No 1929. līdz 1939. gadam E. Volfeils strādāja par zīmēšanas un mākslas vēstures skolotāju Madonas un Cesvaines ģimnāzijā, kur bija iecienīts pedagogs. Viņš organizēja mākslas izstādes un veidoja dekorācijas vietējo amatieru un skolnieku trupas dramatizējumu teātra uzvedumiem. Pēc E. Volfeila meta tika darināta piemiņas plāksne brīvības cīņās kritušajiem Cesvaines luterāņu baznīcā (1932) un Madonas ģimnāzijas karogs (1939). Šajos kārtīgi un pamatīgi paveiktajos darbos viņš sasniedza atzīstamu tehnisku meistarību. Šajā laikā E. Volfeils daudz gleznoja Cesvaines pils kopskatus, interjeru un arhitektoniskās detaļas. Darbus raksturo tehniski pilnvērtīgs (perfekts) realizācijas līmenis realitātes fiksācijā, un pēc tiem bija liels pieprasījums un augsta cena mākslas tirgū. Skolas vasaras brīvlaikā mākslinieks ar divriteni apceļoja Latviju un gleznoja.
Vēl studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, mākslinieks īpaši pievērsās akvarelim. Šiem darbiem ir raksturīga tieša sekošana R. Zariņa formulētajiem estētiskajiem uzskatiem un mākslas atziņu pasaulei, uzsverot, ka mākslas pirmavots ir dzīve un daba un ka māksliniekam ir jāmeklē spēja to pārliecinoši precīzi atveidot. Kopš studiju gadiem E. Volfeils daudz strādāja arī ar dabas studijām ogles tehnikā uz krāsaina papīra. Mākslinieks strādāja arī oforta, sausās adatas un linogriezuma tehnikā, kas viņu saistīja ar iespēju sniegt rūpīgu, sīku zīmējumu. Pateicoties šo grafikas tehniku īpatnējām pustoņu gradācijām, oforta un sausās adatas darbu novilkumiem raksturīgs sulīgums un noskaņu bagātība. Asējumos ļoti gleznieciski darinātas ainavas, bet linogriezumā vairāki ekslibri, piemērām, Ex libris Else Giehm EW 100x80, Ex libris E. Volfeils Sev. 83x68.
Akvareļu gleznošanas procesā E. Volfeils apzināti izvairījās no tehnikas piedāvātajām nejaušībām, kuras neļauj prognozēt gala rezultātu. Tas ļāva sasniegt perfektu, dokumentāli precīzu gleznošanas rezultātu. Galvenais izteiksmes līdzeklis, kas dažkārt varēja arī tieši un ekspresīvi tvert dabas formas, bija viegls, izkrāsots reālistisks zīmējums. E. Volfeilam izveidojās savs īpatnējs stils, kurā valdzina reālistiski precīzi fiksēts dabas un arhitektūras formu skaistums, parādot gaismas efektus un piedāvājot attēlu kā detalizētu arhitektūras attēlojuma vēstījumu. Latvijas ainava un pilsētu arhitektūra bija noteicošā viņa mākslinieciski poētisko pārdomu rosinātāja. Viņš gleznoja ainavas un arhitektūru gan Latvijā, gan Igaunijā (“Brigitas klostera drupas Rēvelē”, reproducēts 02.03.1928., “Jaunā Nedēļa”). Akvareļos blakus atsevišķu māju un to detaļu fiksācijai būtiski ir arī pilsētu panorāmas ainavas attēlojumi, kas sniedz lielisku priekšstatu par pilsētas uzbūves komplicētību. Nozīmīgākā loma šajos darbu ciklos ir zīmējumam. Akvareļu krāsziedā dominē gaišas krāsas toņu noskaņas. Vienlaikus reālās formās sakņotā tonalitāte tomēr ir abstrahēta un bagāta ar gleznieciskajiem paņēmieniem un krāsas vieliskumu.
Vācbaltiešu izceļošanas laikā E. Volfeils kopā ar ģimeni 1939. gadā devās prom no Latvijas. Ģimene tika nometināta Pozenē (mūsdienu Poznaņā, Polijā), kur viņš 1940. un 1941. gadā strādāja par galveno restauratoru Ķeizara Frīdriha Pozenes mākslas muzejā (Kaiser Friedrich Posener Kunstmuseum). Mūsdienās Poznaņas Lielpolijas muzeja (Wielkopolskie Muzeum) krājumā ir trīs mākslinieka darināti oforti.
No 1941. līdz 1943. gadam E. Volfeils dienēja vērmahta rindās, bet viņu no aktīvā karadienesta atbrīvoja kā neaizvietojamu speciālistu, un mākslinieks palika strādāt par restauratoru. 1945. gada janvārī viņu iesauca militarizētās folkšturma (Volkssturm) vienības rindās, un drīz viņš nonāca Padomju Sociālistisko Republiku Savienības armijas gūstekņu nometnē Polijā. Pēc atbrīvošanas (1946) viņš kopā ar ģimeni uz pastāvīgu dzīvi apmetās Vācijas Lejassaksijas pilsētā Hermansburgā un tad – Hannoverē. Šajā laikā E. Volfeils gleznoja ainavas akvareļa un eļļas tehnikās. No 1949. līdz 1951. gadam E. Volfeils radīja krāsainu linogriezumu sēriju ar Hermansburgas arhitektūras un apkārtnes ainavas motīviem. Mākslinieks strādāja arī reklāmas dizainā, gleznoja portretus un restaurēja Zilces (Celles apgabals) dievnama gleznas celtnes remonta laikā.