Kā Somijas Bankas direktoram R. Riti bija būtiska ietekme uz Somijas ekonomiku 20. gs. 20. gadu otrajā pusē un 30. gados. Politiķi uzklausīja viņa viedokli un rīkojās lielākoties pēc viņa ieteikumiem. R. Riti bija klasiskā ekonomiskā liberālisma teorijas piekritējs. Pēc viņa domām, valstij pēc iespējas mazāk ir jāiejaucas ekonomiskajās norisēs. Valsts uzdevums galvenokārt bija radīt labvēlīgus apstākļus privātiem uzņēmumiem, lai tiem būtu iespēja gūt panākumus brīvā tirgus ekonomikā. Būtiska nozīme bija tam, ka tika uzturēta stabila naudas vērtība un zemas procentu likmes. Pēc R. Riti domām, eksporta nozarei bija izšķiroša nozīme Somijas labklājības nodrošināšanā, turklāt bija būtiski saglabāt mērenu algu pieaugumu. Kad Somijā bija lēts darbaspēks, eksporta nozare saglabāja konkurētspēju pasaules tirgū. R. Riti politika panāca to, ka 20. gs. 20. gadu ekonomikas uzplaukuma laikā Somijas ekonomika ļoti strauji attīstījās.
Arī ekonomiskās lejupslīdes laikā 20. gs. 30. gadu sākumā R. Riti stingrā ekonomikas politika veicināja eksporta nozares uzplaukšanu. Negatīvā puse toties bija tāda, ka sākotnēji cieta vienkāršie iedzīvotāji, kuriem samazinājās reālie ienākumi. R. Riti uzskatīja, ka valstij nevajadzētu maksāt bezdarbnieku vai trūcīgo pabalstus, atbilstot amerikāņu uzskatu, ka “katrs pats ir savas laimes kalējs”. Tāpēc nebija brīnums, ka 20. gs. 30. gadu pirmajā pusē R. Riti neieredzēja maznodrošinātā sabiedrības daļa. No otras puses, Somija strauji atguvās no ekonomiskās lejupslīdes desmitgades otrajā pusē. Tas nodrošināja diezgan vienmērīgu visu sociālo grupu labklājību. R. Riti uzskatīja, ka ir svarīgi, lai valsts parāds būtu pēc iespējas mazāks, un viņš gādāja par to, lai Somija atmaksātu aizdevumus pat Lielās depresijas laikā 20. gs. 30. gados, kad citas valstis to nespēja. Tas piesaistīja plašu pozitīvu uzmanību, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), kas Somiju izcēla kā paraugu citām valstīm. Pozitīvais tēls, ko bija sasniegusi Somija, ietekmēja ASV tādējādi, ka Otrā pasaules kara laikā ASV izrādīja jūtamas simpātijas pret Somiju. R. Riti izdevās panākt, ka valsts parāds tika gandrīz pilnībā atmaksāts, un 1939. gadā Somija bija gandrīz pilnībā atbrīvojusies no tā – parāds veidoja tikai 1 % no iekšzemes kopprodukta.
R. Riti jau agri kļuva pazīstams ar to, ka viņš spēja nezaudēt savaldīšanos un rīkoties racionāli pat vissarežģītākajās situācijās. Pārliecinošā Somijas Bankas vadīšana papildināja viņa sasniegumu klāstu, tāpēc izvēle viņu iecelt par premjerministru Ziemas kara laikā bija gluži pašsaprotama. R. Riti priekšrocība bija arī viņa ciešās ilgtermiņa attiecības ar vairākām nozīmīgām britu lēmējpersonām. Ziemas kara laikā R. Riti efektīvi vadīja valsti un uzstājās ar radio runām, kas iedrošināja somus turpināt cīņas. Tomēr R. Riti nebija arī pārmērīgi optimistiski noskaņots un piekrita PSRS izvirzītajam miera līgumam 1940. gada martā, jo, lai gan Somijas armija nebija zaudējusi, tās spēki bija ļoti novājināti. Šajā jautājumā Somijas valdībai dalījās viedokļi, taču R. Riti un viņa tuvākais kolēģis, ārlietu ministrs Veine Tanners (Väinö Tanner) spēja pārliecināt valdības vairākumu par savu lēmumu.
Pēc Ziemas kara R. Riti kā Somijas politiskā līdera nozīme kļuva arvien vērienīgāka, jo prezidents K. Kallio slimoja un izvairījās no ārpolitikas jautājumiem. PSRS pēc Ziemas kara turpināja izdarīt politisku spiedienu uz Somiju un plānoja jaunu uzbrukumu, kad radās tāda izdevība. Šajā situācijā par vienīgo iespējamo palīdzības sniedzēju tika uzskatīta Vācija, kas pēc Ziemas kara bija mainījusi savu attieksmi pret Somiju un novērtēja to kā potenciālu sabiedroto karā pret PSRS. R. Riti bija anglofils un kategoriski iebilda gan pret sociālismu, gan nacionālsociālismu. Tāpēc paļauties uz Vāciju R. Riti bija nepieņemami, turklāt tāpat uzskatīja arī Somijas armijas virspavēlnieks Gustavs Mannerheims (Carl Gustaf Emil Mannerheim). Tomēr R. Riti un G. Mannerheims izlēma rīkoties stratēģiski, novērtējot, ka Vācijai varētu būt iespējas uzvarēt PSRS.
No 1941. gada vasaras Somija cīnījās Vācijas pusē. R. Riti kopā ar pārējo valdību noraidīja Vācijas priekšlikumus par oficiālu aliansi un centās uzturēt sakarus ar Rietumiem, jo īpaši ar ASV. Situācija kļuva kritiska, kad 1944. gada jūnijā PSRS uzsāka lielu uzbrukumu pret Somiju un pieprasīja bezierunu kapitulāciju. Vācija solīja nodrošināt efektīvu palīdzību ar ieročiem, bet uzstāja, ka Somija bez Vācijas atļaujas nedrīkst noslēgt atsevišķu miera vienošanos. Tomēr Vācijas sakāve karā šķita neizbēgama. Somija negribēja uzņemties saistības ar Vāciju līdz pašām beigām. Razdams risinājumu, R. Riti Ādolfam Hitleram (Adolf Hitler) nosūtīja privātu vēstuli, kurā apliecināja, ka viņš “kā prezidents... neļauj Somijas valdībai vai jebkuram citam sākt miera sarunas, ja vien tas nav saskaņots ar Vācijas valdību”. Ā. Hitlers ar to bija apmierināts, un Vācija sniedza Somijai tik ļoti nepieciešamo palīdzību. R. Riti apzinājās, ka tas nozīmēja personisku upurēšanos, kas viņam varētu radīt nopietnas sekas pēc kara.
Somijai vasaras kaujās izdevās gūt panākumus, nodrošinot aizsardzību, un PSRS vairs nepieprasīja bezierunu kapitulāciju. Augusta sākumā R. Riti atkāpās no prezidenta amata, līdz ar to viņa solījums Vācijai vairs nebija juridiski saistāms ar jauno prezidentu G. Mannerheimu. R. Riti varēja bēgt uz ārzemēm, bet viņš izvēlējās palikt ar savu tautu Somijā un gaidīt iespējamo sodu, ko PSRS pieprasīja ienaidnieku vadošajām personām. 1946. gadā tā dēvētajā kara atbildības tiesā R. Riti tika notiesāts uz 10 gadiem cietumā, bet 1949. gadā prezidents Juho Kusti Pāsikivi (Juho Kusti Paasikivi) viņu apžēloja, jo R. Riti bija nopietnas veselības problēmas.