Tiesu sistēmas mērķis ir personas tiesību aizsardzība pret tās dzīvības, veselības, personiskās brīvības, goda, cieņas un mantas apdraudējumiem. Tās uzdevums ir nodrošināt uz pilnīgas līdztiesības pamata atklātu, neatkarīgu un objektīvu civillietu, krimināllietu, administratīvā pārkāpuma lietu un administratīvo lietu izskatīšanu. Tiesas funkcija ir spriest tiesu lietās, lai noteiktu katras personas tiesības un pienākumus vai pret to vērstās apsūdzības pamatotību. Civillietās tiesa izlemj lietas par strīdiem, kas saistīti ar personu civiltiesību aizsargāšanu. Krimināllietās un administratīvā pārkāpuma lietās tiesa izlemj pret personām celto valsts apsūdzību pamatotību un nosaka tām sodu. Administratīvajās lietās tiesa kontrolē izpildvaras darbības un noskaidro privātpersonas publiski tiesiskos pienākumus vai tiesības.

Tiesa Latvijas Republikas (LR) vārdā taisnīgi un objektīvi izšķir personu strīdus vai soda likuma pārkāpēju. Tiesas spriešanas kārtību nosaka civilprocesa, kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa un administratīvā procesa likumi. Savā darbībā tiesnesis ir neaizskarams un neatkarīgs, kā arī pakļauts tikai likumam. Nav pieļaujama iejaukšanās tiesas spriešanā.

Latvijā vēsturiski izveidojies, ka tiesnešus apstiprina un atceļ no amata Saeima. Par tiesnesi var iecelt personu, kura sasniegusi 30 gadu vecumu, un tiesneša amata pildīšanas maksimālais vecums ir 70 gadi. 2017. gadā tiesnešu skaits bija 582 (405 rajonu, pilsētu, tiesu tiesneši, t. sk. 77 zemesgrāmatu nodaļu tiesneši, 141 apgabaltiesas tiesnesis, 36 Augstākās tiesas (AT) tiesneši). Visās tiesās kopā 2017. gadā bija 607 tiesneša palīgi, 413 tiesas sēžu sekretāri un 726 citi darbinieki.

Starpkaru Latvijā tika pārņemta Krievijas impērijas tiesu iekārta un, ievērojot jaunākās tiesu varas attīstības tendences Eiropā, pielāgota valsts vajadzībām. Tiesiskas valsts iekārta nav iedomājama bez tiesām un tās īstenotās tiesu varas, tāpēc neilgi pēc valsts proklamēšanas Latvijas Tautas padome 06.12.1918. pieņēma “Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību”, saskaņā ar kuru esošo tiesu sistēmu pakāpeniski pārbūvēja un tiesu sāka spriest LR vārdā. Pēc neatkarības atjaunošanas tiesu vara tika atjaunota daudzējādā ziņā uz tiem pašiem principiem, kas pastāvēja pirms padomju okupācijas. 15.12.1992. pieņēma likumu “Par tiesu varu”, kas nosaka tiesu sistēmas uzbūvi, administrēšanas kārtību un darbības pamatprincipus, kā arī tiesnešu, amata kandidātu un tiesu darbinieku tiesības.

Tiesu iekārtu veido trīs līmeņu tiesas: pirmais ir rajonu (pilsētu) līmenis, otrais – apgabaltiesas, trešais – AT. Rajonu (pilsētu) tiesu sastāvā ietilpst Zemesgrāmatu nodaļas, kuras nodrošina nekustamo īpašumu ierakstīšanu un ar tiem saistīto tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās. 27.11.2017. Tieslietu padome atbalstīja Tieslietu Ministrijas (TM) plānu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus integrēt rajona (pilsētu) tiesās, neierobežojot viņu tiesības pilnā apjomā veikt vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneša pienākumus. 

2017. gadā Latvijā bija 34 tiesas: 27 rajonu (pilsētu) tiesas, t. sk. 23 Zemesgrāmatu nodaļas, sešas apgabaltiesas un AT. Rajona (pilsētu) tiesai vai apgabaltiesai var būt struktūrvienības – tiesu nami. Administratīvajai rajona tiesai ir tiesu nami Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Liepājā. Vidzemes apgabaltiesai ir tiesu nami Valmierā un Madonā. 2017. gadā tiesu budžets bija 58 145 669 eiro, t. sk. rajonu (pilsētu) un apgabaltiesu budžets – 52 589 008 eiro un AT – 5 556 661 eiro.

