Personas profesionÄlÄ un radoÅ”Ä darbÄ«ba A. Julla visu mūžu aktÄ«vi darbojÄs kÄ skolotÄjs un skolu dzÄ«ves organizators, sabiedrisks darbinieks un mÄkslinieks. ViÅÅ” no 1893. lÄ«dz 1896. gadam strÄdÄja LubÄnas tautskolÄ, no 1896. lÄ«dz 1898. gadam ā AlÅ«ksnes draudzes skolÄ. 1895. gadÄ piedalÄ«jÄs JelgavÄ notikuÅ”ajos IV VispÄrÄjos dziesmu svÄtkos un pirmajÄ visas Latvijas LauksaimniecÄ«bas, amatniecÄ«bas un rÅ«pniecÄ«bas izstÄdÄ ar gleznu āLielÄ EllÄ«teā.
No 1904. lÄ«dz 1907. gadam A. Julla apmeklÄja Vidzemes amatnieku sÄtas, pÄtÄ«ja amatnieku darba paÅÄmienus un paražas, zÄ«mÄja viÅu darba rÄ«kus un gatavo produkciju. ViÅu interesÄja pÄ«tie meldru krÄsli, koka trauki un keramika. Ar iegÅ«tajÄm atziÅÄm viÅÅ” vairÄkkÄrt dalÄ«jÄs RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bas RÅ«pniecÄ«bas nodaļas sapulcÄs, publicÄja rakstus žurnÄlÄ āAustrumsā (1903, 1905ā1906), laikrakstÄ āLatvijaā (1907), žurnÄlÄ āIzglÄ«tÄ«bas Ministrijas MÄneÅ”rakstsā (1923).
Ar mÄla kÄ materiÄla Ä«paŔībÄm A. Julla iepazinÄs, jau strÄdÄjot tÄva Ä·ieÄ£eļu ceplÄ«; bÄrnÄ«bÄ viÅÅ” mÄlÄ veidoja dzÄ«vniekus. ViÅa pirmais zinÄmais, bet nesaglabÄjies keramikas darbs ir dÄrza vÄze (1905). PÄc tÄva nÄves 1912. gadÄ viÅÅ” izmaksÄja saviem radiniekiem viÅu mantojuma daļas un Ä·ieÄ£eļu ceplÄ« ierÄ«koja keramikas darbnÄ«cu, darbojÄs tur 20. gs. 20. gados; materiÄlo apstÄkļu dÄļ to slÄdza. VÄlÄk viÅÅ” darbojÄs tÄlniecÄ«bÄ un glezniecÄ«bÄ.
20. gs. sÄkumÄ aktÄ«vi darbojÄs RÄ«gas LatvieÅ”u biedrÄ«bÄ. Å ajÄ laikÄ viÅÅ” darinÄja zÄ«mÄjumus atklÄtnÄm, metus karogiem, altÄra segÄm, zÄ«mÄja vinjetes žurnÄliem āAustrumsā un āVÄrdsā. JÄÅa Ozola izdevniecÄ«ba CÄsÄ«s izdeva literÄtu un kultÅ«ras darbinieku portretu sÄriju pastkartes formÄtÄ; tÄm A. Julla zÄ«mÄja vinjetes.
No 1913. lÄ«dz 1914. gadam A. Julla piedalÄ«jÄs LatvieÅ”u mÄkslas veicinÄÅ”anas biedrÄ«bas izstÄdÄs, kÄ arÄ« strÄdÄja par pasniedzÄju CÄsu amatnieku biedrÄ«bas vakara kursos un M. Milleres pamatskolÄ un vidusskolÄ RÄ«gÄ. Å ajÄ laikÄ vadÄ«ja sava pagasta kori, prata spÄlÄt vijoli, vÄlÄk darbojÄs arÄ« amatierteÄtrÄ«.
SÄkoties Pirmajam pasaules karam, A. Julla pÄrcÄlÄs uz RÄ«gu, darbojÄs latvieÅ”u strÄlnieku bataljonu organizÄcijas komitejÄ, bija seviŔķu uzdevumu ierÄdnis. KrÄ«tot RÄ«gai, A. Julla pÄrcÄlÄs atpakaļ uz Vidzemi. 1916. gadÄ viÅa darbi bija eksponÄti latvieÅ”u mÄkslas izstÄdÄ LemersjÄ galerijÄ (ŠŠ°Š»ŠµŃŠµŃ ŠŠµŠ¼ŠµŃŃŃŠµ) MaskavÄ.
