Organizācijas mērķi 1924. gada redakcijā: “Apvienot Latvijas Universitātes studentus latviešus, izkopjot viņos nacionālo domu un sekmējot viņu kulturālās, tiesiskās un materiālās intereses.”

Vienības “Austrums” mērķi 1939. gada redakcijā: “Apvienot Latvijas Universitātes studentus latviešus, audzināt biedrībā ietilpstošos biedrus latviskas kultūras garā, veidojot skaidras personības nopietnam un nesavtīgam darbam zinātnei un brīvai tēvzemei.”

Akadēmiskās vienības “Austrums” mērķi 1966. gada redakcijā: “Uzsverot izglītības un zinātņu nozīmi un prasmi tās izlietot, veicinot savu biedru rakstura audzināšanu un personības izveidošanu, sekmējot biedrošanos latviskas dzīves garā, “Austrums” par savu uzdevumu liek: attīstīt savus biedrus par pilnvērtīgām personībām un rosināt tos sagatavoties par spējīgiem zinātnes, sabiedriskiem un praktiskiem darbiniekiem.”

Organizācijas mērķi mūsdienu redakcijā statūtos norādīti arī Biedrību un nodibinājumu reģistrā: “Biedrības mērķis ir apvienot un tuvināt Latvijā un ārzemēs studējošos, pulcināt studējošos, rūpēties par viņu pasaules uzskatu izveidošanu un izkopšanu, sekmēt savu biedru attīstību par pilnvērtīgām personībām un rosināt viņus sagatavoties nacionālam, kulturālam, zinātniskam un sabiedriskam darbam latviešu tautas un tēvijas labā.”

Akadēmiskā vienība “Austrums” un tās biedri lieto atšķirības zīmes – karogu, galvassegas, krūšu nozīmes. Organizācijai ir balts karogs ar zelta krāsas Austras koka atveidojumu karoga aversā un uzrakstu “Akadēmiskā vienība Austrums 1883” karoga reversā. 1929.–1935. gadā organizācijas biedri nēsāja septiņstūrainu melnu samta cepuri, bet pēc tam – atbilstoši vienotņu kopīgam paraugam veidotu divkrāsu galvassegu (krēmkrāsas virsma, ķiršsarkana apmale) un rombveida krūšu nozīmi. Vienības “Austrums” krūšu nozīmē uz dzintara pamata atainots sudrabā veidots Austras koka ornamenta fragments.

Akadēmiskās vienības “Austrums” devīzes – “Vīrs un vārds”, “Darbs ceļ vīru”, “Draugs draugam”, “Ar savu tautu – par savu tautu”, “Ar tīrām rokām un skaidru sirdi”, “Augt un dzīvot Latvijai”. Vienības “Austrums” biedri tās ikdienā un svētkos ievēro tradīcijas, kas izkoptas kopš organizācijas dibināšanas. Reglamentētajā pasākumu norisē ir dažādi atšķirīgi elementi, kas raksturīgi tikai šai organizācijai.

Akadēmiskās vienības “Austrums” lēmējinstitūcija ir biedru sapulce. Organizācijas darbību reglamentē iekšējie noteikumi – statūti. 02.03.1993. ar atsevišķiem grozījumiem un papildinājumiem tika atjaunota 1920. gada statūtu darbība.

Organizācijas darbu vada un to reprezentē valde, kuras sastāvā ir vismaz trīs biedru vēlētas amatpersonas: vecākais (valdes priekšsēdētājs) un divi valdes locekļi. Ievēlētie valdes locekļi no sava vidus ievēl trīs amatpersonas: vecākā vietnieku, audzinātāju un sekretāru (agrāk – rakstvedis). Audzinātājs ir atbildīgs par akadēmiskās vienības “Austrums” jauno biedru (jauniešu) audzināšanu un dzīvi studentu biedrībā. Arī citas vēlētas amatpersonas (kasieris, biedrzinis, Revīzijas komisijas locekļi un citi) ir atbildīgas par noteiktām darbības jomām.

