Par vienkāršas atražošanas robežlīniju attīstītās valstīs mūsdienās vispāratzīts ir summārā koeficienta lielums 2,1. Tas nozīmē, ka paaudžu nomaiņai minimālais nepieciešamais dzimstības līmenis ir 2,1 bērns vidēji uz vienu sievieti visā fertilā vecuma periodā. Atražošanās neto koeficienta vēlamais līmenis ir 1,0, un tā aprēķināšanā iekļauts dzimušo meiteņu skaits un viņu izredzes nodzīvot līdz vidējam mātes vecumam.
iedzīvotāju atražošanās Latvijā
Iedzīvotāju atražošanās līmeni raksturo trīs savstarpēji saistīti indikatori: summārais dzimstības koeficients, atražošanās bruto un atražošanās neto koeficienti.
Saistītie šķirkļi
Daudzbērnu ģimene pieņemšanā pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar kundzi Lilitu Zatleri. Rīga, 2011. gads.
Satura rādītājs
Īsa vēsture
Latvijas iedzīvotāju dzimstības līmenis būtiskāk sāka samazināties 19. gs. pēdējā trešdaļā. Cariskajā Krievijā tieši Vidzemē un Kurzemē, kā arī Igaunijas un Pēterburgas guberņās dzimstības samazināšanās sākās agrāk nekā pārējās teritorijās. Latvijas austrumu daļā (bijušajā Vitebskas guberņā) dzimstības būtiskāka samazināšanās sākās nedaudz vēlāk – 19. gs. 70. un 80. gados ‒, taču tā norisa straujākā tempā.
Dzimstības relatīvi zemāko līmeni un tā turpmāko straujo krišanos noteica sociālekonomiskie apstākļi. Līdz Pirmajam pasaules karam Latvijas teritorijā strauji attīstījās rūpniecība un auga iedzīvotāju skaits pilsētās. Urbanizācijas temps un līmenis bija visaugstākais cariskajā Krievijā. Rūpniecības attīstība veicināja arī sieviešu nodarbinātību rūpniecībā. Iedzīvotājiem Latvijas teritorijā bija augstāks izglītības līmenis nekā pārējās Krievijas guberņās. Dzimstības zemo līmeni veicināja tradīcija vēlu stāties laulībā. Zemo dzimstības līmeni var skaidrot arī ar tā laika lielāko Latvijas teritorijas etnosu ‒ latviešu un vāciešu ‒ piederību pie luterāņiem. Luterāņiem bija daudz liberālāka attieksme pret laulības šķiršanu un abortiem nekā, piemēram, katoļiem vai pareizticīgajiem.
| 1. tabula. | |
| Summārais dzimstības koeficients Latvijā 1911.‒1991. gadā | |
| 1911‒1913 | 2,90 |
| 1924‒1925 | 2,50 |
| 1934‒1935 | 2,00 |
| 1938‒1939 | 2,20 |
| 1950‒1952 | 2,00 |
| 1958‒1959 | 1,91 |
| 1965‒1966 | 1,72 |
| 1969‒1970 | 1,93 |
| 1978‒1979 | 1,86 |
| 1986‒1987 | 2,15 |
| 1990‒1991 | 1,95 |
| Avots: Zvidriņš, P. (red.), Latvijas iedzīvotāju paaudžu nomaiņa, Rīga, [b.i.], 1996; Zvidriņš, P., Demogrāfija, Rīga, 2003. | |
Jau īsi pirms Pirmā pasaules kara dzimstības līmenis Latvijas teritorijā bija par 10 % zemāks nekā šajā periodā bija nepieciešams pilnīgai paaudžu nomaiņai.
Dzimstība turpināja pazemināties arī neatkarīgās Latvijas laikā, it īpaši 30. gadu pirmajā pusē ekonomiskās depresijas gados, kad radās pat depopulācijas draudi, it īpaši Vidzemē un Kurzemē. Pēc tam dzimstības līmenis nedaudz palielinājās, īpaši 30. gadu beigās, kad valdība veica speciālus pasākumus dzimstības stimulēšanai.
