R. Eikens publicēja virkni rakstu un monogrāfiju, kas bija vērstas uz plašu auditoriju, nevis tikai uz akadēmiskās filozofijas speciālistiem. Darbos R. Eikens kritiski izvērtēja dažādus sava laika domu strāvojumus, analizēja to vēsturiskās saknes, kā arī iezīmēja Rietumu kultūras iespējamos nākotnes attīstības ceļus. R. Eikens norādīja uz nepieciešamību apkarot naturālismu un monismu, kas atzīst tikai ārējo esamību, atstājot novārtā personas iekšējās pasaules attīstību. Tāpat R. Eikens akcentēja, ka ir jāvēršas pret subjektīvismu, kas apdraud cilvēku garīgās kopības apziņu. Reliģijai zaudējot savu agrāko dominējošo lomu un izsīkstot garīgajai enerģijai, pēc filozofa redzējuma, ir aizsācies garīgais karš un vecās pagātnes dzīves formas vairs neatbilst tagadnes izaicinājumiem. Tāpēc filozofs aicināja veidot jauno ideālismu, kas sniegtu orientierus un apvienotu dažādos strāvojumus. Jaunajam ideālismam būtu jārūpējas, lai cilvēks izjūt savu vietu esamībā un apzinās pasaules kopējās problēmas, mazinot specializēšanās negatīvās konsekvences: indivīda izšķīšanu darbā un savas būtības aizmiršanu.