Kopš 2004. gada tiesu sistēmā notiek būtiskas izmaiņas. 01.02.2004. sāka darboties administratīvā tiesa: Administratīvā rajona tiesa, Administratīvā apgabaltiesa un AT Administratīvo lietu departaments. 13.06.2013. Saeima grozīja likumu “Par tiesu varu”, paredzot pāreju uz tīro trīspakāpju tiesu sistēmu. Turpmāk visās lietās pirmā instance ir rajona (pilsētas) tiesa, apelācijas instance – apgabaltiesa, bet kasācijas instance ir AT ar trīs departamentiem: Civillietu, Krimināllietu un Administratīvo lietu departamentu. 2015. gadā tika uzsākta pakāpeniska rajonu (pilsētu) tiesu darbības teritoriju apvienošana. Reforma paredz, ka jaunajā teritorijā turpinās darboties līdzšinējās tiesas kā jaunās apvienotās tiesas struktūras. 01.03.2015. tika izbeigta Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbība, iekļaujot Siguldas tiesas darbības teritoriju Rīgas rajona tiesas darbības teritorijā un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbības teritoriju iekļaujot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas darbības teritorijā. 01.08.2015. Jūrmalas pilsētas tiesu pievienoja Rīgas rajona tiesai. 01.02.2016. Latgales tiesu apgabalā izveidoja divas rajona (pilsētu) tiesas līdzšinējo sešu tiesu vietā – Rēzeknes tiesu, kuras darbība tiek nodrošināta Rēzeknē, Balvos un Ludzā, un Daugavpils tiesu, kuras darbība tiek nodrošināta Daugavpilī, Krāslavā un Preiļos. 01.02.2017. apvienoja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas un Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas, izveidojot Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesu. Tieslietu padome 12.06.2017. apstiprināja arī Rīgas, Kurzemes, Zemgales un Vidzemes tiesu apgabala esošo rajonu (pilsētu) tiesu reorganizāciju plānus, kas noslēdzās 01.03.2018. Pēc reformas Latvijā darbojas deviņas rajona (pilsētas) tiesas un septiņas rajona (pilsētu) tiesu Zemesgrāmatu nodaļas. 31.03.2021. darbu uzsāka Ekonomisko lietu tiesa, kas ir specializētā tiesa, jo tās kompetencē ir specifiski komercstrīdi un krimināllietas par sevišķi smagiem un smagiem noziegumiem, kas rada būtisku kaitējumu uzņēmējdarbības videi un tautsaimniecības attīstībai.

Tiesas ir izkārtotas un darbojas noteiktā hierarhijā. Zemākas instances tiesas nolēmumus apelācijas un kasācijas kārtībā var pārskatīt augstākas instances tiesā. Saikne starp visu līmeņu tiesām izpaužas, izskatot pārsūdzētos zemākas instances tiesas nolēmumus. AT nedrīkst dot norādījumus zemāka līmeņa tiesām par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskiem jautājumiem. AT Administrācija organizē un nodrošina tiesas administratīvo darbu. Tiesu administrācija materiāltehniski nodrošina rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darbu.

Tiesu sistēmu pārvalda vairākas institūcijas. Tiesnešu konference ievēlē pārējo pašpārvaldes institūciju locekļus, apstiprina Tiesnešu ētikas kodeksa normas, lemj par tiesu prakses jautājumiem u. c. būtiskiem tiesnešu darba jautājumiem. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija novērtē tiesneša amata kandidāta profesionālo sagatavotību, pieņem kvalifikācijas eksāmenu un veic tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu. Latvijas Tiesnešu mācību centrs ir nodibinājums, kas nodrošina tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītību. Tiesnešu ētikas komisija sniedz atzinumus par ētikas normu pārkāpumiem, skaidro un aktualizē tiesnešu ētikas normas. Tiesnešu disciplinārkolēģija izskata disciplinārlietas par tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem. Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu tiesiskuma izvērtēšanai AT sasauc Disciplinārtiesu. Tieslietu padome, kuras priekšsēdētājs ir AT priekšsēdētājs, līdzsvaro attiecības starp izpildvaru, tiesu varu un likumdevēja varu tiesu sistēmas politikas, stratēģijas un darba organizatoriskos jautājumos.