Pēc Otrā pasaules kara Latvija piedzīvoja nelielu dzimstības pieaugumu, kam sekoja dzimstības samazināšanās, it īpaši 60. gadu pirmajā pusē. 60. gadu vidū summārais dzimstības koeficients samazinājās līdz 1,7 un bija viens no viszemākajiem pasaulē.
Pēc dažādu dzimstības stimulēšanas pasākumu īstenošanas tā palielinājās, un 80. gadu otrajā pusē dzimstības līmenis Latvijā bija nedaudz virs vidējā Eiropā. Summārais dzimstības koeficients, kas ilgu laiku svārstījās starp 1,7 un 1,9, 80. gadu vidū atkal palielinājās virs 2,0 un 1986.‒1988. gadā sasniedza maksimumu (vidēji 2,19).
Tomēr 80. gadu beigās dzimstības rādītāji nedaudz kritās. Vēl būtiskāk dzimstības līmenis saruka 90. gadu sākumā. Politisko pārmaiņu dēļ pasliktinājās valsts un daudzu ģimeņu ekonomiskā situācija, kā arī psiholoģiskais noskaņojums daudzās ģimenēs, it īpaši etniski jauktajās. Iedzīvotāju atražošanā rādītāji līdz 1998. gadam katru gadu sistemātiski samazinājās. 1998. gadā summārais koeficients bija 1,11 jeb tikai puse no 1986.‒1988. gada līmeņa. 1998. gadā tas bija viens no zemākajiem lielumiem pasaulē. Tikai kopš 1999. gadā vērojams neliels dzimstības pieaugums (tas gan nav pietiekams depopulācijas pārvarēšanai).
Pašreizējais stāvoklis
Aprēķini rāda, ka Latvijā 1990.‒2015. gadā piedzimis 304,1 tūkstotis zēnu un 288,9 tūkstoši meiteņu jeb 105,3 zēni uz 100 meitenēm.
Summārā dzimstības koeficienta un atražošanās bruto koeficienta aprēķinu ilustrācijai izmantoti dati par 2015. un 2011. gadu, kad bija pēdējās desmitgades viszemākais dzimstības līmenis (skat. 2. tabulu).
| 2. tabula. | |||||||||
| Dzimstības vecumkoeficienti 2011. un 2015. gadā (uz 1000 sieviešu attiecīgajā vecumā) | |||||||||
| Gads | Vecums, gadi | Koeficientu summa | Meiteņu īpatsvars (δ) dzimušo kopskaitā | ||||||
| 15‒19 | 20‒24 | 25–29 | 30‒34 | 35‒39 | 40‒44 | 45‒49 | |||
| 2011 | 19,72 | 55,76 | 84,76 | 67,99 | 32,61 | 7,20 | 0,23 | 268,27 | 0,487 |
| 2015 | 18,10 | 64,35 | 103,24 | 93,84 | 49,96 | 11,26 | 0,68 | 341,43 | 0,479 |
| Avots: Zvidriņš, P., Demogrāfija, Rīga, 2016. Autora veidota. | |||||||||
Paaudžu nomaiņai nepieciešams, lai atražošanās neto koeficients nebūtu mazāks par viens. Pretējā gadījumā atražošanās režīms nebūs pietiekams, lai meitu paaudze skaitliski nomainītu māšu paaudzi. Turpretim tad, ja neto koeficients ir lielāks par viens, paaudžu nomaiņa notiks vairāk vai mazāk paplašinātā apjomā ‒ katra jaunākā sieviešu vecumgrupa skaitliski būs lielāka par attiecīgo vecākās paaudzes grupu. Latvijā atražošanās neto koeficients lielāks par viens pēdējo reizi bija 1986.‒1988. gadā (skat. 2. attēlu).
