Risto Riti bija premjerministrs (1939–1940) un vēlāk arī prezidents (1940–1944) Otrā pasaules kara laikā. Viņš palīdzēja nodrošināt to, ka Somija karu pārdzīvoja kā neatkarīga valsts bez padomju okupācijas. R. Riti rīcība sarežģītajos kara apstākļos kopumā tiek novērtēta kā ļoti prasmīga, un viņa nozīme Somijas valsts vadības lēmumu pieņemšanā tiek atzīta par ļoti būtisku.

R. Riti piedzima turīgu zemnieku ģimenē. Viņš guva teicamus rezultātus studiju laikā un 1909. gadā ieguva jurista izglītību Imperatora Aleksandra universitātē (Keisarillinen Aleksanterin yliopisto) Helsinkos. Tur R. Riti pabeidza citas tiesību zinātnes studijas un 1914. gada pavasarī iestājās arī Oksfordas Universitātē (University of Oxford). Tomēr Pirmā pasaules kara sākšanās dēļ studijas bija jāpārtrauc. 1916. gadā R. Riti apprecējās ar Gerdu Serlakiusu (Gerda Serlachius), un laikā no 1916. līdz 1922. gadam abiem piedzima trīs bērni.

Līdz 1919. gadam R. Riti strādāja par juristu, līdz viņu ievēlēja parlamentā kā liberālās Nacionālās progresīvās partijas (Kansallinen Edistyspuolue) pārstāvi. Viņa karjera parlamenta deputāta amatā ilga piecus gadus, un šajā laikā (no 1921. līdz 1924. gadam) viņš divas reizes bija valsts finanšu ministrs. 1924. gada janvārī R. Riti kļuva par Somijas Bankas (Suomen Pankki) direktoru. Šajā amatā viņš nostrādāja lielāko daļu savas darba karjeras – līdz pat 1945. gada vasarai. Tomēr Otrā pasaules kara laikā viņa ieguldījums Somijas Bankas darbībā bija salīdzinoši neliels, jo R. Riti pievērsās daudz svarīgākiem pienākumiem. 

Kad Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) iebruka Somijā un sākās Ziemas karš (talvisota), Somijā tika izveidota jauna valdība, kurā R. Riti ieņēma premjerministra amatu no 1939. gada decembra sākuma līdz 1940. gada marta beigām. Pēc kara Somijā tika iecelta vēl plašāk pārstāvēta koalīcijas valdība, kurā bija iekļautas gandrīz visas partijas. R. Riti bija arī šīs valdības premjerministrs līdz 1940. gada decembrim, kad viņu ievēlēja par jauno prezidentu, kurš nomainīja Kiesti Kallio (Kyösti Kallio), kad viņš bija atkāpies no amata. Ārkārtas apstākļu dēļ netika rīkotas ierastās vēlēšanas, un parlaments pieņēma īpašu likumu. Saskaņā ar to izvēli par prezidentu izdarīja 1937. gada prezidenta vēlēšanu delegāti. R. Riti ieguva 288 no 300 balsīm. Viņu ievēlēja tikai uz diviem gadiem, t. i., līdz K. Kallio pilnvaru termiņa beigām. Taču 1943. gada pavasarī karš vēl turpinājās, un tika nolemts pagarināt R. Riti prezidenta pilnvaru termiņu par diviem gadiem un nerīkot jaunas vēlēšanas. Tomēr 1944. gada augustā R. Riti atkāpās no prezidenta amata un atkārtoti ieņēma Somijas Bankas direktora amatu – gan tikai uz nepilnu gadu. 1945. gada vasarā R. Riti tika apcietināts, lai varētu sagaidīt tā dēvēto kara atbildības tiesu. 1949. gadā viņu atbrīvoja no cietuma, un visu atlikušo mūžu R. Riti pavadīja ārpus sabiedrības redzesloka. 

Kā Somijas Bankas direktoram R. Riti bija būtiska ietekme uz Somijas ekonomiku 20. gs. 20. gadu otrajā pusē un 30. gados. Politiķi uzklausīja viņa viedokli un rīkojās lielākoties pēc viņa ieteikumiem. R. Riti bija klasiskā ekonomiskā liberālisma teorijas piekritējs. Pēc viņa domām, valstij pēc iespējas mazāk ir jāiejaucas ekonomiskajās norisēs. Valsts uzdevums galvenokārt bija radīt labvēlīgus apstākļus privātiem uzņēmumiem, lai tiem būtu iespēja gūt panākumus brīvā tirgus ekonomikā. Būtiska nozīme bija tam, ka tika uzturēta stabila naudas vērtība un zemas procentu likmes. Pēc R. Riti domām, eksporta nozarei bija izšķiroša nozīme Somijas labklājības nodrošināšanā, turklāt bija būtiski saglabāt mērenu algu pieaugumu. Kad Somijā bija lēts darbaspēks, eksporta nozare saglabāja konkurētspēju pasaules tirgū. R. Riti politika panāca to, ka 20. gs. 20. gadu ekonomikas uzplaukuma laikā Somijas ekonomika ļoti strauji attīstījās.

