Digitālais mārketings ietver darbības, institūciju kopumu un procesus digitālajā vidē tādu piedāvājumu radīšanai, saziņai, piegādei un apmaiņai, kuri rada vērtību klientiem, pircējiem, partneriem un sabiedrībai kopumā.

Digitālais mārketings fokusēts uz tēmētu piekļuvi klientiem un to izprašanu, vērtības pievienošanu produktam, izplatīšanas kanālu paplašināšanu un pārdošanas palielināšanu, izmantojot digitālo rīku sniegtās iespējas, piemēram, tiešsaistes pārdošana un iepirkšanās, digitālo aplikāciju izmantošana, tiešsaistes reklāmu izvietošana un sociālo mediju administrēšana u. c. Digitālajā mārketingā tiek izmantotas dažādas digitālās ierīces, piemēram, viedtālruņi, datori, planšetdatori vai digitālie reklāmas stendi, lai klienti un biznesa partneri varētu saņemt atbilstošu mārketinga informāciju.

Digitālais mārketings veido izpratni par digitālo klientu vajadzībām un pieeju uzņēmuma attīstībai, ar kuru varētu tikt izpildītas digitālo klientu vajadzības. 

Digitālo mārketingu var attīstīt kā praktisku pieeju sistēmu, izmantojot digitālās tehnoloģijas un zinātni, ja tajā tiek izmantotas zinātniskās izpētes metodes.

Digitālā mārketinga praksi uzskata par radošu industriju, kas ietver reklāmu, preču izplatīšanu un pārdošanu digitālajā vidē. Mūsdienās digitālajā mārketingā tiek plaši izmantotas sociālās zinātnes, psiholoģija, socioloģija, matemātika, ekonomika, antropoloģija un neirozinātne. Digitālā mārketinga procesa saturs ietver arī radošās mākslas izmantošanu. 

Digitālā mārketinga praktiskā nozīme izpaužas dažādos līmeņos: mikrolīmenī, mezolīmenī, makrolīmenī un megalīmenī (globālajā līmenī). Digitālā mārketinga instrumenti sekmē veiksmīgāku organizāciju un uzņēmumu globālo mērķu sasniegšanu digitālās transformācijas kontekstā, jo digitālais mārketings veicina uzņēmumu mārketinga aktivitāšu efektu. Mikrolīmenī organizācija vai uzņēmums, īstenojot uz klientu orientētu mārketingu digitālā vidē, nepārtraukti pilnveido savas digitālā mārketinga spējas, apmierina digitālo patērētāju vajadzības un vēlmes un palielina savas organizācijas vai uzņēmuma vērtību. Rezultātā organizācijas vai uzņēmuma tirgus rādītāji pieaug. Pateicoties digitālajai mērķauditorijai, konkurences videi un tirgus situācijai atbilstošai digitālā mārketinga stratēģijai, uzņēmumi nodrošina savu konkurētspēju un ilgtspēju mezolīmenī. Konkurētspējīgie un ilgtspējīgie uzņēmumi un organizācijas veido investīciju kontekstā pievilcīgu makrovidi, jo kopējais pieprasījums aug, nozares attīstības perspektīvas piesaista jaunus tirgus dalībniekus un aktualizē digitālā mārketinga instrumentu izmantošanas nozīmi, kā arī veicina inovatīvā mārketinga attīstību. Sociālā digitālā mārketinga popularitātes pieaugums liecina par digitālā mārketinga praktisko nozīmi globālajā līmenī, jo gan globālie zīmoli, gan vietējā mērogā populārie zīmoli pašlaik savā digitālā satura mārketinga stratēģijā aktīvi akcentē uzmanību uz kopējām sociālām, ekonomiskām, ekoloģiskām problēmām, kuras skar visu cilvēci.

Digitālā mārketinga praktiskās atziņas transformējās teorētiskajās un attīsta jaunu pieeju digitālā mārketinga izpratnei. Digitālā mārketinga teorētisko novitāšu izmantošana uzņēmējdarbībā veicina tirgus subjektu konkurētspēju un ilgtspēju un nodrošina uzņēmumiem un organizācijām izvirzīto mērķu sasniegšanu. Digitālā mārketinga teorētisko un praktisko aspektu mijiedarbība ļauj sasniegt sinerģijas efektu dažādos ekonomikas līmeņos.

