Kārlis Zemdega bija viens no nozīmīgākajiem tēlniekiem monumentālistiem 20. gs. 30.–60. gados un akmenstēlniecības tradīcijas uzturētājiem Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) Valsts Mākslas akadēmijas (LVMA, mūsdienās Latvijas Mākslas akadēmija) Tēlniecības nodaļā padomju okupācijas laikā.

K. Zemdega ir dzimis zemnieku Jāņa un Annas Baumaņu ģimenē kā vienpadsmitais no 14 bērniem; ģimenē bija deviņi dēli un piecas meitas. Brālis Ernests krita Pirmajā pasaules karā. Dzīves laikā tuvas attiecības K. Zemdegam saglabājās ar jaunāko brāli Teodoru.

K. Zemdega mācījās Cīravas pagastskolā (1903), Dunalkas pagastskolā (1906), iestājās Aizputes pilsētas skolā (1909); skolas laikā radās interese par zīmēšanu un literatūru. Jau pirms desmit gadu vecuma K. Zemdegam sāka sāpēt kreisās kājas celis, tas deformējās, vietējā ārstēšana nelīdzēja, viņš to ļoti pārdzīvoja un pat mēģināja izdarīt pašnāvību. 1912. gadā Kēnigsbergā (Austrumprūsijā; mūsdienās Kaļiņingrada Krievijā) pēc neveiksmīgas ārstēšanas kaulu tuberkulozes izraisīto sarežģījumu dēļ kāja tika amputēta.

K. Zemdega mācījās Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā (1913–1914), Viļņas mākslas skolā (1914), Valsts vidusskolā pieaugušajiem Rīgā (1920–1921). 1921. gadā viņš iestājās vienlaicīgi Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Jāņa Roberta Tillberga Glezniecības meistardarbnīcā un Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē, kurā mācījās līdz 1924. gadam. Dažādu apstākļu dēļ no 1924. gada vecāku lauku saimniecībai vairs nebija iespēju atbalstīt K. Zemdegu mācībās, tāpēc viņš kļuva par ierēdni un sāka strādāt par zīmēšanas skolotāju. 1925. gadā K. Zemdega studijas turpināja tikai LMA Konstantīna Rončevska tēlniecības meistardarbnīcā, kuru beidza 1927. gadā ar diplomdarbu “Jēkaba cīņa ar eņģeli” K. Rončevska vadībā (ģipsis, atrodas LMA). Papildināja zināšanas granīta apdarē Burkarda Dzeņa Lietišķās tēlniecības meistardarbnīcā (1927–1928).

Studiju un akmens iegādes nolūkos K. Zemdega daudz ceļoja: bija Francijā (1925), Itālijā (1928. un 1936. gadā), Somijā (1930,  1933), Zviedrijā (1930, 1937), Ēģiptē (1931,1936) Grieķijā (1936), Norvēģijā (1937).

K. Zemdega 1932. gadā apprecējās ar Inu Elzu Miliju Ziediņu. Bērni: dēls Klāvs Zemdega, meita Māra Zemdega ir aktrise.

K. Zemdega strādāja dažādus darbus: bija darbvedis Cīravas pagasta valdē (1918), kancelejas ierēdnis Grobiņas apriņķa kara zaudējumu komisijā (1919), Dzelzceļa pārvaldes Statistikas nodaļā (1920–1926, ar pārtraukumiem), ierēdnis Akcīzes valdes kancelejā (1922–1926); zīmēšanas skolotājs Rīgas pilsētas amatniecības skolā (1926–1940, ar pārtraukumiem), Rīgas pilsētas 4. ģimnāzijā (1931–1933).

LMA strādāja kā Tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs un vecākais docents (1940–1941); LVMA Tēlniecības katedras pedagogs (1947–1962), profesors (kopš 1948).

Izstādēs K. Zemdega piedalījās no 1927. gada. Bija mākslinieku biedrībā “Sadarbs” (1929–1934), Latvijas Padomju mākslinieku savienībā (no 1945. gada Tēlnieku sekcijas vadītājs).

Piedalījās dažādos pieminekļu projektu konkursos: Brīvības piemineklim Liepājā (1927), piemineklim 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem – pilsētas aizstāvjiem 1919. gadā. Sudrabkalniņš (1929), Brīvības piemineklim Rīgā (1930, 3. prēmija), Krišjāņa Barona piemineklim (20. gs. 30. gadi), Raiņa kapa piemineklim (1932), Taisnības dievietes tēlam (Justīcija) Tiesu pilī (1937), Brīvības piemineklim Talsos (1935, trīs pirmās godalgas), piemineklim dzejniekam Rainim (1947, 1. un 2. prēmija).

