Grupa “Jumprava”, kas slavas virsotni sasniedza 20. gs. 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā, bija tā laika padsmitnieku elki. Popularitātes pamatā bija politiski un sociāli aktuāli dziesmu teksti apvienojumā ar modernu elektronisko taustiņinstrumentu izmantojumu, spilgtu un atraktīvu priekšnesumu koncertos. Grupa trīsreiz uzvarēja “Mikrofona” aptaujā; “Jumprava” nereti tiek dēvēta par supergrupu, kas arī 21. gs. ir spējusi radīt nozīmīgus skaņdarbus.

1980. gadā padomju saimniecības “Ogre” kultūras namā Jumpravā darbojās ansamblis Ungara Savicka vadībā; tā sastāvā muzicēja Pēteris Stikāns (sitamie instrumenti), Grigorijs Hiršs-Zilbers (taustiņinstrumenti), Andris Bulavinovs (ģitāra), Jānis Bebris (basģitāra), viņu nomainīja Artūrs Strods. Dziedāja Ligita Zeile, Gunta Kondrāte, Viktors Verhšņickis un Indulis Bratka. Koncertējot uz afišām tika rakstīts nosaukums “Jumprava”, lai gan tas nebija oficiāli apstiprināts. Repertuāru veidoja populāras ārzemju dziesmas, pašu dalībnieku (U. Savickis, G. Hiršs-Zilbers) kompozīcijas. Mainoties sastāvam, U. Savickis uz grupu 1983. gadā uzaicināja basģitāristu Ainaru Ašmani. Reizē ar viņu pievienojās bundzinieks Andris Reinis (abi iepriekš muzicēja grupā Zodiac), kā arī ģitārists Ainārs Vilde. Dziedāja Antonija (Tonija) Breidaka (Dombrovska). Grupa rīkoja koncertus, spēlēja dejās ar raibu repertuāru.

1984. gadā A. Ašmanis kļuva par “Jumpravas” vadītāju, mainījās ansambļa sastāvs. A. Reinis devās obligātajā karadienestā PSRS bruņotajos spēkos, viņa vietā par bundzinieku kļuva Māris Jurjāns. Par taustiņinstrumentālistiem tika uzaicināti Valmieras grupas “Vitamīns” mūziķi Hermanis Kaminskis un Aigars Grāvers, kurš sacerēja dziesmas, mudināja veidot patstāvīgi radītu, oriģinālu repertuāru. Komponēja arī A. Ašmanis, vokālo jaudu pastiprināja solists Ingus Ulmanis, arī dažu dziesmu autors. Tika izveidota pirmā, stilistiski samērā raiba koncertprogramma “No tēvu zemes” (A. Grāvers – V. Avotiņš) ar jūtamu jaunā viļņa (new wave) ietekmi. 1984. gada vasarā A. Vildi ģitārista amatā nomainīja Aigars Voitišķis, no grupas aizgāja A. Breidaka. Programmā tika iekļauta A. Voitišķa sacerētā dziesma “Par rozēm” (Imants Dikess), kas kļuva par vienu no pirmajiem hitiem līdz ar Inga Ulmaņa dziesmu “Mākonis” (Ilva Grāvere). Mūziķi aktīvi radīja jaunu mūziku; mēģināja un sniedza koncertus Ogrē, Skrīveros un citur. 21.12.1984. notika koncerts Rīgā, Rīgas Politehniskā institūta zālē, izmantojot grupas pirmo nosaukuma variantu “Fonofiltrs”; pēc tam tika izlemts palikt pie tradicionālā nosaukuma “Jumprava”. A. Ašmanis pārcēlās uz Jumpravu, pārējie dalībnieki dzīvoja citās pilsētās. Grupas skaņu režisors bija Andris Burmistris, darbā tika pieņemta administratore Rita Ašmane, gaismotājs bija Jānis Kurzemnieks.  