Tiesneši ir apvienojušies Latvijas Tiesnešu biedrībā un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrībā. Latvijas Tiesnešu biedrība ir 1929. gadā dibinātās Latvijas Tiesnešu biedrības tiesību un pienākumu pārņēmēja. Latvijas Tiesnešu biedrības mērķis ir iestāties par tiesnešu garīgo, sociāli materiālo interešu aizsardzību, tiesas prestiža un tiesu varas stiprināšanu valstī. Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrību 2009. gadā dibināja administratīvo tiesu tiesneši, lai aizsargātu tiesnešu profesionālās intereses un tiesiskas valsts ideju.

Tiesnešiem un tiesu darbiniekiem pasniedz trīs pakāpju Tieslietu sistēmas goda zīmes un divu pakāpju TM atzinības rakstus un spalvas, kā arī TM goda diplomu. Rajonu (pilsētu) tiesu un apgabaltiesu darbiniekiem pasniedz Tiesu administrācijas goda rakstu, pateicības rakstu un atzinības rakstu. AT ir iekšējie apbalvojumi: izdienas nozīme par 10, 15, 20, 25 AT nostrādātajiem gadiem pēc 1990. gada; atzinības raksts un Temīdas balva nominācijās Gada cilvēks, Gada tiesnesis, Gada tiesneša palīgs, Gada darbinieks (2005–2014), kopš 2015. gada – Profesionālā Temīdas balva, Radošā Temīdas balva, Īpašā Temīdas balva. Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma var piešķirt Goda tiesneša nosaukumu tiesnesim, kurš godprātīgi strādājis un izbeidzis tiesneša darbību. Goda tiesneša nosaukums tiek piešķirts kopš 2009. gada. Līdz 2017. gadam šis nosaukums piešķirts 13 bijušajiem tiesnešiem.

AT 2010. gadā atjaunoja 1958.–1993. gadā publicēto “Augstākās Tiesas Biļetenu”. AT kopš 1996. gada izdod Augstākās tiesas nolēmumu krājumu (gadagrāmatas).

Satversmes tiesa īsteno konstitucionālo kontroli – risina strīdus, kas rodas par zemāka juridiskā spēka aktu atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normām. Satversmes tiesas process notiek saskaņā ar Satversmes tiesas likumu un Satversmes tiesas reglamentu.

Pirmskara Latvijā līdzīgi vairumam Eiropas valstu konstitucionālās kontroles ideja netika atzīta. Tāpēc Latvijā konstitucionālo tiesu izveidoja pēc neatkarības atjaunošanas.

04.05.1990. Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Augstākās Padomes (AP) deklarācija “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” noteica, ka strīdus gadījumos jautājumus par likumdošanas aktu piemērošanu izšķir LR Konstitucionālā tiesa. 15.12.1992. AP pieņēma likumu “Par tiesu varu”, paredzot izveidot Konstitucionālās uzraudzības tiesu palātu AT sastāvā. 15.06.1994. Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu”, paredzot izveidot Satversmes tiesu. 05.06.1996. pieņēma Satversmes tiesas likumu kopā ar grozījumiem Satversmes 85. pantā.

Satversmes tiesā ir septiņi tiesneši. Pirmie Saeimas apstiprinātie tiesneši bija Aivars Endziņš, Romāns Apsītis, Ilma Čepāne (visus apstiprināja 17.10.1996.), Andrejs Lepse un Ilze Skultāne (apstiprināja 14.11.1996.), Anita Ušacka (28.11.1996.) un Juris Jelāgins (11.05.2000.).

Satversmes tiesa izskata pieteikumu, un par lietas ierosināšanu vai atteikšanos ierosināt lietu lemj kolēģija triju tiesnešu sastāvā. Kolēģijas izveido Satversmes tiesa ar visa tiesnešu sastāva absolūto balsu vairākumu uz vienu gadu. 2017. gadā Satversmes tiesā bija četras kolēģijas. Ja kolēģija lemj par atteikšanos ierosināt lietu un viens kolēģijas tiesnesis motivēti iebilst pret šādu lēmumu, tad pieteikuma izskatīšanu nodod rīcības sēdei pilnā tiesas sastāvā. Satversmes tiesa pilnā sastāvā izskata arī lietas par likumu atbilstību Satversmei un citas Satversmes tiesas likumā noteiktās lietas.