No 1920. gada studentu sabiedrībā “Austrums” darbojās vecbiedru sekcija, kas vienoja studijas pārtraukušos un beigušos organizācijas biedrus. 26.03.1924. tā reģistrēta Rīgas apgabaltiesā kā atsevišķa juridiska organizācija – Studentu biedrības “Austrums” vecbiedru palīdzības biedrība. Slēgta padomju okupācijas laikā, 17.09.1940., ar iekšlietu tautas komisāra lēmumu. Kopš 06.02.1996. akadēmiskajā vienībā “Austrums” darbojas vecbiedru komiteja; tās darbu vada komitejas priekšsēdētājs.

1935. gadā vienība “Austrums” piedalījās vienību jumtorganizācijas – Vienību savienības (VS; 13.11.1935. reģistrētās organizācijas pilnas juridiskais nosaukums: Latvijas Universitātes studentu biedrību-vienību savienība) – dibināšanā un tās sastāvā darbojās līdz pat VS slēgšanai padomju okupācijas laikā, 1940. gadā. Savukārt vienības “Austrums” vecbiedru palīdzības biedrība 1936. gadā piedalījās Vienību vecbiedru biedrību savienības dibināšanā, kur darbojās līdz tās slēgšanai padomju okupācijas laikā, 1940. gadā.

“Austrums” līdzdarbojās Akadēmisko vienību savienībā, kas pildīja VS funkcijas trimdā. Akadēmiskā vienība “Austrums” kopā ar vienībām “Līdums” un “Zelmenis” 23.04.1990. piedalījās VS darbības atjaunošanā Latvijā. Kopš 1992. gada katru pavasari Latvijā “Austrums” turpina VS Darba svētku tradīciju, aicinot piedalīties citas akadēmiskās organizācijas. Mūsdienās VS faktiski nepastāv.

1993. gadā noslēgta sadraudzība ar konkordiju “Valdemārija”. 12.02.1994. akadēmiskā vienība “Austrums” parakstīja piecu organizāciju paziņojumu par kopīgu sadarbību. Starp šīm organizācijām bija arī vienības “Latviete”, “Līdums”, konkordija “Valdemārija” un studentu biedrība “Fraternitas Rusticana”. “Austrums” 17.04.1999. parakstīja Sadraudzības deklarāciju ar vienību “Latviete”, konkordijām “Valdemārija”, “Zinteniece”, studentu biedrību “Fraternitas Rusticana” un studentu apvienību “Dzintars”.

11.04.1937. Tērbatā noslēgts un 02.11.1991. Rīgā atjaunots vienības “Austrums” sadarbības līgums ar Tartu Universitātes (Tartu Ülikool) igauņu studentu organizāciju “Eesti Üliõpilaste Selts” (dibināta 1870. gadā). Īpaši draudzīgas attiecības ir izveidojušās ar Tartu un Tallinas igauņu studentu organizāciju “Eesti Üliõpilaste Selts Pōhjala” (“EÜS Pōhjala”; dibināta 1884. gadā).

Akadēmiskās vienības “Austrums” pirmsākumi tiek saistīti ar 1870. gadā dibinātajiem Maskavas latviešu lasāmajiem vakariem. Par organizācijas dibināšanas datumu pieņemts 19./31.10.1883., kad darbību sāka Maskavas latviešu studentu vakari, kuru izveides iniciatīva piederēja Jānim Čakstem un viņa 15 domubiedriem. Sākotnēji organizācija bija ļoti vienkārša, darbojās bez regālijām un vienīgā amatpersona bija kasieris. 1901.–1902. gadā Maskavas latviešu lasāmie vakari tika pārveidoti par Maskavas latviešu studentu biedrību “Fraternitas Moscoviensis”. Drīzumā sākta “Fraternitas Moscoviensis” pārveide par latviešu studentu novadniecību, par ko 1907. gada rudenī iesniegts lūgums Maskavas Universitātes (Императорский Московский университет) rektoram. 1912. gadā no “Fraternitas Moscoviensis” izstājās biedru grupa, kas izveidoja studentu korporāciju “Fraternitas Moscoviensis” (kopš 1920. gada tās nosaukums – “Fraternitas Lettica”). Tādēļ dažus gadus Maskavā līdztekus pastāvēja divas organizācijas ar nosaukumu “Fraternitas Moscoviensis” – studentu novadniecība un studentu korporācija. Drīzumā novadniecība mainīja nosaukumu, un 12./25.12.1915. tā reģistrēta pie Maskavas Universitātes kā latviešu studentu novadniecība “Oriens”, bet 1916. gadā Iekšlietu ministrija to apstiprināja kā studentu biedrību “Vostok” (“Oriens”). 1918. gada pavasarī notika pēdējā organizācijas sēde Maskavā, kur organizācija pārtrauca savu darbību.