Digitālais mārketings kopējā mārketinga ietvarā cieši saistīts ar šādām ekonomikas teorijas pamatkategorijām: apmaiņa, peļņas maksimizēšana, derīgums, racionalitāte. Šajā kontekstā ļoti liela nozīme ir digitālo patērētāju uzvedības un digitālo patērētāju apmierinātības pētīšanai ar uzņēmuma vai organizācijas digitālā mārketinga kompleksa elementiem. Digitālā mārketinga pētījumi veido pamatu uzņēmējdarbības konkurētspējas nodrošināšanai digitālajā vidē.

Digitālais mārketings ir pastāvīgas attīstības procesā, līdz ar to arī digitālā mārketinga veidu aktuālās iespējas ir atvērts process, kuru ietekmē mainīgā vide, īstenojamās funkcijas, izvirzītie mērķi vai procesa specifika digitālajā vidē.

Digitālo mārketingu var iedalīt galvenajās kategorijās atkarībā no mārketinga virzības no/ uz organizācijas uz/ no klientu (izejošais, ienākošais mārketings mārketings), no izmantojamo digitālo rīku, satura un mijiedarbības ar mērķauditoriju (meklētājprogrammu, satura, viedokļu līderu, sociālo mediju mārketings), atkarībā no procesa dalībnieku iesaistes (partnerības, alianses, aicinājuma uz darbību, mākoņa, kopienas mārketings).

Katras digitālā mārketinga stratēģijas pamatā ir teorijas, kuru pamatā savukārt ir psiholoģija, ekonomika un cilvēku uzvedības pētījumi. Digitālā mārketinga pamata teorijas šo nosacījumu attīstīšanai ir vairākas.

Mārketinga mikss ir produkta izstrādes, izplatīšanas, veicināšanas un cenu noteikšanas stratēģija, lai ražotu un veiktu apmaiņu un sasniegtu mērķa tirgus. Mārketinga mikss 4P: produkts, vieta, cena, virzīšana. Paplašinātais mikss 7P: + cilvēki, procesi, fiziskie pierādījumi. Digitālā mārketinga komplekss turpina attīstīties, pievienojot šādus elementus: produktivitāte, pozicionēšana, veiktspēja, personiskās attiecības u. c.

Patērētāju uzvedības teorija pēta un analizē, kā cilvēki pieņem lēmumus, pērkot, palīdzot uzņēmumiem un tirgotājiem gūt labumu no šīs uzvedības, paredzot, kā un kad patērētājs veiks pirkumu.

Integrētā mārketinga komunikācijas teorija un prakse radās kā nepieciešamība koncentrēt mārketinga komunikācijas centienus uz vairākām dažādām mārketinga komunikācijas metodēm. Integrējot komunikāciju vairākās mārketinga platformās, uzņēmumi atklāja, ka katrs atsevišķs zīmola vēstījums faktiski pastiprina pārējos.

Zīmolvedības teorija ir viena no uzņēmumu visvairāk izmantotajām mārketinga teorijām. Zīmols ir cieši saistīts ar produkta vai vietas tēlu un reputāciju, jo tas aptver ideju par ievēroto reputāciju, reputācijas novērtēšanu un reputācijas pārvaldību. Lai palielinātu pārdošanas apjomu konkrētam mērķa klientam, savā tirgū ir jāizveido tēls vai zīmols. Zīmola izveidei jāizstrādā sava produkta vai pakalpojuma ziņojums, kuru atkārtoti izmanto, sazinoties ar saviem klientiem.

Modernā satura mārketinga pamatā ir vairākas teorijas: “labākā” (B.E.S.T.: Behavioral, Essential, Strategic, Targeted) formula, kuras pamatā ir mārketinga mērķu un snieguma saskaņošana; četru pīlāru teorija; teorija “risinājums‒pieeja‒vērtība‒izglītošana (S.A.V.E.: Solution, Access, Value, Education) un “lipīgā” ziņojuma teorija (šādu ziņojumu veido pārsteidzošs, interesants, intensīvs un pozitīvs saturs).

