Eduards Strauss bija Latvijas armijas vidējā līmeņa komandējošā sastāva artilērijas ierindas virsnieks ar Pirmā pasaules kara un Latvijas Neatkarības kara kauju pieredzi. Ilgstoši dienests saistīts ar Latgales artilērijas pulku Krustpilī, neatkarības pēdējos mēnešos bija Zenītartilērijas pulka komandiera palīgs.

Dzimis māju un zemes saimnieka Kārļa un Lotes (dzimusi Zikmane) Strausu ģimenē (vēlāk tēvs ieguvis piederību Kurzemes guberņas personīgo goda pilsoņu kārtai). Kristīts Vānes evaņģēliski luteriskajā draudzē. 06.1912. beidza Tukuma pilsētas komercskolu, 09.1912.–08.1915. studēja inženierzinātnes Rīgas Politehniskajā institūtā (RPI; 2. kursa students). 11.1915.–04.1916. mācījās un ar I šķiru beidza Krievijas armijas Mihaila Artilērijas karaskolas (Михайловское артиллерийское училище) saīsināto kara laika kursu Petrogradā, 16.11.1922.–17.11.1923. mācījās un beidza Latvijas armijas artilērijas virsnieku kursus, 25.02.–31.03.1924. – artilērijas novērotāju mēneša kursus Aviācijas divizionā, 11.1932.–09.1933. – diviziona komandieru kursus, 27.05.–06.1934. – virsnieku strēlniecības kursus Daugavpilī. No 09.1919. studēja inženierzinātnes Latvijas Augstskolā (tagad Latvijas Universitāte (LU); nebeidza).

Precējies 03.1928. ar skolotāju Ernestīni Ozoliņu, pēc Otrā pasaules kara bēgļu gaitās Vācijā, vēlāk dzīvoja Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV).

Pirmā pasaules kara laikā (pēc RPI evakuācijas uz Maskavu) 15.11.1915. brīvprātīgi iestājās karadienestā Krievijas armijā, pēc artilērijas skolas beigšanas no 27.05.1916. virsnieks (praporščiks), no 08.06. dienēja 3. artilērijas rezerves brigādē Samarā, Kazaņas kara apgabalā, baterijas jaunākais virsnieks. 26.10.1916. komandēts Kijivas kara apgabala priekšnieka rīcībā un 27.10. iedalīts 1. Sibīrijas kalnu artilērijas divizionā frontē, 167. kājnieku divīzijas pakļautībā. 25.11.1916. ieradās, iecelts par baterijas jaunāko virsnieku. Piedalījās kaujās ar Austroungārijas armiju. Podporučiks (11.04.1917.). Pēc lielinieku apvērsuma 25.12.1917. piekomandēts pie 2. parka artilērijas diviziona, tā saimniecības priekšnieks. Armijas “demokratizācijas” gaitā 05.01.1917. ievēlēts par 2. parka artilērijas diviziona komandieri. 07.02.1918. pēc diviziona izformēšanas atvaļināts no armijas. Dzīvoja Ukrainā. 25.04.–01.09.1918. bija Ukrainas hetmaņa valsts dienestā, ierēdnis Finanšu ministrijā Kijivā. Pēc tam atgriezās vācu karaspēka okupētajā Latvijā, dzīvoja vecāku mājās Kurzemē.

28.03.1919. Liepājā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības dienestā (virsleitnants), piekomandēts Apsardzības ministrijas Kontroles un informācijas nodaļai. 22.05.1919. pēc paša vēlēšanās iedalīts 1. Latviešu atsevišķās brigādes 1. kavalērijas divizionā, no 28.05. bija 4. eskadrona vada komandieris, 15.–21.06. – 2. eskadrona komandiera vietas izpildītājs. 05.09.1919. pēc diviziona izformēšanas iedalīts 1. Kurzemes atsevišķajā eskadronā, vada komandieris. 08.09.1919. kā artilērijas virsnieks pārvietots uz Artilērijas rezervi, iedalīts piekomandēto virsnieku skaitā. Kauju laikā ar Rietumu brīvprātīgo armiju 29.10.1919. iecelts par 6. rezerves artilērijas baterijas komandiera vietas izpildītāju. 22.11.1919. baterijas sastāvā iedalīts Kurzemes divīzijā, no 01.12. Kurzemes artilērijas pulka 2. diviziona 1. baterijas komandieris, vairākkārt – diviziona komandiera vietas izpildītājs. Pēc Latvijas Neatkarības kara nobeiguma pulka sastāvā no Latgales frontes pārvietots uz Liepājas garnizonu. Kapteinis (18.11.1920.; par kaujas nopelniem 16.01.1920. Latgales frontē pie Sakstagala sādžas). 30.09.1921. pārvietots uz Vidzemes artilērijas pulku Rīgā, 4. baterijas vecākais virsnieks, no 21.01.1922. – 4. baterijas komandieris. No 27.07.1922. ilgstoši 2. diviziona komandiera vietas izpildītājs. 17.03.1925. pārvietots uz Artilērijas inspektora štābu, vecākais sevišķu uzdevumu virsnieks. Pulkvedis-leitnants (22.06.1925.). 01.12.1926. pārcelts uz Kurzemes artilērijas pulku Liepājā (no 20.12. bija 2. diviziona komandieris). 16.–21.08.1927. komandējumā Igaunijā, kur piedalījās Igaunijas armijas šaušanas mācībās. 04.09.1928. pārvietots uz Latgales artilērijas pulku Krustpilī, 2. diviziona komandieris, no 10.11.1930. – pulka saimniecības priekšnieks, no 11.1933. – 2. diviziona komandieris, no 11.1938. – pulka saimniecības priekšnieks. Bija Krustpils garnizona priekšnieka vietnieks. Darbojās arī Krustpils pilsētas pašvaldībā, Revīzijas komisijas priekšsēdētājs. 05.10.1939. pārvietots uz jaunizveidoto Zenītartilērijas pulku Rīgā, no 13.10. pulka komandiera palīgs. Bija studentu korporācijas “Patria” filistrs.

Pēc padomju okupācijas 02.08.1940. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Vidzemes artilērijas pulka komandieri, 27.09.1940. pārskaitīts Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, 639. artilērijas pulka komandieris, dzīvoja Viļakā. 11.06.1941. nosūtīts uz kursiem F. Dzeržinska vārdā nosauktajā Artilērijas akadēmijā Maskavā (Военная академия имени Ф. Э. Дзержинского), 28.06. Gorohovecas mācību nometnē apcietināts un izvests uz Noriļskas soda nometnēm, kopā ar vairākiem desmitiem citu Baltijas valstu armiju artilērijas virsnieku ievietots Lamas ezera apakšnometnē. Gājis bojā. Jau pēc nāves 15.05. PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta Sevišķā apspriede piesprieda 10 gadus ieslodzījuma.

Par kaujas nopelniem Pirmā pasaules kara laikā E. Strauss apbalvots ar Krievijas Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētā Jura krustu (IV šķira, apbalvojuma virsnieku versija); par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira; V šķira), Viestura ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu.