20. gs. 60. gadu beigās Fleetwood Mac bija viena no vadošajām britu blūzroka grupām. Pēc daudzām dalībnieku maiņām un to veicināta karjeras krituma 1974. gadā grupa pārcēlās uz Losandželosu (Kalifornijas pavalsts, Amerikas Savienotās Valstis, ASV), kur to papildināja divi vietēji mūziķi – ģitārists un vokālists Linzijs Bakingems (Lindsey Buckingham) un vokāliste Stīvija Niksa (Stevie Nicks). Jaunpienācēju ietekmē stilistika mainījās uz poproku, un pirmais kopā radītais albums Fleetwood Mac (1975) sasniedza ASV topa virsotni, aizsākot grupas darbībā vēl nebijušu panākumu periodu un cita starpā nodrošinot gan materiālu pārticību, gan ievērojami labākus darba apstākļus.

1976. gada janvārī grupa ierakstu studijā Record Plant Sasalito (Kalifornijas pavalsts, ASV) sāka ieskaņot nākamo albumu. LP iznākšana tika plānota tā paša gada septembrī, un studija bija rezervēta uz diviem mēnešiem, taču darbu apgrūtināja dramatiski sakāpinātas mūziķu savstarpējo attiecību peripetijas.

Sesiju laikā izjuka basģitārista Džona Makvī (John McVie) un taustiņinstrumentālistes un vokālistes Kristīnes Makvī (Christine McVie) laulība, uz izjukšanas robežas bija L. Bakingema un S. Niksas kopdzīve, tāpat arī bundzinieka Mika Flītvuda (Mick Fleetwood) ģimenē valdīja krīze, kas drīzumā noveda pie tās iziršanas. Situāciju sarežģīja arī mūziķu hedoniskais dzīvesveids, pārmērīgs alkohola un narkotiku patēriņš, un fakts, ka daži grupas dalībnieki iesaistījās jaunās romantiskās attiecības. Uz kolektīvas disfunkcionalitātes robežas balansējošais mikroklimats, kurā savstarpējs aizvainojums, vilšanās un neiecietība mijās ar narkotisku uzbudinātību un jaunas iemīlēšanās eiforiju, kā arī profesionāla ambiciozitāte (grupa bija apņēmusies radīt albumu, kurā ik dziesma būtu potenciāls hits) un muzikāls perfekcionisms sesijas izvērta grūti kontrolējamā procesā, liekot mainīt sākotnējos plānus. Paredzēto divu mēnešu vietā darbs ilga 11 mēnešus (epizodiski strādājot arī citās studijās), tādēļ nācās atcelt izpārdotu koncertturneju, bet LP izdošana aizkavējās līdz nākamā gada februārim. Turklāt grupā izveidojās “puišu” un “meiteņu” frakcijas – L. Bakingems, M. Flītvuds un Dž. Makvī mitinājās ēkā līdzās Record Plant, bet S. Niksa ar K. Makvī īrēja atsevišķu dzīvokli.

No otras puses iekšējā spriedze veicināja radošu sāncensību, visus, bet jo īpaši dziesmu autorus S. Niksu, L. Bakingemu un K. Makvī mudinot uz maksimālu profesionālo atdevi, kas ļāva pilnvērtīgi konkurēt ar kolēģiem, savas psihoemocionālās traumas pārvēršot vairāku paaudžu dzīvē nozīmīgos skaņdarbos.

Albuma tematika ir pilnībā veltīta autoru neseno attiecību pieredzei, bet mūzikā tālāk izkopts jau grupas iepriekšējam LP piemitušais t. s. Kalifornijas skanējums (California sound), kam raksturīga roka, popa un folka kombinācija, augsti profesionāls instrumentālistu sniegums (īpaši nozīmīgs bija Dž. Makvī un M. Flītvuda ritma tandēma devums, kā arī L. Bakingema ģitārspēle) un smalka balsu harmonija, kā arī niansēti, akustiskus un elektriskus instrumentus apvienojoši aranžējumi un producējums, kas galvenokārt bija L. Bakingema nopelns.

LP ieskaņošanu grupa sāka ar kolektīvi sacerētu kompozīciju The Chain, ko turpināja izstrādāt līdz pat sesiju beigām. Sākusies kā aizturētas emocionālas frustrācijas piesātināts akustisks folkblūzs par mīlētāju atsvešināšanos, tā pāraug ekspresīvā rokdziesmā, kuras trīsbalsīgi skandētais piedziedājums Chain keep us together (no angļu ‘ķēde tur mūs kopā’) apliecina apņēmību, spītējot iekšējām negācijām, saglabāt grupas kopību. The Chain ievada vinila skaņuplates otro pusi, bet nākamajās desmitgadēs tā bieži bijusi Fleetwood Mac koncertu sākumdziesma.

Ar The Chain dramatisko intensitāti spilgti kontrastē LP populārākā dziesma Dreams – liegi plūstoša melodija ar hipnotiski monotonu divu nošu basa motīvā un bungu cilpā balstītu ritmisko zīmējumu un melanholiski ēterisku S. Niksas dziedājumu par šķiršanās atstāto vientulības rūgtumu. Savukārt albuma noslēgumā dzirdamā Gold Dust Woman ir vēl viena S. Niksas kompozīcija, kas veicinājusi viņai bieži piedēvēto noslēpumainas un mistiski eksotiskas dīvas tēlu; daudzus gadus vēlāk autore atzinusi, ka ar metaforu Gold Dust (zelta putekļi) domājusi kokaīnu.

Nosacīti uzmundrinošākās LP dziesmas – You Make Me Loving Fun; Oh Daddy un Don’t Stop –  ir K. Makvī sacerējumi, kas radušies kā reakcija uz atbrīvošanos no ieilgušas ģimenes krīzes un jaunu attiecību uzsākšanu. Īpaši veiksmīga savulaik bija Don’t Stop, enerģisks poproka skaņdarbs, kura optimistiskā piedziedājuma frāze Yesterday’s gone (Vakardiena ir pagājusi) ilgstoši kalpoja par albuma darba nosaukumu, kas neilgi pirms LP izdošanas tika nomainīts uz Rumours. Nozīmīgu vietu K. Makvī radošajā biogrāfija ieņem arī liriskā klavierbalāde Songbird, kas specifiskās akustiskās atmosfēras dēļ ieskaņota nevis ierakstu studijā, bet tukšā Kalifornijas Universitātes (University of California) koncertzālē; nosaukums Songbird dots arī 2022. gadā klajā laistai K. Makvī dziesmu izlasei.

Īpašu muzikālu dinamiku un saturisku skaudrumu albumam sniedz L. Bakingema dziesmas, kurās nesaudzīgi tieši runāts par autora un S. Niksas attiecību sairumu. LP sākumā dzirdamās Second Hand News ritmiskās struktūras ideju L. Bakingems aizguvis no Bee Gees hita Jive Talkin’ – mūziķis pats izteicies, ka tā vēlējies dziesmu tuvināt aktuālajai deju mūzikai. Go Your Own Way bijusi iecerēta kā akustisks popa skaņdarbs, bet darba gaitā pārtapusi The Rolling Stones dziesmas Street Fighting Man ietekmētā roka kompozīcijā. Savukārt Never Going Back Again ir akustiskās ģitāras pirkstu spēles tehnikā izpildītā folkpopa melodija, kuras rotaļīgais vieglums savdabīgi akcentē drūmas nolemtības pilno tekstu.

1977. gadā Rumours 31 nedēļu noturējās ASV topa līderpozīcijā, izvirzoties starp desmitgades pieprasītākajiem albumiem un savus autorus padarot par vienu no populārākajām grupām pasaulē. Savukārt Dreams kļuva par Fleetwood Mac vienīgo hitu, kas jebkad sasniedzis ASV singlu topa virsotni (trīs pārējie singli Go Your Own Way; Don’t Stop un You Make Loving Fun ierindojās Top 10).

1978. gada sākumā Grammy balvu žūrija Rumours atzina par uzvarētāju kategorijā Gada albums (Album of the Year).

