Dūdu raksturīga pazīme ir ādas vai cita materiāla gaisa tilpne jeb soma, tajā iestiprināta rakstene ar vienkāršo vai dubultmēlīti, viena vai vairākas dūcenes ar vienkāršo mēlīti un gaisa pievads. Stabuļu iestiprināšanu somā nodrošina koka satvari – īsas biezsienu caurules ar stabulēm piemērotu cauruma diametru; tos iesien somas atverēs. Parasti satvarā iestiprināta viena stabule, taču var būt arī divas vai trīs.
Uzbūves reģionāla variēšanās attiecas uz rakstenes veidu (ar cilindrisku, konisku vai jaukta profila urbumu), uz dūceņu skaitu un skaņojumu, kā arī uz to, kā somā tiek ievadīts gaiss. Rietumeiropā un romāņu zemēs rakstenei ir dubultmēlīte un lielākoties konisks urbums, citur Eiropā, ieskaitot Ziemeļeiropu, rakstene ir ar vienkāršo mēlīti un ar cilindrisku, nereti galā nedaudz koniski paplašinātu urbumu. Ir dūdas ar dubulto raksteni, kā arī ar metāla vārstiem, tādējādi paplašinot toņapjomu un iespējojot pustoņus. Eiropas tradīcijai tipiska ir basa dūcene, skaņota divas oktāvas zemāk par rakstenes pamattoni. Ja ir divas dūcenes, tās mēdz skaņot kvintā vai kvartā, un trešā dūcene parasti skan oktāvu augstāk par basa dūceni. Dūcenes var būt ar koniska paplašinājuma uzmavu – “ragu” vai “pīpi” – galā vai arī bez šīs uzmavas. Izsmalcinātām dūdām dūcenes vietā var būt dūcējbloks (drone barrel, “shuttle” drone) – 15 cm garš koka vai ziloņkaula cilindrs ar 12 savstarpēji saistītiem gareniskiem urbumiem iekšpusē, kuru noteiktas kombinācijas ļauj iegūt četrus burdona toņus; dūcējblokā ir iestiprinātas četras dubultmēlītes.
Gaisa ievadīšana somā notiek, spēlētājam pūšot gaisa pievada iemutnī, to pieturot ar lūpām vai zobiem; lai gaiss neplūstu atpakaļ, pievada lejasgalā ir ventilis. Nereti tiek izmantotas plēšas, ko ar siksniņām piestiprina spēlētāja rokai un, pumpējot gaisu, spaida ar elkoni pret ķermeni. Piepūšana ar muti parasti attiecas uz spēlēšanu ārā, smalkāki instrumenti ar plēšām paredzēti spēlēšanai iekštelpās.
Soma nodrošina gaisa pieplūdi visām stabulēm. Somai esot novietotai padusē, spēlētājs ar elkoņa palīdzību panāk to, lai spēlējot un laiku pa laikam iepūšot gaisu, spiediens būtu nemainīgs, tā nodrošinot vienmērīgu skanējumu.
Spēlējot melodiju uz rakstenes, tiek lietotas divas dažādas aplikatūras. Slēgtā aplikatūra paredz, ka pirksti nosedz skaņu caurumiņus, izņemot vienu, caur ko skan melodijas tonis. Vaļējā aplikatūrā visi skaņu caurumiņi lejpus melodijas toni dodošā ir vaļēji, nenosegti. Ir arī rakstenes, kam piemērojamas abas aplikatūras.
Dūdu skanējumu veido diatoniska melodiskā līnija apvienojumā ar vienu vai vairākiem burdona toņiem. Tas mūzikai dod pamatā modalitātes raksturu, kaut gan var būt klātesoši arī funkcionālās harmonijas elementi.