Arī ekonomiskās lejupslīdes laikā 20. gs. 30. gadu sākumā R. Riti stingrā ekonomikas politika veicināja eksporta nozares uzplaukšanu. Negatīvā puse toties bija tāda, ka sākotnēji cieta vienkāršie iedzīvotāji, kuriem samazinājās reālie ienākumi. R. Riti uzskatīja, ka valstij nevajadzētu maksāt bezdarbnieku vai trūcīgo pabalstus, atbilstot amerikāņu uzskatu, ka “katrs pats ir savas laimes kalējs”. Tāpēc nebija brīnums, ka 20. gs. 30. gadu pirmajā pusē R. Riti neieredzēja maznodrošinātā sabiedrības daļa. No otras puses, Somija strauji atguvās no ekonomiskās lejupslīdes desmitgades otrajā pusē. Tas nodrošināja diezgan vienmērīgu visu sociālo grupu labklājību. R. Riti uzskatīja, ka ir svarīgi, lai valsts parāds būtu pēc iespējas mazāks, un viņš gādāja par to, lai Somija atmaksātu aizdevumus pat Lielās depresijas laikā 20. gs. 30. gados, kad citas valstis to nespēja. Tas piesaistīja plašu pozitīvu uzmanību, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kas Somiju izcēla kā paraugu citām valstīm. Pozitīvais tēls, ko bija sasniegusi Somija, ietekmēja ASV tādējādi, ka Otrā pasaules kara laikā ASV izrādīja jūtamas simpātijas pret Somiju. R. Riti izdevās panākt, ka valsts parāds tika gandrīz pilnībā atmaksāts, un 1939. gadā Somija bija gandrīz pilnībā atbrīvojusies no tā – parāds veidoja tikai 1 % no iekšzemes kopprodukta. 

R. Riti jau agri kļuva pazīstams ar to, ka viņš spēja nezaudēt savaldīšanos un rīkoties racionāli pat vissarežģītākajās situācijās. Pārliecinošā Somijas Bankas vadīšana papildināja viņa sasniegumu klāstu, tāpēc izvēle viņu iecelt par premjerministru Ziemas kara laikā bija gluži pašsaprotama. R. Riti priekšrocība bija arī viņa ciešās ilgtermiņa attiecības ar vairākām nozīmīgām britu lēmējpersonām. Ziemas kara laikā R. Riti efektīvi vadīja valsti un uzstājās ar radio runām, kas iedrošināja somus turpināt cīņas. Tomēr R. Riti nebija arī pārmērīgi optimistiski noskaņots un piekrita PSRS izvirzītajam miera līgumam 1940. gada martā, jo, lai gan Somijas armija nebija zaudējusi, tās spēki bija ļoti novājināti. Šajā jautājumā Somijas valdībai dalījās viedokļi, taču R. Riti un viņa tuvākais kolēģis, ārlietu ministrs Veine Tanners (Väinö Tanner) spēja pārliecināt valdības vairākumu par savu lēmumu. 

Pēc Ziemas kara R. Riti kā Somijas politiskā līdera nozīme kļuva arvien vērienīgāka, jo prezidents K. Kallio slimoja un izvairījās no ārpolitikas jautājumiem. PSRS pēc Ziemas kara turpināja izdarīt politisku spiedienu uz Somiju un plānoja jaunu uzbrukumu, kad radās tāda izdevība. Šajā situācijā par vienīgo iespējamo palīdzības sniedzēju tika uzskatīta Vācija, kas pēc Ziemas kara bija mainījusi savu attieksmi pret Somiju un novērtēja to kā potenciālu sabiedroto karā pret PSRS. R. Riti bija anglofils un kategoriski iebilda gan pret sociālismu, gan nacionālsociālismu. Tāpēc paļauties uz Vāciju R. Riti bija nepieņemami, turklāt tāpat uzskatīja arī Somijas armijas virspavēlnieks Gustavs Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim). Tomēr R. Riti un G. Mannerheims izlēma rīkoties stratēģiski, novērtējot, ka Vācijai varētu būt iespējas uzvarēt PSRS. 

