Parīds ir nozīmīgs personāžs sengrieķu mitoloģijā, ieguvis slavu, apņemot par sievu skaistāko sievieti – Spartas valdnieka Menelāja (Μενέλαος) sievu Helēnu (Ἑλένη) – un tādējādi izraisot Trojas karu.

Parīds ir viens no personāžiem mītā par Trojas karu. Viņš neieņem tik svarīgu lomu kā, piemēram, Ahillejs (Ἀχιλλεύς) vai Hektors (Ἕκτωρ), tomēr pat īsākos mitoloģijas pārstāstos Parīdam piedēvētie notikumi ir aprakstīti. Parīds raksturots kā skaists, spēcīgs un drosmīgs, tomēr tajā pašā laikā viņam piedēvēts izvairīgums, vājums un gļēvulība.

Parīda vārda izcelsme ir neskaidra, tomēr tiek piedāvāta hipotēze, ka tas cēlies no luviešu valodas. Latīņu valodā viņa vārds paliek nemainīgs – Paris. Latviski var tikt saukts arī par Paridu vai Parisu. Parīds dēvēts arī par Aleksandru (Ἀλέξανδρος).

Parīda tēvs bija Trojas valdnieks Priams, māte – Trojas valdniece un Priama sieva Hekabe (Ἑκάβη). Abi bija iesaistīti leģendārajos Trojas kara notikumos, kas hipotētiski varētu būt risinājušies ap 12. gs. p. m. ē.; senā pilsēta atradusies tagadējās Turcijas teritorijā. Līdz ar to šo laika posmu varētu uzskatīt par Parīda izcelšanās un dzīves laiku.

Sākotnēji sengrieķu dzejnieka Homēra (Ὅμηρος) eposos par Parīda dzimšanu netiek minēti nekādi īpaši apstākļi, taču vēlākā tradīcijā, sākot ar sengrieķu dzejnieku Pindaru (Πίνδαρος), nostiprinājās mīts, ka Hekabe neilgi pirms Parīda dzimšanas redzējusi sapni, kurā bērna piedzimšana izraisa postošu ugunsgrēku. Pastāv versijas par to, kas tieši parādījies Hekabes sapnī. Sapnis kalpo kā pareģojums Trojas vēlākai iznīcībai Trojas karā. Šī sapņa ietekmē tika lemts jaundzimušo atstāt nomiršanai Īdas kalnā. Arī šai mīta daļai pastāv versijas, taču vienojošais aspekts ir tas, ka Parīds tomēr izdzīvoja.

Likteņa varā Īdas kalnā atstāto zīdaini esot atradis kāds gans. Viņš nosaucis zīdaini par Parīdu un uzaudzinājis. Pastāv versijas, kā Parīds ieguvis savu otro vārdu – Aleksandrs. Viena stāsta, ka Aleksandrs ir Priama un Hekabes izvēlēts vārds, otra –, ka Aleksandra vārdu izvēlējušies gani tā nozīmes dēļ ‘cilvēkus aizstāvošais’, jo Parīds pašaizliedzīgi aizstāvējis kā citus ganus, tā arī ganāmpulku.

Vienu no Parīda skaistākajiem vēršiem sagūstīja Priama kalpi, lai aizgādātu to uz Troju. Vērsis bija paredzēts kā balva spēlēs, kuras Priams rīkoja – pēc viņa domām – savam zudušajam dēlam Parīdam. Parīds steidzās pakaļ savam vērsim un, noskaidrojis, ka tas tiks pasniegts kā balva spēlēs, piedalījās visās disciplīnās un ieguva uzvaru. Nezinādams, ka nāk no Priama ģimenes, Parīds cīnījās arī pret saviem brāļiem. Parīda identitāti atklāja pareģe un viņa māsa Kasandra (Κασάνδρα). Parīdam bijuši vairāki brāļi un māsas, avotos uzskaitījums atšķiras. Priams pieņēma Parīdu atpakaļ ģimenē, aizmirsis par Hekabes draudīgo sapni. Šī sapņa piepildīšanās ir zināmākais Parīdam piedēvētais notikums, dēvēts par Parīda tiesu.

Mīts par Parīda tiesu sākās Ahilleja vecāku Ftijas valdnieka Pēleja (Πηλεύς) un nereīdas Tetīdas (Θέτις) kāzās. Kāzas tika svinētas vērienīgi Pēlija kalnā, kentaura Heirona (Χείρων) plašajā alā, tajās piedalījās visi dievi, un Apollons (Ἀπόλλων) spēlēja savu liru. Vienīgā, kas nebija ielūgta uz kāzām, bija strīdu un nesaskaņu dieviete Erīda (Ἔρις). Dusmās viņa atstāja uz svinību galda zelta ābolu ar uzrakstu “Visskaistākajai”. Tas izraisīja strīdu starp Hēru (Ἥρα), Atēnu (Ἀθηνᾶ) un Afrodīti (Ἀφροδίτη), jo katra uzskatīja, ka ābols domāts tieši viņai. Dievietes lūgušas, lai Zevs (Ζεύς) izšķir šo strīdu, taču viņš nevēlējās šajā ķildā iesaistīties, tāpēc nosūtīja dievu vēstnesi Hermeju (Ἑρμῆς) pie Parīda. Parīdam nācās izlemt, kura no trim dievietēm ir visskaistākā, taču viņš bija tik pārsteigts par šādu uzdevumu, ka nespēja izlemt. Tad dievietes mēģināja iegūt viņa labvēlību, piedāvājot dāvanas. Hēra solīja varu, Atēna – uzvaru kaujās, bet Afrodīte – skaistākās sievietes Helēnas mīlestību. Parīds atdeva zelta ābolu Afrodītei. Pēc šī lēmuma Afrodīte kļuva par Parīda aizstāvi, bet Hēra un Atēna viņu mūžam nicināja.

Mazāk zināms mīts vēsta, ka Parīdam bijusi sieva nimfa Oinone (Οἰνώνη), kad viņš vēl mitinājies Īdas kalnā. Nimfa zinājusi, ka Parīda mīla nesīs ciešanas, jo viņš viņu pametīs kādas Eiropas sievietes dēļ. Viņa arī pareģoja, ka šī savienība izraisīs postošu konfliktu, kura laikā pats Parīds tiks smagi ievainots.

Helēna, Zeva un Spartas valdnieces Lēdas (Λήδα) meita, dzīvoja Spartā un bija precēta ar Menelāju. Parīds ar Afrodītes palīdzību uzbūvēja kuģi un drīz vien kopā ar varoni Eneju (Αἰνείας) devās pāri jūrai uz Lakonijas krastiem, tagadējā Grieķijas teritorijā. No šī brauciena viņus mēģināja atturēt Kasandra, pareģodama, ka tas nesīs bojāeju Trojai. Viņas pareģojumi vienmēr piepildījās, bet bija lemts, ka tiem neviens neticēs.

Menelājs uzņēma viesus, nenojauzdams par patiesajiem Parīda nolūkiem. Parīds pirmo reizi redzēja skaisto Helēnu un iemīlējās, tāpat arī Helēna bija Parīda daiļuma apburta. Kādā no viesošanās dienām Menelājam vajadzēja doties uz Krētu, un Parīds nekavējoties izmantoja šo izdevību. Ar Afrodītes palīdzību viņš pierunāja Helēnu pamest Spartu, vīru un meitu Hermioni (Ἑρμιόνη).

Pastāv versijas par to, kā Parīds kopā ar Helēnu devies atpakaļ uz Troju, kas noticis šajā ceļā un vai vispār Helēna piekritusi doties prom, tomēr zināmākā stāsta, ka Parīds ieradies atpakaļ Trojā, Helēnu vezdams līdzi. Menelājam ziņu par Helēnas aizbēgšanu nodeva varavīksnes dieve Irīda (Ἶρις). Menelājs, niknuma pārņemts, devās atpakaļ uz Spartu, lai apspriestos ar savu brāli Agamemnonu (Ἀγαμέμνων) par atriebības plāniem. Agamemnons ieteica sapulcināt varoņus un viņu karapulkus un doties karagājienā pret Troju. Viņiem pievienojās arī Ahillejs un Odisejs (Ὀδυσσεύς).

Trojas karš risinājies 10 gadu, un Homēra eposs “Īliada” (Ἰλιάς, 8.–7. gs. sākums p. m. ē.) vēsta par pēdējām 50 kara dienām. Eposā Parīds piedzīvoja transformāciju un no drosmīga un spēcīga jaunekļa kļuva par izvairīgu karotāju, ļaujot Trojas aizstāvja lomu ieņemt Hektoram. No bīstamām situācijām Parīdu glāba Afrodīte, viņš izvairījās no divkaujas ar Menelāju un deva priekšroku loka izmantošanai, nevis varoņa cienīgam ierocim – zobenam. Ar loku Parīds nogalināja Ahilleju, raidīdams bultu, kurai Apollons palīdzēja nonākt tieši papēdī. Eposā netiek rādīta Parīda nāve, bet vēlākā tradīcijā izveidojies mīts, kurā Parīdu nonāvējis Melibojas valdnieks, Hērakla (Ἡρακλῆς) draugs Filoktēts (Φιλοκτήτης) ar Lernas hidras indē mērcētu bultu. Piepildījās Parīda pirmās sievas nimfas Oinones pareģojums.

Parīdam bijuši vairāki bērni gan no Oinones, gan Helēnas. Avotos uzskaitījums ir atšķirīgs.

Parīda atspoguļojums mākslā ir sens un plašs. No antīkās pasaules, sākot ar 7. gs. p. m. ē., saglabājušies vāžu gleznojumi, freskas un mozaīkas. Vēlāk Parīds atveidots skulptūrās un gleznās. Bieži izmantots mīts, kurā Parīdam jāizlemj, kurai dievietei pasniegt zelta ābolu. Ir skulptūras, kurās Parīds atveidots, turot rokā ābolu, piemēram, Minhenes mākslas galerijā “Jaunā pinakotēka” (Neue Pinakothek) izstādīta itāļu skulptora Antonio Kanovas (Antonio Canova) skulptūra “Parīds” (Paris, 1816). 2004. gadā iznākušajā Volfganga Petersena (Wolfgang Petersen) spēlfilmā “Troja” (Troy) Parīdu atveidoja angļu aktieris Orlando Blūms (Orlando Bloom).