Zita Errs ir viena no visspilgtākajām, cildinātākajām un apbalvojumiem apveltītākajām balerīnām Latvijas baleta vēsturē. Tehniski spoža, ļoti šarmanta balerīna, kura uzdrīkstējusies dejot gan bravūrīgo, gan romantiski lirisko klasiku, kā arī visdažādākajos horeogrāfiskajos rokrakstos veidotus oriģināliestudējumus. Kopš 2000. gada Z. Errs ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (LMA) Horeogrāfijas katedras vadītājas amatā, skolojot jaunos baleta māksliniekus un topošos horeogrāfus.

Z. Errs tēvs Jevgēnijs Errs bija Rīgas Vagonu rūpnīcas meistars, māte Tekla ilgus gadus vadīja Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas (RHV) saimniecības daļu un vēlākos gados palīdzēja Zitas Errs baleta studijā. Z. Errs mācījās RHV (1960–1970) pie pedagogiem Valērijas Kutenas, Innas Baranovskas un Veras Švecovas; viņa 1993. gadā  pabeidza LMA  Horeogrāfijas nodaļu un 2002. gadā LMA ieguva maģistra grādu horeogrāfijā.

Z. Errs papildināja zināšanas Maskavā pie Gaļinas Ulanovas (Галина Сергеевна Уланова), Marinas Semjonovas (Марина Тимофеевна Семёнова), Asafa Meserera (Асаф Михайлович Мессерер), Māra Liepas, kā arī Roterdamas Dejas akadēmijā (Rotterdamse Dansacademie), Antverpenes Karaliskajā daiļo mākslu konservatorijā (Koninklijke Academie voor Schone Kunsten van Antwerpen), Romas Nacionālajā dejas akadēmijā (Accademia Nazionale di Danza di Roma), Palukas Dejas augstskolā (Auftritt der Tänzer der Palucca Hochschule) Drēzdenē.

Viņa ir piedalījusies mūsdienu dejas meistarklasēs, semināros par baleta kritiku, baleta nozīmi un par bērnu iesaistīšanu profesionālo baleta trupu uzvedumos Oslo, Annemarī Otēres (Annemari Autere) meistarklasēs ķermeņa loģistikas mācībā Francijā, Žerāra Zeiderhofa (Gerard Zuyderhoff) meistarklasēs pēc Feldenkraisa metodes (LMA), klasiskās dejas meistarklasēs pie Lionas Valsts konservatorijas (Conservatoire d’Etat de Lyon) profesora, klasiskās dejas meistarklasēs pie pasniedzējas no Japānas Emi Harijamas (はりやまえみ, Emi Hariyama), mūsdienu dejas jauniešiem meistarklasēs pie pasniedzējas no Itālijas Stefanijas Pigato (Stefania Pigato), džeza dejas meistarklasēs pie pasniedzējas no Francijas Oksanas Boiko-Seveno (Oksana Boiko-Seveno), meistarklasēs laikmetīgajā dejā pie Krisa de Feitera (Chris de Feyter) un daudziem citiem.

Z. Erss ir meita Kristīne Errsa.

Z. Erss bija Latvijas Nacionālās operas (LNO, mūsdienās Latvijas Nacionālā opera un balets)  baleta soliste (1969–1997),  LNO baleta repetitore (1992–2005), kopš 2000. gada LMA Horeogrāfijas nodaļas vadītāja, kopš 2017. gada – profesore. Z. Errs ir dibinājusi un kopš 1994. gada vada privāto baleta studiju “Zitas Errs baleta studija”, kur katru gadu ar audzēkņiem viņa rada koncertprogrammu vai izrāžu iestudējumus. Studijas audzēkņi ar panākumiem ir piedalījušos konkursos, festivālos gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām, gūstot godalgotas vietas un atzinību.

