Augusts Julla bija mÄkslinieks: keramiÄ·is, tÄlnieks, gleznotÄjs, arÄ« sabiedriskais darbinieks. A. Julla bija daudzpusÄ«ga un sabiedriski aktÄ«va personÄ«ba; ilgstoÅ”i strÄdÄja kÄ skolotÄjs, aktÄ«vi popularizÄja latvieÅ”u lietiŔķo mÄkslu, bija CÄsu Valsts amatniecÄ«bas skolas izveidotÄjs. ViÅÅ” bija viens no pirmajiem profesionÄlajiem keramiÄ·iem LatvijÄ, jÅ«gendstila aizsÄcÄjs. DarinÄjis divus monumentÄlus pieminekļus.
A. Julla piedzima JÄÅa un Sapas (Sofijas) Jurlu Ä£imenÄ; viÅa tÄvam piederÄja Ä·ieÄ£eļu ceplis un liela lauku saimniecÄ«ba, Ä£imene bija turÄ«ga. A. Jullam bija vairÄki brÄļi un mÄsas.
1887. gadÄ viÅÅ” beidza Liepas pagasta skolu, no 1887. lÄ«dz 1892. gadam mÄcÄ«jÄs CÄsu pilsÄtas skolÄ un turpat 1893. gadÄ ieguva tautskolotÄja tiesÄ«bas. 1900. gadÄ iestÄjÄs Venjamina BlÅ«ma zÄ«mÄÅ”anas skolÄ RÄ«gÄ. No 1906. gada lÄ«dz 1912. gadam ar RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas ZinÄ«bu komisijas stipendiju mÄcÄ«jÄs PÄterburgÄ Å tiglica CentrÄlajÄ tehniskÄs zÄ«mÄÅ”anas skolÄ (Š¦ŠµŠ½ŃŃŠ°Š»ŃŠ½Š¾Šµ ŃŃŠøŠ»ŠøŃŠµ ŃŠµŃ Š½ŠøŃŠµŃŠŗŠ¾Š³Š¾ ŃŠøŃŠ¾Š²Š°Š½ŠøŃ ŠøŠ¼. Š. Š. ŠØŃŠøŠ³Š»ŠøŃŠ°), kur profesora Karla KÄlera (Karl Kƶhler) vadÄ«bÄ ieguva mÄkslinieka keramiÄ·a pirmÄs Ŕķiras grÄdu un tiesÄ«bas pasniegt zÄ«mÄÅ”anu vidusskolÄs.
A. Julla visu mūžu aktÄ«vi darbojÄs kÄ skolotÄjs un skolu dzÄ«ves organizators, sabiedrisks darbinieks un mÄkslinieks. ViÅÅ” no 1893. lÄ«dz 1896. gadam strÄdÄja LubÄnas tautskolÄ, no 1896. lÄ«dz 1898. gadam ā AlÅ«ksnes draudzes skolÄ. 1895. gadÄ piedalÄ«jÄs JelgavÄ notikuÅ”ajos IV VispÄrÄjos dziesmu svÄtkos un pirmajÄ visas Latvijas LauksaimniecÄ«bas, amatniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas izstÄdÄ ar gleznu āLielÄ EllÄ«teā.
No 1904. lÄ«dz 1907. gadam A. Julla apmeklÄja Vidzemes amatnieku sÄtas, pÄtÄ«ja amatnieku darba paÅÄmienus un paražas, zÄ«mÄja viÅu darba rÄ«kus un gatavo produkciju. ViÅu interesÄja pÄ«tie meldru krÄsli, koka trauki un keramika. Ar iegÅ«tajÄm atziÅÄm viÅÅ” vairÄkkÄrt dalÄ«jÄs RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas RÅ«pniecÄ«bas nodaļas sapulcÄs, publicÄja rakstus žurnÄlÄ āAustrumsā (1903, 1905ā1906), laikrakstÄ āLatvijaā (1907), žurnÄlÄ āIzglÄ«tÄ«bas Ministrijas MÄneÅ”rakstsā (1923).
Ar mÄla kÄ materiÄla Ä«paŔībÄm A. Julla iepazinÄs, jau strÄdÄjot tÄva Ä·ieÄ£eļu ceplÄ«; bÄrnÄ«bÄ viÅÅ” mÄlÄ veidoja dzÄ«vniekus. ViÅa pirmais zinÄmais, bet nesaglabÄjies keramikas darbs ir dÄrza vÄze (1905). PÄc tÄva nÄves 1912. gadÄ viÅÅ” izmaksÄja saviem radiniekiem viÅu mantojuma daļas un Ä·ieÄ£eļu ceplÄ« ierÄ«koja keramikas darbnÄ«cu, darbojÄs tur 20. gs. 20. gados; materiÄlo apstÄkļu dÄļ to slÄdza. VÄlÄk viÅÅ” darbojÄs tÄlniecÄ«bÄ un glezniecÄ«bÄ.
