Darbojās 20. gs. 60. un 70. gados; viena no radoši nozīmīgākajām un komerciāli veiksmīgākajām grupām rokmūzikas vēsturē, veicinājusi smagā roka (hard rock) un smagā metāla (heavy metal) žanru rašanos un attīstību.

Grupas sastāvā bija ģitārists Džimijs Peidžs (Jimmy Page, pilnā vārdā Džeimss Patriks Peidžs, James Patrick Page), kurš iepriekš muzicējis grupā The Yardbirds, kā arī piedalījies daudzu 60. gadu roka un popa mūziķu (Donovans, Donovan; Marianna Feitfula, Marianne Faithfull; The Kinks; The Rolling Stones; The Who u. c.) ierakstos, basģitārists un taustiņinstrumentālists Džons Pols Džounss (John Paul Jones, īstajā vārdā Džons Ričards Boldvins, John Richard Baldwin), kurš arī bija pieredzējis sesiju mūziķis un aranžētājs (strādājis ar Ketu Stīvensu, Cat Stevens; Rodu Stjuartu, Rod Stewart; Rolling Stones; The Shadows u. c.), kā arī dziedātājs Roberts Plānts (Robert Plant, pilnā vārdā Roberts Entonijs Plānts, Robert Anthony Plant) un bundzinieks Džons Bonems (John Bonham, pilnā vārdā Džons Henrijs Bonems, John Henry Bonham), kuri iepriekš muzicējuši vairākās mazpazīstamās Birmingemas apkaimes grupās. Kopīgās darbības sākumā vairumu mūzikas sacerēja Dž. Peidžs, vēlāk arī Dž. P. Džounss, savukārt tekstu autors parasti bija R. Plānts. Grupas menedžeris bija Pīters Grānts (Peter Grant), kura agresīvās darba metodes ievērojami veicināja Led Zeppelin panākumus, nosakot jaunus mūzikas ierakstu un koncertu industrijas standartus.

Led Zeppelin radās 1968. gada rudenī, kad Dž. Peidžs kā nupat izjukušās grupas Yardbirds saistību pārņēmējs, sapulcēja Dž. P. Džounsu, R. Plāntu un Dž. Bonemu, lai veiktu iepriekš ieplānotu koncertturneju pa Skandināvijas valstīm. Turnejā viņi devas ar nosaukumu The New Yardbirds, bet tūlīt pēc tās sāka ierakstīt albumu un pieņēma nosaukumu Led Zeppelin (ortogrāfiski deformēta Lead Zeppelin – ’svina cepelīns’ – rakstība; ironiska nosaukuma izvēle, uzsverot, ka grupas cerības uz panākumiem ir tikpat lielas kā svina cepelīna izredzes pacelties gaisā).

Pirmajos albumos Led Zeppelin un Led Zeppelin II (abi 1969) bija iekļauti tradicionāli blūza un folkmūzikas skaņdarbi un to ietekmē tapušas oriģinālkompozīcijas jauna veida skanējumā (producents Dž. Peidžs), kas lika pamatus vēlākajam heavy metal žanram. Par spīti sākotnēji nelabvēlīgai kritikas attieksmei, abi albumi, kuriem sekoja intensīva koncertdarbība Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), guva lielus panākumus, strauji padarot Led Zeppelin par vienu no populārākajām grupām pasaulē.

Albumā Led Zeppelin III (1970) stilistika ievērojami paplašinājās folkmūzikas virzienā, bet nākamais darbs (bez nosaukuma, parasti dēvēts par Led Zeppelin IV, 1971), kur monolītā veselumā sajaukušās ķeltu folkloras, laikmetīgās folkmūzikas, blūza, rokenrola, hārdroka u. c. ietekmes, kļuva par vienu no visu laiku slavenākajiem rokmūzikas paraugiem; tajā ir arī grupas pazīstamākā dziesma Stairway to Heaven. Arī skaņuplatēs Houses of the Holy (1973), Physical Graffiti (1975) un Presence (1976) turpinājās eksperimenti ar jaunām ietekmēm (fanks, regejs, Indijas, Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu mūzika) un skanējuma iespējām (sintezatori un melotrons), par mūzikas pirmavotu joprojām saglabājot blūzu.

1977. gadā Led Zeppelin ASV koncertturnejas laikā Anglijā nomira R. Plānta dēls, turneja netika pabeigta, bet grupas darbībā iestājās pārtraukums. Tā atjaunojās ar In Through the Out Door (1979) – stilistiski neraksturīgāko Led Zeppelin albumu, kura tapšanas procesā radošo iniciatīvu pirmo reizi uzņēmās nevis Dž. Peidžs, bet Dž. P. Džounss.

Led Zeppelin beidza pastāvēt pēc Dž. Bonema nāves 25.10.1980.

Dž. Peidžs pēc Led Zeppelin izjukšanas muzicēja grupā The Firm (1984–86), pēc tam darbojās individuāli, kā arī ar dziedātāju Deividu Kaverdeilu (David Coverdale) un grupu Black Crowes. 1994. gadā mūzikas televīzijas MTV pārraidē UnLedded Dž. Peidžs kopā ar R. Plāntu izpildīja Led Zeppelin skaņdarbus (arī četrus jaunus sacerējumus), kas aranžēti rokgrupai, stīgu orķestrim un ēģiptiešu mūzikas ansamblim, bet pēc tam veica divas kopīgas koncertturnejas un ierakstīja albumu Walking Into Clarksdale (1998) ar jaunām dziesmām.

