Bijušais artilērijas virsnieks Andrejs Lejas-Sauss pēc civilās augstākās tautsaimniecības izglītības iegūšanas 20. gs. 30. gados ieņēma Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka amatu, prasmīgi vadot veikala darbību, līdz tas kļuva par valsts plašāko mazumtirdzniecības uzņēmumu ar nodaļām visās garnizonu pilsētās. A. Lejas-Sauss bija arī Latvijas Universitātes (LU) mācībspēks.

Dzimis krodzinieka Anša (cēlies no Praviņu pagasta) un Juliannas Konstances (dzimušas Ģinteres) Leijsausu ģimenē, kristīts Tukuma evaņģēliski luteriskajā latviešu draudzē. Bērnībā ģimene no Šlokenbekas Dzirnavu kroga pārcēlās uz Tukumu, kur tēvs atvēra apavu veikalu. Mācījās Tukuma pilsētas pirmmācības skolā, 09.1905. iestājās Tukuma pilsētas tirdzniecības skolā (09.1909. pārdēvēta par komercskolu), 06.1914. beidza. No 09.1914. studēja komerczinības Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI). 05.–11.1915. mācījās un ar I šķiru beidza kara laika saīsināto kursu Konstantīna artilērijas skolā (Константиновское артиллерийское училище) Petrogradā. 09.1920.–28.05.1927. studēja un beidza LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tautsaimniecības nodaļu.

Precējies 1925. gadā ar Hermīni Andersoni, 14.06.1941.–05.04.1955. izsūtījumā Novosibirskas apgabalā (ar pārtraukumu 08.1947.–04.1949., kad bija izbēgusi, izsūtīta atpakaļ), atgriezās Latvijā.

Jaunākais brālis Ernests Lejassauss – augsts Finanšu ministrijas ierēdnis (pēc Otrā pasaules kara palika Rīgā, kur 01.1945. miris), brālēns Eduards Lejas-Sauss – Latvijas armijas pulkvedis-leitnants.

Pirmā pasaules kara laikā 29.05.1915. brīvprātīgi iestājās karadienestā Krievijas armijā (artilērijas skolā). Pēc artilērijas skolas beigšanas Petrogradā no 14.11.1915. virsnieks (vieglās lauka artilērijas praporščiks) 13. Sibīrijas strēlnieku divīzijas 13. Sibīrijas strēlnieku artilērijas brigādē Ziemeļu (Rīgas) frontē, 1. baterijas jaunākais virsnieks (ieradās 22.11.), vairākkārt baterijas saimniecības priekšnieka vietas izpildītājs. 24.05.1916. piekomandēts brigādes štābam (pārvaldei), operatīvais virsnieks. Podporučiks (29.09.1916.). 17.07.1916. kaujās pie Ķekavas ievainots. 09.1916. brigāde pārvietota no Ziemeļu frontes Latvijā uz Dienvidrietumu fronti Galīcijā un Bukovinā. No 09.1916. brigādes sakaru komandas priekšnieks, no 05.1917. brigādes pretizlūkošanas lietu pārzinis. Poručiks (06.1917.). 06.1917. ievēlēts par brigādes štāba (pārvaldes) komitejas locekli, bija arī štāba tieslietu komisijas loceklis. 07.1917. brigādes nosaukums papildināts ar “18. jūnija”, godinot piedalīšanos 01.07.1917. kaujās. Štābkapteinis (11.1917.). No 11.1917. brigādes adjutants. 01.1918. ievēlēts par brigādes komitejas locekli, komandējošā sastāva vēlēšanās ievēlēts līdzšinējā adjutanta amatā. 01.–02.1918. atradies Robežsargu korpusa artilērijas inspektora rīcībā Gusjatinā, Ukrainā. 02.1918. atvaļināts no armijas, komandējot Petrogradas kara apgabala pārvaldes rīcībā. Politiskās situācijas dēļ Petrogradā un vācu okupācijas dēļ Latvijā palika Ukrainā. No 03.03.1918. Proskurovas un Kameņecas rajona ādu rūpniecības pārzinis, no 03.05. Podolijas guberņas galvenais kontrolieris ādu rūpniecības lietās, no 11.09. Ukrainas hetmaņa valsts valdības Pārtikas lietu ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis, no 11.09. šīs ministrijas 6. departamenta tehniskā biroja priekšnieks), no 21.10. apgādības ministra pilnvarotā vietnieks. 26. 01.1919. iecelts par Ukrainas Tautas Republikas Apgādības ministrijas sevišķās misijas locekli Galīcijā un Bukovinā, 01.03.1919. – par Tautsaimniecības ministrijas Ādas rūpniecības departamenta vicedirektoru, no 08.07.1919. šī departamenta direktors. 01.03.–15.11.1919. arī ministrijas Sevišķās padomes loceklis. Vairāku delegāciju sastāvā bija ārzemēs dienesta jautājumos. Pilnībā apguva ukraiņu valodu. 15.11.1919. pēc iesniegtā lūguma atbrīvots no amata un 16.11. devās uz Latviju cauri Galīcijai Ukrainā un Polijā, Polijai, Baltkrievijai, Lietuvai. 23.12.1919. atgriezās Latvijā, no 24.12. nodarbojās ar ģimenes jautājumu kārtošanu.