Satversmes tiesā 2017. gadā bija septiņi tiesneša palīgi, viens tiesas sēžu sekretārs un 29 citi tiesas darbinieki. 2017. gadā tiesas budžets bija 1 530 578 eiro.

Satversmes tiesas spriedumu un lēmumu par tiesvedības izbeigšanu ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc tā pieņemšanas publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Kopš 2010. gada Satversmes tiesa publicē gada pārskatu par savu darbu.

Notariāts ir Latvijā praktizējošo zvērināto notāru apvienība. Notariāta organizatoriskā forma ir zvērinātu notāru kolēģija, kura darbojas kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts. Zvērinātu notāru kolēģijas institūcijas ir zvērinātu notāru kopsapulce, Latvijas Zvērinātu notāru padome, Disciplinārlietu komisija, Iekšējās kontroles komisija un Revīzijas komisija. 2011. gadā Latvijas Zvērinātu notāru padome izveidoja Notariāta institūtu, kuru vada institūta direktors un kura uzdevums ir pētīt zvērinātu notāru darbības jautājumus.

Latvijas notariāts pieder pie latīņu tipa notariāta, kas raksturīgs kontinentālās Eiropas tiesību tradīcijai. Zvērināti notāri ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām. Zvērināts notārs iekļaujams zvērinātu notāru sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad apdrošinājis profesionālās darbības rezultātā iespējamā zaudējuma risku un devis AT priekšsēdētājam zvērestu. Par zvērinātiem notāriem var būt personas, kuras atbilst likumā noteiktajām prasībām par pilsonību, vecumu, izglītību, valsts valodu, darba stāžu. Tieslietu ministrs ieceļ zvērinātu notāru amatā uz mūžu līdz 70 gadu vecumam. Amata darbībā zvērināti notāri ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Vienlaikus zvērināti notāri ir brīvo juridisko profesiju pārstāvji. Zvērināti notāri ir valsts dienestā, bet no valsts tiešā veidā algu un pensiju nesaņem. Zvērināti notāri ir finansiāli patstāvīgas pašnodarbinātas personas un paši ir atbildīgi par ienākumu gūšanu. Par katru amata darbību zvērināti notāri iekasē Ministru kabineta (MK) apstiprināto atlīdzību. Zvērinātu notāru profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana.

Zvērināts notārs ir pakļauts likumam un neatkarīgi un neitrāli izpilda amata pienākumus, garantējot personu starpā noslēgto darījumu likumību un tiesisko drošību. Zvērināta notāra funkcijas ir gatavot notariālus aktus u. c. publiskus apliecinājumus. Notariālajam aktam kā publiskam dokumentam ir pierādījuma un piespiedu izpildu spēks. Zvērināti notāri pilda arī citas likumā deleģētās funkcijas (kārto mantojuma, bezstrīdus laulības šķiršanas lietas un citas).

Zvērinātu notāru darbības tiesiskais pamats ir Notariāta likums u. c. normatīvie akti. 01.06.1993. AP pieņēma likumu “Par Latvijas Republikas 1937. gada Notāru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā”. Saeima 17.06.1996. grozīja likuma nosaukumu uz Notariāta likumu. AP atjaunoja spēku MK 16.12.1937. pieņemtajam Notāru likumam. 1937. gada likums ir veidots, pamatojoties uz Krievijas Impērijas 14.05.1866. Notariāta nolikumu un 1904. gada Notariāta nolikuma projektu.

16.12.1918. saskaņā ar Latvijas Pagaidu valdības tieslietu ministra rīkojumu darbu oficiāli uzsāka Rīgas apgabaltiesas iestāde, arī notāri. Sākotnēji Latvijas notariāta izveidošanu kavēja nenoteiktā politiskā un militārā situācija. Pagaidu valdība 19.12.1918. izdeva rīkojumu par zemesgrāmatu (krepostu) nodaļām un notāriem, ar ko noteica, ka zemesgrāmatu nodaļas un notāri darbojas pēc tiem vietējiem un Krievijas likumiem, kādi bija spēkā līdz 24.10.1917.

2017. gadā amatā atradās 106 zvērināti notāri un 61 zvērinātu notāru palīgs. Palīgam ir tiesības aizvietot zvērinātu notāru prombūtnes laikā. 2017. gadā bija 125 prakses vietas, 107 – aizpildītas un 18 – vakantas.

Zvērinātiem notāriem piešķir titulu “Gada notārs”. Tas ir apliecinājums zvērināta notāra nevainojamai profesionālajai darbībai ikdienā un ieguldījumam visas notariāta sistēmas attīstībā un popularizēšanā. Latvijas Zvērinātu notāru padome titulu piešķir kopš 2006. gada.

Prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kuras mērķis ir likumu precīza un vienveidīga izpilde. Prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu. Prokuratūra ir vienīgā kriminālvajāšanas iestāde valstī. Prokuratūra uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestādes izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem, veic pirmstiesas izmeklēšanu, uztur valsts apsūdzību, uzrauga sodu izpildi un veic citas likumā noteiktās funkcijas.

Prokuratūra ir vienota, centralizēta triju pakāpju iestāžu sistēma, ko vada ģenerālprokurors. Prokuratūru veido Ģenerālprokuratūra, tiesu apgabala prokuratūras, rajonu (pilsētu) prokuratūras un specializētās prokuratūras, kā arī Administratīvā direktora dienests. 2017. gadā bija 44 prokuratūras iestādes: Ģenerālprokuratūra, 33 rajonu (pilsētu) prokuratūras, piecas Tiesu apgabala prokuratūras, piecas specializētās prokuratūras. Prokuratūras pārraudzībā ir arī iestādes, kas veicina kriminālprocesa uzdevumu īstenošanu. Kopš 01.06.1998. tāda iestāde ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests. Prokuratūras budžets 2017. gadā bija 25 296 737 eiro.

Prokuratūras funkcijas patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, veic prokurori. Prokuratūrā ir šādi prokurora amati: ģenerālprokurors, virsprokurors, virsprokurora vietnieks un prokurors. 2017. gadā prokuratūrā strādāja ģenerālprokurors un 499 prokurori – 53 virsprokurori, 10 virsprokurora vietnieki un 436 prokurori. Ģenerālprokuratūrā strādāja 88 prokurori, tiesu apgabalu prokuratūrās – 68, rajonu (pilsētu) prokuratūrās – 265, specializētajās prokuratūrās – 78 prokurori.

Latvijas prokuratūras pamatā ir Francijas modelis, ko pārņēma Latvijas teritorijā, veicot 1889. gada tiesu reformu Baltijas guberņās. Starpkaru Latvijā noteikumi par prokuratūras iekārtu un uzdevumiem bija iekļauti tiesu iekārtas likumos un tā uzsāka savu darbību 1918. gada beigās. 06.12.1918. “Pagaidu nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanas kārtību” noteica prokuratūras sistēmas uzbūvi: Tiesu Senātā ietilpst virsprokurors ar biedriem, Tiesu palātā un apgabaltiesās – prokurori ar biedriem, kā arī izmeklēšanas tiesneši apgabaltiesās.

Pēc neatkarības atjaunošanas likumdevēja mērķis bija atjaunot prokuratūras pirmsokupācijas laika statusu un darbības principus. 26.09.1990. LR AP pieņēma likumu “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā” un par ģenerālprokuroru iecēla Jāni Skrastiņu. 19.05.1994. Saeima pieņēma Prokuratūras likumu. 21.09.1995. apstiprināja J. Skrastiņu uz otru pilnvaru termiņu. 11.05.2000. ģenerālprokurora amatā Saeima uz pieciem gadiem apstiprināja Jāni Maizīti. Savukārt 03.03.2005. J. Maizīti apstiprināja uz otru pilnvaru termiņu. Kopš 12.07.2010. ģenerālprokurora pienākumus pilda Ēriks Kalnmeiers.

Prokuratūrā ir vairākas pašpārvaldes institūcijas. Ģenerālprokurora padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenās prokuratūras organizācijas un darbības jautājumus. Prokuroru atestācijas komisija dod ģenerālprokuroram rekomendējošus atzinumus par prokurora karjeras jautājumiem un disciplinārsoda piemērošanu. Prokuroru kvalifikācijas komisija dod atzinumu par prokurora amata kandidāta un prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību prokurora amatam.

