Krimuldas pagasts atrodas Vidzemē, Siguldas novada ziemeļu daļā, 50 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas un 13 km attālumā no novada centra Siguldas.

Pagasts robežojas ar Siguldas pilsētu un Siguldas, Inčukalna un Lēdurgas pagastu, Cēsu novada Straupes un Līgatnes pagastu, Saulkrastu novada Sējas pagastu un Limbažu novada Vidrižu pagastu. Pagasta administratīvais centrs ir Ragana, kurā atrodas Siguldas novada pašvaldības Krimuldas pārvalde.

Krimuldas pagastā ir deviņas apdzīvotas vietas: Brasla (mazciems), Eikaži (vidējciems), Inciems (lielciems), Murjāņi (mazciems), Putniņi (skrajciems), Ragana (lielciems), Sunīši (vidējciems), Turaida (vidējciems) un Turaidas skola (mazciems).

Krimuldas pagasta platība ir 178,5 km², iedzīvotāju skaits 2022. gadā – 3705.

Pagasts izveidots pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no 1949. gadā likvidēto pagastu – Krimuldas un Turaidas – teritorijām.

Pagasta nosaukums radies no vēsturiskā pagasta centra – Krimuldas muižas (vācu Schloß Cremon / Kremon). Krimulda, Krimuldas muiža (citviet tā dēvēta arī par Krimuldas pili), kā arī Turaidas pils mūsdienās atrodas Siguldas pilsētas teritorijā.

Pagastam ir savs ģerbonis, kas dalīts galvā ar viļņotu griezumu – zaļš un zelts. Apakšējā laukā ir septiņas zaļas āboliņa lapas (augšējā rindā divas, vidējā trīs, apakšējā divas), galvā ir trīs sudraba liesmas.

Datu avots: Tautas skaitīšanas, Centrālās statistikas portāls.

Iedzīvotāju blīvums Krimuldas pagastā – 21 iedzīvotājs uz kvadrātkilometru. Visvairāk iedzīvotāju pagastā dzīvo Raganā, Inciemā, Eikažos, Sunīšos un Turaidā.

Bezdarba līmenis Krimuldas pagastā ir 6,4 %. Pagasta iedzīvotāji galvenokārt ir nodarbināti uzņēmumos un iestādēs, kas atrodas Siguldas novadā, Siguldas pilsētā un Krimuldas pagastā, kā arī apkārtējos novados un galvaspilsētā Rīgā.

Krimuldas pagasts atrodas starp Idumejas un Vidzemes augstieni, bet pagasta rietumu daļa iesniedzas Metsepoles līdzenumā, kas ietilpst Viduslatvijas zemienē.

Pagasta reljefs veidojies erozijas un denudācijas rezultātā, reljefs ir viļņots. Gaujas senlejas un sāngravu nogāzēs ir lielākās augstuma starpības (relatīvie augstumi) Latvijā – Gaujas līmenis no Braslas ietekas līdz Turaidai ir 15–14 metri virs jūras līmeņa, bet senkrasta augšmala un starpgravu kores dažu simtu metru attālumā jau paceļas 85–100 metru augstumā.

Netālu no Turaidas atrodas Karātavu kalns un Sikšņu kalns, kuru augstums sasniedz 100 metrus virs jūras līmeņa. Pagasta teritorijā ir arī vairāki zemāki pauguri, piemēram, Austriņu kalns, Ķeņģu kalns, Raudu kalns un citi.

Daļā pagasta teritorijas ietilpst Gaujas senleja, kas ir daļa no Gaujas nacionālā parka. Gaujas senleja ir bagāta ar lapu, pārsvarā platlapju, kokiem un daudzveidīgiem krūmājiem. Īpaši vērtīgas ir šīs apkārtnes ainavas – Krimuldas viļņotā līdzenuma mozaīkveida ainavu telpa starp Raganu un Turaidu, kas ir arī iecienīts tūrisma objekts.

Lielākā upe Krimuldas pagasta teritorijā ir Gauja, bet pagasta teritorijā atrodas arī vairākas citas upes: Berna tece, Brasla (Gaujas pieteka), Grašupīte, Kalna upe, Līgotņu strauts, Loja (Gaujas pieteka), Lorupe (Gaujas pieteka), Melnupīte (Gaujas pieteka), Runtiņš (Runtiņupīte) (Gaujas pieteka), Zāģeru upīte.

Pagastā ir vairāki ezeri – Jērkules ezers, Katrīndzirnavu ezers, Kauliņezers, Pīļu ezers, Punga – un Eikažu dīķis.

Krimuldas pagastā atrodas Bicāļu-Zaltes, Kurveģu, Kauliņu, Aģes purvi. Gaujas senlejas stāvkrastos pie Braslas un Lojas atsedzas smilšakmens ieži, upju gultnēs – smiltis. Turaidas apkārtnē atrodams dolomīts. Gaujas kreisajā krastā atrodas Lorupes grants atradne un Silzemnieku karjers. Netālu no Raganas Zaļkalnā tika atrasti tukšumi, kas izmantoti Inčukalna gāzes krātuves ierīkošanai.

Uz pagastu var nokļūt, braucot no valsts galvaspilsētas Rīgas pa valsts nozīmes autoceļu A2 (Rīga–Sigulda–Igaunijas robeža (Veclaicene)) jeb Vidzemes šoseju. Pagastu šķērso valsts nozīmes autoceļš A3 (Inčukalns–Valmiera–Valka) un reģionālie ceļi P6 (Ragana–Saulkrasti), P7 (Ragana–Turaida), P8 (Inciems–Sigulda–Ķegums), P9 (Ragana–Limbaži), P10 (Inčukalns–Ropaži–Ikšķile), kā arī vietējas nozīmes ceļi V75 (Ropaži–Griķukrogs), V80 (Eikaži–Bīriņi), V81 (Inciems–Lēdurga), V82 (Inciems–Straupe), V84 (Inčukalns–Kalējbūņas), V89 (Inciems–Gauja), V90 (Krimulda–Graši), V91 (Taigas–Zutiņi), V92 (Sunīši–Viesturi), V93 (Indrāni–Inčukalns), V95 (Griķukrogs–Meļkerti) un V96 (Lorupes grava).

Sabiedriskā transporta pakalpojumus pagastā nodrošina starppilsētu autobuss virzienā no valsts galvaspilsētas Rīgas uz novada centru Siguldu un atpakaļ, piemēram, maršrutā Nr. 5612 Sigulda–Krimulda–Ragana–Rīga (a/s “CATA”).

Krimuldas pagasta lielākajās apdzīvotajās vietās ir pieejami telefona sakari un interneta pārklājums, kā arī atbilstoša infrastruktūra un pakalpojumu pieejamība.

Krimuldas pagastā reģistrēti vairāki simti uzņēmumu un saimniecību. Pazīstamākais uzņēmums pagastā ir a/s “Conexus Baltic Grid” piederošā struktūrvienība “Inčukalna gāzes krātuve” – vienīgā funkcionējošā dabasgāzes krātuve Baltijas valstīs. Krātuve atrodas Inčukalna un Krimuldas pagasta teritorijas pazemē, bet uzņēmuma teritorija atrodas Krimuldas pagastā. Krātuves būvniecība aizsākta 1966. gadā, bet pabeigta 1968. gadā.

Ievērojams pagasta uzņēmums ir maiznīca “Flora” – moderns un ilgtspējīgs uzņēmums, kas dibināts 1995. gadā. Tas ir viens no ievērojamākajiem darba devējiem novadā un ik gadu saražo apmēram 1000 tonnu produkcijas – maizi, cepumus, konditorejas un citus izstrādājumus.

2000. gadā dibināts profesionāls galdniecības uzņēmums “RolfoR”, kurš veic mēbeļu, mēbeļu detaļu, koka durvju, kāpņu un citu galdniecības izstrādājumu izgatavošanu un to restaurācijas darbus.

Krimuldas pagastā atrodas arī dažādi citi ražošanas un tirdzniecības uzņēmumi, kā arī pakalpojumu sniedzēji, piemēram, skaistumkopšanas salons, autoserviss, ceļojumu aģentūra un citi. 

Pagastā atrodas vairākas zemnieku saimniecības, piemēram, stādu audzētava “Baižas” (reģistrēta 2004. gadā), zemnieku saimniecība “Mazzemnieki” (dibināta 1992. gadā), “Tūjas ogas” (dibināta 2016. gadā), “Robežnieki” (dibināta 1993. gadā), “Kalndunduri” (1993), “Klētnieki” (dibināta 1993. gadā), “Mieļēni”, (dibināta 2003), SIA “Inciema ogas” (dibināts 2010. gadā).

Vairāki ēdināšanas uzņēmumi galvenokārt atrodas pagasta centrā Raganā, piemēram, “Raganas burgers”, bistro-restorāns “Raganas ķēķis”, restorāns-viesnīca “Raganu ligzda”, “Kūku Tūta”, savukārt Inciemā atrodas ēdnīca “Pansija”.

Pagastā atrodas arī vairāki pārtikas veikali lielākajās apdzīvotajās vietās: Raganā, Eikažos, Inciemā.

Naktsmītnes pagastā nodrošina viesu nami “Četri gadalaiki”, “Lejasbisenieki”, “Mošķu pirts” un “Turaidas zieds”, viesnīca “Raganas ķēķis”, kā arī kempingi “Bērzi”, “Jaunzēģeri” un “Kleja”.

Pagastā ir pieejami arī ģimenes ārstu un zobārstniecības pakalpojumi, netālu no Eikažiem atrodas radību māja “Harmonija”.

Pagastā atrodas divas degvielas uzpildes stacijas –“Circle K” un “Virši” Raganā.

Krimuldas vidusskola atklāta 1985. gada 1. septembrī. Skolā tiek īstenotas pamatizglītības, speciālās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas. Krimuldas vidusskolai ir struktūrvienība – Krimuldas Sporta centrs.

Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestāde “Krimulda” Raganā dibināta 1973. gadā. Krimuldas pagasta pirmsskolas izglītības iestāde “Ezerciems” Inciemā dibināta 1984. gadā. 

Krimuldas Mūzikas un mākslas skola darbojas no 1989. gada 1. septembra. Tā ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde mūzikas, vizuāli plastiskās mākslas un dejas izglītības programmu īstenošanai.

Krimuldas Tautas nams dibināts 1969. gadā. Tajā darbojas amatiermākslas kolektīvi: amatierteātris, Tautas lietišķās mākslas studija “Krimulda”, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzirnakmeņi”, vīru koris “Vecie draugi”, bērnu deju kolektīvs “Krimuldiņa”, bērnu vokālais ansamblis “Podziņas”. 

Pagastā ir divas bibliotēkas: Krimuldas bibliotēka Raganā (izveidota 1945. gadā), Inciema bibliotēka Inciemā (izveidota 1945. gadā). Abas bibliotēkas ir Siguldas novada bibliotēkas struktūrvienības.

Krimuldas pagasts izveidots pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, tajā apvienojot 1949. gadā likvidēto Krimuldas un Turaidas pagastu un nelielu daļu no Bīriņu un Siguldas pagasta.

Mūsdienu pagasta teritorijas vēsture ir saistāma ar Krimuldas un Turaidas muižu, kas bija vēsturisko Krimuldas un Turaidas pagastu centri. Uz muižu centriem veidoto vēsturisko pagastu pirmsākumi meklējami jau iepriekšējos gadsimtos, par ko liecina lielais skaits pagasta teritorijā atrodamo kultūras pieminekļu, no kuriem pazīstamākās ir Krimuldas un Turaidas viduslaiku pilis.

Līdz kristietības ieviešanai 13. gs. pirmajā pusē pagasta teritoriju apdzīvoja Gaujas lībieši un zemgaļi. Lībiešu apdzīvotības dēļ šajā apkārtnē ir daudz lībiešu valodas vietvārdu, galvenokārt, pilskalnu (Satesele, Kubesele, Toreida), ciemu un citi nosaukumi. Gauja bija ērti kuģojama un mūsdienu Siguldas apkārtne – stratēģiski izdevīga, tāpēc šajā apkārtnē konstatēti 10 pilskalni, bet Turaidas pils kļuva par nozīmīgu apkārtnes centru. Pilskalnā, vietā, kur mūsdienās redzama Turaidas mūra pils, līdz 1212. gadam atradās lībiešu vadoņu koka pils. Par tās pastāvēšanu liecina veiktie arheoloģiskie izrakumi un atradumi, kas saistīti ar koka pili.

Krimuldas un Turaidas pagasta teritorija bija daļa no Turaidas pilsnovada (latīņu Toreidia). Krimuldas pagasta teritorijā atrodas arī Kubeseles pilskalns, kurš tiek uzskatīts par Turaidas lībiešu vecākā Kaupo pils – Kubeseles pils (latīņu castrum Cubbesele / Cubesile) – atrašanās vietu. Netālu no pilskalna 1205. gadā dibināta Kubeseles (Krimuldas) draudze un 1206. gadā uzcelta Kubeseles (mūsdienās – Krimuldas) baznīca. Turaidas pils celtniecība aizsākta 1214. gadā, un tā bija viena no Rīgas arhibīskapa rezidencēm, bet Krimuldas pils celta 13. gs. vidū, un tā piederēja Rīgas domkapitulam.

13. gs. Krimuldas un Turaidas pagasta teritorija piederēja Kubeseles draudzes novadam, bet no 1561. gada ietilpa Pārdaugavas Livonijas hercogistē.

Turaidas muiža tika izveidota pie Turaidas pils. Muižas saimnieciskā apbūve laika posmā no 13. līdz 17. gs. tika veidota pils nocietinājumu ietvarā un tika attīstīta līdz ar pili. Turaidas muiža 1571. gadā kļuva par privātīpašumu. 16. gs. muiža kļuva par saimniecisku vienību, kurā ietilpa ne tikai muižas ēkas, bet arī apkārtējā zeme, meži un ūdeņi. Arī Krimuldas muiža 16. gs. izveidojās par saimniecisko centru, un gadsimta laikā tā pārmaiņus nonāca gan poļu, gan zviedru īpašumā, vairākkārt daļa no muižas ēkām tika nopostītas.

Mūsdienu Krimuldas pagasta teritorijā tika uzceltas arī citas mazākas muižas, kuru teritorijā izveidojās apdzīvotas vietas ar tādu pašu nosaukumu: Inciema muiža (vācu Inzeem), Eikažu muiža (vācu Eikasch), kā arī Engelārtes (vācu Engelhardshof), Jērkules (vācu Jerkull), Ķizbeles (vācu Kipsal), Lejas un Krimuldas mācītāja muiža.

1601. gadā Turaidas pilsnovadu ieņēma zviedru karaspēks. Pēc poļu–zviedru kara pagasta teritorija ietilpa zviedru Vidzemē, bet no 1721. gada – Krievijas Impērijas Vidzemes guberņā. 18. gs. tika izveidots Krimuldas–Pēterupes (vācu Kremon–St. Peters Capelle) un Lēdurgas–Turaidas (vācu Loddiger–Treiden) draudzes novads. 19. gs. Krimuldas muižu īpašumā ieguva fon Līvenu (von Lieven) dzimta. Pēc 1848. gada, kad par muižas īpašnieku kļuva firsts Pauls Hermans fon Līvens (Paul Hermann von Lieven), tika uzbūvēta jaunā Krimuldas muiža jeb Krimuldas pils. 19. gs. otrajā pusē šajā apkārtnē tika izveidots Rīgas apriņķa Krimuldas, Lēdurgas un Turaidas pagasts.

Pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, agrārās reformas laikā, muižu zemes tika sadalītas jaunsaimniecībās. 1921. gadā Krimuldas muiža tika nodota Sarkanā Krusta vajadzībām, vēlāk izveidota tuberkulozes ārstniecības iestāde un sanatorija. Arī mūsdienās ēkā atrodas veselības un rehabilitācijas centrs un viesnīca.

1945. gadā Krimuldas pagastā tika izveidotas Krimuldas un Gavēņu ciema padomes, bet pagasts 1949. gadā tika likvidēts. 1954. gadā Krimuldas un Gavēņu ciema padomes tika apvienotas un pievienotas Rīgas rajonam, bet Turaidas pagastā 1945. gada 19. decembrī tika izveidotas Inciema un Turaidas ciema padomes. 1956. gadā Krimuldas ciemam tika pievienota daļa no Inčukalna un Siguldas ciema, bet 1963. gadā pievienots arī Turaidas ciems.

Krimuldas pagasts atjaunots 1990. gadā un līdz 2009. gadam ietilpa Rīgas rajonā. No 2009. līdz 2021. pastāvēja Krimuldas novads, kas no 2021. gada iekļauts Siguldas novadā.