1985. gadā notika pirmie skaņu ieraksti Latvijas radio pārvietojamajā autobusā, vēlāk stacionārajā studijā Rīgā. Veiksmīgi debitējuši “Mikrofona” aptaujā, “Jumpravas” mūziķi izraisīja lielu interesi ar savām spilgtajām, melodiskajām dziesmām. Mūziķiem tika darināti īpaši skatuves kostīmi (Baiba Puzina, Elita Patmalniece). Vienlaikus grupas iekšienē brieda konflikts, par ansambļa muzikālo vadītāju veidojās A. Grāvers, kurš arvien vairāk dziedāja, komponēja, kā arī vēlējās atskaņot agresīvāku, radikālāku, sociāli aktīvāku mūziku nekā iepriekš. Lai pastiprinātu skanējuma jaudu, “Jumpravas” komandai pievienojās profesionālais skaņu režisors Edmunds Zazerskis; koncertu grafiks kļuva blīvāks. Grupas darbības saimnieciskā puse bija A. Ašmaņa pārziņā. Padomju saimniecība “Ogre” atbalstīja grupu ar finansēm jaudīgu mūzikas instrumentu iegādei. Grupai bija savs autobuss, autobusa vadītājs, kā arī daudz tika strādāts pie dziesmu izkārtojuma veiksmīgai programmas dramaturģijai. 1986. gada sākumā pēc A. Grāvera iniciatīvas H. Kaminski nomainīja no karavīru ansambļa “Zvaigznīte” demobilizētais Aigars Grauba, kurš arī dziedāja. Kā pirmie Latvijā “Jumprava” savu instrumentāriju papildināja ar elektroniskajām bungām, viņu arsenālā bija semplers un sekvencers, jaunākie sintezatoru modeļi. M. Jurjāna vietā par bundzinieku kļuva Aigars Krēsla, Valmieras “Vitamīna” vadītājs, abi jaunpienācēji kļuva arī par dziesmu mūzikas un vārdu autoriem.

1986. gada pavasarī “Jumprava” uzstājās Viļņas rokfestivālā Lituanika. Repertuārs veidojās sadrumstalots – A. Voitišķis turpināja radīt roka un smagā roka dziesmas, A. Grāvers ietekmējās no alternatīvās elektroniskās mūzikas, Depeche Mode daiļrades, izmantoja Ritvara Dižkača spraigo, baltajā pantā rakstīto dzeju ar sociāli, politiski aktuālu tematiku un oriģinālu izteiksmes veidu. Šajā dzejā daudzi saklausīja iekārtas kritiku, protestu pret sistēmu, pirmoreiz tik daudz dziesmās tika izmantoti dzejnieka-amatiera sacerējumi, turklāt R. Dižkačs nebija grupas dalībnieks. Dziesmas ar viņa vārdiem turpmāk sacerēja A. Grāvers (“Lidmašīna”, “Upe”, “Glāb”, “Pilsēta”, “Vīrs ar suni”, “Šeit, lejā”, “Lietus” un citas). Savu stilu nodēvējot par “elektronisko roku”, “Jumprava” ar jaunu programmu jauno mūzikas virzienu apliecināja 1986. gada IX pašdarbības estrādes kolektīvu skates finālā augustā Liepājas estrādē “Pūt, vējiņi”. Melnos ādas kostīmos tērpta (mākslinieks Uģis Rūķītis), emocionāli un teatrāli izpildot ar sintezatoru skaņām papildinātu smago roku, grupa izpelnījās žūrijas kritiku, ieņemot 6. vietu, vienlaikus kļuva par sensāciju publikai. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Kultūras ministrijas sēdē A. Ašmanim aizrādīja par dziesmas “Pa papīra kāpnēm” saturu, grupa saņēma brīdinājumu par agresīvo skatuves tēlu. Rudenī, savu programmu parādījusi mūzikas un mākslas festivālā “Bildes ‘86”, “Jumprava” aktīvi koncertēja, pārsteidza klausītājus ar jaudīgu skaņu un gaismu šovu. Programmas dziesmas ieskaņotas Vissavienības skaņu plašu firmas “Melodija” Rīgas skaņu ierakstu studijā un izdotas pirmajā “Jumpravas” skaņuplatē (1988).

1987. gada maijā uzstāšanās Viļņā, festivālā Lithuanika, grupai nesa triumfālus panākumus, sekoja uzaicinājums piedalīties Šauļu rokkluba atklāšanas festivālā. Roko Maršas tūrē “Jumprava” no 7. līdz 12. jūlijam apceļoja desmit pilsētas; koncertos apskaņošanu nodrošināja ar “Jumpravas” aparatūru. Klaipēdas stadionā grupas priekšnesumu noklausījās 30 000 cilvēku; notika koncerti arī Polijā.

Augustā ilgstošu muzikālu domstarpību dēļ no ansambļa aizgāja I. Ulmanis un A. Voitišķis, lai izveidotu paši savu rokgrupu “Lādezers”. Pēdējais līdzšinējā sastāva koncerts notika 27.08.1987. Dzintaros. Turpmāk ģitāru arvien vairāk spēlēja A. Grāvers, vokālista pienākumus uzņemoties uz pusēm ar A. Graubu, dziedāja arī A. Krēsla, kurš līdz ar bungmašīnas izmantojumu sāka spēlēt taustiņinstrumentus. Par jaunā stila pirmo paraugu kļuva A. Graubas dziesma “Ziemeļmeita”. Arī A. Ašmanis basa partijas sāka atskaņot pie sintezatora.

Viens no popularitāti veicinošiem aspektiem bija grupas mūziķu sociālās komunikācijas vienkāršība, tuvošanās pusaudžu masām, netika uzsvērta izglītība, profesionālās prasmes. Lozungiem radniecīgo dziesmu ekspresija atspoguļojās mūziķu uzvedībā. Savstarpējā saziņā un medijos tika lietotas iesaukas: Ašais (A. Ašmanis), Stīvais (A. Krēsla), Grāvis (A. Grāvers) un Strēlnieks (A. Grauba).

Ar savu enerģisko, elektronisko roku “Jumprava” arvien straujāk kļuva par tīņu elkiem, sasniedzot nebijušu pielūgsmi visā Latvijā, uzstādīja apmeklētības rekordus koncertos. Dziesmās tika skartas aktuālas tēmas, kā, piemēram, “Metro (nav draugs)”, netrūka emocionālu balāžu (“Vēlreiz”). 1988. gada vasarā tika izdota grupas pirmā skaņuplate, togad un turpmāk mūziķu četrotne piedalījās Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas “Lāčplēsis” izrādēs, atveidojot Ziņotājus, Jodus, Velnus. Rudenī notika koncertu sērija Maskavā, Valsts centrālajā koncertzālē “Rossija” (Государственный центральный концертный зал“Россия”). “Jumprava” startēja Maskavā rīkotajos konkursos “Pakāpieni ceļā uz Parnasu” (Ступень к Парнасу) un “Interšans” (Интершанс). Šķērslis ceļā uz starptautiskiem panākumiem bija grupas salīdzinoši vājais vokālais priekšnesums, tai nebija spilgta solodziedātāja.

1989. gadā E. Zazerski skaņu režisora amatā nomainīja Gints Pelcbergs. Aprīlī “Jumprava” Valsts elektrotehniskās fabrikas (VEF) kultūras pils zālē ar koncertu atzīmēja 5. jubileju; maijā uzstājās Rietumberlīnē, vasarā – Eiropas Latviešu dziesmu svētku “Rokvakarā” Zviedrijā. 1990. gadā no turnejas pie latviešiem trimdā Amerikas Savienotajām Valstīs (ASV) un Kanādā grupa atgriezās jau trijatā, jo “Jumpravu” pameta A. Grauba, lai pievērstos kinorežisora karjerai. 20. gs. 90. gadu sākuma koncertos mūziķi uzstājās trijatā, uzplauka A. Krēslas skaņraža talants. Beidzās sadarbība ar padomju saimniecību “Ogre”, turpmāk “Jumprava” darbojās juridiski un finansiāli patstāvīgi. 1991. gadā notika koncertu sērija Dānijā; “Jumprava” piedalījās Zviedrijas rokfestivālā Rock Ringsted. Lai gan fanu pielūgsme bija liela, gada nogalē tika izsludināta grupas izjukšana, to pamatojot ar nogurumu no nemitīgajiem koncertiem un mūziķiem – vienam no otra. Drīz pēc tam A. Grāvers un A. Krēsla nodibināja jaunu kolektīvu “Otra Puse”; A. Ašmanis pievērsās uzņēmējdarbībai.

1995. gadā pēc producenta Ginta Putniņa iniciatīvas tika sarīkota 20 “Jumpravas” koncertu sērija Latvijā ar noslēgumu Mežaparka Zaļajā teātrī. Togad izdevniecība “MAPL” izdeva “Jumpravas” dziesmu izlasi divās daļās 28 000 eksemplāru tirāžā. 1996. gadā A. Grāvers nodibināja skaņu ierakstu studiju Jumprava Sounds. 1997. gadā festivālā “Liepājas dzintars” grupa uzstājās savā pirmspēdējā sastāvā: A. Grāvers, A. Grauba, A. Krēsla un A. Ašmanis ar vairākām dziesmas no topošā albuma.