Lai samazinātu pieņemamo lēmumu riskus, digitālajā mārketingā izmanto kvalitatīvās un kvantitatīvas pētniecības metodes. 

Kvalitatīvās digitālā mārketinga pētniecības metodes ir nestrukturizētas metodes, kas balstītas uz mazu izlasi, lai noteiktu mārketinga nozīmi patērētāju rīcībā digitālajā vidē, digitālā mārketinga plānošanas, izstrādes un vadīšanas procesus un novērtētu to efektivitāti. Kvalitatīvās metodes (fokusa grupas metode, padziļinātās intervijas metode, asociatīvās, domas pabeigšanas, konstruēšanas, ekspresīvās metodes) palīdz mārketinga speciālistam orientēties digitālā patērētāja aktivitāšu un interešu sarežģītībā un dažādībā, lai izstrādātu digitālā mārketinga stratēģiju. Kvalitatīvo pētījumu mērķi digitālajā mārketingā varētu būt šādi: novērtēt uzņēmuma vai organizācijas reputāciju tiešsaistē, interneta lietotāju segmentēšana, digitālās mērķauditorijas un tās īpatnību noteikšana, lēmuma par pirkumu pieņemšanas procesa modelēšana digitālajā vidē, digitālā mārketinga komunikācijas ziņojuma testēšana, ilgtspējīgas digitālā mārketinga stratēģijas noteikšana, tīmekļa vietnes testēšana, digitālā mārketinga komunikācijas efektivitātes pētīšana u. c.

Kvantitatīvās mārketinga pētniecības metodes ir strukturizētas metodes, kas balstās uz lielu izlasi un statistisko analīzi, lai noteiktu kvantitatīvos rādītājus par patērētāju rīcību digitālajā vidē, mērķauditoriju, digitālā mārketinga komunikācijas efektivitāti un citus rādītājus. Kvantitatīvās metodes var dalīt aprakstošajās (fizioloģiskās, aptaujas, novērošana) un cēloņsakarību (ekspertu aptaujas, eksperimenti). Kvantitatīvie pētījumi ir nepieciešami, lai papildinātu kvalitatīvo pētījumu rezultātus ar kvantitatīviem datiem ar nolūku paaugstināt to efektivitāti. Kvantitatīvo pētījumu mērķi mārketingā varētu būt šādi: digitālo patērētāju segmentēšana pēc lojalitātes noteiktam uzņēmumam vai zīmolam, produkta vai zīmola vērtību noteikšana dažādos segmentos pozicionēšanas stratēģijas izstrādei tajos, digitālā patērētāja profila izveidošana pēc demogrāfiskajiem, sociāli ekonomiskajiem, personiskajiem un psiholoģiskajiem raksturlielumiem un vērtībām, patērētāju atbildes reakcijas uz digitālā mārketinga aktivitātēm pētīšana, patērētāju lojalitātes veidošana un noturēšana digitālajā vidē, sociālo mediju rīku izplatības apmēru izzināšana digitālajam mārketingam, sociālo mediju rīku lietotāju lietošanas un izpratnes modeļu noteikšana u. c.

Digitālā mārketinga vēstures pētnieki iedala tā attīstību digitālā mārketinga tehnoloģiju prakses vēsturē.

1971. gadā tiek nosūtīts pirmais e-pasts, kura tehnoloģija izveidoja platformu failu sūtīšanai un saņemšanai, izmantojot dažādas iekārtas.

20. gs. 80. gados uzņēmumi sāka izvēlēties tiešsaistes metodes, piemēram, datubāzes mārketingu, jo tas ļāva uzņēmumiem efektīvāk izsekot klientu informācijai, tādējādi pārveidojot attiecības starp pircēju un pārdevēju. 1990. gadā tika izveidota meklētājprogramma Archie kā FTP (File Transfer Protocol) vietņu indekss.

