Pirmā pasaules kara laikā pēc augstskolas beigšanas 27.06.1915. Maskavā brīvprātīgi iestājās karadienestā Krievijas armijā (karaskolā). Pēc karaskolas beigšanas no 27.10.1915. virsnieks (praporščiks) 1. rezerves artilērijas brigādē Maskavā, no 27.11.1915. – jaunformējamā 126. artilērijas parka divizionā, 3. parka jaunākais virsnieks. 03.07.1916. diviziona sastāvā nosūtīts uz Dienvidrietumu fronti. Podporučiks (17.07.1916.). No 27.04.1917. bija diviziona 2. parka komandiera vietas izpildītājs. Pēc lielinieku režīma nodibināšanās armijas “demokratizācijas” gaitā 01.12.1917. ievēlēts par 1. parka komandieri. Saistībā ar diviziona izformēšanu 14.02.1918. atvaļināts. Dzīvoja Maskavā, vadīja savu ķīmijas laboratoriju. 12.1918. no Maskavas atgriezās Latvijā.
12.12.1918. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), dienēja Virsnieku rezerves rotā (no 01.1919. nosaukums 1. Latviešu atsevišķā bataljona 1. Neatkarības rota, no 31.03.1919. – 1. Latviešu atsevišķās brigādes 1. Neatkarības bataljons). 22.02.1919. Liepājas tirdzniecības ostā E. Kreišmanis tiešā vācu sargposteņu tuvumā no tvaikoņa “Saratov” izkrāva ieročus, munīciju u. c. kara aprīkojumu, pārcēla to krastā un, vāciešiem nemanot, nogādāja frontē, tā nodrošinādams bataljona apgādi (par to vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 05.04.1919. iecelts par bataljona saimniecības pārzini. 07.08.1919. bataljona sastāvā iedalīts Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulkā. No 19.08. pulka saimniecības priekšnieka vietas izpildītājs. 29.03.1920. kā artilērijas virsnieks pārvietots uz Artilērijas rezervi, 31.03. iecelts par Apgādības daļas Materiālu nodaļas priekšnieku. Kapteinis (01.04.1920.; par nopelniem Latvijas neatkarības labā). 26.07.–03.08.1920. komandējumā Somijā. Pēc Latvijas Neatkarības kara noslēguma 01.10.1920. (jo dzimis 1890. gadā) atvaļināts no armijas, 1921. gadā kopā ar vairākiem citiem atvaļinātiem virsniekiem nodibināja jēlvielu, izejmateriālu, pusfabrikātu u. c. preču tirdzniecības akciju sabiedrību “Līdums” Rīgā, no 1921. gada bija tirdzniecības un rūpniecības akciju sabiedrības “Atoms” Rīgā inženieris (atbildība – farmācijas preces). 07.07.1922. iedalīts dienestā armijas Bruņošanās pārvaldē Rīgā, Tehniskās daļas artilērijas pirotehniķa vietas izpildītājs, no 24.07.1922. – Apgādības daļas vecākais darbvedis, no 15.10.1923. – arī pārvaldes Iegādāšanās komitejas loceklis, no 01.08.1924. – Apgādības daļas priekšnieka palīgs, no 10.12.1925. Tehniskās daļas Izmēģināšanas darbnīcas priekšnieks. Pulkvedis-leitnants (11.11.1929.). 31.12.1931.–02.01.1932. komandējumā ārzemēs “sevišķa uzdevuma izpildīšanai”. 05.1933. pārskaitīts jaunizveidotās Apgādes pārvaldes Intendantūras daļā. No 1935. gada sākuma Intendantūras daļas Tehniskās nodaļas priekšnieks, inženieru laboratorijas pārzinis. 17.12.1936. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Intendantūras daļas priekšnieku. Piešķirta Krustiņu jaunsaimniecība Ādažu pagastā (bijušais Dambja krogs). Darbojās organizācijā “Pulkveža Kalpaka bataljons” (valdes loceklis).
Pēc padomju okupācijas 18.10.1940. atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. 1940.–1942. gadā strādāja par galveno inženieri Iļģuciema stikla fabrikā. Nacistiskās Vācijas okupācijas laika sākumā 07.1941. piedalījās Latviešu organizācijas centra izveidošanā Rīgā (vadītājs), no 07.1941. dienas laikraksta “Tēvija” izdevējs un izdevniecības “Tēvija” direktors rīkotājs Rīgā, grāmatu apgāda “Ernesta Kreišmaņa izdevniecība” īpašnieks, 07.–09.1941. arī “Tēvijas” nedēļas literārā pielikuma “Zīle” izdevējs. 1942.–1944. gadā Latvijas pašpārvaldes oficiālā izdevuma (laikraksta) “Rīkojumu Vēstnesis” izdevniecības pārstāvis. 1942.–1944. gadā arī vīnaudzēšanas un liķieru ražošanas uzņēmuma īpašnieks Ādažu pagastā. 10.1944. devās bēgļu gaitās uz Liepāju, turpināja darbu “Tēvijas” izdevniecībā, 1945. gada sākumā devās uz Vāciju, ar ģimeni dzīvoja Mēklenburgā, pēc kara bēgļu nometnē Elmshornā, tad Pinnebergā, 1946.–1948. gadā skolotājs bēgļu vidusskolā. No 01.1950. ar ģimeni trimdā ASV. Strādāja Ipsvičā, Riverside tipogrāfijā, pēc tam par ķīmijas laborantu Bostonā, rosīgi darbojies latviešu organizācijās (Bostonas Latviešu kredītbiedrība, Latviešu namsaimnieku biedrība u. c.), Jaunanglijas latviešu kopas organizators, Misijas draudzes izveidotājs un priekšnieks. Bija studentu korporācijas “Vendia” goda filistrs. Miris no sirds slimības Masačūsetsas pavalsts slimnīcā.