Jau kopš 20. gs. sākuma organizāciju biedru sanāksmes notika ne tikai Maskavā, bet arī Rīgā un J. Čakstes dzimtas mājās Aučos Jelgavas apkaimē. 12.12.1919. Rīgā sasaukta pirmā organizācijas pilnsapulce Latvijā. Organizācija reģistrēta Rīgas apgabaltiesā 16.10.1920. ar juridisko nosaukumu – Studentu sabiedrība “Austrums”; 08.12.1920. tā reģistrēta pie Latvijas Augstskolas (vēlāk – Latvijas Universitāte; LU). Organizācija 09.07.1924. pārreģistrēta ar mainītu nosaukumu – Studentu biedrība “Austrums”. 1926. gadā no tās atdalījās biedru grupa, kas mēģināja pārveidot organizāciju par studentu korporāciju un pēc tam, kad tas nebija izdevies, nodibināja studentu korporāciju “Fraternitas Livonica”. Organizācijai 12.11.1935. pārreģistrēts oficiālais nosaukums – Latvijas Universitātes studentu biedrība-vienība “Austrums”.

Padomju okupācijas laikā organizācija slēgta 28.08.1940. ar LU rektora pavēli. Padomju varas iestādes atsavināja organizācijas īpašumus, bet vienības “Austrums” biedri bija pakļauti okupācijas varas iestāžu represijām. Nacistiskās okupācijas laikā “Austrums” darbojās neoficiāli.

“Austrums” darbību atjaunoja pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās, jau 1945. gadā Zviedrijā. Pakāpeniski trimdā izveidojās un darbojās organizācijas kopas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Austrālijā, Kanādā, Vācijā un Zviedrijā. Dažas kopas bija pieņēmušas savus iekšējās kārtības noteikumus, taču līdz 1966. gadam formāli palika spēkā organizācijas statūti, kas pieņemti pirms Otrā pasaules kara. 1966. gadā stājās spēkā trimdas laika statūti, ar kuriem vienība “Austrums” pārdēvēta par akadēmisko vienību “Austrums”. 1966.–1979. gadā organizāciju vadīja (prezidēja) tās kopas rotācijas kārtībā.

Ar vecbiedru sanāksmi Rīgā 09.09.1989. tika atjaunota vienības “Austrums” darbība Latvijā un uzņemti pirmie biedri pēc darbības atjaunošanas. Organizācija 13.09.1990. akreditējās pie Rīgas Tehniskās universitātes, 30.10.1993. – pie LU. Kā sabiedriska organizācija oficiāli reģistrēta 19.05.1993., Biedrību un nodibinājumu reģistrā kopš 20.07.2005. (juridiskais nosaukums – Akadēmiskā vienība “Austrums”). 2000. gadā ārpus Latvijas darbojās akadēmiskās vienības “Austrums” kopas ASV, Austrālijā, Kanādā, Vācijā un Zviedrijā. 2001. gadā darbību faktiski pārtrauca Zviedrijas kopa (formāli darbību nav izbeigusi), 2004. gadā beidza pastāvēt Austrālijas kopa, 2005. gadā – Vācijas kopa. 2021. gadā ārpus Latvijas faktiski darbojās ASV un Kanādas kopas, kā arī neformāli Briseles kopa Beļģijā.