1937. gadā K. Zemdega ar sāka celt savu darbnīcu Astras ielā 11, kurā darbu uzsāka 1939. gadā. Darbnīcu un palīgēkas tēlnieka atraitne 1980. gadā uzdāvināja Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Tautas deputātu padomes izpildu komitejai, lai telpās turpmāk varētu strādāt LVMA Tēlniecības nodaļas studenti.

K. Zemdega 1961. gadā Mākslinieku savienības Tēlnieku sekcijā uzstājās ar ārzemju materiālos balstītu referātu par sava laika mākslas aktuālajām parādībām. Referāts izraisīja mākslas kritiķu Pētera Zeiles un Rasmas Lāces asu reakciju rakstā, ko viņi publicēja laikrakstā “Literatūra un Māksla”. 

1962. gada augustā K. Zemdega no darba LVMA aizgāja, aizbildinoties ar veselības stāvokli.

K. Zemdega darināja pieminekļus, visus granītā: piemineklis Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušo karavīru piemiņai Viļakas apkārtnē (1933, atjaunots 1990), Brīvības piemineklis “Koklētāja” Raunā (1933, augstums 9 m), piemineklis Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušo Džūkstes draudzes locekļu piemiņai (1935), Rūjienas atbrīvošanas piemineklis “Tālavas taurētājs” (1937), Dobeles atbrīvošanas piemineklis (1940, iznīcināts 1947, atjaunots 1996, tēlniece Inta Berga, arhitekts Pēteris Venckovičs), Talsos pēc K. Zemdegas modeļa izveidots piemineklis Latvijas Neatkarības karā kritušajiem “Koklētājs” (1996, tēlnieks Vilnis Titāns, arhitekts Aivars Lācis), piemineklis skolotājai Jūlijai Skujiņai “Madonna Orans” (1934) Rūjienā, piemineklis Latvijas Ministru prezidentam un zemkopības ministram Arturam Alberingam “Sējējs” (1939) Rūjienā.

Memoriālajā tēlniecībā, arī granītā: kapa pieminekli Reinholdam Šīronam “Parce” (1933, granīts), ārstam Vilim Skaburskim “Vientulība” (1936), piemineklis Tukuma brāļu kapos “Strēlnieks” (1940, granīts), kapa piemineklis arhitektam Magnusam Nomalim (pēc 1945), diriģentam Artūram Bobkovicam  (1963, pēc ģipša modeļa darinājis Aivars Gulbis, uzstādīts 1971), ārstei Annai Vēverei “Bārenīte” (1962, visi Meža kapos Rīgā), Grašu un Klinklāvu ģimenei Lielajos kapos (1936), dēlam Klāvam Pleskodāles kapos (1947, dēls pārbedīts Raiņa kapos), dzejniecei Elīnai Zālītei (1958) Raiņa kapos, kapa pieminekli Pēterim un Antonam Birkertiem “Divas mūzas” (1962) Jūrmalā, Lielupes kapos, un citi.

Citi monumentālās tēlniecības darbi: “Vīrs”, “Mājas māte” ēkas fasādē Lomonosova ielā 12 (1930, iedziļināts cilnis), “Dziedināšana” un “Ļaunā iznīcināšana” Sarkanā krusta sanatorijas Tērvetē fasādē (1931–1932, betons), “Zinātne un tēvzeme” – cilnis Latvijas Universitātes aulā (1935, ģipsis, demontēts pirms atklāšanas, daļai universitātes mācībspēku protestējot pret kailfigūrām cilnī), “Justīcija” Tiesu pilī (arī “Taisnības dieviete”; mūsdienās Latvijas Republikas Ministru kabineta ēka Rīgā, 1939, Karāras marmors; no 1946. līdz 1990. gadam skulptūra glabājās tagadējā Nacionālās mākslas muzejā (LNMM), ģipša modelis atrodas LMA, sliktā stāvoklī).

