Atjaunots 2023. gada 7. jūnijā
Elga Apsīte,Māris Kļaviņš

iekšējie virszemes ūdeņi Latvijā

Saistītie šķirkļi

Daugavas loki. Naujenes pagasts, 2012. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Upes

Latvijas upes ir ģeoloģiski jaunas; tās turpina iegrauzties iežos, transportējot un izgulsnējot erodēto materiālu. Upes veidojušās holocēnā; to veidošanās saistīta ar leduslaikmeta beigu posmu un pēcleduslaikmeta ūdenserozijas darbību pirms 10–11 tūkstošiem gadu. Tāpēc joprojām upju ielejas uzskata par neizveidotām, sevišķi tām upēm, kuru ielejas vai to posmi nesakrīt ar pirmskvartāra upju tīklu.

Latvijā ir apmēram 12 500 upju, strautu un lielo grāvju. Upju kopējais garums ir apmēram 37 500 km, bet kopā ar grāvjiem hidrogrāfiskā tīkla kopgarums pārsniedz 100 000 kilometru. Hidromeliorācijas rezultātā daudzas ūdensteces ir regulētas un iztaisnotas, kuru posmu kopgarums 2016. gadā sasniedza 13 366 km. No visu Latvijas upju kopgaruma 51 % veido upes, kuras ir īsākas par 10 km. Tikai 777 upes ir garākas par 10 km, no tām 17 upes ir garākas par 100 km. Upes raksturo arī baseina lielums un gada notece (1. tabula). Upju ūdensguves baseini nav lieli. Latvijā ir 213 upes, kurām ūdensguves baseins pārsniedz 100 km², t. sk. 14 upēm tas sasniedz un pārsniedz 2000 km².

1. tabula. Latvijas lielākās upes, kuru ūdensguves baseini lielāki par 1000 km²

Avots: G. Kavacs (redaktors). Latvijas daba, 6. sējums. Rīga, 1998. Autoru veidota.

^a precizēti dati; ^b kopā ar Maltu

Upe	Baseina platība, km²		Upes garums, km		Gada notece, km³
Upe	Kopējais	Latvijas teritorijā	Kopējais	Latvijas teritorijā	Gada notece, km³
Daugava	87 900	24 700	1005	352	20,45
Lielupe	17 600	8800	119	119	3,56
Venta	11 800	6600	346	178	2,94
Aiviekste	9300	9160	114	114	1,81
Gauja	9080^a	7920	452	452	2,24
Mūsa	5318	120	164	20	0,83
Mēmele	4050	2110	191	116	0,98
Salaca	3420	3190	95	95	1,10
Dubna	2780	2780	120	120	0,56
Svēte	2380	1873	123	73	0,40
Abava	2042	2042	129	129	0,66
Rēzekne	2066^b	2066^b	116	116	0,49^b
Bārta	1974	1280	98	43	0,69
Irbe	2000	2000	32	21	0,48
Ogre	1730	1730	188	188	0,57
Pededze	1690	1520	159	131	0,44
Dienvidsusēja	1210	1190	114	114	0,25
Iecava	1166	1166	136	136	0,26
Saka	1110	1110	6	6	0,34

Upju noteces ir caurtekošas; lielākajai daļai upju gada vidējās noteces, kas ir 33–35 km³, veidojas kaimiņvalstīs (Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā) – 19,4 km³, bet Latvijas teritorijā – 15,8 km³.

Relatīvi lēzenā reljefa, mitrā klimata un teritorijas ģeoloģiskās uzbūves dēļ izveidojies blīvs upju tīkls, kas izvietots samērā vienmērīgi. Vidēji uz katru teritorijas kvadrātkilometru ir 0,59 km garš upes tecējums (kopā ar grāvjiem apmēram 1 km/km²). Visu Latvijas upju kopējā ūdens virsas platība ir 358 km² jeb 0,6 % no Latvijas teritorijas.

