AizvērtIzvēlne
Sākums
Atjaunots 2025. gada 19. decembrī
Eridana Žiba

Egons Salmanis

(27.05.1965. Rugāju ciema Dobeniekos)
latviešu pūtēju orķestru diriģents, pūšaminstrumentu spēles pedagogs, sabiedrisks darbinieks

Saistītie šķirkļi

  • pūtēju orķestris

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 4.
    Sabiedriskā un politiskā darbība
  • 5.
    Pūtēju orķestru virsdiriģents
  • 6.
    Apbalvojumi
  • 7.
    Daiļrades nozīme
  • 8.
    Diskogrāfija
  • Saistītie šķirkļi
  • Tīmekļa vietnes
  • Ieteicamā literatūra
  • Kopīgot
  • Izveidot atsauci
  • Drukāt

Satura rādītājs

  • 1.
    Kopsavilkums
  • 2.
    Izglītība
  • 3.
    Profesionālā un radošā darbība
  • 4.
    Sabiedriskā un politiskā darbība
  • 5.
    Pūtēju orķestru virsdiriģents
  • 6.
    Apbalvojumi
  • 7.
    Daiļrades nozīme
  • 8.
    Diskogrāfija
Kopsavilkums

Egons Salmanis ir viens no ievērojamākajiem pūtēju orķestru diriģentiem Latvijā 20. gs. beigās un 21. gs. pirmajā pusē. Balvu novadā ievērojami sekmējis individuālo talantu attīstību metāla pūšaminstrumentu grupā un veicinājis pūtēju orķestru kustību Latgalē un visā Latvijā kopumā. Kā Dziesmu svētku virsdiriģents un Balvu Mūzikas skolas direktors viņš ir atstājis nozīmīgu mantojumu Latvijas mūzikā un izglītībā.

Izglītība

Skolas gaitas uzsāka Dūrupes astoņgadīgajā skolā (1972–1974). Pēc izglītības iestādes slēgšanas, otrās klases beigās, turpināja mācības Balvu pamatskolā (1974–1975), un vēlāk – Balvu 1. vidusskolā (1975–1979). Jau bērnībā E. Salmanis izrādīja lielu interesi par mūziku – pamatskolas laikā, pieņemot patstāvīgu lēmumu, vecākiem nezinot viņš iestājās Balvu mūzikas skolā, kur tika uzņemts un turpmākos gadus mācījās pūšaminstrumentu nodaļā Luda Bombāna klasē (1975–1980).

Mācoties Balvu 1. vidusskolā, E. Salmanis aktīvi muzicēja arī estrādes mūzikas žanrā – spēlēja skolas estrādes ansamblī Aiņa Šaicāna vadībā, kā arī vēlāk – Naudaskalna kluba un Latvijas Lauksaimniecības tehnikas Balvu nodaļas ansambļu sastāvos. Estrādes mūzika kļuva par nozīmīgu viņa muzikālās darbības daļu, un vēlākos gados – no 1986. līdz 1997. gadam viņš aktīvi muzicēja dažādos ansambļos.

Turpinot muzikālo izglītību, viņš 1980. gadā iestājās Rēzeknes Mūzikas vidusskolā, kur apguva trompetes spēli un pūtēju orķestru diriģēšanu. 1984. gadā E. Salmanis absolvēja Rēzeknes Mūzikas vidusskolu, iegūstot diplomu orķestra mūziķa, metāla pūšaminstrumentu skolotāja un pūtēju orķestra diriģenta specialitātē. Mācību laikā guva muzikālo pieredzi spēlējot orķestrī “Rēzekne”, Rēzeknes Mūzikas vidusskolas pūtēju un simfoniskajā orķestrī, kā arī dziedot jauktajā korī “Ezerzeme”.

Pēc tam sekoja studiju gadi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (1995–1996) un Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē (1996–1999), kā arī maģistra studijas Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē (1999–2001), iegūstot maģistra grādu izglītības darba vadībā.