Īpaši nozīmīgs K. Zemdegas mākslā ir Raiņa tēls. Raiņa kapa piemineklis ir izcila skulptūra, tēlnieka labākais veikums (1935, sarkani brūns granīts, šūnakmens rotonda, arhitekts Pēteris Ārends) Raiņa kapos, Rīgā. Tēlnieks darināja Raiņa portretpieminekli Jelgavā (1954, uzstādīts 1957, granīts), pilnfigūras pieminekli Komunāru laukumā (mūsdienās – Esplanāde, 1963, granītā; 1965. gadā realizēja K. Zemdegas bijušie studenti Aivars Gulbis un Laimonis Blumbergs un akmeņkaļi), kā arī portretus  “LPSR Tautas dzejnieks Jānis Rainis” (1951, ģipsis, LNMM), “Jānis Rainis” (1957, granīts, LNMM), “Jāņa Raiņa portrets” (1956, granīts, Dailes teātrī, Rīgā), kā arī vairākus Raiņa portreta un pieminekļa uzmetumus ģipsī, kuru saglabātība nav zināma.

Stājtēlniecība: Nox minor (“Mazā nakts”, 1928, labradorīts, LNMM, Kultūras fonda prēmija), “Peldētāja” (1933, granīts, LNMM).

Citi portreti: “Meitenes galva” (1929, marmors, LNMM), “Ina” (1947–1960, marmors, LNMM), “Mikelandželo” (1948, ģipsis, ģimenes īpašums), “Krišjānis Barons” (1949, bronza, Latvijas Nacionālā bibliotēka), “Māra” (1952, bronza, Liepājas muzejs), “Konstantīna Staņislavska portrets” (1949–1976, bronza, LNMM). K. Zemdega ir darinājis arī Vladimira Ļeņina (Владимир Ильич Ленин, 1940–1941, Latvijas Valsts Universitātes pasūtījums, 1950) un Josifa Staļina (Иосиф Виссарионович Джугашвили/Сталин, gruzīnu იოსებ სტალინი) tēlus (1950, ģipsis, neviens nav saglabājies).

Piemiņas izstādes K. Zemdegam notika 1984. un 1994. gadā LNMM, Rīgā, un 1996. gadā Talsu muzejā.

K. Zemdega kā mākslinieks veidojās dabas un mākslas skaistuma izjūtas attīstības procesā. Būtiska nozīme ir viņa dzimto māju atrašanās vietai. Tai blakus esošā ieleja mudināja tiekties pēc plašuma, fantazēt un sapņot.

Invaliditātes dēļ darbs zemnieka arodā nebija iespējams, toties varēja izpausties pamatskolā radusies interese par zīmēšanu. Visas darbības laikā K. Zemdega tiecās pēc skaistuma, kuru saskatīja dažādu periodu tēlniecībā un centās iemiesot savos darbos.

K. Zemdegas darbu stilistika galvenokārt uzrāda kompleksi izprastu laikmetisko neoklasicismu ar tendenci uz formu vienkāršošanu, virsmas nogludinājumu un silueta lakonismu. K. Zemdegas individuālais stils iekļauj arī nacionālā romantisma elementus, atturīgas Senās Ēģiptes mākslas ietekmes un savam laikam aktuālā Art Deco pazīmes. Padomju okupācijas laikā viņš centās pielāgoties sociālistiskā reālisma dogmām, bet, piemēram, Raiņa pilnfigūras piemineklī viņš faktiski ir nonācis pie sociālistiskā modernisma ar tam raksturīgo formu kompaktumu un detaļu lakoniskumu. K. Zemdegam bija ļoti svarīgs akmens materiāls, tā krāsa un tekstūra, materiāla saskaņa ar plastisko formu.

Kā pedagogs LVMA Tēlniecības nodaļā K. Zemdega strādāja ar studentiem, kuri amata pamatiemaņas jau bija apguvuši, viņš centās paplašināt studentu garīgo apvārsni, tā laika iespēju robežās iepazīstināja ar sava laika Rietumu tēlniecības sasniegumiem LVMA bibliotēkā un iedrošināja studentus radošai brīvībai, ciktāl tas bija iespējams padomju okupācijas apstākļos.

K. Zemdega ir apbalvots ar Kultūras fonda prēmiju (1939), padomju okupācijas laikā – ar LPSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu (1947), LPSR Augstākās padomes Prezidija Goda rakstu (1949), PSRS Augstākās padomes Prezidija ordeni “Goda zīme” (1956), LPSR Kultūras ministrijas Goda rakstu (1959).