AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2026. gada 26. februārī
Zane Rozīte

Latvijas Jaunu sieviešu kristīgā savienība

organizācija, kuras mērķis bija veicināt sieviešu garīgo un fizisko attīstību, balstoties uz kristīgo ticību un kristīgajām vērtībām. Biedrība pastāvēja no 1921. līdz 1940. gadam.

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
  • Latvijas Sieviešu organizāciju padome
  • Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
  • Latvijas Sieviešu teologu biedrība
  • Latvijas Sievietes darba tiesību aizsardzības biedrība “Open Door”
  • Latvju sieviešu apvienība
  • Latvju sieviešu nacionālā līga
Biedrības “Latvijas Jaunu Sieviešu Kristīgā Savienība” statūtu titullapa. 1924. gads.

Biedrības “Latvijas Jaunu Sieviešu Kristīgā Savienība” statūtu titullapa. 1924. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.  

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Darbības mērķi un uzdevumi
  • 3.
    Pārvalde, struktūra un saistītās organizācijas
  • 4.
    Biedrības izveidošana un darbība
  • 5.
    Biedres un nozīmīgākās biedres
  • 6.
    Ievērojamākie sasniegumi un novērtējums
  • Multivide 3
  • Saistītie šķirkļi
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Darbības mērķi un uzdevumi
  • 3.
    Pārvalde, struktūra un saistītās organizācijas
  • 4.
    Biedrības izveidošana un darbība
  • 5.
    Biedres un nozīmīgākās biedres
  • 6.
    Ievērojamākie sasniegumi un novērtējums
Kopsavilkums

Latvijas Jaunu sieviešu kristīgā savienība (JSKS) tika izveidota 11.1921. kā Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Jaunu sieviešu kristīgās savienības (Young Women Christian Association, YWCA) nodaļa, bet 03.1924. reģistrēta kā pastāvīga biedrība un vispasaules Jaunu sieviešu kristīgās savienības pārstāve Latvijā. Pēc pārreģistrācijas 09.1938. biedrības nosaukums bija “Latvijas Jaunu sieviešu kristīgā biedrība”. JSKS veicināja jaunatnes kopdarbību, balstoties uz kristīgo ticību un vērtībām, organizēja dažādas publiskas aktivitātes, iesaistījās jaunatnes garīgās kultūras izkopšanā, veicināja sabiedrisko un fizisko attīstību.

Darbības mērķi un uzdevumi

JSKS statūtus Rīgas apgabaltiesā reģistrēja 26.03.1924. Tie definēja, ka biedrības mērķis bija kristīgā garā rūpēties par jaunu sieviešu un meiteņu gara un prāta izglītību, veicināt viņu sabiedrisko un fizisko attīstību, audzināt viņas par apzinīgām un spējīgām pilsonēm, kā arī sniegt viņām juridisku un finansiālu palīdzību. Statūtu grozījumus pārreģistrēja 14.03.1933., nosakot, ka biedrības mērķis ir veicināt kristīgo sieviešu un meiteņu reliģiski morālo, intelektuālo, sabiedrisko attīstību neatkarīgi no tautības, konfesijas, izglītības un politiskās pārliecības.

Pārvalde, struktūra un saistītās organizācijas

JSKS pārvaldi veidoja pilnsapulce, padome, valde un revīzijas komisija. Augstākā vara biedrības pārvaldē bija pilnsapulcei, un tā tika sasaukta reizi gadā. Pilnsapulcē valde informēja biedrus par iepriekšējā darbības gadā paveikto, atskaitījās par JSKS finanšu rādītājiem, apstiprināja biedrības budžetu un turpmākās darbības plānu, ievēlēja padomi un revīzijas komisiju. Padomi ievēlēja uz trīs gadiem. Reizi gadā no padomes izstājās 1/3 no padomes loceklēm, kuru vietā tika ievēlētas kandidātes. Padomē bija 16 locekles, no kurām pusei bija jābūt latvietēm. JSKS statūtu grozījumi 1933. gadā noteica, ka padomē ir 18 locekles, no kurām 2/3 bija jābūt latvietēm. Padome bija atbildīga par biedru uzņemšanu un izslēgšanu, biedrības darbinieču pieņemšanu un atlaišanu, kā arī par valdes ievēlēšanu.

JSKS valdi ievēlēja no padomes locekļu vidus, un valdē bija piecas amatpersonas, kuras ievēlēja uz vienu gadu: valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētājas biedre, kasiere, sekretāre un mantzine. Padomē, valdē un revīzijas komisijā varēja ievēlēt tikai pilngadīgās (vecākas par 21 gadu) biedres, bet pēc 1933. gada biedrības amatos varēja ievēlēt biedres, kuras bija sasniegušas 25 gadu vecumu un darbojās savienībā ne mazāk par sešiem mēnešiem. JSKS pastāvēšanas laikā biedrībai bija sešas priekšsēdētājas: Marta Berga (1921), iespējams, Alise Sūna, Vilma Bērziņa (1924–1926), Milda Spudiņa (1927–1931), Elizabete Alksne (1932–1938), Lilija Brante (1939, 1940).

Biedrības centrālā valde atradās Rīgā, bet ar padomes atļauju JSKS varēja dibināt nodaļas, komitejas, klubus un pulciņus. JSKS bija nodaļas Čiekurkalnā (1930), Latgales priekšpilsētā Rīgā (1931), Sarkandaugavā (1931), Bauskā (1931), Valkā (1932), Ventspilī (1933), Kandavā (1935) un Sabilē (1936). Biedrības darbība tika organizēta atsevišķās komitejās: statūtu, biedreņu, izglītības, līdzekļu vākšanas, propagandas, loterijas, Ziemassvētku tirdziņu, izrīkojumu, mājas, internāta, darbības paplašināšanas, pagaidu mītnes, rezerves meiteņu, klubu, pulciņu un citās.

JSKS klubi un pulciņi tika veidoti pēc vecuma un tautības principa – pieaugušo sieviešu klubi, pārejas klubi, jaunatnes klubi (Rezerves meitenes) un meiteņu klubi (Dzirkstelītes). Dzirkstelītes apvienoja meitenes vecumā no 6 līdz 12 gadiem. Rezerves meitenēs varēja uzņemt meitenes vecumā no 12 līdz 18 gadiem. Visām, kuras sasniedza 18 gadus, pēc sešu mēnešu ilgas dalības klubā obligāti bija jāiestājas par aktīvu biedri JSKS. Pārejas klubos ieskaitīja jaunietes vecumā no 18 līdz 21 gadam.

JSKS bija viena no Latvijas Sieviešu organizāciju padomes dibinātājām 08.1925. un tās dalīborganizācija kopš 03.1931.

Biedrības izveidošana un darbība

1921. gadā Latvijā darbību uzsāka nevalstiskā organizācija “ASV Jaunu sieviešu kristīgā savienība”, kas bija 1855. gadā Anglijā dibinātās vispasaules Jaunu sieviešu kristīgās savienības dalīborganizācija. Jaunu sieviešu kristīgās savienības darbības mērķis bija humanitārās un sociālās palīdzības sniegšana Pirmajā pasaules karā un Neatkarības karā cietušajām Latvijas sievietēm un meitenēm. Latvijas Jaunu sieviešu kristīgās savienības nodaļa oficiāli tika atklāta 13.11.1921. Saņemot atbalstu no ASV diplomātiskās pārstāvniecības un Latvijas valdības, Jaunu sieviešu kristīgā savienība rīkoja izglītojošus kursus, veselīgu dzīvesveidu veicinošas nodarbības, Bībeles klases un saviesīgus vakarus, lekcijas, sapulces un izbraukumus, kā arī iesaistījās palīdzības sniegšanā trūcīgajiem Latvijas studentiem.

Jaunu sieviešu kristīgās savienības darbam paplašinoties, tika pieņemts lēmums par organizācijas pilnībā vietējā atzara – Jaunu sieviešu kristīgās savienības – izveidi, kas turpinātu izglītojoša un palīdzības rakstura darbību. JSKS statūtus oficiāli reģistrēja 03.11.1923., bet 26.03.1924. biedrības statūti tika reģistrēti atkārtoti ar oficiālo nosaukumu “Latvijas Jaunu sieviešu kristīgā savienība”.

Sākotnēji JSKS īrēja telpas, vēlāk visu namu, Rīgā, Antonijas ielā 1, 1928. gadā JSKS pārcēlās uz Elizabetes ielu 55, bet 1939. gadā – uz Merķeļa ielu 13.

Pēc Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma izveides JSKS darbība tika ievērojami sašaurināta. Autoritārā valdība centās panākt tādu biedrību apvienošanu, kuras darbojās vienā nozarē ar līdzīgiem mērķiem. JSKS 01.1937. apvienojās ar biedrību “Jaunekļu kristīgā savienība” vienā kopīgā organizācijā ar nosaukumu “Jaunatnes kristīgā savienība”. Apvienošanos noteica arī JSK finansiālās grūtības. Biedrēm, kuras nepārgāja uz jaundibināto apvienoto organizāciju, 09.1938. izdevās pārreģistrēt JSKS kā “Latvijas Jaunu sieviešu kristīgā biedrība”, kas turpināja sadarbību ar starptautisko Jaunu sieviešu kristīgo savienību un savā darbībā izmantoja tās abreviatūru. Tomēr pēc pārreģistrācijas biedrībai neizdevās atjaunot aktīvu darbību.

JSKS tika slēgta Latvijas padomju okupācijas laikā 27.07.1940., oficiāli biedrības likvidācija tika pabeigta 07.12.1940.

Dokuments ar Jaunu sieviešu kristīgās savienības logo.

Dokuments ar Jaunu sieviešu kristīgās savienības logo.

Avots: LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 

Dokuments ar Jaunu sieviešu kristīgās savienības logo.

Dokuments ar Jaunu sieviešu kristīgās savienības logo.

Avots: LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs.

Biedres un nozīmīgākās biedres

JSKS par biedrēm varēja uzņemt kristīgas sievietes, ne jaunākas par 18 gadiem. JSKS biedrus iedalīja īstās biedrēs, goda biedrēs un biedrēs veicinātājās. Par goda biedrēm varēja ievēlēt sievietes, kurām bija sevišķi nopelni biedrības vai valsts labā. Par biedrēm veicinātājām uzņēma sievietes, kuras atbalstīja biedrības mērķus, strādājot atsevišķās JSKS nozarēs. Biedres veicinātājas maksāja biedru naudu, bet viņām nebija balsstiesību un viņas nevarēja tikt ievēlētas biedrības amatos.

JSKS 1933. gada statūtu grozījumi noteica jaunus biedru uzņemšanas un sastāva veidošanās principus: 1) īstās biedres tika pārdēvētas par aktīvām biedrēm; 2) par goda biedriem un biedriem veicinātājiem varēja uzņemt gan sievietes, gan vīriešus; 3) par biedriem veicinātājiem varēja uzņemt personas, ne jaunākas par 21 gadu.

JSKS biedru skaits bija neliels un svārstīgs. 1924. gadā JSKS bija 169 īstās biedres, 1929. gadā – 197 biedres, bet 1939. gadā – vien 31 biedre. Pazīstamākās biedres: teoloģe Agnese Pone, sabiedriskās darbinieces M. Berga, Emīlija Purmale un Alvīne Kranhāla, publiciste L. Brante.