1998. gadā 80./90. gadu mijas supergrupas atgriešanās ar albumu “Laika atšķirību romance” (1998) bija triumfāla, notika vairāki koncerti; jaunas noskaņas grupas mūzikā ienesa Nataradžas ezotēriskie dziesmu teksti (“Lēna upe”, “Tā ir labāk”, “Dievības” un citas). 1999. gadā izdota kārtējā grupas “Labāko dziesmu izlase”, kas sasniedza Zelta diska statusu. Turpinājās darbs pie jaunu dziesmu radīšanas, koncertdarbība klubos, festivālos. Ik pēc dažiem gadiem tika izdoti jauni albumi, apliecinot mūziķu neizsīkstošo radošo potenciālu, taču grupa vairs nebija pamatnodarbošanās. Vairākkārt notika atgriešanās pie 80. gadu dziesmām, kas skanējušas koncertos, bet netika ieskaņotas un izdotas. Grupas “Jumpravas” mūzika skan filmā “Baiga vasara” (2000), kuras režisors ir A. Grauba; A. Krēsla rīkoja rokfestivālus Valmierā, A. Grāvers darbojās skaņu ierakstu studijā.    

Ar jauna albuma, labāko dziesmu izlases un grupas vēsturei veltītas grāmatas iznākšanu 2005. gadā tika svinēta ansambļa 20. jubileja. Dziesma “Vārdi” togad ierindojās 13. vietā Latvijas Radio 2 dziesmu aptaujā “Muzikālā banka”. 2007. gadā Dailes teātrī iestudēta grupas dalībnieku sarakstītā rokopera “Izredzētais” ar Normunda Beļska libretu; rokoperas mūzika izdota diskā. Pēc vairāku gadu pauzes grupa 2012. gadā ar koncertu Ikšķilē atjaunoja muzicēšanas praksi, 2013. piedalījās festivālā “Laba Daba”. 2014. gadā “Jumprava” devās 30 gadu jubilejas tūrē pa Latvijas pilsētām; noslēguma koncertos Rīgā, koncertzālē “Palladium”, kā īpašie viesi piedalījās R. Dižkačs ar savu 20. gs. 80. gados dibināto grupu “Aurora”. 2017. Aigaru vārda dienā – 31. augustā – “Jumprava” sarīkoja 33. jubilejas koncertu Dzintaru koncertzālē  ar īpašajiem viesiem, 20. gs. 90. gadu sākumā populāro jauniešu grupu “Nejautā”. 2019. gadā Latvijas Nacionālajā teātrī Valtera Sīļa režijā ir iestudēta muzikāla izrāde “Zem diviem karogiem”, kuras pamatā ir Jāņa Baloža luga par grupas “Jumprava” darbības vēsturi. 28.11.2019. notika grupas 35 gadu jubilejai veltīts vērienīgs koncerts izpārdotā “Arēnā Rīga”.

Par grupas dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1984. gads, kad basģitārists A. Ašmanis kļuva par “Jumpravas” vadītāju, pasludinādams godkārīgu mērķi – radīt Latvijā populārāko ansambli, ko arī īstenoja. “Jumprava” bija pirmā grupa, kas Latvijā izveidoja rietumiem analogu šovbiznesa modeli ar savu aparatūru, transportu, veicot revolūciju koncertskanējuma jomā. Ansambļa sastāvs tika veidots apzināti, racionāli, pulcējot profesionālus, žanriski atbilstošus mūziķus. Radošie centieni dominēja pāri cilvēciskajām attiecībām, kas ietekmēja “Jumpravas” karjeru, kurā toni noteica muzikālais vadītājs A. Grāvers. Muzikāli viņa līderība balansēja ar A. Graubas individuālo stilu, arī virkne A. Krēslas sacerēto dziesmu kļuva par hitiem. Kolektīvais radošais process veicināja noskaņu daudzveidību repertuārā arī tad, kad sastāvs samazinājās līdz kvartetam, strādājot elektroniskās popmūzikas virzienā.