No 1941. gada vasaras Somija cīnījās Vācijas pusē. R. Riti kopā ar pārējo valdību noraidīja Vācijas priekšlikumus par oficiālu aliansi un centās uzturēt sakarus ar Rietumiem, jo īpaši ar ASV. Situācija kļuva kritiska, kad 1944. gada jūnijā PSRS uzsāka lielu uzbrukumu pret Somiju un pieprasīja bezierunu kapitulāciju. Vācija solīja nodrošināt efektīvu palīdzību ar ieročiem, bet uzstāja, ka Somija bez Vācijas atļaujas nedrīkst noslēgt atsevišķu miera vienošanos. Tomēr Vācijas sakāve karā šķita neizbēgama. Somija negribēja uzņemties saistības ar Vāciju līdz pašām beigām. Razdams risinājumu, R. Riti Ādolfam Hitleram (Adolf Hitler) nosūtīja privātu vēstuli, kurā apliecināja, ka viņš “kā prezidents... neļauj Somijas valdībai vai jebkuram citam sākt miera sarunas, ja vien tas nav saskaņots ar Vācijas valdību”. Ā. Hitlers ar to bija apmierināts, un Vācija sniedza Somijai tik ļoti nepieciešamo palīdzību. R. Riti apzinājās, ka tas nozīmēja personisku upurēšanos, kas viņam varētu radīt nopietnas sekas pēc kara.

Somijai vasaras kaujās izdevās gūt panākumus, nodrošinot aizsardzību, un PSRS vairs nepieprasīja bezierunu kapitulāciju. Augusta sākumā R. Riti atkāpās no prezidenta amata, līdz ar to viņa solījums Vācijai vairs nebija juridiski saistāms ar jauno prezidentu G. Mannerheimu. R. Riti varēja bēgt uz ārzemēm, bet viņš izvēlējās palikt ar savu tautu Somijā un gaidīt iespējamo sodu, ko PSRS pieprasīja ienaidnieku vadošajām personām. 1946. gadā tā dēvētajā kara atbildības tiesā R. Riti tika notiesāts uz 10 gadiem cietumā, bet 1949. gadā prezidents Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi) viņu apžēloja, jo R. Riti bija nopietnas veselības problēmas.

R. Riti ilgā darbība Somijas Bankas direktora amatā kopumā tiek vērtēta kā veiksmīga valsts ekonomikai, taču viņa negatīvā attieksme pret sociālā nodrošinājuma pilnveidošanu tiek kritizēta. Vislabāk R. Riti atceras pēc viņa darbībām kara laikā premjerministra un prezidenta amatos. Aukstā kara laikā Somija izvairījās veltīt R. Riti īpašu uzmanību, jo PSRS viņu uzskatīja par kara noziedznieku. Somijas valdība nevēlējās publiski apstrīdēt šo uzskatu. Tomēr iedzīvotāji, izņemot ekstrēmi kreisi noskaņotos, R. Riti vērtēja pozitīvi. Kopumā ņemot, pēc Aukstā kara beigām pētnieki vērtē, ka R. Riti un citas valsts vadošās personas sekmēja Somijas interešu aizstāvēšanu ļoti sarežģītajos un dažādajos kara apstākļos. Valdības pieņemtie lēmumi tiek uzskatīti par pareiziem, ja ņem vērā informāciju, kas bija viņu rīcībā. Pateicoties galvenokārt veiksmīgajai militārajai aizsardzībai, Somija tika pasargāta no padomju okupācijas, taču neapšaubāmi arī R. Riti un citas valsts vadošās personas sekmēja Somijas neatkarības nodrošināšanu, pat ja katras amatpersonas ietekmi ir grūti precīzi novērtēt. 

Prezidentūras laikā R. Riti no Somijas un vairākām citām valstīm saņēma augstus apbalvojumus, kas paredzēti valsts vadītājiem. Jau 1934. gadā Apvienotās Karalistes karalis Džordžs V (George V) piešķīra R. Riti ļoti augstu ordeni – Karaliskā Viktorijas ordeņa Bruņinieka komandiera statusu (Knight Commander of the Royal Victorian Order) par viņa nopelniem Apvienotās Karalistes un Somijas attiecību veicināšanā. 2004. gadā Somijas raidorganizācija Yleisradio organizēja publisku balsojumu “Nozīmīgākie somi” (Suuret suomalaiset), kurā varēja piedalīties ikviens interesents. Šajā balsojumā uzvarēja G. Mannerheims (28,7 % balsu), bet R. Riti ieguva otro vietu (22,2 % balsu). Abi ieguva krietni vairāk balsu nekā pārējie. Lai gan G. Mannerheima uzvara balsojumā bija sagaidāma, tas labi parāda to, ka liela daļa somu neapšaubāmi pozitīvi novērtēja R. Riti darbību – viņa prasmes un personisko ziedošanos Somijas neatkarības aizstāvēšanā. 

Somijas valdības piesardzības dēļ R. Riti ir veltīts tikai viens piemineklis Helsinku centrā, kas tika uzcelts pēc Aukstā kara 1994. gadā; tā tēlnieks ir Veiko Millers (Veikko Myller). Tika atklāti vēl divi pieminekļi pēc privātas iniciatīvas – Huitinenā 1979. gadā un Pori 2009. gadā. Somijas Pasts (Suomen Posti) 1941. gadā izdeva pastmarku par godu R. Riti. Helsinkos, Huitinenā un Pori viņa vārdā ir nosauktas ielas.