90. gados pirmo reizi tika ieviests termins “digitālais mārketings”. Popularitāti guva personālie datori un klientu attiecību pārvaldības (customer relationship management, CRM) lietojumprogrammas. Konkurence veicināja pārdevējus savā programmatūrā iekļaut vairāk pakalpojumu, piemēram, mārketinga, pārdošanas un pakalpojumu lietojumprogrammas. Līdz ar interneta parādīšanos bija iespēja iegūt milzīgus tiešsaistes klientu datus, izmantojot eCRM programmatūru. 1994. gadā tika publicēta pirmā noklikšķināmā reklāmkaroga reklāma, kas bija AT&T kampaņa You Will.

21. gs. pašā sākumā strauji pieauga interneta lietotāju skaits, tika piedāvāts iPhone. Mainījās klientu uzvedība. Klienti vispirms sāka meklēt produktus un pieņemt lēmumus par savām vajadzībām tiešsaistē, nevis konsultējās ar pārdevēju. Attīstījās digitālās ierīces, kas spēj piekļūt digitālajiem medijiem. Tādējādi digitālais mārketings kļuva sarežģītāks. Šajā laikā, attīstoties sociālajiem medijiem, piemēram, LinkedIn, Facebook, YouTube un “X” (agrāk Twitter), patērētāji ikdienas dzīvē kļuva ļoti atkarīgi no digitālās elektronikas. Patērētāji gaidīja netraucētu lietotāja pieredzi dažādos kanālos, lai meklētu informāciju par produktu. Klientu uzvedības maiņa uzlaboja mārketinga tehnoloģiju dažādošanu.

2007. gadā tika izstrādāta mārketinga automatizācija, automatizējot tradicionālos mārketinga procesus. Tā bija reakcija uz nepārtraukti mainīgo mārketinga vidi. Mārketinga automatizācija palīdzēja uzņēmumiem segmentēt klientus, sākt daudzkanālu mārketinga kampaņas un sniegt klientiem personalizētu informāciju, pamatojoties uz viņu konkrētajām darbībām. Tādā veidā lietotāju darbība (vai tās trūkums) aktivizē personisku ziņojumu, kas tiek pielāgots lietotājam viņa vēlamajā platformā.

Pēc 2010. gada pieauga to uzņēmumu skaits, kas izmanto tiešsaistes biheiviorālo reklāmu (online behavioural advertising, OBA), lai pielāgotu reklāmu interneta lietotājiem. Šāda personalizācija digitālajā mārketinga komunikācijā aktualizēja pastiprinātu uzmanību patērētāju privātumam un datu aizsardzībai.

Mūsdienās digitālajā mārketingā turpina pilnveidoties nelineārā mārketinga pieeja, kas ir interaktīva ilgtermiņa mārketinga pieeja un balstās uz to, ka uzņēmumi vāc informāciju par interneta lietotāja interesēm un darbībām tiešsaistē, kas sniedz iespēju attīstīt efektīvāku digitālā mārketinga stratēģiju. Intensīvi attīstās sociālie mediji un mākslīgā intelekta izmantošana digitālā mārketinga pētījumos un komunikācijā.

Mūsdienās digitālais mārketings ir gan profesionālās darbības joma, gan zinātniskās pētniecības objekts visā pasaulē. Profesionālā jomā ar digitālo mārketingu nodarbojas vairāki tirgus subjekti: mārketinga aģentūras, komercuzņēmumi un nekomerciālās organizācijas. Kā zinātniskās pētniecības joma digitālais mārketings attīstīts gan globālā līmenī, gan lokālā līmenī.

Svarīgi virzieni mūsdienu digitālajā mārketingā ir digitālā mārketinga instrumentu integrācija uzņēmuma vai organizācijas digitālajā mārketinga stratēģijā, dažādu paaudžu pircēju rīcības modeļu izstrāde digitālajā vidē, uzņēmuma vai organizācijas mārketinga risku un iespēju diagnostika digitālajā vidē, kā arī lielo datu izmantošana digitālajā mārketingā. Visizplatītākie lielo datu lietojumi digitālajā vidē ir tendenču atklāšana, sociālo mediju analīze, noskaņojuma analīze un viedokļu ieguve.

Mūsdienās digitālais mārketings ļoti intensīvi attīstās. Starp aktuālajām digitālā mārketinga attīstības tendencēm ir, piemēram, digitālais mārketings bez sīkdatnēm, programmatiskas reklāmas (programmatic ads), Google Ads viedā likmju likšana (smart bidding).