Profesionālā un radošā darbība

E. Salmanis savu profesionālo karjeru sāka Balvu Mūzikas skolā 1984. gadā kā metālpūšamo instrumentu pedagogs. Dažus mēnešus vēlāk E. Salmanis tika iesaukts obligātajā karadienestā Padomju armijā, kur viņš savas muzikālās prasmes pilnveidoja, spēlējot Dobeles kara pūtēju orķestrī (1984–1986). Pēc dienesta viņš atgriezās dzimtajā pusē un turpināja strādāt Balvu Mūzikas skolā, parādot labas pedagoga dotības jau ar pirmajiem darbības gadiem. 

No 1987. gada E. Salmanis sāka pildīt dziedāšanas skolotāja pienākumus Balvu 1. vidusskolā, vienlaikus uzņemoties arī skolas estrādes ansambļa (līdz 1992) vadību. Ansamblis šajos gados iestudēja dažādas koncertprogrammas, piemēram, latviešu karavīru dziesmu ciklu. Skolas estrādes ansamblis vairākkārt piedalījās Latvijas Televīzijas konkursā “Ko tu proti”, kur ieguva laureāta titulu. Laikposmā no 1988. līdz 1992. gadam E. Salmanis vadīja skolas pūtēju orķestri. 

Ar mērķi iesaistīt muzicēšanā arī bērnus no citām rajona skolām, 1992. gadā pūtēju orķestris tika integrēts Balvu Mūzikas skolā, kur tas turpmāk darbojās ar nosaukumu “Balvu Mūzikas skolas pūtēju orķestris”.

Diriģenta E. Salmaņa vadībā orķestris gandrīz 40 gadu garumā sniedzis daudzus koncertus, piedalījies festivālos un skatēs, kur izcīnījis godalgas, ierindojoties starp labākajiem Latvijas skolu pūtēju orķestriem.

Pēdējo desmit gadu panākumu vidū ir I pakāpes diploms ar izcilību augstākās grūtības A grupā XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru finālskatē (2015), I pakāpes diploms ar izcilību (augstākais rezultāts starp visiem dalībniekiem) A grupā Skolu jaunatnes pūtēju orķestru finālskatē Rīgā (2018), I pakāpes diploms (augstākais rezultāts starp visiem dalībniekiem) A grupā Skolu jaunatnes pūtēju orķestru skatē Gulbenē (2019), I pakāpes diploms ar izcilību Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestru novadu skatē Jēkabpilī (2021), Augstākās pakāpes diploms (otrais labākais rezultāts starp visiem dalībniekiem) A grupā XIII (2025) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pūtēju orķestru finālskatē.

Kopš 1997. gada E. Salmanis ir Balvu Mūzikas skolas direktors.

Mūziķis ir ilggadējs Balvu Kultūras un atpūtas centra pūtēju orķestra “Balvi” mākslinieciskais vadītājs un diriģents (no 1987). Viņa vadībā orķestris piedalījies daudzos pūtēju orķestru salidojumos un festivālos, Dziesmu svētkos, tostarp 1. Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkos Rīgā, un ieguvis godalgotas vietas skatēs, piemēram, XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku (2013) pūtēju orķestru fināla skatē – 1. vietu II (augstākās) grūtības pakāpes grupā, XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku (2018) pūtēju orķestru fināla skatē – 1. vietu IV (augstākās) grūtības pakāpes grupā un XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku (2023) pūtēju orķestru fināla skatē – 1. vietu IV grūtības pakāpes grupā.

Orķestris ir sniedzis daudzus koncertus, iestudējis programmas, kas nav raksturīgas pūtēju orķestriem. Ar garīgās mūzikas repertuāru, kas reti sastopams pūtēju orķestru programmās, tas muzicējis daudzās Latvijas baznīcās. Desmit gadu garumā (2005–2014) orķestris muzicēja Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētos Aglonā, kur sniedza gan garīgās mūzikas koncertus, gan muzicēja procesijās un galvenajā Svētajā Misē. Pēc E. Salmaņa ierosinājuma XXV un XXVI Dziesmu svētku ietvaros Rīgas baznīcās tika rīkoti garīgās mūzikas koncerti, kuros piedalījās atsevišķi pūtēju orķestri, tostarp arī orķestris “Balvi”.

