Viens no ievērojamākiem vokālistiem rokmūzikas vēsturē, visplašāk pazīstams kā grupas Led Zeppelin dziedātājs 20. gs. 60. un 70. gados. Augstu vērtējumu guvusi arī R. Plānta vēlākā profesionālā darbība, kas, aptverot žanriski daudzveidīgu izpausmju loku, bet saglabājot roka pamatidentitāti, turpinājusies arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs.

Bērnībā R. Plānts aizrāvās ar Elvisa Preslija (Elvis Presley) u. c. agrīnā amerikāņu rokenrola mūziķu ierakstiem, bet pusaudža gados iemīlēja blūzu. Pēc pamatskolas sāka apgūt grāmatveža profesiju, tomēr mācības drīz pameta, lai iekļautos tobrīd dzimstošajā Rietummidlendas blūza apritē. 60. gadu otrajā pusē dziedāja tuvākās apkaimes grupās, t. sk. Band of Joy, kuras bundzinieks bija Džons Bonems (John Bonham). 1968. gadā R. Plānts iesaistījās Londonas ģitārista Džimija Peidža (Jimmy Page) jaunajā grupā, turklāt par tās bundzinieku pēc viņa ieteikumu kļuva Dž. Bonems. Sākot ieskaņot debijas albumu, grupa pieņēma nosaukumu Led Zeppelin.

R. Plānts bija Led Zeppelin dziedātājs, mutes harmoniku spēlētājs un dziesmu vārdu (dažreiz arī mūzikas) autors visā grupas pastāvēšanas laikā (1968–1980). Led Zeppelin jaunrade, kurā apvienots blūzs, roks, folks un Ziemeļāfrikas tautu mūzika, sniedza nepārvērtējamu impulsu smagās rokmūzikas attīstībai, padarot to par vienu no slavenākajām grupām pasaulē. Lai arī vēlāk R. Plānts savu sniegumu Led Zeppelin agrīnajā periodā paškritiski dēvēja par emocionāli pārspīlētu un nevajadzīgi ārišķīgu, viņa spēcīgais, dramatiski intensīvais un tehniski virtuozais dziedājums lika pamatus vairāku paaudžu mūziķu atdarinātai izpildījuma manierei, kurā amerikāņu blūzmeņu un britu folkmūziķu vokālās tradīcijas piemērotas smagā roka specifikai un elektriskā pastiprinājuma nodrošinātai skanējuma dinamikai. Led Zeppelin ieskaņojumi R. Plāntam nodrošinājuši vietu žanra vēsturē kā arhetipiskam smagās rokmūzikas dziedātājam līdzās Īanam Gilanam (Ian Gillan) no grupas Deep Purple, Ozijam Osbornam (Ozzy Osbourne) no Black Sabbath un Rodžeram Doltrijam (Roger Daltrey) no The Who.

1977. gada vasarā, Led Zeppelin koncertējot Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Anglijā slimības dēļ nomira dziedātāja piecgadīgais dēls. Šī traģēdija grupas darbībā izraisīja neziņas pilnu pārtraukumu (R. Plānts apsvēra karjeras izbeigšanu) līdz 1978. gada rudenim, kad tā sāka ieskaņot In Through the Out Door (1979). Tas kļuva par Led Zeppelin pēdējo albumu, jo 1980. gadā nomira Dž. Bonems un pārējie mūziķi izlēma kopīgu darbību neturpināt.

Grupas autoritāte arī 21. gs. ir ļoti augsta, joprojām saglabājoties plašai interesei par tās mūziku un trīs kādreizējo dalībnieku varbūtēju atkalapvienošanos. Arī Dž. Peidžs un basģitārists Džons Pols Džounss (John Paul Jones) vairākkārt izteikuši interesi par grupas atjaunošanu vismaz vienai koncertturnejai, neizslēdzot arī albuma ieskaņošanu, taču R. Plānts vienmēr palicis šīs idejas pretinieks, uzsverot, ka Led Zeppelin viņa radošajā mūžā ir pagātne.

1981. gadā R. Plānts sāka muzicēt ar jaunizveidotu grupu The Honeydrippers, kas izpildīja 20. gs. 40. un 50. gadu ritmblūza repertuāru un lielākoties uzstājās nelielos provinces klubos. Grupas dalībnieki vairākkārt mainījās un saistība ar R. Plāntu netika uzsvērta, apzināti saglabājot marginālu statusu. Taču tās vienīgo minialbumu (EP) The Honeydrippers Volume One (1984) ieskaņoja supergrupas sastāvs, kurā bez dziedātāja u. c. mūziķiem ietilpa arī Dž. Peidžs, Džefs Beks (Jeff Beck) un bijušais Chic līderis Nails Rodžerss (Nile Rodgers). EP panākumi R. Plāntu pamudināja apsvērt pilna apjoma albuma ierakstīšanu, tomēr, pieaugot viņa solokarjeras intensitātei, šī iecere netika īstenota.

