Apzīmējums “metafizika” ir cēlies no Aristoteļa (Ἀριστοτέλης) vairāku tekstu kopumam piedēvētā nosaukuma “Metafizika” (Τὰ μετὰ τὰ φυσικά, Metaphysica). “Metafizika” ietver 14 grāmatas, kas Aristoteļa darbu korpusā novietotas pēc (μετά, metá) darbiem par dabiskajām lietām (τὰ φυσικά, ta physiká). Tradicionālā (aristoteliskā) metafizika ir “pirmā filozofija”, t. i., pārējo zināšanu jomu iespējamības pamats, kas ietver vispārējus metodoloģiskus principus (pretrunas likumu, pietiekamā pamata principu u. tml.), abstraktus pamatjēdzienus (kategorijas), visa esošā sākumus un pirmcēloņus. Sākot ar jaunajiem laikiem, metafizikas izpratne paplašinājās, aptverot jautājumus par pasaules rašanos, dvēseli, brīvo gribu u. c. Mūsdienu metafizika sazarojas ļoti dažādos izpētes virzienos, kas saistīti ar citu filozofijas nozaru (loģikas, epistemoloģijas, valodas filozofijas, psihes filozofijas, ētikas u. c.), filozofijas tradīciju un domas strāvojumu attīstību.
Metafizikas virzienus vieno vismaz daži no šiem atzinumiem:
- metafiziķi darbojas ar vispārīgiem jēdzieniem, to sistēmām un to veidojošajiem principiem (noteikumiem);
- metafizikas principi un jēdzieni pārsniedz pieredzi, t. i., nedz iekšēja (psiholoģiska), nedz ārēja (fiziska) pieredze neizsmeļ to saturu;
- metafizikas priekšmeti (t. i., tas, par ko ir metafizikas zināšanas) ir abstrakti un vispārīgi;
- metafizikas priekšmeti nav daļa no jutekļiem tveramās dabas;
- metafizikas priekšmeti ir jēdzieni un to saistījumi;
- metafizikas mērķis ir patiesība par lietu dabu;
- metafizikas izziņas metodes nav empīriskas vai eksperimentālas;
- metafiziķi izvērtē citu disciplīnu augstākās pakāpes jeb “metalīmeņa” postulātus;
- (vienas) metafizikas noliegums ir (citas) metafizikas pieņemšana.
Nereti, taču ne vienmēr pamatoti, kā sinonīmu “metafizikai” lieto apzīmējumu “ontoloģija” (no sengrieķu ὄν, on ģenitīva ὄντος, ontos ‘esošs’ un izskaņas -λογία, -logia ‘mācība’; latīņu ontologia, Jakoba Lorharda (Jacob Lorhard) ieviests termins darbā “Ogdoas Scholastica”, 1606). Ontoloģija ir šaurāks jēdziens nekā metafizika. Ontoloģijas pētījuma priekšmets ir “esošais kā esošais”, t. i., pastāvēšana, īstenība, esības kategorijas, atkarības attiecības starp objektiem un tamlīdzīgi.