Lielbritānijā albuma panākumi sākumā bija pieticīgāki, taču 1978. gada janvāra beigās, gadu pēc iznākšanas tas sasniedza pirmo vietu arī Apvienotās Karalistes albumu topā – tiesa, jau pēc nedēļas to šajā pozīcijā nomainīja ABBA darbs The Album. 

Arī mūsdienās Rumours ir viens no vairāku paaudžu iecienītākajiem roka albumiem un joprojām ierindojas starp komerciāli veiksmīgākajiem darbiem populārās mūzikas vēsturē (pārdots vairāk nekā 40 miljonu tirāžā). Elegantais skanējums, kurā perfekti noslīpēts producenta darbs sabalansēts ar muzikālu svaigumu un spontanitāti, universālā, dažādu paaudžu klausītājiem saprotamā tematika un tās redzējums no abu dzimumu skatpunkta, tam ļāvusi gūt ilglaicīgus panākumus gan kritiķu starpā, gan dažādus demogrāfiskos slāņus aptverošā publikā.

Māksliniecisku un komerciālu aktualitāti LP saglabājis vienmēr, taču negaidītu popularitātes kāpumu tas piedzīvoja 21. gs. otrajā desmitgadē, līdz ar vinila skaņuplašu atgriešanos masu tirgus apritē, kļūstot par vienu no šā formāta tirgus līderiem. Mūzikas apskatnieki šo tendenci skaidroja ar faktu, ka plašas publikas uztverē Rumours līdz ar dažiem The Beatles; Pink Floyd; Queen u. c. 20. gs. 60. un 70. gadu mākslinieku darbiem simbolizē vinila plašu formāta “zelta laikmetu” un pašu formātu.

Taču 2020. gada rudenī jaunu popularitātes kāpumu tam nodrošināja sociālajā medijā TikTok ievietots dažas sekundes ilgs videosižets, kura autors, ar grupu nesaistīts skeitborda entuziasts, fonā skanot Rumours dziesmai Dreams, redzams braucam ar skrituļdēli un dzeram ogu sulu. Šis video izpelnījās milzīgu ievērību (dažās nedēļās tika reģistrēti vairāk nekā 60 miljoni skatījumu), par tajā dzirdamo mūziku ieinteresējot paaudzi, kas agrāk ar Fleetwood Mac nebija pazīstama, un 2020. gada oktobrī ļaujot Rumours pēc 42 gadu pārtraukuma atgriezties ASV iknedēļas Top 10. Savukārt gada beigās, apkopojot visu formātu pārdošanas rezultātus, tas izrādījās 53. populārākais albums ASV; 2021. gadā tas šo rezultātu vēl uzlaboja, paceļoties uz 34. pozīciju. Turklāt šajā situācijā lielāko noieta apjomu vairs nenodrošināja vinila skaņuplates, ko pārsvarā iegādājas pusmūža melomāni, jauni profesionāļi un studenti, bet interneta straumējumi, kas ir pusaudžu iecienītākais mūzikas patēriņa veids.

Īpaši noturīga LP popularitāte bijusi Lielbritānijā, kur tas jau kopš 2017. gada atkal regulāri ierindojas iknedēļas Top 40, nereti sasniedzot arī Top 20 un veiksmīgi konkurējot ar jaunās mūzikas ierakstiem. 2019. gadā Rumours bija 30. pieprasītākais albums Lielbritānijā, 2020. gada noslēguma tabulā tas kļuva par 14. populārāko, bet 2021. gadā ieņēma 17. vietu. No iznākšanas brīža līdz 2022. gada jūlija vidum tas Apvienotās Karalistes albumu tabulā (Top 100) atradies 949 nedēļas, šajā statistikas rādītājā atpaliekot tikai no Queen; ABBA un Boba Mārlija (Bob Marley) hitu izlasēm, bet uzstādot rekordu agrāk neizdotu mūziku saturošu albumu konkurencē, kur par vairāk nekā 400 nedēļām pārspēj otrajā pozīcijā esošā Pink Floyd albuma The Dark Side of the Moon rezultātu.

2020. gadā Rumours ierindots žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu saraksta (500 Greatest Albums of All Time) septītajā vietā; 2003. un 2012. gadā tas šajā reitingā ieņēma 26. pozīciju.