Individuālai muzikālajai darbībai R. Plānts pievērsās 1982. gadā, laižot klajā albumu Pictures at Eleven, kas pieteica arī nākamajiem darbiem (The Principle of Moments, 1983; Now and Zen, 1988; Manic Nirvana, 1990) raksturīgu, 70. gadu smago roku un 80. gadu tehnoloģiski izsmalcināto producējumu apvienojošu autora un izpildītāja rokrakstu (par stilistisku atkāpi uzskatāms 1985. gada albums Shaken ‘n’ Stirred, kas tuvāks jaunajam vilnim). Presei R. Plānts vairākkārt stāstījis, ka, uzsākot solokarjeru pēc ilgstošas dalības vienā no pasaules slavenākajām rokgrupām, ļoti nozīmīgs bijis Fila Kolinsa (Phil Collins) pamudinājums. Būdams viens no desmitgades populārākajiem britu mūziķiem, F. Kolinss spēlēja sitamos instrumentus divos pirmajos R. Plānta albumos, kā arī piedalījās pirmajā koncertturnejā.

Par dziedātāja solodarbības pirmā perioda pārliecinošāko darbu nereti atzīts Fate of Nations (1993), kurā iepriekšējo albumu uzsvērti tehnoloģisko skanējumu nomainījusi atgriešanās pie t. s. klasiskā roka un folkroka tradīcijām; tajā iekļautas arī R. Plānta fanu iecienītās dziesmas 29 Palms un I Believe (veltījums mirušajam dēlam Karakam).

1994. gadā lielu ievērību izpelnījās R. Plānta un Dž. Peidža apvienošanās mūzikas televīzijas MTV pārraidē UnLedded. Tajā R. Plānts un Dž. Peidžs ar citu rokmūziķu un ēģiptiešu orķestra līdzdalību izpildīja virkni Led Zeppelin dziesmu jaunos aranžējumos, kā arī kopā ar marokāņu mūziķu grupu pirmatskaņoja vairākas jaunas kompozīcijas (atsakoties no piedāvājuma uzstāties akustisku koncertu sērijas Unplugged pārraidē, viņi muzicēja gan akustiski, gan ar elektrisku skaņas pastiprinājumu). MTV pārraides ieraksts tika izdots plašus panākumus guvušā koncertalbumā No Quarter: Jimmy Page and Robert Plant Unledded (1994, Top 10 Lielbritānijā, ASV u. c. valstīs), kam sekoja vērienīga koncertturneja.

Ne tik viennozīmīgi atzinīgi tika uzņemts studijas albums Walking into Clarksdale (1998) ar jaunām smagā roka dziesmām; pēc šā albuma koncertturnejas abi Led Zeppelin veterāni sadarbību beidza.

Noslēdzot darbu ar Dž. Peidžu, dziedātājs centās atbrīvoties no abu pēdējā koncertturnejā dominējušām stadionroka klišejām, ko izjuta kā jaunrades ierobežojumu. Atšķirīgu pašizpausmes iespēju meklējumos viņš sapulcēja ievērojami jaunāku mūziķu pavadītājgrupu The Strange Sensation; sevišķi nozīmīga bija iepazīšanās ar Ēģiptē augušu angļu ģitāristu Džastinu Adamsu (Justin Adams), kurš aizrāvās ar roka un pasaules mūzikas sintēzi, tāpat kā R. Plānts, īpaši interesējoties par Ziemeļāfrikas tautu mūziku. Pirmais kopdarbs ar Strange Sensation bija lielākoties no 20. gs. 50. un 60. gadu blūza, folkroka un psihedēliskā roka klasikas kaverversijām sastāvošs albums Dreamland (2001), bet tam sekoja kolektīvi sacerētu oriģināldziesmu kolekcija Mighty ReArranger (2005). Šis darbs, kurā smagā un psihedēliskā roka iezīmes saplūdušas ar pasaules mūzikas, īpaši Tuvo Austrumu folkloras ietekmēm, bet vairākās dziesmās kritizēta ASV iniciētā un Lielbritānijas atbalstītā karadarbība Irākā un globālās politikas tendences pēc 11.09.2001. teroraktiem, izpelnījās slavinošas atsauksmes, nereti tiekot vērtēts kā R. Plānta nozīmīgākais sasniegums kopš Led Zeppelin – arī pats autors to atzinis par “jaunas dzīves sākumu”.