Dž. P. Džounss pēc Led Zeppelin strādājis par producentu un aranžētāju un spēlējis supergrupā Them Crooked Vultures, izdevis arī solo ierakstus.  Visproduktīvākā karjera bijusi R. Plāntam, kurš regulāri koncertē un izdod stilistiski daudzveidīgus albumus. Raising Sand (2007), kurā viņš kopā ar amerikāņu blūgrāsa dziedātāju Elisoni Krausu (Alison Krauss) interpretē amerikāņu folkdziesmas, novērtēts ar sešām Grammy balvām. Dziedātājs vairākkārt uzstājies arī Latvijā – pirmoreiz 2001. gadā Rīgā.

Grupas mūzika aktualitāti nav zaudējusi arī 21. gadsimtā. 2003. gadā arhīva videomateriālu apkopojums Led Zeppelin kļuva par visos laikos visvairāk pārdoto mūzikas DVD, bet reizē ar to izdotais 3 CD komplekts How the West Was Won, kurā iekļauti 1972. gada koncertu ieraksti, sasniedza ASV pārdošanas tabulas (Billboard The 200 Album Chart) virsotni un guva ievērojamus panākums arī citās valstīs.

Par spīti daudziem finansiāli ļoti izdevīgiem koncertturneju piedāvājumiem, pēc Dž. Bonema nāves Dž. Peidžs, R. Plānts un Dž. P. Džounss kopā uzstājušies tikai dažas reizes. Nozīmīgākā bija 10.12.2007., kad viņi ar Dž. Bonema dēlu Džeisonu Bonemu (Jason Bonham) pie bungām sniedza labdarības koncertu arēnā O2 Londonā – koncertieraksts albumā Celebration Day un tādā paša nosaukuma koncertfilmā (abi 2012). Pirms šā koncerta tika reģistrēts rekordliels – 20 mlj – biļešu pieprasījums. 

Kaut arī pret Led Zeppelin vairākkārt izvirzītas apsūdzības plaģiātismā un paši mūziķi atzinuši, ka vairākās viņu dziesmās izmantotas klasiskas blūza un folka mūzikas tēmas un teksti, tā tiek uzskatīta par vienu no visu laiku oriģinālākajām un daudzveidīgākajām rokgrupām ar nepārvērtējamu nozīmi roka attīstībā.

70. gadu 1. pusē Led Zeppelin bija starp pirmajiem, kas koncertēja lielos stadionos, izcēlās ar augstu individuālo meistarību un rokmūzikā neierasti improvizatorisku izpildījuma manieri. Koncertu noformējumā tika izmantoti lāzeri un citi komplicēti tehnoloģiski risinājumi, savukārt R. Plānta un Dž. Peidža dinamiskie skatuves tēli iedibināja vizuālu identitāti, ko nākamajās desmitgadēs ekspluatējušas daudzas citas rokgrupas. Spilgta liecība par Led Zeppelin skatuvisko sniegumu ir koncertfilma “Dziesma paliek nemainīga” (The Song Remains the Same, režisori Pīters Kliftons, Peter Clifton un Džo Masots, Joe Massot, 1976).

Led Zeppelin saņēmusi daudzas mūzikas industrijas balvas (Ivor Novello, Grammy; American Music Award; Polar Music Prize u. c.) un uzņemta Rokenrola slavas zālē (Rock and Roll Hall of Fame, 1995). Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku ievērojamāko albumu sarakstā (500 Greatest Albums of All Time, 2020) grupa pārstāvēta ar pieciem darbiem.

Dž. Peidžam par ieguldījumu labdarībā piešķirts Britu Impērijas ordeņa virsnieka tituls (Officer of the Order of the British Empire, 2005), bet R. Plānta nopelni populārajā mūzikā novērtēti ar Britu Impērijas ordeņa komandiera titulu (Commander of the Order of the British Empire, 2009). ASV prezidents Baraks Obama (Barack Obama) Dž. Peidžam, R. Plāntam un Dž. P. Džounsam piešķīris Kenedija Centra godalgas (Kennedy Center Honors, 2012).

 Dž. Peidžs (akustiskā un elektriskā ģitāra, 1968–1980)

 R. Plānts (vokāls, mutes harmonikas, 1968–1980)

 Dž. P. Džounss (basģitāra, mandolīna, taustiņistrumenti u. c., 1968–1980)

 Dž. Bonems (sitamie instrumenti, 1968–1980; miris 1980)

Achilles Last Stand; All My Love; Babe, I’m Gonna Leave You; Black Dog; Communication Breakdown; D’yer Mak’er; Dazed and Confused; Going to California; Good Times, Bad Times; Heartbreaker; Immigrant Song; Kashmir; No Quarter; Over the Hills and Far Away; Ramble On; Rock and Roll; Since I’ve Been Loving You; Stairway to Heaven; The Song Remains the Same; Trampled Under Foot; When the Levee Breaks; Whole Lotta Love

Led Zeppelin (Atlantic, 1969); Led Zeppelin II (Atlantic, 1969); Led Zeppelin III (Atlantic, 1970); Led Zeppelin IV (Atlantic, 1971); Houses of the Holy (Atlantic, 1973); Physical Graffiti (Swan Song, 1975); Presence (Swan Song, 1976); The Song Remains the Same* (Swan Song, 1976); In Through the Out Door (Swan Song, 1979); Coda (Swan Song, 1982); BBC Sessions* (Atlantic, 1997); How the West Was Won* (Atlantic, 2003); Celebration Day* (Atlantic, 2012)

 * koncertieraksti