmetējus, seÅ”us lielgabalus un astoņus mÄ«nmetējus. Igauņu un Ziemeļlatvijas brigādes zaudējumi Å”ajā kauju posmā sasniedza vismaz 123 krituÅ”os, miruÅ”os un bez vēsts pazuduÅ”os, kā arÄ« ap 300 ievainotos (tai skaitā 2. Cēsu kājnieku pulks zaudēja vismaz 13 krituÅ”os un 45 ievainotos).

PretrunÄ«gi ir tikusi vērtēta J. Baloža komandētās 1. latvieÅ”u atseviŔķās brigādes neitralitāte Cēsu kaujās. J. Balodis atzina K. Ulmaņa Pagaidu valdÄ«bu, atteicās izpildÄ«t A. Niedras rÄ«kojumus un uzturēja slepenus kontaktus ar Ziemeļlatvijas brigādi. Vienlaikus, vadoties pēc Antantes valstu militāro misiju norādÄ«jumiem un cenÅ”oties nepieļaut vienÄ«bu atbruņoÅ”anu, viņŔ aizliedza savas brigādes daļām pāriet Igaunijas armijas pusē. 21.06.1919. neitralitāte faktiski tika pārkāpta, J. Balodim pavēlot savas brigādes kaujas bataljoniem stāties Austrumu frontes pavēlnieka JÅ«lija Jansona operatÄ«vā pakļautÄ«bā. Turpmākajās dienās RÄ«gā notika vairākas bruņotas sadursmes starp latvieÅ”u un vācu karavÄ«riem. 

Igaunijas armijas Kuperjanova partizānu bataljona smagās artilērijas haubices komanda. 1919. gads.

Igaunijas armijas Kuperjanova partizānu bataljona smagās artilērijas haubices komanda. 1919. gads.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Ziemeļlatvijas brigādes karavīri pie 76 mm lielgabala. 1919. gada pavasaris.

Ziemeļlatvijas brigādes karavīri pie 76 mm lielgabala. 1919. gada pavasaris.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Igaunijas armijas bruņotais vilciens uz Raunas upes tilta. 1919. gads.

Igaunijas armijas bruņotais vilciens uz Raunas upes tilta. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka karavÄ«ri atpÅ«tas brÄ«dÄ« pirms ienākÅ”anas RÄ«gā. Jugla, 06.07.1919.

Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka karavÄ«ri atpÅ«tas brÄ«dÄ« pirms ienākÅ”anas RÄ«gā. Jugla, 06.07.1919.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Kauju rezultāti, ilgtermiņa sekas

Cēsu kauju turpinājums bija Juglas kaujas (26.06.–03.07.1919), kas noslēdzās ar Strazdumuižas pamieru (03.07.1919). Cēsu kaujās BaltieÅ”u landesvēra un Vācijas armijas DzelzsdivÄ«zijas daļas piedzÄ«voja sakāvi, kas noveda pie Niedras valdÄ«bas demisijas, K. Ulmaņa vadÄ«tās Pagaidu valdÄ«bas darbÄ«bas atjaunoÅ”anas un Vācijas reakcionāro politisko un militāro aprindu politikas transformācijas Latvijā. Cēsu kaujas deva Padomju Krievijas Sarkanajai armijai operatÄ«vu pauzi, ļaujot nostiprināties Latgalē, kuras atbrÄ«voÅ”ana bija jāatliek uz pusgadu.

BaltieÅ”u landesvēra vācbaltieÅ”u formējumi Cēsu kaujās (06.–24.06.1919.) zaudēja ap 300 krituÅ”os, ievainotos un bez vēsts pazuduÅ”os. DzelzsdivÄ«zijas un vācu brÄ«vkorpusu zaudējumi nav zināmi, tie varēja bÅ«t aptuveni lÄ«dzÄ«gi, jo veidoja apmēram pusi no kaujās iesaistÄ«tajiem spēkiem. Igauņu un Ziemeļlatvijas karaspēka zaudējumi sasniedza vismaz 166 krituÅ”os, miruÅ”os un bez vēsts pazuduÅ”os, kā arÄ« ap 400 ievainotos. LatvieÅ”u formējumu zaudējumi Cēsu kaujās sasniedza vismaz 33 krituÅ”os un 82 ievainotos. Cēsu kaujas kļuva par asiņainākajām kaujām BaltieÅ”u landesvēra vēsturē. Igaunijas armijai Ŕīs kaujas kļuva par vienu no lielākajām uzvarām Igaunijas NeatkarÄ«bas karā. 22.06. Igaunijā tiek svinēts kā Uzvaras diena. 1921. gadā 22.06. Latvijā tika noteikts par Latvijas brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tāju dienu, mÅ«sdienās Å”is datums ir iekļauts kalendārā kā atceras diena – Varoņu piemiņas diena.

