Alberts Liepiņš starpkaru periodā kļuva par pastāvīgu Latvijas armijas jātnieku dienesta virsnieku, ieņemot atbildīgus amatus Jātnieku pulkā. Bija pēdējais tā komandieris.

A. Liepiņš dzimis muižas arendatora (nomnieka) Kārļa un Karlīnes ģimenē. Kristīts Rubas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Beidza Rīgas pilsētas reālskolu. 09.1913.–10.1914. mācījās un ar I šķiru beidza Konstantīna karaskolu Kijivā (Киевское великого князя Константина Константиновича военное училище), 30.11.1928.–31.07.1929. mācījās un ar I šķiru beidza Latvijas armijas virsnieku kursus, 15.10.1932.–23.08.1933. – vecāko virsnieku kursus Kara akadēmiskajos kursos Rīgā, 28.05.–11.06.1934. – virsnieku strēlniecības kursus, 09.1935.–01.1937. – Augstākās karaskolas Vispārējo nodaļu (diplomdarbs – “Kara saimniecības nozīme un iespaids kara vešanā”).

Precējies 08.1928. ar Almu Alīni Kažoku no Ropažu pagasta, 1939. gadā adoptēja 17 gadus veco Ainu Ancēnu.

14.09.1913. A. Liepiņš brīvprātīgi iestājās karadienestā Krievijas armijā Kijivā (karaskolā). Mācību laikā 08.09.1914. paaugstināts par jaunāko portupejjunkuru (junkuru rotas jaunāko unteroficieri). Pēc karaskolas beigšanas no 14.10. virsnieks (podporučiks) 14. kājnieku rezerves bataljonā Kijivā, no 16.11. – 21. kājnieku rezerves bataljonā Harkivā, no 27.11. – 25. kājnieku rezerves bataljonā Poltavā, no 05.01.1915. – 18. kājnieku rezerves bataljonā Kijivā. 18.02. iecelts par rotas komandieri. 27.03.1916. nosūtīts uz Dienvidrietumu fronti, 5. Kaukāza korpusa štāba rīcībā, 10.04. iedalīts 5. Somijas strēlnieku pulkā, 4. rotas jaunākais virsnieks, no 16.04. – 3. rotas komandieris. 14.06. Rogozno iesniedza lūgumu pārcelšanai uz latviešu strēlnieku bataljoniem, 20.06. saņemts atteikums saistībā ar iztrūkumiem virsnieku sastāvā. 01.07. kaujās ar Austroungārijas armiju pie Žabčes ievainots ar šrapneli galvā, taču pēc pārsiešanas palika ierindā. 14.07. kaujās Volīnijas guberņā pie Boremeļas ievainots vēlreiz, kritis Austroungārijas armijas gūstā, ievietots kara hospitālī, pēc izārstēšanās – karagūstekņu nometnē Sanktpeltenē pie Vīnes. Pēc Austroungārijas impērijas sabrukuma atbrīvots un 29.11.1918. atgriezies Latvijā. Dzīvoja pie vecākiem Reņģes pagastā, līdz 20.03.1919. strādāja par mājskolotāju.

22.03.1919. Aizputē brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), 24.03. no Aizputes nosūtīts Liepājas Jaunformējamo spēku štāba rīcībā, 29.03. no turienes – uz 1. Latviešu atsevišķo brigādi frontē, no 05.04. virsnieks 2. Cēsu bataljona 1. rotā, no 28.04. – ložmetēju rotā. 26.06. Rīgā iedalīts 4. atsevišķajā bataljonā, 26.08. bataljona sastāvā – 2. Ventspils kājnieku pulkā, 1. bataljona rotas komandiera palīgs, no 07.09. – tā paša bataljona ložmetēju rotas komandieris. 27.09. pārvietots uz Latgales partizānu pulku, no 04.10. – ložmetēju rotas, no 15.12. – mācību rotas komandieris. Kapteinis (04.04.1920.; par kaujas nopelniem Latgales frontē 20.01.1920.). 20.01.1920., ienaidnieka pārspēkam uzbrūkot Kārsavas apkārtnē, ar mācību pusrotu ieņēma pozīcijas pie Jarbovas sādžas, ļāva ienaidniekam tuvoties līdz 400 soļu attālumam un ar labi mērķētu uguni piespieda to panikā bēgt, atstājot kritušos un ievainotos (trieciena rezultātā bēga arī citas ienaidnieka ķēdes, un stāvoklis frontes līnijā tika atjaunots). 26.06. izlūkgājienā bez zaudējumiem ieņēma Sipkinas sādžu, iegūstot 13 gūstekņus un ložmetēju, turklāt pretinieks zaudēja vairākus kritušos (par to 04.1922. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 26.06.1920. iecelts par 1. bataljona komandiera vietas izpildītāju, 26.09., pēc mācību rotas izformēšanas, par 9. rotas komandieri. 04.10. pārvietots uz Kara skolu, 11.10. iecelts par Kājnieku nodaļas jaunāko virsnieku un Jātnieku nodaļas priekšnieka vietas izpildītāju. 21.08.1922. apstiprināts par Jātnieku nodaļas priekšnieku. 26.05.1923. iecelts par Jātnieku pulka komandiera palīgu Daugavpilī. No 11.06.1924. pulka saimniecības priekšnieks. Pulkvedis-leitnants (18.11.). 02.12.1928. iecelts par 1. diviziona komandieri, 26.01.1930. – par pulka komandiera palīga vietas izpildītāju (03.08.1931. apstiprināts šajā amatā). 01.09.1931. izteikta pulka komandiera pateicība par IV Starptautisko jāšanas sacensību dalībnieku sagatavošanu. 17.06.1939. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Jātnieku pulka komandieri. Bija Latvijas Zirgu sporta savienības valdes loceklis, Armijas zirgu sporta kluba priekšsēdētāja biedrs (vietnieks), revīzijas komisijas loceklis. Nodarbojās ar dārzkopību savā jaunsaimniecībā Jelgavas apriņķī, Rubas pagasta Krastos.

Pēc valsts okupācijas 18.10.1940. atvaļināts “piemērota amata trūkuma dēļ Sarkanajā armijā”. 09.1940. kopā ar dzīvesbiedri un meitu pārcēlās no Jelgavas uz savu saimniecību Rubas pagasta Krastos. Vācijas–PSRS kara sākumā 1941. gada vasarā latviešu pašaizsardzības vienību apakšgrupas komandieris Rubas pagastā. Nacistiskās Vācijas okupācijas laikā 02.1944. mobilizēts latviešu leģionā, 07.02.–15.09. bija 1. latviešu robežsargu pulka komandieris, no 28.08. latviešu karavīru pulcēšanās vietu pārzinis Liepājā, pēc tam latviešu lauka papildinājumu depo 1. pulka (būvpulka) virsnieku rezerves priekšnieks Tornā, Vācijā (tagad Toruņa Polijā), 02.–04.1945. bija 2. Kurzemes būvpulka komandieris. 02.05.1945. pie Šverīnes pulka sastāvā nonāca Amerikas Savienoto Valstu (ASV) armijas gūstā, ievietots Putlosas gūstekņu nometnē. Pēc atbrīvošanas kopā ar dzīvesbiedri dzīvoja bēgļu nometnēs Neištatē. 1951. gadā izceļoja uz Kanādu, dzīvoja Toronto. Darbojās latviešu Svētā Andreja draudzes padomē, draudzes priekšnieka vietnieks, bija Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā aprūpes nozares vadītājs, Toronto latviešu pensionāru apvienības priekšnieka vietnieks u. c. No 01.1969. bija savienības “Kalpaka bataljons” valdes loceklis.

Kājnieku virsnieks A. Liepiņš ar kaujas nopelniem Pirmajā pasaules un Latvijas Neatkarības karā starpkaru periodā kļuva par pastāvīgu Latvijas armijas jātnieku dienesta virsnieku, ieņemot atbildīgus amatus Jātnieku pulkā. Pēdējais tā komandieris. Trimdā Rietumos, grāmatā apkopojot materiālus par Jātnieku pulku, radījis nozīmīgu vēstures avotu pulka, Latvijas armijas un valsts vēstures kontekstā.

Par “uzcītīgu dienesta pienākumu izpildīšanu” Krievijas armijas sastāvā A. Liepiņš apbalvots ar Svētā Staņislava ordeni (III šķira); par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā – ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira), Viestura ordeni (III šķira, ar šķēpiem) un Aizsargu Nopelnu krustu.