14.01.1920. iestājās Latvijas armijā (kapteinis) Galvenajā artilērijas pārvaldē Rīgā. No 24.01. pārvaldes Inspekcijas, no 31.01. Inspekcijas nodaļas priekšnieka vietas izpildītājs, no 07.02. – Inspekcijas nodaļas priekšnieks. 12.–24.06.1920. komandējumā Latgales artilērijas pulkā frontē. 14.07.1920. komandēts uz Ārlietu ministriju, bija paredzēts nosūtīt uz Ukrainu pārzināt latviešu bēgļu reevakuāciju, taču sakarā ar notikumiem poļu–padomju frontē (vispārējs Sarkanās armijas uzbrukums un Polijas spēku strauja atkāpšanās) 23.07. atkomandēts uz pārvaldi, Inspekcijas nodaļas priekšnieks, no 01.08.1920. – Administratīvās daļas priekšnieks. Pārvaldei pārformējoties par Armijas artilērijas inspektora štābu, 01.04.1922. iecelts par štāba administratīvo adjutantu, no 01.1923. vecākais adjutants inspekcijas nozarē (amats pārdēvēts). 08.1923.–01.1924., 10.1926.–04.1927. komandēts uz Kara tiesu, tās pagaidu loceklis. No 11.09.1924.–01.04.1925. štāba sevišķu uzdevumu virsnieka vietas izpildītājs. Daudzkārt īslaicīgi bija štāba priekšnieka vietas izpildītājs. 30.09.1929.–01.11.1929. Artilērijas inspektora štāba sevišķu uzdevumu virsnieka apgādes lietās vietas izpildītājs. No 09.12.1930. Vidzemes artilērijas pulka komandiera palīga vietas izpildītājs. 05.01.1931. pārvietots uz Armijas ekonomisko veikalu (Armijas štāba pakļautībā), veikala priekšnieks (23.01. uzņēmās pienākumus). 19.01.1931. izteikta pateicība dienesta vārdā par Artilērijas priekšnieka štābā veikto dienestu. 05.1931. kopā ar dāmu drēbju nodaļas vadītāju dienesta komandējumā Vācijā. Pulkvedis-leitnants (17.11.1933.), pulkvedis (18.11.1937.). Studiju laikā LU darbojās Studentu padomē. No 1931. gada bija LU Tautsaimniecības nodaļas privātdocents saimnieciskajā ģeogrāfijā, no 03.1938. docents. Strādāja par pasniedzēju arī Rīgas komercinstitūtā un Liepājas komercinstitūtā, Tautas universitātē. No 01.1935. arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras loceklis un vicepriekšsēdētājs Tirdzniecības sekcijā (sekcijas vadītājs), no 01.1938. arī Valsts Saimnieciskās padomes loceklis, bija kameras pārstāvis Muitas padomē. 26.06.–01.07.1939. kameras delegācijas sastāvā piedalījās Starptautiskās tirdzniecības kameras (International Chamber of Commerce) kongresā Kopenhāgenā, Dānijā. Darbojās daudzās sabiedriskās un saimnieciskās organizācijās, Latviešu–ukraiņu biedrībā u. c., kopš studiju laika RPI bija studentu korporācijas “Selonija” filistrs.

Pēc valsts okupācijas 10.07.1940. atbrīvots no veikala priekšnieka amata, turpināja dienestu Armijas ekonomiskajā veikalā kā virsnieks. 17.10.1940. atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. Atļauts strādāt Latvijas Valsts Universitātē (mūsdienās LU), docents. 14.06.1941. apcietināts dzīvesvietā Rīgā, Ausekļa ielā 5, un izvests uz Soļikamskas soda nometnēm Molotovas apgabalā, Krievijā. 18.04.1942. Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķā apspriede piesprieda nāvessodu, nošauts.

Bez pamatotiem, dokumentāliem pierādījumiem, balstoties uz padomju militārā pārstāvja ziņojumiem uz Maskavu, 20. gs. 90. gadu pirmajā pusē bijušais Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas sekretārs Ivars Ķezbers apvainoja A. Lejas-Sausu un vairākus citus Latvijas armijas augstākos virsniekus sadarbībā ar PSRS militāro izlūkdienestu.

Bijušais artilērijas virsnieks A. Lejas-Sauss pēc civilās augstākās tautsaimniecības izglītības iegūšanas starpkaru perioda 30. gados ieņēma Armijas ekonomiskā veikala priekšnieka amatu. Prasmīgi vadot veikala darbību, tas kļuva par modernu valsts plašāko mazumtirdzniecības uzņēmumu ar nodaļām visās garnizonu pilsētās (darbinieku skaits pārsniedza 1100 cilvēkus). Veikala darbība ar valsts un armijas vadības atbalstu īpaši intensificējās valsts pastāvēšanas pēdējos, autoritārās iekārtas gados, A. Lejas-Sausam izveidojoties par par valsts mēroga saimnieciski politisku personību, turklāt viņš darbojās arī zinātnes jomā, būdams LU mācībspēks.

Par kaujas nopelniem Krievijas armijā Pirmā pasaules kara laikā A. Lejas-Sauss apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (II šķira; III šķira, abi ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”); par dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira; IV šķira; V šķira), Atzinības krustu (III šķira), Aizsargu Nopelnu krustu.