Upju ūdenīgumu raksturo gada vidējās noteces slāņa biezums, kas mainās no 160 mm Zemgales līdzenumā līdz 380 mm Rietumkursas un Vidzemes augstienēs. Latvijā vidējie ūdens bilances rādītāji: atmosfēras nokrišņi veido 703 mm, no tiem iztvaikošana – 458 mm un noteces slānis – 245 mm. Tas nozīmē, ka lielākā daļa jeb 65 % no nokrišņiem iztvaiko no ūdens virsmām, zemes un augu segas un apmēram 35 % nokrišņu upes ienes Baltijas jūrā.

Ezeri

Latvijas ezeru iedobes radušās sarežģītu, parasti kombinētu ģeoloģisko procesu rezultātā. Lielākajai daļai Latvijas ezeru ir glaciāla izcelsme, kuru ezerdobes veidojis ledājs un tā kušanas ūdeņi. Pirmās ūdenstilpes veidojās pirms 14–15 tūkstošiem gadu. Mazāk izplatīti ir jaunāki ezeri pēc ģenēzes, piemēram, piejūras (lagūnu, vigu, starpvaļņu un deflācijas ieplaku), vecupes, karsta-sufozijas un purvu ezeri.

Ezeru pilnīga uzskaite nav veikta, jo nav uzskaitīti purvu akaču ezeri, kuru varētu būt vairāk par 10 000. Ir 2256 ezeri, kas ir lielāki par 1 ha jeb 0,01 km² un kuru kopējā platība ir 1001 km² un aizņem 1,5 % no Latvijas teritorijas. Ezeru skaits samazinājies 19.–20. gs., tiem aizaugot, nolaižot ūdeni vai sapludinot.

Ezeru izvietojums nav vienmērīgs, ko nosaka ezeru izcelšanās, un galvenokārt tas saistīts ar reljefa īpatnībām. Visvairāk ezeru no to kopskaita atrodas Latgales (43 %) un Vidzemes (36 %) augstienēs.

Ezerus var raksturot pēc to morfometriskajiem rādītājiem: ūdens virsmas platības (ar un bez salām), lielākais un vidējais dziļums, tilpums, garums, lielākais un vidējais platums, krasta līnijas garums un izrobojums u. c. Šo parametru izmērus būtiski noteikusi to ģenēze un attīstība. Pēc virsmas platības dominē neliela izmēra ezeri. 16 ezeri, kuru virsmas laukums ir lielāks par 10 km²(2. tabula), aizņem gandrīz 1/2 no visas Latvijas ezeru platības (45 %) un 3/4 no kopējā ūdens krājuma (apmēram 2 km³). Ezeri galvenokārt ir sekli. Pēc vidējā dziļuma apmēram 70 % ezeru ir 1–5 m dziļi, apmēram 14 % nepārsniedz 0,9 m, 6 ezeru lielākais dziļums sasniedz un pārsniedz 40 m (3. tabula). Vairāk nekā 50 % ezeru tilpums ir mazāks par 1 miljonu m³, 6 ezeriem tilpums ir lielāks par 100 miljoniem m³.

2. tabula. Latvijas lielākie ezeri

Avots: G. Kavacs (redaktors), Latvijas daba, 1.–6. sējums. Rīga, 1994–98; Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2017. gads. Veidojusi Elga Apsīte.

