Trombidiformes kārta apvieno daudzveidīgas ērces. Liela daļa apdzīvo augsni, kur sastopamas līdz pat 1,5 m dziļumam. Augsnē un zemsedzē sastopama lielākā daudzveidība – aptuveni 100 dzimtas apdzīvo augsni. Trombidiformes ērces ir plēsēji, saprofāgi, fitofāgi un parazīti. Tās dzīvo arī saldūdeņos un jūras ūdeņos. Plēsīgās sugas ir aktīvas, barojas ar citām ērcēm, nematodēm, kolembolām un citiem sīkajiem posmkājiem. Četrkājērces Eryophioidea ir sīkas augēdājas ērces. Tām visās attīstības stadijās ir divi kāju pāri. Elpošanas sistēma nav attīstīta. Apakškārtas Tarsonemini ērces parazitē uz augiem vai bezmugurkaulniekiem. Tām raksturīgi sīki mutes orgāni, pedipalpas, sīkas adatveida heliceras. Daļai sugu nav attīstīti visi kāju pāri. Apakškārtā ietilpst vairāk vai mazāk līdzīgi attīstītas sugas. Prostigmata ir salīdzinoši lielas ērces ar lieliem un kustīgiem mutes orgāniem. Heliceras un pedipalpas tām labi attīstītas. Heliceras veic satveršanas vai caurduršanas funkcijas. Apakškārtā ietilpst daudzveidīgas sugas. Apakškārtā Parasitengona ietilpst ūdens ērces (Hydrachnellae ir saldūdeņos dzīvojošas ērces, bet Halacarae sastopamas jūras ūdeņos), velvetērces Trombidiidae un sārtās ērces Trombiculidae. Ūdens ērces Hydrachnidia ir ekoloģiski izdalīta grupa. Morfoloģiski tās ir daudzveidīgas ērces, un visas, izņemot Pontarachnidae, kas sastopama jūras ūdenī, apdzīvo saldūdeņus. Ūdens ērces ir spilgti krāsotas. Daļa sugu parazitē uz molusku un krabju žaunām vai kāpuru stadijā uz ūdens kukaiņiem. Vairums pieaugušo ūdens ērču ir plēsīgas un pārtiek no sīkiem ūdens bezmugurkaulniekiem.
Kārtas Trombidiformes ērcēm gnatosoma ir attīstīta. Atšķirībā no Sarcoptiformes, Trombidiformes ērcēm heliceras ir pielāgojušās šūnapvalku pārduršanai un šķidras barības uzņemšanai. Pie mutes atveres atrodas siekalu dziedzeri, kas izdala gremošanas fermentus, tādēļ daudzu Trombidiformes ērču kāpuri var sagremot kutikulu. Trombidiformes ērcēm tievā zarna un kuņģis labi attīstīti, bet resnās un taisnās zarnas nav. Gala zarna pārveidojusies par gremošanas galaproduktu izvades orgānu. Dažām sugām ir koksālie dziedzeri. Mutes aparāta hipostoms ir konusveida plātnīte, kas atrodas zem helicerām un starp pedipalpām. Daudzām sugām heliceras ir ar diviem posmiem un, to pamatnēm saaugot, veido stiloforu, kurā atrodas izbīdāms stilets (durklis). Pedipalpu pamata posmi ir saauguši. Daļai sugu uz pedipalpas stilba var būt ievērojami lielāks matiņš, kas pārveidojies par dzeloni vai nagu. Tas atrodas virs ķepiņas, kura ir reducējusies. Tādā veidā pedipalpas palielina izmērus un darbojas kā papildu heliceras. Cheyletidae tādas spīļveida pedipalpas ir īpaši izteiktas. Tām pedipalpas novietotas viena otrai pretī un spēj satvert un noturēt laupījumu. Daļai sugu uz pedipalpām ir sajūtu matiņi. Trombidiformes ērcēm asinsrites sistēmas nav. Tām stigmas parasti atveras uz gnatosomas vai starp gnatosomu un propodosomu. Dažām sugām stigmas ir reducētas. Tarsonemini mātītēm ir 1–2 pāri stigmu uz proterosomas. Daudzu sugu tēviņiem elpošanas sistēmas nav. Prostigmata ērcēm stigmas atrodas uz gnatosomas, un tām bieži vien ir peritrēmas, kas ir sazarotu traheju aizmetņi. Bdellidae ērcēm vēl bez šādas traheju sistēmas ir arī ģenitālā traheju sistēma. Citu grupu ērcēm tādas nav. Pirmie divi kāju pāri pieder pie propodosomas, aizmugurējie divi – pie metapodosomas. Kāju ķepiņām raksturīgi trīs nadziņi, kuriem reizēm ir cieti, gari matiņi vai adatas. Dažām sugām starp nadziņiem var atrasties empodijs (īpašs piedēklis). Pāra nadziņi var pārveidoties par lipīgiem matiņiem. Nadziņi dažām sugām ir pilnībā reducēti. Vairākām grupām tipisko četru kāju pāru vietā vērojami trīs pāri (Tarsonemini, Tetranychidae) vai divi kāju pāri (Eryophioidea). Dzimtas Podapolipodidae ērcēm var būt no viena līdz trijiem kāju pāriem. Ķermeni un kājas klāj matiņi. Uz kājām atrodas dažādi sajūtu matiņi. Pseidostigmatiskie orgāni jeb sensilas raksturīgas vairumam Trombidiformes sugu. Sensilas parasti atrodas padziļinājumos uz propodosomālā vairodziņa vai tā vietā, ja šis vairodziņš ir izzudis. Šos padziļinājumus sauc par pseidostigmām. Sensilas un pseidostigmas ir sajūtu orgāni, un tās ir saistītas ar nervu sistēmu. Sauszemes sugām tās ir labi attīstītas, savukārt ūdenī dzīvojošajām ērcēm tās vāji izteiktas vai pilnībā reducētas. Ūdens ērcēm kājas klāj gari, biezi matiņi, kas tām palīdz pārvietoties ūdenī. Spelorchestes un Nanorchestes ērcēm pakaļējām kājām ir izveidojusies īpaša muskulatūra, kas ļauj labi lēkt. Dažām Trombidiformes sugām uz proterosomas atrodas trīs veida acis: nepāra mediālas, vienkāršas pāra un dubultās acis. Tās var būt arī kā padziļinājumi ar sajūtu šūnām, kā tas ir Erytraeidae dzimtas ērcēm. Opistosomas vēdera pusē, retāk ķermeņa galā, atrodas dzimumatveres un anālās atveres. Vairumam sugu pirmskāpura stadija attīstās jau olā. Parasitengona un Pterygosomata pirmās un trešās nimfu stadijas nav. Tām kāpurs pārvēršas par otrās stadijas nimfu, kura tālāk pieaug par imago. Neotēnijas (organisma spēja vairoties, nesasniedzot pieaugušu attīstības stadiju) rezultātā dažu sugu ērces dzimumgatavību sasniedz pirmās nimfas stadijā. Četrkāju ērcēm tas notiek pirmskāpura stadijā.
Latvijā līdz šim konstatētas 316 Trombidiformes ērču sugas.