Daļa prokuroru ir apvienojušies Latvijas Prokuroru biedrībā, kuru 22.05.2010. dibināja, lai vienotu un saliedētu prokurorus.

Kopš 2015. gada tiek pasniegtas Prokuratūras I, II un III pakāpes goda zīmes, atzinības raksti un pateicības raksti.

Advokatūra ir Latvijā praktizējošo zvērināto advokātu apvienība. Advokatūras organizatoriskā forma ir zvērinātu advokātu kolēģija, kura darbojas kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts. Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijas ir zvērinātu advokātu kopsapulce, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, Revīzijas komisija un Disciplinārlietu komisija. 19.09.2007. Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveidoja Ētikas komisiju, lai nodrošinātu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu profesionālās ētikas normu ievērošanu.

Advokatūras galvenais uzdevums ir nodrošināt juridisko palīdzību, aizstāvēt un pārstāvēt tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses. Advokāta uzdevums ir arī palīdzēt tiesai noskaidrot lietas patiesos apstākļus, kalpot taisnīgai tiesai un tiesiskai iekārtai.

Zvērināti advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas. Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kuras atbilst likumā noteiktajām prasībām par pilsonību, reputāciju, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kuras nokārtojušas advokāta eksāmenu. No advokāta eksāmena kārtošanas ir atbrīvoti tiesību zinātņu doktori. Zvērināti advokāti praksi uzsāk tikai pēc zvēresta nodošanas AT priekšsēdētājam un viņu iekļaušanas zvērinātu advokātu sarakstā.

Zvērināti advokāti pastāv pie apgabaltiesām, tomēr nav pielīdzināmi valsts amatpersonām un piekopj brīvo profesiju. Zvērināti advokāti piedalās lietu izskatīšanā kā aizstāvji un pārstāvji. Zvērinātu advokātu tiesības un pienākumus tiesā nosaka civilprocesa, kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa un administratīvā procesa likumi. Likumā noteiktajos gadījumos advokāta tiesības un pienākumi ir arī zvērināta advokāta palīgam.

Advokatūras organizācijas un darbības kārtību nosaka kolēģijas statūti un Advokatūras likums (pieņēma LR AP 27.04.1993.). Advokatūras likumu izstrādāja pēc pirmskara laika likuma (1935. gada Tiesu iekārtas likuma 280.–280.⁹⁰ pants) parauga. Starpkaru Latvijā pārņēma Krievijas Impērijas tiesu iekārtu likumus, kuros regulēja arī advokātu darbību. Pirmskara Latvijā advokāti uzsāka darbu līdz ar neatkarīgās Latvijas tiesu sistēmas pārkārtošanu. 06.12.1918. Rīgas zvērinātu advokātu sapulcē tika pieņemts priekšlikums Latvijā izveidot advokātu padomi, tomēr kara dēļ jaunās Latvijas advokatūras izveidošana nebija iespējama līdz pat 1919. gada rudenim.

Zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana. Zvērināti advokāti par uzņemšanos vest lietu un attiecīgās atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu. Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta advokāta atlīdzību nesedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Zvērināti advokāti praktizē tieši un personiski. Zvērināti advokāti praktizē individuāli vai arī sadarbībā vienīgi ar citiem zvērinātiem advokātiem. Zvērināti advokāti var izveidot zvērinātu advokātu birojus, kurus reģistrē Latvijas Zvērinātu advokātu padomē. 2017. gadā bija 1234 zvērināti advokāti, no tiem 18 Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, un 119 advokātu palīgi. 657 bija individuāli praktizējoši advokāti, pārējie darbojās 238 advokātu birojos.

Zvērinātu advokātu padome 2012. gadā nodibināja advokātu Goda zīmi. Goda zīme ir zelta krūšu nozīme, ko pasniedz advokātiem, kuru profesionālā darbība advokatūrā ir 40 un vairāk gadu. Ar atsevišķu padomes lēmumu Goda zīmi piešķir arī advokātiem par īpašiem nopelniem Zvērinātu advokātu kolēģijas un sabiedrības labā.

Ikviens zvērināts advokāts var kļūt par Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības un Advokātu atbalsta biedrības biedru. Latvijas Krimināllietu advokātu biedrība dibināta 02.09.2008., un tās mērķis ir apvienot kriminālprocesos praktizējošus zvērinātus advokātus. Advokātu atbalsta biedrība dibināta 30.07.2009., lai veicinātu profesijas atpazīstamību un viedokļu apmaiņu par profesionālām problēmām.