^a Baltkrievijā 6,95 km², ^b Visas salas Baltkrievijā

	Ūdens virsmas platība, km²	Platība kopā ar salām, km²	Baseina platība, km²	Ūdens tilpums, mlj m³	Atrašanās virs jūras līmeņa, m
Lubāns	80,70	82,10	2180	128	92,5
Rāznas ezers	57,56	57,81	221	405	163,4
Engures ezers	40,46	47,31	644	17	0,3
Burtnieks	40,06	40,07	2215	88	39,5
Usmas ezers	37,20	41,40	429	190	20,6
Liepājas ezers	37,15	37,51	2515	37	0,2
Babītes ezers	25,56	25,83	243	23	0,2
Rušons	23,73	24,07	287	69	149,7
Sīvers	17,59	18,12	68	107	159,4
Ķīšezers	17,30	17,38	1900	42	0,1
Alūksnes ezers	15,44	15,57	28,4	109	183,7
Riču ezers	12,83^a	12,9^b	123	124	146,2
Cirma ezers	12,61	-	52,8	38	138,4
Papes ezers	mainīga	12,1	231	3	0,1
Kaņieris	11,28	11,4	330	7	2,2
Ežezers	9,88	10,7	120	61	169,4

3. tabula. Dziļākie ezeri, kuru lielākais dziļums sasniedz un pārsniedz 40 m

Avots: G. Kavacs (redaktots), Latvijas daba, 2. sējums. Rīga, 1995.

* Dabas un vēstures kalendārs 2000. Rīga, 1999. Autoru veidota.

* precizētais dziļums

	Dziļums, m
	Lielākais	Vidējais
Drīdzis	63,1*	12,8
Garais ezers	56	16,5
Geraņimovas Ilzas ezers	46	9,8
Ormijas ezers	43	9,4
Ojatu ezers	40,5	9,2
Ušas ezers	40	6,6

Burtnieka ezers. Burtnieku novads, 2009. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Ūdenskrātuves

Nelielās ūdenskrātuves, ko izmanto zivsaimniecībā, ūdens ņemšanai vai citām saimnieciskajām vajadzībām, sauc par dīķiem, bet senāk dzirnavu darbināšanai ierīkotās ūdenskrātuves – par dzirnavezeriem. Bijušos smilts vai grants ieguves karjerus, aizpildot ar ūdeni, sauc par karjeru dīķiem. Mūsdienās ir apmēram 800 ūdenskrātuvju, kuru ūdens virsmas platība sasniedz un pārsniedz 1 ha jeb 0,01 km². Visu ūdenskrātuvju kopplatības veido apmēram 225 km² jeb 0,3 % no valsts platības. Lielākās ir Rīgas, Ķeguma un Pļaviņu HES ūdenskrātuves, kuras veido Daugavas kaskādi (4. tabula).

4. tabula. Lielāko hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju raksturojums

Avots: a/s “Latvenergo”, 2017. gads.

	Pļaviņu HES	Ķeguma HES	Rīgas HES
Nodota ekspluatācijā	1965. g.	1939. g.	1974. g.
Attālums no ietekas Baltijas jūrā (km)	107	64,5	30
Sateces baseins (km²)	81 270	82 400	85 000
Normālais uzstādinājuma līmenis (m v. j. l.)	72,14	32,15	18,15
Zemākais uzstādinājuma līmenis (m v. j. l.)	67,14	30,55	16,15
Augstākais uzstādinājuma līmenis (m v. j. l.)	73,44	33,25	18,95
Kopējais tilpums pie normāla uzstādinājuma līmeņa (mlj. m³)	509,0	157.0	324,6
Lietderīgais tilpums (mlj. m³)	143	34,6	34,6
Virsmas laukums (km²)	35	24,9	35,8
Garums (km)	56	40	35,0
Lielākais platums (km)	2,5	1,4	3,85
Vidējais dziļums (m)	15	10,0	7,14
Maksimālais dziļums (m)	47	16,0	17,4
Krasta līnijas garums (km)	154	104	75

Izpētes nozīmīgākie jautājumi. Ūdens kvalitāte un to ietekmējošie faktori

Ūdeņu kvalitāti nosaka tajos izšķīdušo vielu koncentrācija, spēja uzturēt dzīvības procesus, kā arī ūdeņu izmantošanas iespējas cilvēku vajadzībām. Pēc dominējošo jonu koncentrācijas Latvijas virszemes ūdeņus dala trīs klasēs: hidrogēnkarbonātu un karbonātu ūdeņi; sulfātu ūdeņi; hlorīdu ūdeņi.