Z. Errs kā eksperte ir darbojusies dažādu festivālu, konkursu žūrijās (tostarp darbs Lielās mūzikas balvas žūrijā, festivāla konkursa “Ziedi un deja” žūrijā Cēsīs, Valmieras Kultūras centra organizētā “Jaunrades deju konkursa” žūrijā, konkursa “Ventspils puante”, bērnu baleta festivāla Liepājā un starptautiskā bērnu baleta festivāla Daugavpilī žūrijā, Rīgas pilsētas tautas deju kolektīvu skates žūrijā), izglītības iestāžu kvalifikācijas eksāmenu komisijās (tostarp darbs RHV kvalifikācijas eksāmenu komisijā), kopš pašiem pirmsākumiem bijusi bērnu starptautiskā festivāla konkursa “Rīgas pavasaris” patronese. Z. Errs ir Latvijas Republikas Kultūras ministrijas konsultatīvās dejas padomes eksperte (kopš 2013), Latvijas Profesionālās Baleta Asociācijas locekle (kopš 1995) Latvijas Teātra darbinieku savienība biedre (kopš 1974).

Vadījusi meistarklases klasiskajā dejā Gustavsberg Musik&Ballet Studio (Stokholma), pasniegusi meistarklases klasiskajā dejā starptautiskā festivāla “Krakovas baleta vasara” (Krakowskie Lato Baletowe) ietvaros, organizējusi meistarklases latviešu dejā bērnu starptautiskā festivāla konkursa “Rīgas pavasaris” dalībniekiem, pasniegusi meistarklases klasiskās dejas tehnikā un klasiskā baleta repertuārā Romas Nacionālajā Dejas akadēmijā.

Pēc RHV absolvēšanas (1970) Z. Errs uzsāka patstāvīgas baleta mākslinieces gaitas Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Operas un baleta teātra baleta trupā. Viņas radošajā biogrāfijā ir bijušas vairāk nekā trīsdesmit spoži nodejotas lomas jebkurā žanrā.

Z. Errs pirmās lomas iezīmējās ar labai dejas kultūrai raksturīgo klasiskās kustības izteiksmību, precizitāti, ritmiskumu, atraisītību, kas liecināja par dejas tehnikas pārvaldīšanu, un artistiskumu. Tās bija: Nātre Pētera Barisona “Ziedu vijā” (1970), Esmeralda Čezāres Punji (Cesare Pugni), Rikardo Drigo (Riccardo Eugenio Drigo) un Riharda Glāzupa “Parīzes Dievmātes katedrālē” (1971), Jaunkundze Dmitrija Šostakoviča (Дмитрий Дмитриевич Шостакович) baletā “Jaunkundze un huligāns” (Барышня и хулиган, 1971).

Dejas prieks un šarms izpaudās turpmākajās lomās: Kitrijā Ludviga Minkusa (Ludwig Minkus) “Donā Kihotā” (Don Quixote, 1972, 1982), Meitenē Valtera Kaminska “Manā pilsētā” (1971), Lienītē Arvīda Žilinska “Sprīdītī” (1973), Pahitā L. Minkusa “Pahitā” (1974), Mirandolīnā Sergeja Vasiļenko (Сергей Никифорович Василенко) “Mirandolīnā” (Мирандолина, 1974), Medorā Ādolfa Šarla Adāna (Adolphe Charles Adam) “Korsārā” (Le Corsaire, 1974), Aurorā Pētera Čaikovska (Петр Ильич Чайковский) “Apburtajā princesē” (Спящая красавица, 1975, 1995).

Pretrunu un kaislību pārpilnais Blondalēnas tēls Žana Sibēliusa (Jean Sibelius) “Skaramušā” (Scaramouche, 1975) bija jaunas kvalitātes apliecinājums mākslinieces radošajā biogrāfijā. Tam sekoja  Žizele Ā. Š. Adāna “Žizelē” (Gizel, 1976), Skaidrīte Alfrēda Kalniņa “Staburagā” (1976), Kristīne Jura Karlsona “Lasot Blaumani” (1979), Vaļa Andreja Ešpaja (Андрей Яковлевич Эшпай) “Angārā” (Ангара, 1981).