Krimuldas pagastā ir vairāki pilskalni, kas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi, piemēram, Gavēņu pilskalns (vēlais dzelzs laikmets), Lojas pilskalns (vēlais dzelzs laikmets) un Viešu pilskalns (vēlais dzelzs laikmets), kā arī reģiona nozīmes kultūras pieminekļi, piemēram, Kubeseles pilskalns (vēlais dzelzs laikmets–jaunie laiki) un Melnā ieža pilskalns (dzelzs laikmets).

Pagastā ir vairāki senkapi, kas ir valsts nozīmes kultūras pieminekļi, piemēram, Tālēnu senkapi (vēlais dzelzs laikmets), Liepeņu senkapi I, arī Batariņi (agrais–vidējais dzelzs laikmets), Priežu senkapi (vēlais dzelzs laikmets) un Krimuldas Jaunās kapsētas senkapi (vēlais bronzas–vidējais dzelzs laikmets), kā arī reģiona nozīmes kultūras pieminekļi, piemēram, Čiekuru senkapi (vēlais dzelzs laikmets), Annaskalns – senkapi (viduslaiki–jaunie laiki),  Liepeņu senkapi II (vēlais dzelzs laikmets) un Pūteļu senkapi (dzelzs laikmets).

Pagasta teritorijā atrodas arī citi valsts nozīmes kultūras pieminekļi, piemēram, klinšu zīmējumi Virtakas iezī (jaunie laiki) un Krimuldas luterāņu baznīca, kas celta no 1205. līdz 1207. gadam, kā arī reģiona nozīmes kultūras pieminekļi, piemēram, Jelgavkalna apmetne (vēlais dzelzs laikmets–viduslaiki), Karātavkalns, kas bija soda vieta (viduslaiki–jaunie laiki), Kaupo kalns (viduslaiki) un Krimuldas mācītājmuižas ēku ansamblis, kas celts ap 1775. gadu. Mācītājmāja ir saistīta ar Krimuldas luterāņu baznīcu, kas atrodas blakus. Zināms, ka pirmā baznīca šeit celta lībiešu apdzīvotajā Kubeselē 1205. gadā nodedzinātās Kaupo pils tuvumā. 

Turaidas muzejrezervāts Izveidots 1988. gadā. Turaidas pils atrodas Siguldas pilsētas teritorijā, bet daļa rezervāta – Krimuldas pagastā. Muzejrezervāts rūpējas par kultūras mantojuma un dabas aizsardzību un saglabāšanu Turaidas vēsturiskajā centrā. 

Imanta Ziedoņa muzeju 2015. gadā dibināja Imanta Ziedoņa fonds “Viegli”. Muzejs ir atvērts vasaras sezonā un ietver arī apskates objektus brīvā dabā.

Anšlava Eglīša ekspozīcija izvietota Inciema torņa 2. stāvā – “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks” –, kurā var iepazīties ar rakstnieka dzīvesgājumu vizuāli uztveramā veidā. 3. stāvā, nelielajā viesistabā, izveidota Anšlava lasītava. Lasītavā ir apkopota gandrīz visa rakstnieka daiļrade. Rakstnieks tieši Inciemā pavadīja savus jaunības gadus, kas aprakstīti viņa autobiogrāfiskajā romānā “Pansija pilī” (1962).

Siguldas zoo ir lielākais privātais zooloģiskais dārzs Latvijā, kas atrodas 11 ha plašā dabas teritorijā Gaujas Nacionālā parka ainavā. Šeit iespējams aplūkot zebras, kamieļus, lemūrus, lamas, alpakas, dambriežus, hailandas govis, puatū ēzelīšus, trušus, valē kazas, pāvus, surikatus un daudz citus dzīvniekus.

Skulptūru parks “Raganu parks” Raganā ir tēlnieka Jura Švalbes izveidota laukakmens-granīta skulptūru kolekcija lauku ainavā, kas atrodas viensētā Ziemelis. 

Raganas Aučos atrodas “Escape Town” – izlaušanās spēļu parks. Turpat netālu ir peintbola parks.

Latviešu rakstnieks, tulkotājs un gleznotājs A. Eglītis jaunību pavadīja Krimuldas (tobrīd Turaidas) pagasta Inciemā. Mākslinieks, Latvijas pilskalnu pētnieks, publicists un dievturis Ernests Brastiņš bērnību pavadīja Eikažu Mežsautēs. Krimuldas pagastā dzimis agronomijas profesors Viktors Tērauds.