Dusburgas Pētera hronika sarakstīta 1326. gadā Vācu ordeņa lielmestra Orzelnas Vernera (Wernerus de Orsele vai Werner von Orseln) darbības laikā. Hronikas teksts ir sarakstīts prozā viduslaiku latīņu valodā, un šī hronika tiek uzlūkota kā pirmā un galvenā attiecīgā laika posma notikumu atspoguļotāja Prūsas zemē. Hronika satur plašu informāciju par militāri politiskajiem notikumiem Prūsas zemē un tās pierobežā, par Vācu ordeņa darbību Prūsijā. Tāpat hronikā ir sniegtas liecības par senbaltu (senprūšu, jātvingu, lietuviešu) tautu sabiedrību.

Par hronikas autoru nav saglabājušās nekādas ziņas. Ir zināms tikai tas, ka Dusburgas Pēters (vācu Peter von Dusburg, Peter von Duisburg, latīņu Petrus de Dusburg) ir bijis Vācu ordeņa priesteris. Viņa izcelsmes vieta nav droši identificējama un vēstures literatūrā tiek saistīta ar Dīsburgu Reinzemē, Vācijā (Duisburg), vai Dūsburgu Gelderlandē, Nīderlandē (Doesburg).

“Prūšu zemes hronikas” sastādīšana tiek saistīta ar Vācu ordeņa lielmestra Orzelnas Vernera darbību un viņa veiktajām reformām Vācu ordenī, mēģinot atjaunot disciplīnu un atgriešanos pie ordeņa kultivētajām garīgajām vērtībām. Viņš mudināja brāļus vairāk pievērsties lūgšanām un mazāk nodarboties ar pasaulīgajām lietām. Vēstures literatūrā tiek norādīts uz Dusburgas Pētera saikni ar Orzelnas Vernera veiktajām ordeņa reformām. Tiek uzskatīts, ka Dusburgas Pēters ir bijis šo reformu veicinātājs un ka hronika sastādīta šo reformu ideoloģiskajai pamatošanai. To apliecināja arī Dusburgas Pēters, kurš hroniku sāka ar veltījumu Orzelnas Verneram un noslēdza ar hronikas pielikuma pēdējo nodaļu “Par lielmestra nāvi” (De morte magistri generalis). Tajā aprakstīta lielmestra Orzelnas Vernera nogalināšana 1330. gadā. 

Hronikas sastādīšanā Dusburgas Pēters ir plaši izmantojis dažādus 13. gs. veidotus avotus: annāles, hronikas, Vācu ordeņa dokumentus un aculiecinieku atmiņas.  

Hronikas oriģināls līdz mūsdienām nav saglabājies. Teksts ir rekonstruēts pēc 15.–16. gs. hronikas norakstiem un hronikas fragmentiem. Līdz mūsdienām saglabājušies divi hronikas noraksti, kas tiek glabāti Toruņas Valsts arhīvā (radīts 16. gs.) un Toruņas Universitātes bibliotēkā (radīts 1540. gadā). Tāpat ir pieejami pieci hronikas fragmenti.

“Prūšu zemes hronika” ir daudzslāņains vēstures avots. Tas nav tikai militāri politisko notikumu secīgs apraksts, bet arī literārs darbs, kas līdzās vēstures notikumu aprakstiem satur dažādu brīnumu raksturojumus, biogrāfiskus stāstus par atsevišķiem cilvēkiem un stāstu ciklus, atsauces uz Svētajiem Rakstiem un fiktīviem vai reāliem ikdienas dzīves gadījumiem.

Aplūkojot viduslaiku hronikas, nav neparasti, ja autors darbā iestarpina izdomātus dialogus, runas, uzrunas, dokumentus vai pat citu darbu citātus. Tādā gadījumā hronika nav jāuzskata par apzinātu viltojumu, jo tās sarakstīšanai viduslaikos parasti bija vairākas funkcijas. Hronikai ne tikai vajadzēja sniegt informāciju par pagājušo, bet arī atstāt morālu iespaidu uz lasītāju vai klausītāju. Tāpēc nav jācenšas pārbaudīt visu Dusburgas Pētera stāstu patiesumu, bet jāuzlūko tie kā neatņemama hronikas sastāvdaļa, jo autors tiem ir atvēlējis noteiktu nozīmi – iedvesmot un pamācīt lasītājus un klausītājus.