Rokmūzikas enerģijas un izteiksmes līdzekļu klātbūtne grupas darbības pirmajā periodā liedz precīzi definēt grupas stilu kā sintpopu, vienlaikus “Jumpravas” daiļradē jūtama būtiska Depeche Mode stila ietekme. Novatoriska bija R. Dižkača bez atskaņām rakstīto, protesta, kā arī brīvības alkām piesātināto tekstu izmantošana dziesmās, skaņdarbu forma attālinājās no strofiskās formas; koncertu lielajā skaļumā mazinājās teksta kopējā nozīme, dziesmu veiksmju pamatā bija spilgtas frāzes, enerģisks skatuves priekšnesums, paaugstinātas emocionalitātes klātbūtne. Daudzām 80. gadu dziesmām tapa spilgti, iespaidīgi, oriģināli videoklipi, radās ilgstoša sadarbība ar režisoru Jāni Rušenieku. Sniegti koncerti Lietuvā, Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā, ASV, Kanādā un citur.

Lai gan neviens no mūziķiem neizcēlās ar izcilu meistarību sava instrumenta spēlē vai dziedāšanā, grupas “Jumprava” profesionālais muzikālais līmenis atzinīgi novērtēts žurnālistu, kā arī LPSR mūzikas biedrības rīkotajās aptaujās. 2000. gadā par ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā grupa “Jumprava” saņēma balvu “Vecie zaldāti”. 21. gs. kopīgie koncerti un jaunrade mūziķiem pārvērtusies par hobiju, katra uzstāšanās kļuvusi par nozīmīgu un rūpīgi gatavotu notikumu gan pašiem, gan grupas pielūdzējiem, uzturot dzīvu “Jumpravas” supergrupas statusu.

A. Ašmanis, bass, taustiņinstrumenti (kopš 1983)

M. Jurjāns, sitamie instrumenti (1983–1986)

A. Breidaka (Tonija Dombrovska), balss (1983–1985)

H. Kaminskis, taustiņi (1984–1986)

A. Grāvers, taustiņi, ģitāra, balss (kopš 1984)

I. Ulmanis, balss (1984–1987)

A. Voitišķis, ģitāra, balss (1984–1987)

A. Grauba, taustiņi, balss (1986–1990; kopš 1995)

A. Krēsla, sitamie instrumenti, taustiņi, balss (kopš 1986)

“Par rozēm”, 3. vieta (1985)

“Mākonis”, 7. vieta  (1985)

“Prom no pilsētas”, 9. vieta (1986)

“N-tā pietura”, 14. vieta (1986)

“Tālu aizgāja”, 9. vieta (1987)

“Ziemeļmeita”, 4. vieta (1988)

“Šeit, lejā”, 16. vieta (1988)

“Lietus”, 4. vieta (1989)

“Baltā”, Rokaptaujā 1. vieta (1990)

“Peldētājs”, Rokaptaujā 1. vieta (1991)

“Zem diviem karogiem”, Rokaptaujā 1. vieta (1991)

“Klusumā”, Rokaptaujā 1. vieta (1992)

“Zem diviem karogiem”, Rokaptaujā 14. vieta (1992)

”Vārdi”, 13. vieta (2005)

LP*, “Jumprava”, Melodija, 1988; SIA “Jumprava Koncerti”, 2019.

LP, “Pilsēta“, Melodija, 1990.

MC**, CD,*** “Jumprava (izlase)”, MAPL, 1995.

MC, CD, “Laika atšķirību romance”, Platforma Records, 1998.

MC, CD, “Labāko dziesmu izlase I”, Platforma Records, 1999.

CD, “Trajektorija”, Platforma Records, 2001.

CD , “Inkarmo”, Platforma Records, 2005.

DVD,**** “Jumprava. Videoklipu un koncertu ierakstu izlase”, Platforma Records, 2005.

2xCD, Rokopera “Izredzētais”, Platforma Records, 2007.

CD, “Labāko dziesmu izlase II daļa (1984—1990) ”, 2005.

CD, “Laiks runā”, SIA “Jumprava Koncerti”, 2014.

DVD, “Jubilejas koncerts“, SIA “Jumprava Koncerti”, 2014.

CD, “Insomnia”, SIA “Jumprava Koncerti”, 2019.

* vinila skaņuplate

** magnētiskā kasete

*** kompaktdisks

**** ciparu video disks