Sabiedriskā un politiskā darbība

E. Salmanis ir Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas Domes loceklis (no 2001), Profesionālās ievirzes izglītības iestāžu direktoru padomes loceklis (no 2011), Latvijas Nacionālā kultūras centra Pūtēju orķestru nozares padomes loceklis (2003–2023), Latvijas Nacionālā kultūras centra Direktoru padomes loceklis (no 2011), Kultūras ministrijas Konsultatīvās padomes loceklis, pārstāvot Direktoru padomi (2011–2017) un Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas Domes priekšsēdētāja vietnieks (2021–2023).

E. Salmanis ir bijis: Balvu pilsētas Domes deputāts (2001–2009), Balvu pilsētas Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītājs (2005–2009), Balvu novada Domes deputāts (no 2009), Balvu novada Izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas vadītājs (2009–2013), Balvu novada Sociālo un veselības aprūpes jautājumu komitejas vadītājs (2013–2021) un Latvijas Pašvaldību savienības Reģionālās attīstības komisijas loceklis (no 2017).

Veicinot mūzikas kultūras attīstību Balvos, E. Salmanis 2000. gadā iedibināja tradīciju ik vasaru rīkot Balvu Kamermūzikas festivālu.

Pēc viņa iniciatīvas 2002. gadā pirmo reizi tika organizēts Ziemeļlatgales mūzikas skolu festivāls, kurš regulāri, 12 gadus pēc kārtas, notika kādā no Ziemeļlatgales mūzikas skolām.

Pūtēju orķestru virsdiriģents

E. Salmanis ir XXII Vispārējo latviešu dziesmu un XII deju svētku (1998) un XXIII Vispārējo latviešu dziesmu un XIII deju svētku (2003) Latgales novada pūtēju orķestru virsdiriģents, XXIV Vispārējo latviešu dziesmu un XIV deju svētku (2008), XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku (2013), XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku (2018) un XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku (2023) pūtēju orķestra virsdiriģents, kā arī Latgales novada pūtēju orķestru virsdiriģents (no 1996).

VI (1989) Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Latgales novada pūtēju orķestru virsdiriģents, VII (1995) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pūtēju orķestra virsdiriģents, VIII (2000), XIX (2005), X (2010), XI (2015) un XII (2021) Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Latgales novada pūtēju orķestru virsdiriģents, XIII (2025) Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pūtēju orķestra virsdiriģents.

Daudzu mūzikas svētku novados diriģents: III (1991) un IV (2007) Latgales skolu jaunatnes pūtēju orķestru salidojuma virsdiriģents, Latgales dziesmu svētku diriģents (1995) un virsdiriģents (1997, 2015, 2025), vairāku Vidzemes un Latgales novadu pūtēju orķestru svētku virsdiriģents un mākslinieciskais vadītājs (2005, 2007, 2011, 2016, 2019), kā arī IX Latvijas pūtēju orķestru salidojuma Daugavpilī (1996) un X Latvijas pūtēju orķestru svētku Ventspilī Latgales novada pūtēju orķestru virsdiriģents (2004), Pūtēju orķestru svētku Smiltenē (2011), Latvijas Pūtēju orķestru svētku Jelgavā (2017) virsdiriģents un daudzu citu lielkoncertu mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents.

Apbalvojumi

E. Salmanis ir saņēmis Kultūras Ministrijas prēmiju par spilgtu radošu devumu tautas mākslā (2003), Balvu pilsētas domes Atzinības rakstus (2003, 2005, 2015). 2007. gadā viņš apbalvots ar Atzinības krusta V šķiru. Saņēmis Izglītības un zinātnes ministrijas Atzinības rakstu par skolēnu kolektīva sagatavošanu X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu svētkiem (2010), Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinības rakstu (2014), Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par profesionālu izglītības iestādes vadību, augstu pedagoģisko meistarību un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pūtēju orķestru nozares attīstībā (2014), Kultūras ministrijas Atzinības rakstu par radošu, mērķtiecīgu, ilggadēju ieguldījumu pūtēju orķestru nozares attīstībā, Dziesmu svētku tradīcijas saglabāšanā un jauno mūziķu izglītošanā (2015).

Viņam piešķirts Latgales plānošanas reģiona Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu Latgales reģiona kultūras vērtību popularizēšanā (2016), Ministru kabineta Atzinības raksts par nozīmīgu ieguldījumu, nodrošinot augstvērtīgu sniegumu Latvijas valsts simtgades XXXVI Vispārējos latviešu dziesmu svētkos (2018) un Kultūras Ministrijas Pateicības raksts par pašaizliedzīgu ieguldījumu Dziesmu un Deju svētku gara mantu pūrā, sveicot Dziesmusvētku tradīcijas 150. gadskārtā (2023).

Daiļrades nozīme

E. Salmaņa ir attīstījusi un popularizējusi pūtēju orķestru kustību ne tikai Latgalē, bet visā Latvijā. Viņš ir izaudzinājis vairākas paaudzes jauno mūziķu, veicinot viņu profesionālo izaugsmi un aktīvi piedalījies Ziemeļlatgales koncertdzīves organizēšanā.

E. Salmanis bijis daudzu Vispārējo un Skolu jaunatnes dziesmu svētku, kā arī daudzu festivālu un lielkoncertu pūtēju orķestru virsdiriģents, būtiski kopjot Latvijas orķestru spēles tradīcijas.

Diskogrāfija

Ir izdoti atsevišķi koncertieraksti, kā arī veikti Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ieraksti no koncertu un konkursu tiešraidēm, piemēram, Raimonds Pauls “Lecam”; Jefs Penders (Jef Pender) “Mambo uno” (diriģents E. Salmanis, Apvienotie Latgales novada skolu pūtēju orķestri) no “Ievziedu laikā Siguldā...” (pūtēju orķestru noslēguma koncerts, Mūzikas un mākslas festivāls, 25.05.–26.05.2007., videoieraksts, Latvija, Edmunds Mickus, 2007, DVD, 2007).

Saistītie šķirkļi

  • pūtēju orķestris

Autora ieteiktie papildu resursi

Tīmekļa vietnes

  • Daugulis, Ē., ‘Latgales Dziesmu svētki: hronoloģijas aspekts (V daļa)’, Latgales Laiks, 26.05.2025.
  • Egons Salmanis. Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze.
  • Egons Salmanis. Dziesmotā Latgale.
  • Važnaja, K., ‘Balvos skanējumu sāk 17. kamermūzikas festivāls’, lsm.lv, 27.08.2016.

Ieteicamā literatūra

  • Latgales kultūras darbinieki, 2. sēj., sast. J. Paukšte, A. Rancāne, I. Salceviča, I. Vilčuka, Rīga, Jumava, 2008.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā
  • Rupaine, I., Mūzika var paveikt brīnumus, A12, Nr. 5, oktobris/novembris, 2021.
    Skatīt bibliotēku kopkatalogā

Eridana Žiba "Egons Salmanis". Nacionālā enciklopēdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-Egons-Salmanis (skatīts 26.02.2026)

Kopīgot


Kopīgot sociālajos tīklos


URL

https://enciklopedija.lv/skirklis/-Egons-Salmanis

Šobrīd enciklopēdijā ir 5583 šķirkļi,
un darbs turpinās.
  • Par enciklopēdiju
  • Padome
  • Nozaru redakcijas kolēģija
  • Ilustrāciju redakcijas kolēģija
  • Redakcija
  • Sadarbības partneri
  • Atbalstītāji
  • Sazināties ar redakciju

© Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2026. © Tilde, izstrāde, 2026. © Orians Anvari, dizains, 2026. Autortiesības, datu aizsardzība un izmantošana