Pie CēsÄ«m krituÅ”o Igaunijas armijas karavÄ«ru bēru gājiens. Valga, 23.–25.06.1919.

Pie CēsÄ«m krituÅ”o Igaunijas armijas karavÄ«ru bēru gājiens. Valga, 23.–25.06.1919.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Atspoguļojums mākslā un literatūrā

Cēsu kaujas ir atspoguļotas romānā ā€œDvēseļu putenisā€ (Aleksandrs GrÄ«ns), spēlfilmā ā€œDvēseļu putenisā€ (2019, režisors Dzintars Dreibergs), dokumentālajā filmā ā€œCēsu kaujas. Pagrieziena punkts Latvijas vēsturÄ“ā€ (2019, režisors Kaspars Goba). Cēsu kauju piemiņa iemūžināta pieminekļos: Uzvaras piemineklÄ« CēsÄ«s (arÄ« BrÄ«vÄ«bas piemineklis, KrituÅ”o varoņu piemineklis, 1924, nojaukts 1951. gadā, atjaunots 1998. gadā), Cēsu pulka Skolnieku rotas piemineklÄ« CēsÄ«s (1938, 1952. gadā demontēts, atjaunots 1992. gadā), piemineklÄ« Cēsu kauju atcerei Liepas pagastā (1935).

Multivide

Latvijas un Igaunijas armijas virsnieki pie igauņu bruņuvilciena Cēsīs. 1919. gads.

Latvijas un Igaunijas armijas virsnieki pie igauņu bruņuvilciena Cēsīs. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs.  

BaltieÅ”u landesvēra komandieris majors Alfrēds Flečers. 07.1919.

BaltieÅ”u landesvēra komandieris majors Alfrēds Flečers. 07.1919.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Landesvēra karavīru grupa. 1919. gada sākums.

Landesvēra karavīru grupa. 1919. gada sākums.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Igaunijas armijas karavīri pie sagrautā dzelzceļa tilta Ieriķos. 1919. gads.

Igaunijas armijas karavīri pie sagrautā dzelzceļa tilta Ieriķos. 1919. gads.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Igaunijas armijas karavīri ierakumos Gaujas krastā netālu no Cēsīm. 1919. gads.

Igaunijas armijas karavīri ierakumos Gaujas krastā netālu no Cēsīm. 1919. gads.

Avots: Igaunijas Valsts arhīvs (Rahvusarhiiv)/ra.ee.

Igaunijas armijas rezerves spēku karavÄ«ri Ropažu stacijā. 05.06.–03.07.1919.

Igaunijas armijas rezerves spēku karavÄ«ri Ropažu stacijā. 05.06.–03.07.1919.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Igaunijas armijas bruņuvilciens ar apkalpi. 1919. gads.

Igaunijas armijas bruņuvilciens ar apkalpi. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Igaunijas armijas karavīri rok ierakumus. Strenču apkārtne, 1919. gada vasara.

Igaunijas armijas karavīri rok ierakumus. Strenču apkārtne, 1919. gada vasara.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

SagÅ«stÄ«ts BaltieÅ”u landesvēra karavÄ«rs ar Igaunijas armijas karavÄ«ru. 1919. gads.

SagÅ«stÄ«ts BaltieÅ”u landesvēra karavÄ«rs ar Igaunijas armijas karavÄ«ru. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Igaunijas armijas Kuperjanova partizānu bataljona smagās artilērijas haubices komanda. 1919. gads.

Igaunijas armijas Kuperjanova partizānu bataljona smagās artilērijas haubices komanda. 1919. gads.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Igaunijas armijas bruņovilciena artilērija pozīcijā. Ropaži, 1919. gads.

Igaunijas armijas bruņovilciena artilērija pozīcijā. Ropaži, 1919. gads.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Ziemeļlatvijas brigādes karavīri pie 76 mm lielgabala. 1919. gada pavasaris.

Ziemeļlatvijas brigādes karavīri pie 76 mm lielgabala. 1919. gada pavasaris.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Igaunijas armijas bruņotais vilciens uz Raunas upes tilta. 1919. gads.

Igaunijas armijas bruņotais vilciens uz Raunas upes tilta. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs.

Ziemeļlatvijas pārvaldes darbinieki. Cēsis, 1919. gads.

Ziemeļlatvijas pārvaldes darbinieki. Cēsis, 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka karavÄ«ri atpÅ«tas brÄ«dÄ« pirms ienākÅ”anas RÄ«gā. Jugla, 06.07.1919.

Ziemeļlatvijas brigādes 2. Cēsu kājnieku pulka karavÄ«ri atpÅ«tas brÄ«dÄ« pirms ienākÅ”anas RÄ«gā. Jugla, 06.07.1919.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Ziemeļlatvijas brigādes karavīru grupa. 1919. gada vasara.

Ziemeļlatvijas brigādes karavīru grupa. 1919. gada vasara.

Avots: Latvijas Kara muzejs.  

Cēsu skolnieku rotas karavīri. Rīga, Torņkalns, 1919. gads.

Cēsu skolnieku rotas karavīri. Rīga, Torņkalns, 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Skolnieku rotas karavīri ieroču apmācības laikā. 06.1919.

Skolnieku rotas karavīri ieroču apmācības laikā. 06.1919.

Avots: Latvijas Kara muzejs. 

Pie CēsÄ«m krituÅ”o Igaunijas armijas karavÄ«ru bēru gājiens. Valga, 23.–25.06.1919.

Pie CēsÄ«m krituÅ”o Igaunijas armijas karavÄ«ru bēru gājiens. Valga, 23.–25.06.1919.

Avots: Igaunijas Valsts arhÄ«vs (Rahvusarhiiv)/ra.ee. 

Latvijas un Igaunijas armijas virsnieki pie igauņu bruņuvilciena Cēsīs. 1919. gads.

Avots: Latvijas Kara muzejs.  

Saistītie Ŕķirkļi:
  • Latvijas NeatkarÄ«bas karÅ”
  • Latvija
  • Cēsis
  • Cēsu kaujas
IzmantoŔanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie Ŕķirkļi

  • bermontiāde
  • Latvijas NeatkarÄ«bas karÅ”
  • Latvijas Pagaidu valdÄ«bas bruņotie spēki, 1918.–1919. gads
  • Liepājas brÄ«vprātÄ«go strēlnieku vienÄ«ba
  • Niedras valdÄ«ba
  • Strazdumuižas pamiers

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Bischoff, J., Die letzte Front. Geschichte der Eisernen Division im Baltikum 1919, Berlin: Buch- und Tiefdruck Gesellschaft, 1935.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Darstellungen aus den NachkriegskƤmpfen deutscher Truppen und Freikorps. Dritter Band. Die KƤmpfe im Baltikum nach der zweiten Einahme von Riga. Juni bis December 1919, Berlin, Verlag von E.S. Mittler & Sohn, 1938.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Eesti VabadussƵja ajalugu, Tallinn, Varrak, 2020.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Goltz R., von der, Meine Sendung in Finnland un dim Baltikum, Leipzig, Verlag von K.F. Koehler, 1920.
  • Grimm, C., Vor den Toren Europas, 1918–1920: Geschichte der Baltischen Landeswehr, Hamburg, Velmede, 1963.
  • Jēkabsons, Ē. un Å iliņŔ, J., Cīņa par brÄ«vÄ«bu: Latvijas NeatkarÄ«bas karÅ” (1918–1920) Latvijas Valsts vēstures arhÄ«va dokumentos, 2. daļa: 1919. gada 16. aprÄ«lis–10. jÅ«lijs, RÄ«ga, Latvijas Nacionālais arhÄ«vs, 2019.
  • Jēkabsons, Ē. un ZariņŔ, K., Latvijas NeatkarÄ«bas karÅ” 1918.–1919. gadā: Lielbritānijas kara flotes ziņojumi, RÄ«ga, LU Akadēmiskais apgāds, 2020.
  • PeniÄ·is, M., Latvijas armijas sākums un cīņas Latvijā lÄ«dz 1919. g. jÅ«lijam, RÄ«ga, Armijas spiestuve, 1932.
  • PumpuriņŔ, T., Kad lielgabali dziedāja lÄ«go: atmiņu rakstu krājums par Cēsu kaujām 1919. gadā, Cēsis, Cēsu muzeju apvienÄ«ba, 1994.
  • PumpuriņŔ, T., No zobena saule lēca: atmiņu un dokumentu krājums par Cēsu pulka Skolnieku rotu 1919. gadā, Cēsis, Cēsu muzeju apvienÄ«ba, 1994.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rosenthal, R., Laidoner – vƤejuht. Johan Laidoner kƵrgema operatiivjuhi ja strateegia kujundajana Eesti VabadussƵjas, Tallinn, Argo, 2008.

Jānis Å iliņŔ "Cēsu kaujas". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/127265-C%C4%93su-kaujas (skatÄ«ts 22.11.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/127265-C%C4%93su-kaujas

Å obrÄ«d enciklopēdijā ir 6093 Ŕķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • SadarbÄ«bas partneri
  • AtbalstÄ«tāji
  • Sazināties ar redakciju

Ā© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. Ā© Tilde, izstrāde, 2026. Ā© Orians Anvari, dizains, 2026. AutortiesÄ«bas, datu aizsardzÄ«ba un izmantoÅ”ana