Ievērojamākie sasniegumi un novērtējums

JSKS bija liela nozīme izglītības veicināšanā un sociālās palīdzības sniegšanā. Biedrība rīkoja vispārizglītojošus priekšlasījumus par audzināšanas un izglītības jautājumiem, sievietes stāvokli, higiēnu, psiholoģiju, reliģiju un citām tēmām. Sniedzot sievietēm iespēju apgūt praktiska aroda prasmes un līdz ar to iekļauties darba tirgū, JSKS regulāri rīkoja valodu kursus, kā arī rokdarbu, stenogrāfijas, friziera un manikīra kursus. Ar valsts finansiālu atbalstu JSKS atklāja darba biroju, kas ne tikai palīdzēja sievietēm iekārtoties darbā, bet arī nodrošināja pagaidu mītni darbu meklējošām sievietēm. Biedrība Rīgā un citās pilsētās ierīkoja lasītavas, skolnieču internātus, bērnudārzus, patversmes, pusdienu galdus un vasaras kolonijas (nometnes).

JSKS sniedza būtisku ieguldījumu meiteņu izglītošanā un fiziskās attīstības veicināšanā. Jaunatnes un meiteņu nodaļas rīkoja garīgās audzināšanas nedēļas un Bībeles studijas, lai popularizētu kristīgās ticības ideālus un diskutētu par dažādiem reliģiskiem jautājumiem, veidoja vingrošanas, tautas deju, volejbola, basketbola un dziedāšanas grupas.

Multivide

Biedrības “Latvijas Jaunu Sieviešu Kristīgā Savienība” statūtu titullapa. 1924. gads.

Biedrības “Latvijas Jaunu Sieviešu Kristīgā Savienība” statūtu titullapa. 1924. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.  

Dokuments ar Jaunu sieviešu kristīgās savienības logo.

Dokuments ar Jaunu sieviešu kristīgās savienības logo.

Avots: LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs. 

Dokuments ar Jaunu sieviešu kristīgās savienības logo.

Dokuments ar Jaunu sieviešu kristīgās savienības logo.

Avots: LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvs.

Biedrības “Latvijas Jaunu Sieviešu Kristīgā Savienība” statūtu titullapa. 1924. gads.

Avots: Latvijas Nacionālā bibliotēka.  

Saistītie šķirkļi:
  • Latvijas Jaunu sieviešu kristīgā savienība
Izmantošanas tiesības
Skatīt oriģinālu

Saistītie šķirkļi

  • Latvijas Akadēmiski izglītoto sieviešu apvienība
  • Latvijas Sieviešu organizāciju padome
  • Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
  • Latvijas Sieviešu teologu biedrība
  • Latvijas Sievietes darba tiesību aizsardzības biedrība “Open Door”
  • Latvju sieviešu apvienība
  • Latvju sieviešu nacionālā līga

Autora ieteiktie papildu resursi

Ieteicamā literatūra

  • Bērziņa-Kite, A. un Lipša, I., Latvijas Sieviešu organizāciju padomes darbība, 1925–1940: protokoli, biedrības, biogrāfijas, Rīga, Latvijas Nacionālais arhīvs, 2025.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jēkabsons, Ē., ‘Amerikas Savienoto Valstu Jaunekļu kristīgās savienības (YMCA; Young Men’s Christian Association) un Jaunavu kristīgās savienības (YWMCA; Young Women Christian Association) darbība Latvijā 1920.–1922. gadā’, Latvijas Arhīvi, Nr. 4, 2009, 31.–62. lpp.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Jēkabsons, Ē., Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu attiecības 1918.–1922. gadā, Rīga, Latvijas vēstures institūta apgāds, 2018.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Zane Rozīte "Latvijas Jaunu sieviešu kristīgā savienība". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Latvijas-Jaunu-sievie%C5%A1u-krist%C4%ABg%C4%81-savien%C4%ABba (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Latvijas-Jaunu-sievie%C5%A1u-krist%C4%ABg%C4%81-savien%C4%ABba

Šobrīd enciklopēdijā ir 5584 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana