1981. gadā sacerēta Raimonda Paula dziesma strofiskajā formā (pants, piedziedājums) ar Leona Brieža vārdiem, pirmā izpildītāja – Aija Kukule. Dziesma krievu valodā pazīstama ar nosaukumu Миллион алых роз (“Miljons sārtu rožu”, teksta autors Andrejs Vozņesenskis, Андрей Андреевич Вознесенский). Dziesma ir tulkota un izpildīta somu, ungāru, zviedru, japāņu, korejiešu, vjetnamiešu, farsi, poļu un citās valodās.

Komponista R. Paula un dzejnieka L. Brieža kopdarbs dziesmu sacerēšanā sākās 20. gs. 70. gadu beigās. Sev raksturīgajā radīšanas manierē R. Pauls vispirms sacerēja melodiju, kuru pa tālruni nodungoja dzejniekam, kā arī paskaidroja, par ko apmēram jāraksta dziesmas vārdi. Arī šai melodijai vārdi, kā ierasts, bija nepieciešami steidzami – pēc komponista zvana tekstu “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu” L. Briedis sacerēja tās pašas dienas vakarā. Pēc pusstundas dzejnieks savu sacerējumu pa telefonu nodiktēja R. Paulam; turpmākie dziesmas panākumi L. Briedim pašam bija pārsteigums. Oriģinālā dziesmas piedziedājumu L. Briedis radīja kā parafrāzi par tautasdziesmām, izmantojot tām raksturīgos deminutīvus: “dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu”. Nezināmu iemeslu dēļ dziesmas izpildītāja, Latvijas radio estrādes un vieglās mūzikas orķestra soliste A. Kukule piedziedājumā dziedāja “dāvāja Māriņa meitenei mūžiņu”. Dziesmas noslēguma posmā viņai pievienojās toreizējā Latvijas radio bērnu vokālā ansambļa dalībniece Līga Kreicberga. Caurspīdīgais aranžējums un orķestra stīgu grupas smeldzīgās piebalsis pasvītroja dziesmas latvisko, lirisko noskaņu. Katram saprotamais dziesmas vēstījums, tās sirsnīgā un vienkāršā izteiksme atnesa uzvaru radioraidījuma “Mikrofons ‘81” estrādes dziesmu aptaujā.

Padomju okupācijas laikā, 80. gadu sākumā, R. Pauls sadarbojās ar vairākiem populāriem tā laika dziedātājiem; 1982. gadā dziesmu “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu” viņš piedāvāja iedziedāt Valērijam Ļeontjevam (Валерий Яковлевич Леонтьев), kad vēl nebija tapusi dzeja krievu valodā. Tomēr pēc tam, kad jaunu dzeju uzrakstīja A. Vozņesenskis, dziesmu kā Миллион алых роз pirmatskaņoja Alla Pugačova (Алла Борисовна Пугачёва) R. Paula autorkoncertos Maskavas Valsts estrādes teātrī (Московский государственный театр эстрады) 1982. gada rudenī. Neilgi pirms 1983. gada A. Pugačova dziesmu izdeva savā singlā; gada laikā singla tirāža sasniedza 6 miljonus eksemplāru. 1983. gada 2. janvārī dziesma Миллион алых роз A. Pugačovas sniegumā pirmoreiz tika parādīta Vissavienības televīzijas ēterā, programmā “Jaungada atrakcija” (Новогодний атракцион); kopš tā laika šīs dziesma tiek atskaņota gandrīz visos dziedātājas koncertos. 1983. gadā Миллион алых роз uzvarēja Maskavas centrālās televīzijas dziesmu konkursā “Gada dziesma” (Песня года).

A. Vozņesenska dzeja dziesmai Миллион алых роз ir autonoma, tā vēsta par gruzīnu gleznotāju Niko Pirosmani (ნიკო ფიროსმანი), kurš 1905. gadā saskaņā ar leģendu bija ļoti iemīlējies franču aktrisē Margaritā de Sevrā (Marguerite de Sèvres) un, lai piesaistītu uzmanību, pie viņas Tbilisi viesnīcas loga kādu rītu aizveda ļoti daudz ziedu, tostarp rozes, savukārt dzejnieks izraudzījās tās kā dzejas vadmotīvu. Krievu valodas versijā R. Paula dziesma kļuva par vienu no 20. gs. 80. gadu lielākajiem hitiem visā toreizējā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā, tāpat latviskā versija turpināja saglabāt popularitāti vietējā mērogā.

R. Paula melodija 80. gados ātri kļuva populāra daudzās pasaules valstīs, tulkojumiem izmantojot par pamatu krievu dzejas versiju. 1984. gadā Japānā tika izdots A. Pugačovas albums, pat tā radiosinglu tika izraudzīta dziesma Миллион алых роз, kura ieguva lielu popularitāti ne tikai Japānā, bet arī Dienvidkorejā un Vjetnamā. To ar nosaukumu Hyakumanbon No Bara albumā izdeva dziedātāja Kato Tokiko (加藤 登紀子, Katō Tokiko), tā kļuva par ļoti iecienītu dziesmu karaoke izpildījumam. R. Paula sacerējumu japāniski 2012. gadā Nagasaki Rožu festivālā (長崎ばら祭り, Nagasaki bara matsuri) izpildīja ungāru izcelsmes dziedātāja Sandra Ivāna (Szandra Iván). 1984. gadā dziesma tulkota un ieskaņota somu valodā ar nosaukumu Miljoona ruusua, ungāru – Millió rózsaszál, 1985. gadā – zviedru Millioner Röda Rosor.

1984. gadā dziesmu “Dāvāja Māriņa meitiņai mūžiņu” savā skaņuplatē “Tik un tā” iedziedāja Vācijā dzīvojošā dziedātāja Larisa Mondrusa, 2001. gadā to latviski ieskaņoja japāņu dziedātāja Keiko Maknamara (ケイコ・マクナマラ, Keiko McNamara). 21. gs. dziesmas popularitāte Latvijā turpinājās, to ir izpildījušas vairākas grupas (“Framest”, “Cosmos”, “Miljons”), solisti (Dināra Rudāne, Aija Vītoliņa, Marija Naumova (japāņu valodā), Dzintars Čīča (romu valodā)), 2003. gadā tapa repera Ozola versija par tēmu “Dāvāja Māriņa”.

21. gs. Миллион алых роз tulkota un ieskaņota ivritā, irāņu, ukraiņu, mongoļu, sīriešu, franču un citās valodās. Angliski dziesmu 2006. gadā ieskaņoja Sonja Bišopa (Sonja Bishop), ir radītas vairākas dziesmas instrumentālās versijas (“bet bet”, Inita Āboliņa, R. Pauls ar dažādiem izpildītāju sastāviem). Kopējais tēmas ieskaņojumu versiju skaits pārsniedz simtu, līdz ar to šī melodija uzskatāma par R. Paula plašāko rezonansi pasaulē guvušo un vispopulārāko skaņdarbu, iespējams, starptautiski viszināmāko populārās mūzikas latviešu autora skaņdarbu.

2020. gadā, pateicoties dziesmas “Dāvāja Māriņa” plašajai popularitātei, R. Pauls saņēma Japānas valsts apbalvojumu: par ieguldījumu Japānas un Latvijas kultūras sakaru stiprināšanā ar mūzikas starpniecību, kā arī par sapratnes veicināšanu abu valstu starpā viņam tika piešķirts Uzlecošās saules ordenis (旭日章, Kyokujitsu-shō) un Zelta stari ar kakla lenti. 2020. gadā dziesmas 40 sekunžu fragments tika izmantots papildu materiālos Disney / Pixar Amerikas kinoakadēmijas balvas (Academy Awards) “Oskars” ieguvušās animācijas filmas Soul mājas video izdevumā.