Mirstības pazemināšanās rezultātā samazinās atšķirība starp bruto un neto atražošanās koeficientiem. Latvijā 1990.‒1995. gadā bruto koeficients pārsniedza neto koeficientu par 2,5 %‒3,0 %, bet 2010.‒2015. gadā starpība samazinājusies līdz 1,0 %‒1,5 %.
| 3. tabula | |||
| Iedzīvotāju atražošanās rādītāji 1990.‒2015. gadā | |||
| Summārais dzimstības koeficients | Atražošanās bruto koeficients | Atražošanās neto koeficients | |
| 1990 | 2,04 | 0,98 | 0,96 |
| 1995 | 1,27 | 0,61 | 0,59 |
| 2000 | 1,24 | 0,61 | 0,59 |
| 2005 | 1,38 | 0,68 | 0,66 |
| 2010 | 1,36 | 0,66 | 0,65 |
| 2015 | 1,71 | 0,82 | 0,81 |
| Avots: Centrālā statistikas pārvalde. | |||
Latvijā kopš 20. gs. 90. gadu sākuma raksturīga sašaurināta paaudžu nomaiņa. Tās iemesls ir zema, paaudžu vienkāršai nomaiņai nepietiekama dzimstība. Summārais dzimstības koeficients liecina par vienkāršai paaudžu nomaiņai nepietiekamu dzimstības līmeni arī visos sešos Latvijas statistiskajos reģionos un visās deviņās republikas pilsētās. Relatīvi labvēlīgāka situācija 2015. gadā bija Pierīgas reģionā (1,878), Jūrmalā (1,900) un Liepājā (1,887), bet viszemākais summārais koeficients bija Rīgā (1,599) un Latgales reģionā (1,600).
Kalendārajos gados aprēķinātie atražošanās koeficienti var būt pakļauti strukturālām ietekmēm, ja vienlaikus dažādās paaudzēs norisinās agrāk atlikto dzimstību realizācija vai dzimstības atlikšana kādu nelabvēlīgu apstākļu ietekmē. To apstiprina Latvijas situācija 20. gs. 90. gados un 2008.‒2010. gada ekonomiskās krīzes periodā, kad dzimstības un atražošanās rādītāji strauji pazeminājās līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Vēlāk, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai, paaugstinājās arī iedzīvotāju atražošanās rādītāji.
Izplatīts veids, kā uzzināt atražošanās līmeni reālajām paaudzēm, ir tautas skaitīšanas vai speciālos apsekojumos iekļauti jautājumi sievietēm par dzimušo bērnu skaitu. Latvijā šādi jautājumi bija 1989. gada tautas skaitīšanā un 2000. gada tautas skaitīšanā, kā arī 1995. gadā veiktajā ģimenes un dzimstības apsekojumā. Pēc 2000. gada tautas skaitīšanas rezultātiem redzams, ka neviena sieviešu reālā paaudze nebija sasniegusi vienkāršai atražošanai nepieciešamo dzimušo skaitu. 20. gs. 30. gados dzimušajām sievietēm vidējais bērnu skaits bija 1,5‒1,6; 40. gados dzimušajām 1,6 bērni un 50. gados dzimušajām 1,6‒1,7 bērni.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas joprojām latviešiem bērnu ir vairāk nekā krieviem. Saskaņā ar 1995. gada ģimenes un dzimstības apsekojuma datiem latvietēm 40‒49 gadu vecumā vidēji bija 1,91 bērns, krievietēm – 1,61. Šo sakarību apstiprina arī ikgadējie dzimstības dati etniskajā skatījumā.