Viena no nozīmīgākajām Latvijas ūdeņu kvalitātes problēmām ir to piesārņojums ar barības vielām (biogēnajiem elementiem) un ūdeņu eitrofikācija – apstākļi, kad ūdenstilpē ievērojami palielinās bioloģisko procesu intensitāte, kas vispirms novērojama kā aļģu attīstība un ievērojama ūdens kvalitātes pasliktināšanās.

Galvenie biogēno elementu (slāpekļa un fosfora savienojumu) avoti ir pilsētu un apdzīvoto vietu notekūdeņi un notece no lauksaimniecības zemēm. Ūdenstilpju eitrofikācija un ūdens ekosistēmu degradācija ir nozīmīga vides problēma Latvijā.

Robežšķērsojošā ūdeņu piesārņojuma pārnese ir viena no nozīmīgākajām Latvijas iekšējo ūdeņu problēmām. Piesārņojums, kas Latvijā nonāk no kaimiņvalstīm, ir nozīmīgs visām piesārņojošo vielu grupām.

Eitrofētie ūdeņi, kuros notiek intensīva ūdensaugu attīstība. Juglas ezers, 2017. gads.

Fotogrāfs Ivars Druvietis.

Saimnieciskā izmantošana

Virszemes ūdeņus izmanto ūdens ņemšanai un notekūdeņu novadīšanai, kuru apjomi kopš 1991. gada ievērojami samazinājušies. No saimniecības nozarēm ūdeni visvairāk (kopā ar pazemes ūdeņiem) patērē komunālā saimniecība, rūpniecība un lauksaimniecība. Nozīmīga ir upju izmantošana enerģētikā. Latvijas potenciālie hidroresursi ir 7,2 TWh gadā, tehniski pieejamie – 4 TWh gadā, bet ekonomiski pieejamie – 3,9 TWh gadā. Ūdenstilpes izmanto zivsaimniecībā un rekreācijā (makšķerēšana, ūdens tūrisms u. c.). Publiskie ūdeņi (noteikti 207 ezeri un 42 upes) aizņem 93 785,2 ha, kas veido 40,8 % no kopējās valsts ūdeņu platības. Ūdenstransporta nozīme kopš 20. gs. beigām būtībā zudusi. Daugavas un Ventas lejtecēs atrodas lielākās Latvijas jūras ostas. Daudzos ezeros nogulsnējas dūņas un sapropelis, kam ir saimnieciska nozīme.

Multivide

Daugavas loki. Naujenes pagasts, 2012. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Hidrogrāfiskais tīkls

Lubāns. Gaigalavas pagasts, 2012. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Burtnieka ezers. Burtnieku novads, 2009. gads.

Fotogrāfs Mihails Ignats.

Eitrofētie ūdeņi, kuros notiek intensīva ūdensaugu attīstība. Juglas ezers, 2017. gads.

Fotogrāfs Ivars Druvietis.

iekšējie virszemes ūdeņi Latvijā

Saistītie šķirkļi

Daugavas loki. Naujenes pagasts, 2012. gads.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Burtnieka ezers. Burtnieku novads, 2009. gads.

Eitrofētie ūdeņi, kuros notiek intensīva ūdensaugu attīstība. Juglas ezers, 2017. gads.

Multivide

Autora ieteiktie papildu resursi

iekšējie virszemes ūdeņi Latvijā

Saistītie šķirkļi

Daugavas loki. Naujenes pagasts, 2012. gads.

Satura rādītājs

Satura rādītājs

Burtnieka ezers. Burtnieku novads, 2009. gads.

Eitrofētie ūdeņi, kuros notiek intensīva ūdensaugu attīstība. Juglas ezers, 2017. gads.

Multivide

Saistītie šķirkļi

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

Ieteicamā literatūra