No 1916. gada lÄ«dz 1918. gadam viÅÅ” bija skolotÄjs LatvieÅ”u IzglÄ«tÄ«bas biedrÄ«bas vidusskolÄ un M. Milleres pamatskolÄ un vidusskolÄ. 1919. gadÄ A. Julla nodibinÄja CÄsu RÅ«pniecÄ«bas biedrÄ«bu, Liepas pagasta kooperatÄ«vu, CÄsÄ«s nodibinÄja amatniecÄ«bas vakara kursus, kurus 1920. gada janvÄrÄ« pÄrveidoja par LatvijÄ pirmo amatniecÄ«bas skolu ā CÄsu Valsts amatniecÄ«bas skolu (mÅ«sdienÄs Vidzemes TehnoloÄ£iju un dizaina tehnikums), no 1920. lÄ«dz 1923. gadam bija tÄs vadÄ«tÄjs. ViÅÅ” vÄlÄjÄs skolu izveidot par modernu mÄcÄ«bu iestÄdi, kurÄ apvienotu amatu un mÄkslas izglÄ«tÄ«bu; iecere lÄ«dz galam netika realizÄta. Par pedagogiem viÅÅ” uzaicinÄja KÄrli BrencÄnu un KÄrli Baltgaili. SkolÄ A. Julla turpinÄja strÄdÄt kÄ skolotÄjs lÄ«dz 1936. gadam. ViÅa skolnieks Vilis VasariÅÅ” mÄcÄ«bas turpinÄja Latvijas MÄkslas akadÄmijas Keramikas meistardarbnÄ«cÄ pie RÅ«dolfa PelÅ”es. SkolÄ mÄcÄ«jÄs arÄ« Arturs Dronis, JÄnis Rozenbergs, Arnolds Vilkins un citi.
1919. gada 1. maijÄ, atzÄ«mÄjot padomju varas valdīŔanas pusgadu, A. Julla izveidoja svÄtku dekoru CÄsÄ«s, Konventa laukumÄ (mÅ«sdienÄs VienÄ«bas laukums) ā ap 7 m augstu Ä«slaicÄ«gu pieminekli, kas atveidoja baltakmens piramÄ«du, kuru Ŕķeļ sarkans Ä·Ä«lis. 20. gs. 20. gados A. Julla bija CÄsu pilsÄtas domnieks, darbojÄs IzglÄ«tÄ«bas ministrijas skolu programmu komisijÄ, LatvieÅ”u strÄlnieku komitejÄ, Liepas pagasta padomÄ, dibinÄja āAmatas elektrÄ«bas akciju sabiedrÄ«buā CÄsÄ«s. 1936. gadÄ A. Julla pensionÄjÄs un pÄrtrauca skolotÄja darbu.
ViÅÅ” apprecÄjÄs 1940. gadÄ, sieva Milda Julla (dzimusi KalniÅa). OtrÄ pasaules kara laikÄ Ä£imene JullÄs nodarbojÄs ar lauksaimniecÄ«bu.
1946. gadÄ A. Jullam kÄ saimniecÄ«bas Ä«paÅ”niekam par nodokļu nenomaksÄÅ”anu tika piespriesti divi gadi cietumÄ ar daļÄju mantas konfiskÄciju.
1949. gada 25. martÄ A. Jullu ar dzÄ«vesbiedri Mildu izsÅ«tÄ«ja uz SibÄ«riju, Tomskas apgabala Äainskas rajona Kolominskije Grivi ciemu. PazuÅ”anÄ gÄja ne tikai vairÄkÄs paaudzÄs iekoptÄ saimniecÄ«ba, bet arÄ« mÄkslinieka darbi. IzsÅ«tÄ«jumÄ dzÄ«vodams, viÅÅ” kļuva depresÄ«vs, skuma pÄc dzimtenes, sieva strÄdÄja par labÄ«bas svÄrÄju un mÄjkalpotÄju un viÅu atbalstÄ«ja un uzturÄja. IzsÅ«tÄ«jumÄ viÅÅ” sacerÄja dzejojumu āLiepas kalna folkloraā (pieejams CÄsu CentrÄlajÄ bibliotÄkÄ).
A. Jullas Ä£imene no SibÄ«rijas atgriezÄs 1956. gada rudenÄ«, taÄu dzimtajÄs mÄjas dzÄ«vot nevarÄja, jo tur jau bija citi iemÄ«tnieki. AtlikuÅ”o dzÄ«ves daļu viÅÅ” pavadÄ«ja RaunÄ, Baižkalna MÅ«ros pie sievas brÄļa PÄtera KalniÅa.
DzÄ«ves laikÄ A. Jullam personÄlizstÄžu nebija. ViÅa 150. jubilejas izstÄde āAugusts Julla ā dižÄkais no liepÄnieÅ”iemā notika CÄsu IzstÄžu namÄ no 27.12.2022. lÄ«dz 19.03.2023.
2022. gada vasarÄ tika atklÄta izstÄde LiepÄ āKas tu esi, August Julla?ā.