26.01.1921. Sabiedroto Augstākā padome (Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija un Japāna) atzina Latvijas Republiku de jure.

Nosaukums ir radies no latīņu valodas vārda de iure ‘juridiski, tiesiski, oficiāli, formāli’. Starptautiskajās attiecībās de jure atzīšana ir nākamais solis pēc kādas valsts neatkarības pasludināšanas de facto, kad valsts reāli pastāv, taču tai trūkst tiesiskās noteiktības. De jure atzīšana nozīmē, ka valsti kā pilntiesīgu, likumīgi izveidotu atzīst arī citas valstis. Tas ir svarīgs priekšnosacījums, lai valsts varētu veidot politiskos un ekonomiskos sakarus. Atšķirībā no de facto statusa de jure atzinums ir neatsaucams un pastāvīgs valsts raksturojums.

Latvijas Republikas de jure atzīšana bija divus gadus ilga darba rezultāts, kas tika panākts ar Latvijas diplomātu palīdzību, jo īpaši pateicoties ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica aktīvajai darbībai. 22.01.1921. Parīzē sanāca Antantes Augstākā padome, kurā piedalījās Anglijas, Francijas, Itālijas, Beļģijas un Japānas delegācijas. 26.01. bija paredzēts izskatīt Baltijas valstu iesniegumus. Šo sēdi vadīja Francijas premjerministrs Aristīds Briāns (Aristide Briand). Viņš pirmais izteica priekšlikumu atzīt Baltijas valstu neatkarību, argumentējot, ka pretējā gadījumā iespējama lieliniecisma izplatīšanās ārpus Padomju Krievijas, kas varētu apdraudēt mieru un drošību visā Eiropā. Itālijas ārlietu ministrs aizstāvēja Latviju, norādot, ka pat Krievija ar Latviju ir noslēgusi miera līgumu, to atzīstot par neatkarīgu valsti. Izšķirošs bija Anglijas premjerministra paziņojums par pievienošanos Itālijas viedoklim. 26.01.1921. Antantes Augstākā padome atzina Latvijas valsts neatkarību de jure.

Tās dienas pēcpusdienā plkst. 17.00 franču diplomāts Emanuels de Pereti de la Roka (Emmanuel de Peretti de La Rocca) telefoniski paziņoja Latvijas sūtnim Francijā Oļģerdam Grosvaldam, ka Latvijas valsts atzīta de jure. 28.01. viņš arī Parīzē saņēma A. Briāna uz Sabiedroto konferences veidlapas 26.01. parakstīto notu par Latvijas valsts atzīšanu de jure.

27.01.1921. vēsts par valsts starptautisko atzīšanu sasniedza arī Rīgu. Latvijas valsts prezidents Jānis Čakste sasauca Satversmes sapulces locekļus uz svinīgo sēdi. Neraugoties uz auksto laiku un sniegputeni, cilvēki Rīgā un citās Latvijas pilsētās sāka pulcēties tautas manifestācijās. Plīvojot Latvijas karogiem un skanot orķestra mūzikai, pilsētās notika gājieni, tostarp Rīgā uz Antantes valstu vēstniecībām pateicības izrādīšanai.

No 1921. gada Latvijā 26.01. ēkas rotāja ar karogiem. Tā bija brīvdiena, ko piepildīja ar dažādiem izglītojošiem, patriotismu audzinošiem pasākumiem, tostarp skolu aktu zālēs skolēniem notika priekšlasījumi par Latvijas valsts tapšanu un tās izciliem darbiniekiem, Māras baznīcā (tagadējā Rīgas Doma baznīcā) notika dievkalpojums ar valdības un armijas pārstāvju klātbūtni.

Svētku dienai pielāgojās arī radiofons, piemēram, 26.01.1929., kad svētku diena iekrita sestdienā, no rīta bija nodrošināts pieslēgums Latvijas valsts de jure atzīšanas dienas un ārlietu ministra Z. A. Meierovica piemiņas dienas dievkalpojumam Māras baznīcā. Pēc pusdienām tika pārraidīta Z. A. Meierovica kapa pieminekļa (tēlnieks Žanis Smiltnieks) atklāšana Meža kapos. 

26.01. kā Latvijas de jure atzīšanas diena tika oficiāli atzīmēta visu Latvijas neatkarības laiku līdz padomju okupācijai 1940. gadā. Atjaunojot Latvijas neatkarību, 26.01. sākotnēji nebija oficiāli atzīmējama diena. 1995. gadā Saeima atjaunoja 26.01. kā Latvijas valsts atzīšanas de jure atceres dienu; bija mainījušies tās atzīmēšanas rituāli. Tie saglabājās valsts institūciju organizētas publiskās atceres līmenī, taču bija zudusi tautas masveidīga iesaiste. Valsts augstākās amatpersonas, tostarp ārlietu ministrs (atsevišķos gados – kopā ar starptautiskiem viesiem) tradicionāli noliek ziedus pie Z. A. Meierovica un J. Čakstes kapa vietas. Ārlietu ministrija organizē ar Latvijas neatkarību vai diplomātiskā dienesta darbu saistītas izstādes un citus pasākumus, piemēram, šajā datumā 2008. gadā tika atklāta uz jauno Ārlietu ministrijas ēku pārceltā piemiņas plāksne no padomju un nacistu okupācijas cietušajiem ārlietu dienesta darbiniekiem, pasniegti atzinības raksti Ārlietu ministrijas un citu institūciju pārstāvjiem par ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā un tamlīdzīgi.

