Kārlis Čablis starpkaru periodā dienēja administratīvos un ar administratīvo jautājumu risināšanu atbildīgos amatos Bruņojuma pārvaldē, no 1933. gada bija daļas priekšnieks Apgādes pārvaldē.

K. Čablis dzimis māju saimnieka Mārtiņa un Annas Čabļu ģimenē. Kristīts Bārbeles evaņģēliski luteriskajā draudzē. Beidza pilsētas skolu, mācījās Aleksandra Čerņajeva (Александр Сергеевич Черняев) vispārizglītojošajos kursos Pēterburgā, nokārtoja savvaļnieka zināšanu pārbaudījumu. 01.–04.1915. mācījās zaurjadpraporščiku (jaunāko virsnieku vietas izpildītājs) sagatavošanas kursos Daugavgrīvas cietoksnī. 23.03.–10.06.1920. mācījās un beidza Latvijas armijas virsnieku automobiļu kursus, 1920.–1921. gadā studēja lauksaimniecību Latvijas Augstskolā (tagad Latvijas Universitāte, LU). 07.01.–08.07.1924. – vecāko virsnieku kursi.

Precējies 05.1920. ar Zelmu Baltgaili, dēls Harijs (pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Rīgā).

Jaunākais brālis Alfrēds Čablis – Latvijas armijas kapteinis, 14.01.1941. arestēts, 1942. gadā gāja bojā padomju soda nometnēs.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 04.08.1914. Jelgavā mobilizēts Krievijas armijā, 06.08. iedalīts 23. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu darba rotā. 01.1915. paaugstināts par jaunāko unteroficieri un iedalīts praporščiku kursos turpat cietoksnī. Pēc zaurjadpraporščiku sagatavošanas kursu beigšanas no 08.04. virsnieka vietas izpildītājs (zaurjadpraporščiks), rotas jaunākais virsnieks. 01.04. rotas sastāvā iedalīts 2. apvienotajā Daugavgrīvas zemessargu bataljonā, nosūtīts uz fronti Lietuvā un pēc tam Zemgalē un Kurzemē, no 06.04. piedalījās kaujās ar ienākošo vācu karaspēku. No 11.04. rotas komandiera vietas izpildītājs, no 11.07. bataljona adjutants. 14.04. bataljona sastāvā iekļauts ģenerālmajora Alekseja Potapova (Алексей Степанович Потапов) karaspēka grupējumā. 25.11. pēc bataljona izformēšanas oficiāli iedalīts 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonā, kurā faktiski jau no 28.09. pildīja bataljona adjutanta pienākumus (no 11.1916. pulks). Praporščiks (10.12.1915.), podporučiks (29.08.1916.), poručiks (13.09.1916.). No 03.11.1916. pulka adjutants. Štābkapteinis (10.02.1917.). 12.09.1917. kaujā ar vācu karaspēku pēc Rīgas zaudēšanas uz Nītaures–Rīgas ceļa uzbrukumā Pelnu mājām, kad pēc 6. rotas komandiera nāves izcēlās apjukums, uzņēmās rotas komandēšanu, spēcīgā ugunī apgāja mājas no spārna un piespieda ienaidnieku atkāpties (par to 10.1921. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). Pēc lielinieku apvērsuma 10.11.1917. pēc pulka komitejas rīkojuma apcietināts štābā Limbažos kā “kontrrevolucionārs” (atteicās piedalīties pavēles izpildīšanā par Valmieras ieņemšanu 11.11.1917.), 13.11. Valmierā atbrīvots, atstājot pulkā “zem uzraudzības”. 05.12. pulka sastāvā izbrauca no Valkas uz Petrogradu, 15.12. tur apcietināts atkārtoti, 17.12. no apcietinājuma izbēga un atstāja pulku, izsludināts par dezertieri. Devās uz Tveras guberņu, dzīvoja Grigorovo sādžā, Vesjegonskas apriņķī, nodarbojās ar zemkopību. 23.10.1918. ar bēgļu ešelonu no Padomju Krievijas atgriezās vācu karaspēka okupētajā Latvijā, dzīvoja pie tēva Bārbeles pagastā, nodarbojās ar zemkopību. Padomju Latvijas režīma apstākļos no 01.1919. dzīvoja Rīgā. 20.03. mobilizēts Padomju Latvijas armijā, 3. strēlnieku brigādes sapieru rotas komandieris. 29.05. Sarkanās armijas atkāpšanās gaitā pēc Rīgas zaudēšanas pie Vecpiebalgas dezertējis, dzīvoja turpat mežos līdz latviešu vienību ienākšanai, pēc tam atgriezās Bārbeles pagastā.

25.06.1919. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapteinis), dienēja Rīgas Jaunformējamos spēkos. 25.07. iedalīts Latvijas armijas Tehniskajā pārvaldē, Inspekcijas nodaļas priekšnieks, no 31.08. pārvaldes kancelejas priekšnieks. Kauju laikā ar Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) armiju 15.10. vakarā zem ienaidnieka uguns piedalījās Daugavas Dzelzs tilta paceļamā mehānisma salabošanā Rīgā (novēršot ienaidnieka varbūtējus pārnākšanas mēģinājumus pāri tiltam), 03.11. brīvprātīgi piedalījās ar britu karakuģu artilēriju radiosakarus uzturošās elektrostacijas salabošanā. 11.01.1920. saskaņā ar reorganizāciju iecelts par pārvaldes Administratīvās daļas kancelejas priekšnieku. No 14.12. pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieks. Pulkvedis-leitnants (31.03.1921.; par nopelniem Latvijas neatkarības labā). Pēc Tehniskās pārvaldes izformēšanas no 01.02.1922. Bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieks. 09.1926.–02.1927., 07.–11.1928. piekomandēts Kara tiesai, tās pagaidu loceklis. 18.07.–18.08.1927. bija kara ministra sekretāra vietas izpildītājs. No 21.08. Bruņošanās pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieks. Pulkvedis (18.11.1928.). Pēc armijas centrālā nodrošinājuma iestāžu reorganizācijas 09.05.1933. iecelts par jaunizveidotās Apgādes pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieku. Ārpus dienesta kopā ar dzīvesbiedri saimniekoja savās mājās Teteles pagasta Čabļos. Darbojās Latviešu veco strēlnieku biedrībā, tās padomes loceklis.

Pēc valsts okupācijas 08.1940. iecelts par Latvijas armijas Likvidācijas komisijas biroja saimnieciskās daļas vadītāju, 21.10. atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. Strādāja par brāķeri Rīgas stikla fabrikā. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā no 1941. gada un pēc kara dzīvoja Teteles pagasta Čabļos (1949. gadā ģimene mājas atstāja; inventāru un mājlopus konfiscēja vietējās varas iestādes), vēlāk – Rīgā. Ieņēma saimnieciskos amatus Rīgas pilsētas II slimnīcā (no 1945. gada Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā).

K. Čablis bija viens no Pirmā pasaules kara kaujas nopelniem bagātākajiem latviešu strēlnieku pulku jaunākajiem virsniekiem, pastāvīgi būdams bataljona (pulka) adjutants. Tādējādi viņš apguva karaspēka vienību savstarpējās komunikācijas un administratīvo iemaņu prasmes. Starpkaru periodā tās prasmīgi izmantoja, dienot administratīvos un ar administratīvo jautājumu risināšanu atbildīgos amatos Bruņojuma pārvaldē, no 1933. gada kā daļas priekšnieks Apgādes pārvaldē.

Par nopelniem Krievijas armijas latviešu strēlnieku kaujās K. Čablis apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Svētās Annas ordeni (III šķira, ar šķēpiem; IV šķira, ar uzrakstu “Par drošsirdību”), Svētā Jura krustu (IV šķira, apbalvojuma virsnieku versija), Latvijas Lāčplēša Kara ordeni (III šķira); par dienesta nopelniem Latvijas armijā ar Viestura ordeni (III šķira, ar šķēpiem) un Aizsargu Nopelnu krustu.

6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka adjutanta K. Čabļa tēls pieminēts virsnieka Teodora Kaufelda atmiņu stāstā “Sēkla nedeg”. K. Čabļa vārds minēts uz vienas no 10.11.2023. atklātajām piemiņas stēlām Rīgas I un II Meža kapos apbedītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (tēlnieks Jānis Strupulis), 11.11.2018. uzstādītajā stēlā Vecumniekos, pieminot ar kādreizējo Vecumnieku novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (tēlnieks J. Strupulis).