| 4. tabula. | ||||||||
| Dzimstības vecumkoeficienti (vidēji gadā uz 1000 sieviešu) un summārais koeficients | ||||||||
| Gadi | Vecums, gadi | Summārais dzimstības koeficients | ||||||
| 15‒19 | 20‒24 | 25–29 | 30‒34 | 35‒39 | 40‒44 | 45‒49 | ||
| 1971‒1975 | 27,9 | 149,4 | 115,8 | 67,7 | 31,1 | 7,1 | 0,4 | 2,00 |
| 1976‒1980 | 34,4 | 150,2 | 105,8 | 56,2 | 24,9 | 5,9 | 0,3 | 1,89 |
| 1981‒1985 | 40,7 | 165,2 | 114,4 | 59,3 | 24,5 | 5,3 | 0,3 | 2,05 |
| 1986‒1990 | 45,0 | 172,2 | 115,2 | 61,8 | 26,0 | 5,7 | 0,3 | 2,13 |
| 1991‒1995 | 41,5 | 125,5 | 82,4 | 40,8 | 17,4 | 4,1 | 0,2 | 1,56 |
| 1996‒2000 | 21,9 | 83,1 | 71,1 | 37,5 | 15,9 | 3,9 | 0,2 | 1,17 |
| 2001‒2005 | 21,8 | 76,5 | 82,0 | 51,6 | 21,6 | 4,6 | 0,2 | 1,29 |
| 2006‒2010 | 22,9 | 71,3 | 95,8 | 67,8 | 31,7 | 6,8 | 0,3 | 1,48 |
| 2011‒2015 | 19,6 | 60,5 | 96,1 | 80,2 | 41,4 | 9,1 | 0,4 | 1,54 |
| Avots: Centrālā statistikas pārvalde. | ||||||||
Reālo paaudžu skatījumā var apkopot arī kalendārajiem gadiem (nosacītajām paaudzēm) rēķinātos dzimstības koeficientus. 4. tabulā attēloti dzimstības vecumkoeficienti laika posmam no 1971. līdz 2015. gadam apkopojumā pa pieciem gadiem un piecgadīgiem vecuma intervāliem. Horizontālā skatījumā pēdējā ailē redzams summārais dzimstības koeficients, kas rāda vislabvēlīgāko situāciju 80. gados un viszemāko atražošanās līmeni 90. gadu otrajā pusē.
Šos pašus vecumkoeficientus iespējams apkopot arī reālo paaudžu (kohortu) skatījumā. Piemēram, sieviešu kohorta, kura 1971.‒1975. gadā bija vecumā 15‒19 gadi, nākamajā vecuma grupā 20‒24 gadi bija 1976.‒1980. gadā, 25‒29 gadi – 1981.‒1985. gadā. Aprēķini rāda, ka arī nākamajām divām kohortām, kurām dzimstība raksturota, sākot ar 1976.‒1980. un 1981.‒1985. gadu, summārais koeficients (attiecīgi 1,88 un 1,81) ir zemāks par atražošanai nepieciešamo minimālo līmeni.
Reālo paaudžu skatījumā dzimstības līmeņa svārstības ir mazāk izteiktas nekā nosacīto paaudžu (kalendāro gadu) skatījumā.
1. attēls. Summārais dzimstības koeficients Latvijā 1980.–2015. gadā
2. attēls. Atražošanās neto koeficients Latvijā 1980.–2015. gadā
Iedzīvotāju atražošanās prognozes
Jaunākajās EUROSTAT iedzīvotāju prognozēs, kas balstītas uz 2015. gada informāciju, Latvijai par 2015. gadu izmantots summārā dzimstības koeficienta lielums 1,70 un par 2030.‒2050. gadu aprēķinos iekļauti 1,85 dzimušie vidēji vienai sievietei.
Apvienoto Nāciju Organizācijas (United Nations) statistiķi savās 2015. gadā publicētajās prognozēs balstās uz nedaudz vecāku informāciju un 2015.‒2020. gadam summāro dzimstību Latvijai prognozē 1,55. Apvienoto Nāciju Organizācijas statistiķi prognozē palielinājumu līdz 1,65 periodam 2025.‒2030. gadā un 1,77 periodam 2045.‒2050. gadā.
Multivide
Daudzbērnu ģimene pieņemšanā pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar kundzi Lilitu Zatleri. Rīga, 2011. gads.
1. attēls. Summārais dzimstības koeficients Latvijā 1980.–2015. gadā
2. attēls. Atražošanās neto koeficients Latvijā 1980.–2015. gadā