Gobas iela šķērso Bolderājas apkaimes dzīvojamās zonas centrālo daļu un ir Kapteiņu ielas pagarinājums no Miglas ielas līdz apkaimes rūpnieciskajai apbūvei austrumu–dienvidaustrumu daļā, kur pāriet Finiera ielā. Gobas iela ziemeļu un centrālajā daļā atspoguļo Bolderājas apkaimes 20. gs. 20.–30. gadu apbūvi, savukārt austrumu daļā – 60.–80. gados izveidoto daudzstāvu dzīvojamo ēku mikrorajonu.

Gobas jeb vīksnas (Ulmus) ir gobu dzimtas ģints vasarzaļi koki. Parastā goba (Ulmus glabra) tika izvēlēta par 2025. gada koku Latvijā.

Sākotnējais ielas nosaukums bija Jaunā iela. Rīgas teritorijā iekļauta saskaņā ar 1924. gada 24. februārī Saeimā pieņemto likumu, kas noteica Bolderājas un Daugavgrīvas, kā arī citu Pārdaugavas apkaimju iekļaušanu Rīgas pilsētas administratīvajās robežās. 1925. gadā pārdēvēta par Gobas ielu, jo agrākais ielas nosaukums dublēja jau esošo Jaunās ielas nosaukumu Rīgas administratīvajās robežās. Līdz padomju okupācijai 1940. gadā ielas oficiālā numerācija bija 14 gruntsgabalos. Otrā pasaules kara laikā (nacistiskās Vācijas okupācijas periodā) ielas nosaukums saglabājās, pielāgojot to vācu valodas lietojumam – Gobas iela (Ulmenstraße).

Precīzs ielas izveidošanas laiks un apstākļi nav zināmi. Iela konstatējama avotos vismaz no 20. gs. sākuma.

7. gruntsgabalā 20. gs. sākumā celtā ēkā 20. gados dzīvoja Rīgas Nomaļu savienības Bolderājas–Daugavgrīvas nodaļas valdes loceklis Jānis Križus.

9. gruntsgabalā 1900. gadā uzceltā ēkā 20. un 30. gados dzīvoja Bolderājas vecmāte M. Braže.

13. gruntsgabalā 20. gs. 20. un 30. gados dzīvoja Bolderājas ormanis Pauls Bendiks. 20. gs. sākuma apbūve tika iznīcināta padomju otrreizējās okupācijas periodā – 1977. gadā, ierīkojot kinoteātri “Bolderāja”, kas funkcionēja līdz 90. gadu sākumam.

15. gruntsgabala namā līdz 20. gs. 30. gadu vidum atradās tirgotājam Augustam Dzelzkalējam piederoša pārtikas preču, tabakas un lopbarības tirgotava. 30. gadu beigās tās telpās izvietojās Bolderājas–Daugavgrīvas patērētāju biedrības veikals.

Netālu no Gobas ielas Nr. 15., starp Ādama un Stūrmaņu ielu, 1929. gadā tika ierīkots Bolderājas tirgus laukums.

17. gruntsgabalā 1908. gadā tika uzcelta Romas katoļu Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas baznīca. Ēka celta par brīvprātīgajiem ziedojumiem; starp lielākajiem ziedotājiem bija arī Bolderājas fabrikanti Alfrēds fon Hertvigs (vācu Alfred von Hertwig, krievu Альфред фон Хертвиг) un Filips Šapiro (vācu Philipp Schapiro, krievu Филипп Шапиро). Baznīcā novietota goda plāksne ar baznīcas celšanas komitejas biedru vārdiem, kā arī piemiņas plāksne baznīcas projekta autoram, arhitektam Edgaram Voldemāram fon Frīzendorfam (vācu Edgar Woldemar von Friesendorff, krievu Эдгар Вольдемар фон Фризендорф). 1969. gada rudenī vētra nopostīja baznīcas torņa koka smaili, 1971. gadā tornis tika atjaunots dzelzs konstrukcijā.

19. gruntsgabalā ēkā 20. gs. 30. gadu beigās dzīvoja Bolderājas pamatskolas pārzinis, Bolderājas–Daugavgrīvas kultūras biedrības priekšnieks Kārlis Kļavnieks un viņa kundze, skolotāja Ērika Kļavnieks. Līdzīgi kā citas Bolderājas ģimenes, arī Kļavnieku ģimeni skāra Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) īstenotā 1941. gada 14. jūnija deportācija Latvijā. Pēc Otrā pasaules kara ēka tika pārbūvēta, tajā darbojās poliklīnika.

20. gs. 30. gados Gobas iela tika taisnā līnijā savienota ar Daugavgrīvas šoseju. 70. gados, paplašinoties apkaimes rūpnieciskajai apbūvei, Daugavgrīvas šoseja tika savienota ar Gaigalas ielu. 60.–80. gados Gobas ielas austrumu daļā tika uzbūvēts piecu līdz deviņu stāvu dzīvojamo ēku masīvs.

Mūsdienās Gobas iela ir Kapteiņu ielas pagarinājums no Miglas ielas līdz rūpnieciskajai apbūvei apkaimes austrumu–dienvidaustrumu daļā. Ielas garums ir 1211 metri, segums – dažādos periodos klāts asfaltbetons.

Gobas ielas ziemeļu un centrālā daļa atspoguļo Bolderājas apkaimes 20. gs. 20.–30. gadu apbūvi, kurā dzīvoja strādnieki, amatnieki, tirgotāji un valsts ierēdņi. Savukārt padomju okupācijas periodā, pieaugot apkaimes nozīmei kā rūpnieciskam centram, 60.–80. gados ielas austrumu daļā tika izveidots daudzstāvu dzīvojamo ēku mikrorajons, kas būtiski palielināja apkaimes apdzīvotības blīvumu.

Mūsdienās Gobas iela ir būtiska apkaimes sabiedriskā transporta artērija. Pasažieru satiksmi nodrošina Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” 3., 30., 36. un 56. maršruta autobusi.

Gobas ielā Nr. 6a atrodas Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punkts.

Gobas ielā Nr. 17 atrodas reģiona nozīmes kultūras piemineklis – Rīgas Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca (Nr. 7720).

Bolderājas apkaimes iedzīvotāji un ielas Otrā pasaules kara laikā epizodiski ir atspoguļotas Jāņa Zariņa atmiņu romāna “Kāvu gados” (1971–1973) 2. daļā (1972).

Bolderājas iedzīvotāji, ielas un arhitektūra ir vairākkārt atspoguļota Latvijas Televīzijas ilggadējā raidījumā “Ielas garumā” (sērijās “Bolderājas centrālās ielas”, “Bolderāja”, “Vakarbuļļos un Bolderājā”).