Turpmāk dziedātājs laidis klajā vairākus augstu novērtētus, muzikāliem meklējumiem bagātus albumus. Amerikāņu sakņu mūzikai (folks, blūzs, ritmblūzs) veltītais Band of Joy (2010) ieskaņots ar tāda paša nosaukuma mūziķu sastāvu, kam gan nav sakara ar viņa jaunības grupu Vestbromvičā. Lullaby and... the Ceasless Roar (2014) ķeltu un Ziemeļāfrikas tautas mūzikas elementi sintezēti ar roku un elektroniku, savukārt Carry Fire (2017) pamatievirze tuvāka Ziemeļāfrikas blūzam, kā arī amerikāņu psihedēlijai un folkrokam. Abi pēdējie ieskaņoti ar grupu The Sensational Shape Shifters, kuras pamatkodolu veido kādreizējie Strange Sensation dalībnieki.

Joprojām būdams viens no radoši aktīvākajiem savas paaudzes roka veterāniem, R. Plānts arī 21. gs. pirmajās desmitgadēs daudz koncertējis, vairākkārt uzstājoties arī Latvijā: 2001. un 2003. gadā – Rīgā, bet 2015. gadā – festivālā Positivus Salacgrīvā.

Neskaitot Led Zeppelin periodu, visplašāko ievērību guvušais R. Plānta albums ir kopā ar amerikāņu blūgrāsa dziedātāju un vijolnieci Elisoni Krausu (Alison Krauss) ieskaņotais Raising Sand (2007), kurā interpretētas dažādu laiku amerikāņu folka un kantrī dziesmas (izņēmums ir Please Read the Letter, kas pirmoreiz izskanēja R. Plānta un Dž. Peidža albumā Walking into Clarksdale). R. Plānta diskogrāfijas kontekstā, kur ierasti dominējusi roka ekspresija, tas izceļas ne vien ar dueta dziedājumu, bet arī ievērojami klusinātāku un romantiskāku emocionālo tonalitāti. Raising Sand tika novērtēts ar sešām Grammy balvām, t. sk. kategorijās “Gada albums” (Album of the Year) un “Gada ieraksts” (Record of the Year).

Pēc Raising Sand un veiksmīgas koncertturnejas abi mākslinieki sāka ieskaņot nākamo kopdarbu, taču šoreiz ierakstu sesijas bija mazāk veiksmīgas un netika pabeigtas. Sadarbību duets atjaunoja 2021. gadā, kad, atkal strādājot ar producentu Tībonu Bērnetu (T Bone Burnett), iedziedāja albumu Raise the Roof, kura pirmavotu loku, atšķirībā no izteikti amerikāniskā Raising Sand, papildinājusi arī angļu tautas mūzika.

R. Plānts uzņemts Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1995, ar Led Zeppelin) un saņēmis astoņas Grammy balvas (pa vienai ar Led Zeppelin un Dž. Peidžu, sešas ar E. Krausu).

Žurnāla Rolling Stone 200 visu laiku ievērojamāko dziedātāju sarakstā (The 200 Greatest Singers of All Time, 2023) viņš minēts 63. vietā – augstāk nekā jebkurš cits smagās rokmūzikas pamatlicēju paaudzes vokālists.

R. Plānta ieguldījums mūzikā novērtēts ar Britu impērijas izcilības ordeni komandiera pakāpē (Commander of the Order of the British Empire, 2009).

29 Palms; A Stolen Kiss; Angel Dance; Big Log; Calling to You; Carry Fire; Darkness, Darkness; Embrace Another Fall; Gone Gone Gone (Done Moved On)*; High and Lonesome*; I Believe; Killing the Blues*; Little Maggie; Morning Dew; Most High**; Rich Woman*; Satan Your Kingdom Must Come Down; Shine It All Around; The Greatest Gift; The May Queen; Up on the Hollow Hill (Understanding Arthur)

* ar Elisoni Krausu

** ar Džimiju Peidžu

Pictures at Eleven (Swan Song, 1982); The Principle of Moments (Es Paranza, 1983); Shaken ‘n’ Stirred (Es Paranza, 1985); Now and Zen (Es Paranza, 1988); Manic Nirvana (Es Paranza, 1990); Fate of Nations (Es Paranza, 1993); No Quarter: Jimmy Page and Robert Plant Unledded• (Atlantic, 1994); Walking into Clarksdale* (Atlantic, 1998); Dreamland (Mercury, 2002); Mighty ReArranger (Sanctuary, 2005); Raising Sand** (Rounder, 2007); Band of Joy (Rounder, 2010); Lullaby and... The Ceaseless Roar (Nonesuch, 2014); Carry Fire (Nonesuch, 2017); Raise the Roof** (Rounder, 2021)

• koncertalbums ar Džimiju Peidžu

* ar Džimiju Peidžu

** ar Elisoni Krausu