20. gs. sÄkumÄ aktÄ«vi darbojÄs RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bÄ. Å ajÄ laikÄ viÅÅ” darinÄja zÄ«mÄjumus atklÄtnÄm, metus karogiem, altÄra segÄm, zÄ«mÄja vinjetes žurnÄliem āAustrumsā un āVÄrdsā. JÄÅa Ozola izdevniecÄ«ba CÄsÄ«s izdeva literÄtu un kultÅ«ras darbinieku portretu sÄriju pastkartes formÄtÄ; tÄm A. Julla zÄ«mÄja vinjetes.
No 1913. lÄ«dz 1914. gadam A. Julla piedalÄ«jÄs LatvieÅ”u mÄkslas veicinÄÅ”anas biedrÄ«bas izstÄdÄs, kÄ arÄ« strÄdÄja par pasniedzÄju CÄsu amatnieku biedrÄ«bas vakara kursos un M. Milleres pamatskolÄ un vidusskolÄ RÄ«gÄ. Å ajÄ laikÄ vadÄ«ja sava pagasta kori, prata spÄlÄt vijoli, vÄlÄk darbojÄs arÄ« amatierteÄtrÄ«.
SÄkoties Pirmajam pasaules karam, A. Julla pÄrcÄlÄs uz RÄ«gu, darbojÄs latvieÅ”u strÄlnieku bataljonu organizÄcijas komitejÄ, bija seviŔķu uzdevumu ierÄdnis. KrÄ«tot RÄ«gai, A. Julla pÄrcÄlÄs atpakaļ uz Vidzemi. 1916. gadÄ viÅa darbi bija eksponÄti latvieÅ”u mÄkslas izstÄdÄ LemersjÄ galerijÄ (ŠŠ°Š»ŠµŃŠµŃ ŠŠµŠ¼ŠµŃŃŃŠµ) MaskavÄ.
No 1916. gada lÄ«dz 1918. gadam viÅÅ” bija skolotÄjs LatvieÅ”u IzglÄ«tÄ«bas biedrÄ«bas vidusskolÄ un M. Milleres pamatskolÄ un vidusskolÄ. 1919. gadÄ A. Julla nodibinÄja CÄsu RÅ«pniecÄ«bas biedrÄ«bu, Liepas pagasta kooperatÄ«vu, CÄsÄ«s nodibinÄja amatniecÄ«bas vakara kursus, kurus 1920. gada janvÄrÄ« pÄrveidoja par LatvijÄ pirmo amatniecÄ«bas skolu ā CÄsu Valsts amatniecÄ«bas skolu (mÅ«sdienÄs Vidzemes TehnoloÄ£iju un dizaina tehnikums), no 1920. lÄ«dz 1923. gadam bija tÄs vadÄ«tÄjs. ViÅÅ” vÄlÄjÄs skolu izveidot par modernu mÄcÄ«bu iestÄdi, kurÄ apvienotu amatu un mÄkslas izglÄ«tÄ«bu; iecere lÄ«dz galam netika realizÄta. Par pedagogiem viÅÅ” uzaicinÄja KÄrli BrencÄnu un KÄrli Baltgaili. SkolÄ A. Julla turpinÄja strÄdÄt kÄ skolotÄjs lÄ«dz 1936. gadam. ViÅa skolnieks Vilis VasariÅÅ” mÄcÄ«bas turpinÄja Latvijas MÄkslas akadÄmijas Keramikas meistardarbnÄ«cÄ pie RÅ«dolfa PelÅ”es. SkolÄ mÄcÄ«jÄs arÄ« Arturs Dronis, JÄnis Rozenbergs, Arnolds Vilkins un citi.
1919. gada 1. maijÄ, atzÄ«mÄjot padomju varas valdÄ«Å”anas pusgadu, A. Julla izveidoja svÄtku dekoru CÄsÄ«s, Konventa laukumÄ (mÅ«sdienÄs VienÄ«bas laukums) ā ap 7 m augstu Ä«slaicÄ«gu pieminekli, kas atveidoja baltakmens piramÄ«du, kuru Ŕķeļ sarkans Ä·Ä«lis. 20. gs. 20. gados A. Julla bija CÄsu pilsÄtas domnieks, darbojÄs IzglÄ«tÄ«bas ministrijas skolu programmu komisijÄ, LatvieÅ”u strÄlnieku komitejÄ, Liepas pagasta padomÄ, dibinÄja āAmatas elektrÄ«bas akciju sabiedrÄ«buā CÄsÄ«s. 1936. gadÄ A. Julla pensionÄjÄs un pÄrtrauca skolotÄja darbu.