Starp nozīmīgākajām mākslinieces lomām bija arī Marija P. Čaikovska “Riekstkodī” (Щелкунчик, 1981, 1988), Džuljeta Sergeja Prokofjeva (Сергей Сергеевич Прокофьев) “Romeo un Džuljetā” (Ромео и Джульетта, 1982), Meitene Karla Marijas fon Vēbera (Carl Maria Friedrich Ernst von Weber) “Rozes garā” (Le Spectre de la ros, 1981), Kolumbīne Roberta Šūmaņa (Robert Alexander Schumann) “Karnevālā” (Carnaval, 1981), Velnene Andreja Petrova (Андрей Павлович Петров) “Pasaules radīšanā” (Сотворение мира, 1983), Odeta un Odīlija P. Čaikovska “Gulbju ezerā” (Лебединое озеро, 1984), Šeherezāde Fikreta Amirova (Fikrət Məşədi Cəmil oğlu Əmirov) “Tūkstoš un vienā naktī” (Тысяча и одна ночь,  1985), Aņuta Valērija Gavriļina (Валерий Александрович Гаврилин) “Aņutā” (Анюта, 1986), Marija V. Kaminska “Kam skanēs zvans” (1987), Pelrušķītes pusmāsa Sergeja Prokofjeva (Сергей Сергеевич Прокофьев) “Pelnrušķītē” (Золушка, 1991), soliste Ludviga van Bēthovena (Ludwig van Beethoven) “Septītajā simfonijā” (1993), Silfīda Hermana Lēvenšelda (Herman Severin Løvenskiold) “Silfīdā” (La Sylphide, 1994), soliste baletā “Dzīve” (Antonīna Dvoržāka (Antonín Leopold Dvořák) mūzika, Aivara Leimaņa horeogrāfija, 1996) un citas.

Pilnveidojot meistarību, 1989. gadā radošā darba vakarā Z. Errs sniegumā tapa Margaritas Gotjē (Marguerite Gauthier) traģiskais dzīves stāsts Džuzepes Verdi (Giuseppe Fortunino Francesco Verdi) baletā “Kamēliju dāma” (Oļģerta Dunkera librets pēc Aleksandra Dimā dēla (Alexandre Dumas fils) drāmas “Kamēliju dāma” motīviem Janīnas Pankrates asociatīvi ietilpīgajā horeogrāfijā).

1995. gadā, dejojot titullomu baletā par slavenās franču dziedātājas Edītes Piafas (Édith Piaf) dzīvi, Z. Errs atzīmēja divdesmit piecu darba gadu jubileju komponistes Daces Aperānes un horeogrāfes Daces Dindones baletā “Edīte”. Kopā ar Z. Errs šajā baletā spožus, epizodiskus tēlus atveidoja trupas izcilākie premjeri: Genādijs Gorbaņovs, Arnis Līcītis, Igors Pavļiņins, Marians Butkevičs, A. Leimanis.

Jura Kaprāļa horeogrāfijās: Meitene duetā ar  G. Gorbaņovu Gerija Brūkera (Gary Brooker) “Ekspresijā” (Expression, 1978); Meitene  duetā ar G. Gorbaņovu “Apskaidrotajās naktīs” (Verklärte Nacht, komponists Arnolds Šēnbergs (Arnold Franz Walter Schönberg) un Rīgas kamerorķestris ar diriģentu Toviju Lifšicu (Товий Борисович Лифшиц), 1988); loma duetā ar A. Leimani Raimonda Paula “Liktenī” (Janīnas Pankrates horeogrāfija, 1987).

Padomju okupācijas laikā LPSR nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukums (1975), Latvijas tautas skatuves mākslinieces nosaukums (1976), Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) tautas skatuves māksliniece (1989), Bronzas medaļa Varnas starptautiskajā baleta mākslinieku konkursā (International Ballet CompetitionVarna, 3. vieta, 1972), Latvijas Ļeņina Komunistiskās Jaunatnes savienības prēmija (1974).

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas: Latvijas Teātra darbinieku savienības skatē “Teātris 1995” balva “Gada labākā soliste”, IV šķiras Trīs Zvaigžņu ordenis (2003), Helēnas Tangijevas-Birznieces balva (2011), Kultūras ministrijas atzinības raksts par spožo māksliniecisko sniegumu un ilggadējo pedagoģisko darbu Latvijas baletā (2022).