20. gs. 90. gados individuālus publiskus pasākumus organizēja arī politiskās partijas un to apvienības – piemēram, 1996. gadā Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija kopā ar Latvijas Sociāldemokrātisko partiju un Maznodrošināto politisko apvienību rīkoja mītiņu pie Brīvības pieminekļa, kas pulcēja aptuveni 150 dalībniekus. Savukārt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvji nolika ziedus J. Čakstes un Z. A. Meierovica kapa vietās. Pēdējās desmitgadēs šādi atsevišķi politiskie pasākumi šajā datumā nav rīkoti vai publiski izskanējuši.

Plašāki atzīmēšanas pasākumi raksturīgi apaļajām neatkarības starptautiskas juridiskas atzīšanas gadskārtām. Tajās Latvijas starptautiskā atzīšana de jure tiek atzīmēta arī ārpus Latvijas robežām, Latvijai saņemot apsveikumus no citu valstu amatpersonām, gan arī ar vēstniecību organizētiem pasākumiem, gan citiem zīmīgiem notikumiem, piemēram, vēsturnieku tematisku apaļā galda diskusiju Londonas Universitātes koledžā (University College London). Piemēram, 90. atzīšanas gadadienā Ārlietu ministrijā notika starptautiska publiska lekcija – diskusija “Latvijas de jure atzīšana. Skatupunkti” (25.01.2011.); 26.01. toreizējais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, kā arī citi Latvijas diplomāti godināja aizsaulē aizgājušos diplomātus Rīgā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē un Krievijā; Ārlietu ministrijā tika atklāta izstāde “Latvijas starptautiskajai atzīšanai 90 gadi” un 27.01. pirmo reizi Latvijas valsts vēsturē notika ārpolitikas debates Saeimā.  

Plaši atzīmēšanas pasākumi notika de jure atzīšanas simtgadē 26.01.2021., kas iekļāvās arī Latvijas valsts simtgades svinību piecu gadu programmā. Plkst. 08.30 laukumā pie Rīgas pils tika svinīgi pacelti piecu toreizējās Antantes valstu – Beļģijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas – karogi. Plkst. 14.00 Rīgas pilī notika svinīgs tiešsaistes pasākums, kurā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits un tiešsaistē no Parīzes –  ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pasākumā tika atskaņoti arī piecu Antantes valstu līderu – Itālijas prezidenta Serdžo Matarellas (Sergio Mattarella), Francijas prezidenta Emanuela Makrona (Emmanuel Jean-Michel Frédéric Macron), Apvienotās Karalistes premjerministra Borisa Džonsona (Alexander Boris de Pfeffel Johnson), Japānas premjerministra Jošihides Sugas (菅 義偉,Yoshihide Suga) un Beļģijas premjerministra Aleksandra de Kro (Alexander De Croo) – videoapsveikumi Latvijai. Uzrunu teica Latvijas Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) jauniešu delegāte Natālija Knipše, pasākumu papildināja arī pianista Vestarda Šimkus muzikāls apsveikums. Lai atzīmētu dienu un stundu, kad Latvijas diplomāti Parīzē saņēma vēsti par Latvijas atzīšanu de jure, visu kristīgo konfesiju dievnami plkst. 18.00 skandēja baznīcu zvanus.

Par godu svētkiem Latvijas Banka bija emitējusi īpaša dizaina de jure simtgades 2 eiro piemiņas monētu, bet Latvijas pasts bija izveidojis šim notikumam veltītu pastmarku un aploksni.

Retāk svētku pasākumi notiek Latvijas reģionos, piemēram, 26.01.2021. pēcpusdienā Pedvāles mākslas parka Briņķu kalna pakājē Ojāra Feldberga vides mākslas objektā “Sapulce” noritēja performance – simboliska pasaules lielvalstu un Latvijas savstarpējā tuvināšanās pie kopēja degoša ugunskura.

Tradicionāli svētku dienu noslēdz svētku koncerts Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā vai kur citur.

Lai gan Baltijas valstu juridiskajai atzīšanai bija ievērojama nozīme pašnoteikšanās tiesību pamatošanā un Latvijas neatkarības atkārtotā starptautiskā atzīšanā 20. gs. 90. gadu sākumā, tomēr mūsdienās – pēc 100 gadiem – de jure atzīšana tiek atzīmēta galvenokārt valsts pārvaldes un diplomātijas līmenī. Sociālās atmiņas monitoringā 2012. un 2017. gadā šis datums nav iekļauts, taču novērojumi liecina, ka šī atceres diena tiek atzīmēta galvenokārt publiskā, ne privātā sfērā.

Valsts pārvalde organizē arī pasākumus jauniešu iesaistei, piemēram, atzīmējot notikuma simtgadi, Ārlietu ministrija izsludināja videostāstu konkursu jauniešiem par to, kādam ir jābūt 21. gs. diplomātam.

Neoficiāli šo dienu mēdz dēvēt par Diplomātu dienu, kurā vienlaikus godina Latvijas diplomātu darbu un ieguldījumu valstiskuma attīstībai.