Līdzīgas garīgas vērtības kā Orzelnas Verners savā hronikā sludina arī Dusburgas Pēters, ar dažādiem piemēriem aicinot brāļus sekot hronikā aprakstīto atsevišķo ordeņa brāļu dievbijīgajai dzīvei. 

Hronikas pamatu veido nosacīta “pirmā hronika”, ko aizsāk ievaddaļa ar veltījumu ordeņa lielmestram Orzelnas Verneram (Epistola), prologu (Prologus) un paskaidrojumu šīs grāmatas struktūrai (De modo agendi libri huius). To turpina četras hronikas daļas: “Par Vācu nama ordeņa pirmsākumiem” (De origine ordinis domus Theutonice), “Par Vācu nama brāļu atnākšanu Prūsas zemē” (De adventu fratrum domus Theutonice in Terram Prussie), “Par Vācu nama brāļu kariem ar prūšiem” (De bellis fratrum domus Theutonice contra Pruthenos) un “Par notikumiem” (De incidentibus), kas apraksta kristīgo pasauli no 1190. līdz 1326. gadam. Hronikai ir pielikums (Supplementum), kurā aprakstīti notikumi no 1326. līdz 1330. gadam. 

Par hronikas autora iecerēto hronikas struktūru nav nekādas informācijas. Hronikas notikumu gaita apraujas 1326. gadā bez loģiska noslēguma, kopsavilkuma vai secinājumiem. Noslēgumā ir vien skopa frāze: “Beidzas Dusburgas Pētera pirmā hronika” (Finis prime cronice Petri de Dusburg). Savukārt pielikuma pēdējā nodaļa “Par lielmestra nāvi” it kā loģiski noslēdz hroniku, parādot, ka tā ir veltīta Orzelnas Verneram, tomēr nav zināms, vai tāda ir bijusi hronikas autora sākotnējā iecere, kad viņš 1326. gadā pabeidza rakstīt hronikas ceturto grāmatu “Par notikumiem”. Nav saglabājušās nekādas ziņas vai liecības, ka ir bijusi sastādīta Dusburgas Pētera otrā vai trešā hronika.

Dusburgas Pētera hronika ir pirmais lielākais un nozīmīgākais Prūsijas vēstures avots, kas līdz pat mūsdienām ir ietekmējis Prūsijas vēstures un Vācu ordeņa historiogrāfiju un pētniecību. Jerošinas Nikolajs (Nikolaus von Jeroschin, arī – Nicolaus von Jeroschin, Nicolaus de Jeroschin) 14. gs. pirmajā pusē pārtulkoja “Prūšu zemes hroniku” vācu valodā un pārcēla to dzejas formā. Tāpat Dusburgas Pētera hronikas liecības un daudzi hronikas stāsti ir izmantoti 15.–16. gs. sastādītajās Prūsijas hronikās.

Notikumi Livonijā hronikā ir pieminēti maz. Atsevišķas nodaļas veltītas Zobenbrāļu ordeņa pievienošanai Vācu ordenim (Quomodo terra Lyvonie devenit ad fratres domus Theutonice, 1237), Durbes kaujai (De conflictu in terra Curonie ubi CL fratres et multi de populo Cristiano interfecti ceciderunt, 1260) un bruņotajām sadursmēm starp Vācu ordeni un Rīgas pilsētu (De discordia civium de Riga contra fratres domus Theutonice in Lyvonia, 1297–1298, De destructione civitatis Rigensis, 1330), taču šīs ziņas nav ņemtas no Livonijas hronikām un parāda citu skatījumu uz Livonijas vēstures notikumiem.

Atsevišķa nodaļa veltīta senprūšu sabiedrības un reliģijas aprakstam (De ydololatria et ritu et moribus Pruthenorum). Hronikā minētā senprūšu centrālā svētnīca Rāmava (Romow) un senbaltu virspriestera krīva (Criwe) institūts vēlāk raisīja diskusijas un dažādas spekulācijas par šiem jautājumiem, tomēr nav drošu liecību par to pastāvēšanu ne hronikas sastādīšanas laikā, ne pirms vai pēc tam.

Pirmo reizi Kristofa Hartknoha (Christoph Hartknoch) vadībā hronika oriģinālvalodā tika iespiesta Leipcigā 1679. gadā. Šis izdevums ietvēra hronikas ievaddaļu un četras hronikas daļas, kas vēstīja par notikumiem no 1190. līdz 1326. gadam. 

