Ponts ir sengrieķu mitoloģijas pirmatnējais dievs, kas iemieso ūdeņus.
Ponts
dievs sengrieķu mitoloģijā
Saistītie šķirkļi
Satura rādītājs
Īss raksturojums
Ponts ir viena no senākajām pirmatnējām dievībām. To pasaules rašanās pirmsākumos partenoģenētiski, t. i., bez vīriešu kārtas dieva, radīja Gāja (Γαῖα). Ponts tiek raksturots kā jūra, kas ir neauglīga, brāzmaina, skarba, milzīga un šalcoša; un tā ir galvenā atšķirība no Okeāna (Ὠκεανός), kas ir ūdeņu dievs un parasti tiek uzskatīts par rāmu un mierīgu ūdens straumi apkārt pasaulei.
Ponta vārds radies no sengrieķu valodas vīriešu dzimtes lietvārda πόντος, pontos, un tā tiešā nozīme ir ‘jūra’, ‘atklāta jūra’, vēlāk parādās vietas nozīme, proti, ‘Ponts kā vieta Melnās jūras krastā’, kā arī personvārds ‘Ponts’. Romiešu mitoloģijā Ponta vārds netiek mainīts – latīņu Pontus. Šim vārdam ir vēl arī citas nozīmes – ‘dzelme’, ‘jūra’, ‘viļņi’, ‘bangas’, kā arī ‘Melnā jūra’ un ‘Melnās jūras piekraste’. Latviešu valodā Ponts var tikt saukts arī par Jūru.
Dievības rašanās laiks, izcelšanās
Sengrieķu mitoloģijā var pielietot hronoloģisku principu, kas veidojas, balstoties uz paaudžu nomaiņu, un šo ģenealoģiju var skatīt vai nu ļoti detalizēti, vai vispārināti. Uzlūkojot sengrieķu mitoloģiju vispārināti, var iedalīt tikai četras paaudzes, proti, pirmo paaudzi veido Haoss (Χάος) un tās pēcteči, otro – Gājas un Urāna (Οὐρανός) bērni (12 titāni), trešo – Krona (Κρόνος) un Rejas (Ῥεία) bērni, t. i., vecākā antropomorfo Olimpa dievu paaudze, savukārt ceturto paaudzi veido jaunākā antropomorfo Olimpa dievu paaudze. Pēc šāda dalījuma vadoties, Ponts piederētu pirmajai dievu paaudzei.
Sengrieķu dzejnieka Hēsioda (Ἡσίοδος) poēmā “Teogonija” (Θεογονία, ~ 7. gs. p. m. ē.) teikts, ka Gāja radās no Haosa. Tad Gāja radīja sev varenībā līdzīgo Urānu, augstos Kalnus (Οὔρεα) un Pontu, ko Hēsiods raksturojis kā brāzmainos viļņus un bezaugļu jūru. Ponts esot izplūdis no zemes dzīlēm. Tātad Urāns, Kalni un Ponts ir Gājas pēcteči, ko viņa radīja partenoģenētiski. Cita versija par Ponta izcelšanos pastāv romiešu autora Gaja Jūlija Higina (Gaius Julius Hyginus) mītu krājumā “Stāsti” (Fabulae, 1. gs.). Tajā minēts, ka Ponts cēlies no Gājas un Urāna vai Aitera (Αἰθήρ).
Vieta mitoloģijas panteonā. Funkcijas. Īpašības. Piedēvētie notikumi
Lai gan Ponts tiek saukts par neauglīgu jūru, viņam piemīt radīšanas funkcija. Kopā ar Gāju Ponts radīja jūras dievus – Nēreju (Νηρεύς), Taumantu (Θαύμας) un Forkiju (Φόρκυς) – un jūras dievietes – Kēto (Κητώ) un Eiribiju (Εὐρυβία). Par to vēstīts Hēsioda poēmā “Teogonija” un sengrieķu vēsturnieka un gramatiķa Pseido Apollodora (Ψευδο-Ἀπολλόδωρος) darbā “Bibliotēka” (Βιβλιοθήκη, 1. vai 2. gs.). Hēsioda poēmā “Teogonija” no 233. līdz 239. rindiņai lasāms:
“Savukārt Ponts tad Nēreju radīja taisno un krietno,
Vecāko bērnu no visiem – to tāpēc dēvē par veco –,
Nemaldīgs, labsirdīgs viņš ir arvien un likumus arī
Neaizmirst mūžam, un sirdī ir taisnīgs un laipnīgs pret katru.
Taumantu dižo vēl radīja Ponts un Forkiju stipro,
Cieši piekļāvies Gājai, un Kēto sārtajiem vaigiem,
Eiribiju vēl arī – sirds cieta kā dzelzs tai ir krūtīs.”
(Augusta Ģiezena atdzejojums, Ābrama Feldhūna redakcija)
Zudušajā episkajā poēmā “Titanomahija” (Τιτανομαχία), kas vēstīja par titānu un Olimpa dievu 10 gadus ilgo cīņu un kas piedēvēta 8. gs. p. m. ē. dzejniekam Eumelam no Korintas (Εὔμελος ὁ Κορίνθιος), minēts, ka Gājas un Ponta pēctecis bija Egejas jūras vētru dievs Aigaions (Αἰγαίων). Higins mītu krājumā “Stāsti” par Gājas un Ponta pēcteci nosauca Taumantu, savukārt 5. gs. p. m. ē. grieķu dzejnieks Bakhilids (Βακχυλίδης) minēja, ka mītiskās jūras dievības telhini (Τελχῖνες) ir Ponta un Gājas pēcteči.
Ponta sieva ir pirmatnējā jūras dieviete Talasa (Θάλασσα). Viņas vārds nāk no sengrieķu sieviešu dzimtes lietvārda θάλασσα, thalassa, kas arī nozīmē ‘jūra’. Kad pasaule tiek sadalīta starp Zevu (Ζεύς), Poseidonu (Ποσειδῶν) un Aīdu (Ἅιδης), Ponta kā jūras valdnieka un Talasas kā jūras valdnieces lomu pārņem Poseidons un viņa sieva nereīda Amfitrīte (Ἀμφιτρίτη). Higins mītu krājumā “Stāsti” norāda, ka Ponta un Talasas pēcteči ir zivis un citas jūras radības.
Dievības atspoguļojums mākslā, tempļi, kas dievībai veltīti
Ponta atspoguļojums mākslā nav pārāk plašs, turklāt dažkārt nav iespējams nošķirt, vai attēlots Ponts vai Okeāns. Pontu, līdzīgi kā Okeānu, mēdz attēlot ar garu bārdu un ragiem, turklāt ragi dažkārt atgādina krabja spīles. No antīkās pasaules saglabājušās dažas mozaīkas, kurās Ponts atspoguļots. Piemēram, kādā grieķu un romiešu 3. gs. mozaīkā Ponts attēlots līdzās Andromedai (Ἀνδρομέδα) un Persejam (Περσεύς). Tas ir mīts par Etiopijas valdnieka Kēfeja (Κηφεύς) meitu Andromedu, kurai tika lemts būt par upuri jūras briesmonim Kētam (Κῆτος), taču pie klints piekalto Andromedu atbrīvojis varonis Persejs un nogalinājis jūras briesmoni.
Pontam nav veltīti atsevišķi tempļi.