ViÅÅ” apprecÄjÄs 1940. gadÄ, sieva Milda Julla (dzimusi KalniÅa). OtrÄ pasaules kara laikÄ Ä£imene JullÄs nodarbojÄs ar lauksaimniecÄ«bu.
1946. gadÄ A. Jullam kÄ saimniecÄ«bas Ä«paÅ”niekam par nodokļu nenomaksÄÅ”anu tika piespriesti divi gadi cietumÄ ar daļÄju mantas konfiskÄciju.
1949. gada 25. martÄ A. Jullu ar dzÄ«vesbiedri Mildu izsÅ«tÄ«ja uz SibÄ«riju, Tomskas apgabala Äainskas rajona Kolominskije Grivi ciemu. PazuÅ”anÄ gÄja ne tikai vairÄkÄs paaudzÄs iekoptÄ saimniecÄ«ba, bet arÄ« mÄkslinieka darbi. IzsÅ«tÄ«jumÄ dzÄ«vodams, viÅÅ” kļuva depresÄ«vs, skuma pÄc dzimtenes, sieva strÄdÄja par labÄ«bas svÄrÄju un mÄjkalpotÄju un viÅu atbalstÄ«ja un uzturÄja. IzsÅ«tÄ«jumÄ viÅÅ” sacerÄja dzejojumu āLiepas kalna folkloraā (pieejams CÄsu CentrÄlajÄ bibliotÄkÄ).
A. Jullas Ä£imene no SibÄ«rijas atgriezÄs 1956. gada rudenÄ«, taÄu dzimtajÄs mÄjas dzÄ«vot nevarÄja, jo tur jau bija citi iemÄ«tnieki. AtlikuÅ”o dzÄ«ves daļu viÅÅ” pavadÄ«ja RaunÄ, Baižkalna MÅ«ros pie sievas brÄļa PÄtera KalniÅa.
DzÄ«ves laikÄ A. Jullam personÄlizstÄžu nebija. ViÅa 150. jubilejas izstÄde āAugusts Julla ā dižÄkais no liepÄnieÅ”iemā notika CÄsu IzstÄžu namÄ no 27.12.2022. lÄ«dz 19.03.2023.
2022. gada vasarÄ tika atklÄta izstÄde LiepÄ āKas tu esi, August Julla?ā.
20. gs. sÄkumÄ A. Julla strÄdÄja keramikÄ, darinÄja dekoratÄ«vus traukus ar jÅ«gendstilam raksturÄ«giem plastiskajiem augu, dzÄ«vnieku, Å«dens stihijas motÄ«viem, piemÄram, lielu vÄzi ar vijÄ«gu Å«dens straumju un zivju atveidiem (20. gs. sÄkums) un dekoratÄ«vu trauku ar krabi (1906ā1912, DekoratÄ«vas mÄkslas un dizaina muzejs). LÄ«dzÄ«ga vÄze ar zivju motÄ«vu (1912) atrodas CÄsu VÄstures un mÄkslas muzeja kolekcijÄ. DarinÄjis arÄ« sÄ«kplastiku, dekoratÄ«vas flÄ«zes.
A. Julla ir divu monumentÄlu pieminekļu autors. 1927. gadÄ atklÄja no 1915. lÄ«dz 1920. gadam krituÅ”o karavÄ«ru brÄļu kapu pieminekli Lejas kapos CÄsÄ«s, LenÄu ielÄ 15. Piemineklis ir divpusÄ«gs ā pret vÄrtiem vÄrstajÄ pusÄ reljefÄ atveidotas karavÄ«ra un aizsarga figÅ«ras, pretÄjÄ pusÄ ā mÄte ar krituÅ”ajiem dÄliem. TÄs sejas atveidojumÄ A. Julla iemūžinÄja savas mÄtes Sapas vaibstus. Pieminekļa fasÄdes daÄ¼Ä ir uzraksts: āMums dzÄ«vÄ«ba ā dzimtenei veltÄ«jums, miers Latvijas klÄpÄ« ā dÄrgs ieguvums. Latvijas neatkarÄ«bas cÄ«nÄ«tÄjiem. 1915ā1920ā. Piemineklis laikÄ, kad tapa RÄ«gas BrÄļu kapi un BrÄ«vÄ«bas pieminekļa vÄl nebija, bija nozÄ«mÄ«gs visas Latvijas mÄrogÄ kÄ viens no skulpturÄliem NeatkarÄ«bas kara memoriÄliem. Piemineklis darinÄts no granÄ«ta, figÅ«ras ā vara galvanoplastikas tehnikÄ. A. Julla zÄ«mÄja arÄ« projektu kapu vÄrtiem.
1935. gadÄ tika atklÄts piemineklis 1919. gada CÄsu kauju, tajÄs krituÅ”o latvieÅ”u un igauÅu karavÄ«ru piemiÅai un Strazdumuižas pamiera parakstÄ«Å”anas atcerei jeb piemineklis Latvijas AtbrÄ«voÅ”anas cÄ«ÅÄs krituÅ”o karavÄ«ru piemiÅai LiepÄ, apmÄram kilometru no Lodes stacijas, pie RÅ«pnÄ«cas ielas. Pieminekļa kopforma ir kÄ 10 m augsta Ŕūnakmens radze, kurÄ iekalts latvieÅ”u zemnieka karavÄ«ra tÄls, kurÅ” vienu roku balsta uz spīļarkla, bet otrÄ tur augstu paceltu zobenu. TÄla sejas veidoÅ”anÄ izmantota A. Jullas tÄva pÄcnÄves maska. Pieminekļa labajÄ pusÄ ir uzraksts, dzejnieka Edvarda TreimaÅa-ZvÄrguļa rindas: āLatviet, tev TÄvzemes brÄ«vÄ«bu varoÅi sniedza kÄ balvu, kad Å”ai vietai tuvojies tu, zemu liec savu galvu.ā Pieminekļa kreisajÄ pusÄ ir teksts: āIgauÅi! PiemiÅa jums: talkÄ nÄcÄt mums.ā
Sava laika skulpturÄlo principu kontekstÄ A. Jullas darinÄtajÄm figÅ«rÄm trÅ«kst tektoniskuma, vairÄkfigÅ«ru grupa CÄsÄ«s sagÄdÄjusi kompozicionÄlas grÅ«tÄ«bas, kas skaidrojams ar keramiÄ·a profesionÄlo izglÄ«tÄ«bu, kurÄ izpalika akadÄmiskas cilvÄka figÅ«ras studijas. TomÄr A. Jullas individuÄlÄ stila raksturs laika gaitÄ ieguva noteiktu vÄrtÄ«bu; pieminekļi sekmÄ«gi pildÄ«ja tiem paredzÄto memoriÄlo funkciju.
GlezniecÄ«bÄ viÅÅ” izveidoja mÄ«kstinÄta otas triepiena stilu eļļas tehnikÄ, tonÄli harmonizÄtÄ krÄsu gammÄ (āZvÄrguļu Edvarda portretsā, āZiemaā , bez datÄjuma, CÄsu VÄstures un mÄkslas muzejs).
A. Julla bija viens no pirmajiem profesionÄli izglÄ«totajiem keramiÄ·iem, tautas lietiŔķÄs mÄkslas pÄtniekiem. NozÄ«mÄ«gs bija viÅa ieguldÄ«jums mÄkslas izglÄ«tÄ«bÄ, attÄ«stot un popularizÄjot profesionÄlu lietiŔķo mÄkslu. Lielu sava laika daļu A. Julla veltÄ«ja sabiedriskajai darbÄ«bai, veicinot CÄsu apkÄrtnes attÄ«stÄ«bu un kultÅ«ras dzÄ«vi. StrÄdÄjis tÄlniecÄ«bÄ un glezniecÄ«bÄ, attÄ«stot neakadÄmisku individuÄlo stilu.
1897. gadÄ lauksaimniecÄ«bas izstÄdÄ CÄsÄ«s A. Julla saÅÄma godalgu par AlÅ«ksnei veltÄ«tajÄm gleznÄm. 1934. gadÄ viÅam tika pieŔķirts IV Ŕķiras Triju ZvaigžÅu ordenis.
Augusts Julla. 20. gs. 20. gadi.
CÄsu Valsts amatniecÄ«bas skolas MÄkslas nodaļas nodarbÄ«bu klase, labajÄ malÄ sÄž Augusts Julla. VisticamÄk, 20. gs. 20. gadi.
Augusts Julla ar sievu Mildu (dz. KalniÅa) izsÅ«tÄ«jumÄ Tomskas apgabala Äainskas rajona Kolominskije Grivi ciema kolhozÄ āKuļturaā, ap 1953. gadu.
Pastkarte ar latvieÅ”u tautasdziesmas motÄ«viem, mÄkslinieks Augusts Julla. IzdevÄjs JÄnis Sarkangalvis ValmierÄ, 1904. gads.
Pastkarte ar Kronvaldu Ata portretu, vinjetes zÄ«mÄjis Augusts Julla. IzdevÄjs JÄnis Ozols CÄsÄ«s, 1904.ā1905. gads.
BrÄļu kapu piemineklis CÄsÄ«s, Lejas kapos, tÄlnieks Augusts Julla. 20. gs. 30. gadi.
Piemineklis CÄsu kaujÄs krituÅ”ajiem igauÅu un latvieÅ”u karavÄ«riem LiepÄ, tÄlnieks Augusts Julla. 1935. gads.
Trauks ar zivīm, keramiķis Augusts Julla, 1912. gads.
Laila BremÅ”a "Augusts Julla". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Augusts-Julla (skatÄ«ts 24.04.2026)