Zvērināti tiesu izpildītāji apvienojušies Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijā, kas darbojas kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts. Zvērinātu tiesu izpildītāju kolēģijas institūcijas ir zvērinātu tiesu izpildītāju kopsapulce, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Revīzijas komisija. Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija nav pašpārvaldes institūcija, jo tās darbu nodrošina TM.

Zvērināta tiesu izpildītāja uzdevums ir veikt tiesu u. c. institūciju nolēmumu izpildi, kā arī citas likumā noteiktās darbības. Tiesu izpildītāja prasības un rīkojumi ir obligāti fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā.

Starpkaru Latvijā noteikumi par tiesu izpildītāju darbību un uzdevumiem bija iekļauti tiesu iekārtas likumos. Pēc Latvijas proklamēšanas tiesu izpildītāji uzsāka darbu līdz ar tiesu oficiālas darbības sākšanu. Pēc neatkarības atjaunošanas līdz 1993. gadam tiesu izpildītāji darbojās rajona (pilsētas) tiesās un tiesu izpildītāja darbību kontrolēja tiesas priekšsēdētājs. 01.04.1993. izveidoja TM Tiesu izpildītāju departamentu. Tiesu izpildītāji kļuva par TM darbiniekiem, kuri strādāja kādā no 34 tiesu izpildītāju kantoriem, kas izveidoti atbilstoši rajonu (pilsētu) tiesu skaitam un izvietojumam. Tiesu izpildītājam algu maksāja no valsts budžeta. Saeima 24.10.2002. pieņēma Tiesu izpildītāju likumu un 31.10.2002. grozījumus likumā “Par tiesu varu”. Tiesu izpildītāju institūtu veidoja pēc Francijas modeļa. Kopš 2003. gada būtiski mainīti gandrīz visi tiesu izpildītāja institūta aspekti, t. sk. tiesu izpildītāja statuss, darbības finansēšanas kārtība, funkcijas un atbildība.

Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem var uzņemt personas, kuras atbilst likumā noteiktajām prasībām par pilsonību, vecumu, izglītību, darba pieredzi un kuras nokārtojušas eksāmenu. Zvērināts tiesu izpildītājs iekļaujams zvērinātu tiesu izpildītāju sarakstā un var sākt pildīt amata pienākumus tikai pēc tam, kad apdrošinājis profesionālās darbības risku (civiltiesiskās atbildības apdrošināšana) un devis zvērestu AT priekšsēdētājam. Tieslietu ministrs ieceļ zvērinātus tiesu izpildītājus amatā uz mūžu līdz 65 gadu vecumam. Tieslietu ministrs var pagarināt pilnvaras līdz 70 gadiem.

Amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām. Vienlaikus zvērināti tiesu izpildītāji ir brīvo juridisko profesiju pārstāvji. Zvērināti tiesu izpildītāji ir finansiāli patstāvīgas pašnodarbinātās personas un paši ir atbildīgi par ienākumu gūšanu. Par katru amata darbību zvērināti tiesu izpildītāji iekasē MK apstiprināto atlīdzību. Zvērinātu tiesu izpildītāju profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tā mērķis nav peļņas gūšana.

Zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām. Likumā noteiktajos gadījumos zvērināta tiesu izpildītāja tiesības un pienākumi ir arī zvērināta tiesu izpildītāja palīgam. Skaitu un amata vietas, iecirkņus un to robežas nosaka MK. 2017. gadā amatā atradās 101 zvērināts tiesu izpildītājs un 34 zvērinātu tiesu izpildītāju palīgi. 2017. gadā bija 116 prakses vietas, 101 – aizpildīta un 15 – vakantas.

Zvērinātu tiesu izpildītāju darbību nosaka Tiesu izpildītāju likums (24.10.2002.) un Civilprocesa likums (14.10.1998.). Zvērinātu tiesu izpildītāju tiešā uzraudzība piekrīt tai apgabaltiesai, kuras darbības teritorijā atrodas viņu amata vieta. Uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām rajona (pilsētas) tiesa veic civilprocesuālajā kārtībā.