Hestija ir uguns un pavarda dieviete, kura atbild par māju, saimniecību, ģimeni, maizi, t. i., paēdušu un pārtikušu saimi, kā arī plašākā nozīmē – par pilsētu un valstu labklājību. Viņas atbildībā ir arī upuru altāra uguns.

Hestija atteikusies precēties un palikusi jaunava. Viņa tiek raksturota kā rāma, mierīga, laipna, viesmīlīga, labvēlīga un saimnieciska. Hestijas vārda etimoloģija saistāma ar sengrieķu sieviešu dzimtes lietvārdu ἑστία, hestia ‘pavards’, savukārt romiešu mitoloģijā viņa saukta par Vestu (Vesta). Lai gan abi vārdi var šķist līdzīgi, tiem tomēr nav atrasta kopīga etimoloģija.

Hestija ir maz zināma dieviete, ja viņu salīdzina ar tādiem sengrieķu mitoloģijas dieviem kā Zevs (Ζεύς), Poseidons (Ποσειδῶν), Atēna (Ἀθήνη) u. c. Īsās sengrieķu mitoloģijas grāmatās, kas skar spilgtākos sengrieķu mītu tēlus un sižetus, Hestija parasti nav iekļauta. Citās kultūrās un reliģijās ir atrodamas dievības ar līdzīgām funkcijām.

Sengrieķu mitoloģijā var pielietot hronoloģisku principu, kas veidojas, balstoties uz paaudžu nomaiņu – tādu senāko dievību kā Haosa (Χάος), Gājas (Γαῖα), Tartara (Τάρταρος) u. c. varenību pārņem antropomorfie Olimpa dievi, un Hestija pieder pie antropomorfo dievu paaudzes.

Hestija ir titānu Krona (Κρόνος) un Rejas (Ῥέα) meita un Zeva, Dēmetras (Δημήτηρ), Hēras (Ἥρα), Aīda (Ἅιδης) un Poseidona māsa. Krons ar viltu atņēma varu savam tēvam Urānam (Οὐρανός), tāpēc Urāns viņu nolādēja, sakot, ka Kronam varu atņems paša jaunākais dēls. Lai no šāda likteņa izvairītos, Krons pavēlēja savai sievai Rejai, kas vienlaikus ir arī viņa māsa, atnest visus piedzimušos bērnus un pēc tam tos aprija. Viņš aprija piecus bērnus – Hestiju, Dēmetru, Hēru, Aīdu un Poseidonu. Citos avotos norādīts, ka viņš aprija bērnus tūlīt pēc to dzimšanas, un Hestija bija pirmais bērns. Taču Reja, nevēlēdamās zaudēt pēdējo bērnu – Zevu, slepeni nogādāja to Krētā, bet Kronam iedeva aprīt autiņos ietītu akmeni. Kad Zevs izauga, viņš sacēlās pret Kronu un piespieda atbrīvot aprītos bērnus. Pēdējais bērns, ko Krons atrija, bija Hestija, tāpēc viņa tiek uzskatīta reizē gan par vecāko Krona un Rejas meitu, gan par jaunāko.

Kad Zevs atbrīvoja savas māsas un brāļus, viņi uzsāka cīņu pret Kronu un titāniem. Tātad varētu uzskatīt, ka arī Hestija piedalījās cīņā, kurā Olimpa dievi nostiprināja savas varas pozīcijas, taču atsevišķu stāstu par Hestijas lomu šajā cīņā nav. Pēc uzvaras pār titāniem Olimpa dievi pārņēma varu pār pasauli, un Zevs norādīja, ka Hestijas pienākumos ir uzturēt Olimpa kalna pavardu ar labākajām dieviem ziedotajām dzīvnieku daļām. Tāpēc dažos avotos Hestija tiek uzskatīta par vienu no divpadsmit Olimpa dieviem, taču citos viņas vietu ieņem Dionīss (Διόνυσος).

Hestijā bija iemīlējies gan Poseidons, kas ir viņas brālis, gan Apollons (Ἀπόλλων), kas ir viņas brāļa Zeva dēls. Abi gribēja viņu precēt, bet Hestija noraidīja laulības piedāvājumus, nolēma palikt jaunava un deva Zevam šķīstības solījumu. Šādi Hestija spēja attālināties no citu dievu ikdienas raizēm un viltībām, un tāpēc raksturota kā pieticīga dieviete. Nezināma autora vai autoru dieviem veltītajā kolekcijā “Homēriskās himnas” (Ὁμηρικοὶ ὕμνοι, 7.–6. gs. p. m. ē.) teikts, ka Afrodītei (Ἀφροδίτη), proti, mīlestībai, nav varas pār Hestiju.

Hestijas romiešu ekvivalents ir Vesta. Romiešu mitoloģijā Vestas kults izveidojās īpaši spēcīgs. Vestai kalpoja priesterienes, sauktas par vestālietēm (Vestales), un viņas pēc šķīstības solījuma došanas nedrīkstēja precēties. Pastāvēja skola, kurā jaunas sievietes apguva Vestas kultam nepieciešamās zināšanas. Viens no galvenajiem vestāliešu pienākumiem bija mūžīgās uguns uzturēšana.

Hestija parasti attēlota vienkāršā tērpā, reizēm ar plīvuru, vai nu kājās stāvēdama, vai sēžot koka tronī. Rokās viņai var būt trauks ar liesmu vai koka zars, kas, visticamāk, bija svētā viteksa jeb mūkuzālītes zars. Hestijas atribūts ir trauks vai kauss, svētais dzīvnieks – cūka. Hestijas portretējumi atrodami dažādās formās. No antīkās pasaules saglabājušās statujas un vāžu gleznojumi, kuros dažkārt Hestija atveidota kopā ar citiem dieviem. Hestija atspoguļota arī gleznās. Slavens ir kāda nezināma mākslinieka 6. gs. Ēģiptē no vilnas darināts gobelēns “Svētības pilna Hestija” (Hestia full of Blessings).

Bija paraža pirms katras maltītes izteikt Hestijai pateicību. Jebkurā templī viņai vienmēr tika paredzēta kāda daļa ziedojumu. Tas dažkārt tiek skaidrots ar faktu, ka Hestija bija Krona un Rejas pirmdzimtais bērns – tāpēc tā jāgodā, katrā ziedojumā dāvājot noteiktu daļu.

Ikvienas mājas un ikviens publisks pavards tika uzskatīts par Hestijas templi. Ikvienā pritanejā (πρυτανεῖον, prytaneion), t. i., namā, kurā grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes, bija vieta Hestijas svētajai ugunij, dažkārt arī statuja. Bija tikai daži īpaši Hestijai veltīti tempļi, tie atradās Spartā, Peloponēsā un Andros salā.