Amerikas Mārketinga asociācija (American Marketing Association) izveidota 1937. gadā mārketinga zinātnes attīstībai, un tā aktualizē mārketinga vadības uzlabošanas iespējas, izmantojot mārketinga zināšanas, kas iegūtas, pētot, reģistrējot un izplatot informāciju. Mūsdienās asociācija cenšas rosināt interesi un rūpes par izglītību, palīdzēt mārketinga profesionāļiem viņu centienos sasniegt personīgo un karjeras izaugsmi, kā arī veicināt ētisko apsvērumu un vispārējās mārketinga prakses integrāciju.

1971. gadā dibinātā Mārketinga zinātnes akadēmija (Academy of Marketing Science) ir starptautiska, zinātniska, profesionāla organizācija. Tās mērķis ir veicināt augstus standartus un izcilību mārketinga zināšanu radīšanā un izplatīšanā un mārketinga prakses veicināšanā, izmantojot vadošo lomu mārketinga disciplīnā visā pasaulē.

1958. gadā izveidota Amerikas Reklāmas akadēmija (American Academy of Advertising). Tās misija ir atbalstīt un veicināt augstas kvalitātes pētījumus un teorijas veidošanu, kas papildina zināšanas par reklāmas saturu un efektivitāti, bagātina izglītības procesu un veicina nepārtrauktu progresu efektīvas, inovatīvas un sociāli atbildīgas reklāmas praksē.

Eiropas Mārketinga akadēmija (European Marketing Academy) izveidota 1975. gadā un šobrīd ir viena no lielākajām Eiropas mārketinga organizācijām, kas veicina profesionāļu sadarbību mārketinga teorijas un pētniecības attīstībai visā Eiropā un ārpus tās.

Eiropas Sabiedrības viedokļu un mārketinga pētījumu biedrība (European Society of Marketing Research Professionals) ir globāla datu, pētījumu un sabiedrības viedokļa asociācija, kas dibināta 1947. gadā. Biedrība veicina tirgus, sabiedrības viedokļa, sociālo pētījumu un datu analīzes popularitāti un nozīmi sabiedrības attīstībai, kā arī nodrošina mārketinga pētījumu ētikas standartu ievērošanu un garantē pētījumu augstu kvalitāti.

2001. gadā dibināta Interneta mārketinga asociācija (Internet Marketing Association). Asociācija uzkrājusi vienu no lielākajām profesionālo dalībnieku datu bāzēm dažādās jomās, tostarp tirdzniecībā, mārketingā, uzņēmējdarbībā, programmēšanā un radošajā attīstībā. Asociācijas mērķis ir nodrošināt zināšanu apmaiņas platformu biznesa profesionāļiem, kurā tiek demonstrētas un kopīgotas pārbaudītas interneta mārketinga stratēģijas, cenšoties palielināt katra dalībnieka vērtību savai organizācijai.

Journal of the Academy of Marketing Science ir Mārketinga zinātnes akadēmijas oficiālais žurnāls, kas iznāk kopš 1973. gada. Žurnālā publicēti uz oriģināliem empīriskajiem pētījumiem balstītie zinātniskie raksti par mārketinga un digitālā mārketinga aktualitātēm, piemēram, par uzņēmuma digitālā mārketinga spēju attīstību, par digitālās pārdošanas vadīšanas problēmām un efektivitātes novērtēšanu, par zīmola pozicionēšanas stratēģijām digitālajā vidē u. c.

International Journal of Internet Marketing and Advertising (kopš 2004. gada) ir profesionāls informācijas avots par mārketingu un reklāmu internetā. Žurnālā publicēti zinātniskie raksti par digitālā mārketinga un digitālās reklāmas aktualitātēm.

Internet Research (kopš 1990. gada) ir starptautisks, recenzēts žurnāls, kurā aplūkotas interneta sociālās, ētiskās, ekonomiskās un politiskās problēmas, tiešsaistes un sociālo mediju jautājumi. Žurnāla mērķis ir veicināt izpratni par interneta pētījumu lomu dažādās uzņēmējdarbības nozarēs.