No 1993. gada daļēji un kopš 1996. gada pilnībā organizācijas mītne ir Ģertrūdes ielā 123 (Rīgā), kur “Austrums” saimniekoja jau 1925.–1940. gadā.

Akadēmiskajā vienībā “Austrums” uzņem 18 gadus sasniegušus vīriešu dzimuma studentus, studijas beigušos vai pārtraukušos, kuri rakstiski apņemas izpildīt organizācijas statūtu noteikumus, pieteikuši savu vēlmi iestāties un ieguvuši organizācijas valdes vai divu biedru ieteikumus. Pēc tam, kad kandidāti ir izrādījuši vēlmi iestāties organizācijā, “Austrums” lemj par jauno biedru uzņemšanu. Vienības “Austrums” biedru gradācija: vecbiedri, savieši, jaunieši. Akadēmisko organizāciju vidē vienības “Austrums” biedri tiek saukti par austrumiešiem. Par goda biedriem organizācijā tiek uzņemti gan vīrieši, gan sievietes.

Organizācijā 1883. gadā bija 16 biedri, 1920. gadā – 57 biedri, 1925. gadā – 154 biedri, 1935. gadā – 202 biedri, 1939. gadā – 280 biedri, 1966. gadā – 195 biedri, 1973. gadā – 208 biedri, 1983. gadā – 197 biedri, 1989. gadā – 220 biedri, 2001. gadā – 223 biedri, 2008. gadā – 221 biedrs (t. sk. 112 Latvijā). 2021. gada novembrī akadēmiskajā vienībā “Austrums” bija ap 210‒220 biedru, no kuriem divas trešdaļas – Latvijā, viena trešdaļa – citviet pasaulē.

Starp vienības “Austrums” biedriem ir daudzi valsts un sabiedriskie darbinieki, politiķi, diplomāti, juristi, zinātnieki, izglītības darbinieki, arhitekti, medicīnas darbinieki, žurnālisti un publicisti. Organizācijas biedri bija pirmie divi valsts prezidenti – J. Čakste un Gustavs Zemgals. Par varonību Latvijas Neatkarības karā seši organizācijas biedri apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. Nozīmīgu ieguldījumu akadēmiskās vienības “Austrums” darbībā un attīstība snieguši daudzi tās biedri, viņu vidū – Modris Alks, Georgs Bagātais, J. Čakste, Konstantīns Čakste, Mintauts Čakste, Ainārs Dimants, Jānis Dripe, Andrievs Eihe, Žanis Epners, Andrejs Holcmanis, Visvaldis Jankavs, Viesturs Pauls Karnups, Ainārs Lerhis, Guntis Liepiņš, Jānis Sadovskis, Jānis Stradiņš, Alfrēds Strausmanis, Vilhelms Šīrons, Dainis Špeļs, Mārtiņš Tarlaps, Verners Tepfers, Ernests Treiguts, Juris Upatnieks, Ojārs Upatnieks, Hermanis Vilks, G. Zemgals, Baiba Zirne, Vilis Zirnītis.

Vienība “Austrums” trimdā izdeva internos (iekšējos) žurnālus “Atceries Austrumu” (izdots 1951.–1965. gadā Zviedrijā; kopā iznākuši 22 numuri) un “Austruma Vēstis” (izdots 1969.–1993. gadā ASV un Kanādā; kopā iznāca 20 numuri). Trimdā esošās vienības “Austrums” kopas izdeva savus apkārtrakstus. Latvijā izdoti internie žurnāli “Austruma Vēstnesis” (1990.–1994. gadā; kopā izdoti seši numuri) un “Austruma Gaita” (kopš 1995. gada; kopā izdoti 74 numuri).

1992.–1995. gadā “Austrums” sadarbībā ar akadēmisko studenšu vienību “Latviete”, studentu vienību “Līdums”, konkordiju “Valdemārija” un studentu biedrību “Fraternitas Rusticana” izdeva kopīgu apkārtrakstu “Vienību ziņas”. 1999. gadā “Austrums” epizodiski bija viens no žurnāla “Akadēmiskā Dzīve” izdevējiem.