19. gs., kad Vācijā aktīvi tika apzināti senie raksti un izdotas senās hronikas, sākās darbi arī pie Prūsas zemju vēstures avotu apzināšanas un pētniecības. 1861. gadā Maksa Tepena (Max Töppen) vadībā iznāca Scriptores rerum Prussicarum pirmais sējums, kas ietvēra senākos vēstures avotus par Prūsas zemi, to skaitā Chronicon Terrae Prussiae. Hronika atšķīrās no 1679. gadā izdotās versijas, jo pirmo reizi tika publicēts arī hronikas pielikums, ko sastādītājs varētu būt uzdevis vai iecerējis kā Chronicon Terrae Prussiae otro hroniku un kas apraksta notikumus no 1326. līdz 1330. gadam. 

1861. gadā izdotās hronikas izdevums vēsturnieku aprindās tiek uzskatīts par pirmavotu. Tas parasti tiek citēts un ir ticis tulkots vācu (1984), lietuviešu (1985), krievu (1997), poļu (2004) un itāļu (2012) valodā. 

Latviski hronika tulkota un publicēta nav. Aleksandrs Grīns no latīņu valodas ir veicis hronikā minētās Durbes kaujas apraksta tulkojumu. Atsevišķi hronikas fragmenti tulkoti latviski no tulkojumiem krievu un lietuviešu valodā. Tie publicēti Latvijas prūšu vēstures draugu izdotajā neoficiālajā ziņu lapā “Prūsas waīstis”, bet vēlāk – Latvijas Prūšu biedrības tīmekļa lapā. Valdis Salmiņš ir veicis pilnu hronikas tulkojumu no lietuviešu valodas, taču tas nav publicēts un ir pieejams tikai tīmeklī.   

Peter von Dusburg, ‘Chronica terre Prussie’, T. Hirsch, M. Töppen und E. Strehlke, E. (Hrsg.), Scriptores rerum Prussicarum, Bd. 1., Leipzig, Verlag von S. Hirzel, 1861, S. 21–219.

Petri de Dusburg, Ordinis Teutonici Sacerdotis Chronicon Prussiae, Francofurti et Lipsiae, 1679.

Petrus de Dusburgk, Chronica terrae Prussiae – Piotr z Dusburga, Kronika ziemi Pruskiej, J. Wenta, i S. Wyszomirski (red.), Monumenta Poloniae historica. Pomniki dziejowe Polski. Nova series, Ser. II, 13, Kraków, Polska Akademia Umiejętności, 2007.

Dusburgietis, P., Prūsijos žemės kronika. Lituanistinė biblioteka, 23, ievads un komentāri R. Batūra, tulk. lietuviešu val. L. Valkūnas, Vilnius, Vaga, 1985.

Dusburgietis, P., Prūsijos žemės kronika, ievads un komentāri lietuviešu valodā R. Batūra, tulk. lietuviešu val. L. Valkūnas, Vilnius, Versus aureus, 2005.

Peter von Dusburg, Chronik des Preußenlandes. Ausgewählte Quellen zur deutschen Geschichte des Mittelalters. Freiherr-vom-Stein-Gedächtnisausgabe, 25, tulk. vācu val. un komentāri K. Scholz un D. Wojtecky, Darmstadt, Wissenschaftliche Buchgesellschaft, 1984, S. 27–555.

Pētera no Dusburgas Prūsijas zemes hronikas 84. nodaļas fragmentu par Durbes kauju tulk. latviešu val.: Grīns, A. (sast.), Varoņu grāmata, 2. izd., Rīga, Varavīksna, 1935, 57.–58. lpp.

Pēteris no Dusburgas, Prūsijas zemes hronika, tulk. latviešu val. no lietuviešu val. V. Salmiņš, 2003.

Pietro di Dusburg, Cronaca della terra di Prussia. L’ordine teutonico dalla fondazione al 1326, sast. un tulk. itāļu val. P. Bugiani, Spoleto, Fondazione CISAM, 2012.

Piotr z Dusburga, Kronika ziemi Pruskiej, ievads un komentāri J. Wenta, tulk. poļu val. S. Wyszomirski, Toruń, Uniwersytet Mikołaja Kopernika w Toruniu, 2004.

Петр из Дусбурга, Хроника земли Прусской, sast. un tulk. krievu val. В.И. Матузова, Москва, Ладомир, 1997.