Journal of Digital & Social Media Marketing (kopš 2013. gada) ietverti izpētes jautājumi par produktu vai pakalpojumu digitālo mārketingu, par digitālajiem kanāliem. Žurnāla saturs ir tieši saistīts ar digitālā mārketinga praksi.

Journal of Electronic Commerce Research (kopš 2000. gada) galvenokārt pievēršas elektroniskās komercijas teorētisko un empīrisko pētījumu rezultātiem. Žurnālā publicēti zinātniski raksti par sociālo mediju saturu, par digitālo patērētāju rīcību pirkumu veikšanas procesā internetā, par reklāmas izmaksām digitālajā vidē, par e-komercijas kvalitātes vadības aspektiem u. c.

Amerikāņu pētnieks Filips Kotlers (Philip Kotler) devis fundamentālu ieguldījumu mārketinga teorētisko atziņu un praktiskā pielietojuma attīstībā. Viņš tiek uzskatīts par nozīmīgāko mūsdienu mārketinga pētnieku. F. Kotlers ir sistematizējis mārketinga zināšanas par mārketinga vadīšanu, globālo mārketingu, integrēto mārketingu, tajā skaitā digitālo mārketingu, konsolidējot šīs zināšanas no dažādām zinātnes nozarēm. F. Kotlers veicinājis digitālā mārketinga zinātnisko atziņu attīstīšanu.

Narešs Malhotra (Naresh K. Malhotra) ir plaši pazīstams mārketinga pētījumu metodoloģijas pieeju izstrādē, kas veicinājis mārketinga procesu daudzpusīgu izzināšanu, sniedzot ieguldījumu šīs zinātnes attīstībā. Pētījumos aplūkotās tēmas ietver patērētāju pieredzi un eksperimentālo mārketingu, digitālā satura produktu un pakalpojumu izstrādi un cenu noteikšanu.

Žans Noels Kapferers (Jean-Noël Kapferer) ir ievērojams zīmolu eksperts, kuram ir vairāki pētījumi par zīmola identitāti, interneta ietekmi uz zīmola vadību, zīmola stratēģisko vadīšanu, zīmola portfeli un zīmola arhitektūru. Šie pētījumi veicinājuši gan teorētisko, gan praktisko zīmola attīstīšanas izzināšanu un veidošanu.

Deivids Ogilvijs (David Mackenzie Ogilvy) ir atzīts 20. gs. reklāmas klasiķis. D. Ogilvijs aprakstījis reklāmas veidošanas fundamentālos jautājumus, kā arī zīmola veidošanas un tiešā mārketinga problemātiku, tādējādi veicinot mārketinga komunikācijas izpratni un pielietošanu praksē. D. Ogilvija teorijas tiek īstenotas arī digitālā mārketinga laikmetā.

Dons Edvards Šulcs (Don Edward Schultz) izveidojis, ieviesis un popularizējis integrētās mārketinga komunikācijas (IMK) koncepciju. D. E. Šulcs piedāvājis absolūti jaunu, efektīvāku pieeju sinerģijas efekta izmantošanā uzņēmuma mārketinga komunikācijas stratēģijā, tajā skaitā digitālā mārketinga komunikācijas stratēģijā.

Džims Sterns (Jim Sterne) ir digitālā mārketinga specialists, biznesa konsultants. Kopš 1994. gada D. Sterns savu uzmanību veltījis internetam kā mārketinga medijam, kā arī mākslīgajam intelektam.

Deivs Čafijs (Dave Chaffey) pazīstams saistībā ar digitālā mārketinga praktisko aspektu pētījumiem un šo pētījumu rezultātu popularizēšanu. Kopš 1994. gada D. Čafijs pievērsies internetam kā mārketinga medijam. Viņš palīdzējis vairākiem uzņēmumiem uzlabot savu digitālā mārketinga stratēģiju.

Saimons Kingsnorts (Simon Kingsnorth) ir mārketinga (tajā skaitā digitālā mārketinga) speciālists S. Kingstons ir strādājis dažādos uzņēmumos dažādās valstīs, veidojis uzņēmumu efektīvas digitālā mārketinga stratēģijas dažādās nozarēs.