Par pārtikas zinātnes aizsākumu Latvijā var uzskatīt 19. gs. beigas, kad Rīgas Politehnikumā Ķīmijas tehnoloģijas kursā (1867/1868) tika lasītas lekcijas par alus, cietes, cukura un spirta rūpniecības tehnoloģiju, kā arī pasniegts specifisks profesionālais priekšmets “Saražoto produktu apstrāde un izlietošana”. 1919. gadā, nodibinot Latvijas Universitāti (LU), Lauksaimniecības fakultātē sāka darboties Lauksaimniecības tehnoloģijas, augļu un dārzeņu pārstrādāšanas un tehniskās mikoloģijas katedra un Rūgšanas un lauksaimniecības tehnoloģijas laboratorija, kurās veica zinātniskos pētījumus pārtikas mikrobioloģijas un ķīmijas jomā. Starpkaru periodā Latvijā tika veikti pētījumi par augļu un ogu bioķīmisko sastāvu, noteikts visu Latvijā rūpnieciski ražoto dabisko un mākslīgo vīnu un sulu sastāvs, kā arī veikti pētījumi par vīna, alus un spirta rauga īpašībām, izstrādāta tehnoloģija alus rūpniecībai un radītas vīna novērtēšanas metodes. Līdztekus tika veikti pētījumi ar taukiem, kviešu miltiem un to mīklas rūgšanu. Tika analizēts Latvijā audzētu cukurbiešu ķīmiskais sastāvs, īpašības un noderība cukurrūpniecības vajadzībām. 1939. gadā, nodibinot Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju, uz to pārvietoja arī Lauksaimniecības fakultātes Lauksaimniecības tehnoloģiju katedru. Padomju okupācijas laikā, 1944. gadā, atjaunojot Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju (LLA), tajā izveidoja Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultāti, kuru slēdza 1948. gadā, bet uz kuras bāzes tajā pašā gadā izveidoja Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāti, kas zinātnisko tēmu ietvaros turpināja pirmskara iestrādes, vērtējot un analizējot augļu un ogu ķīmisko sastāvu, to piemērotību sulu, vīna un konservu izgatavošanai. Tika risinātas arī citas tautsaimniecībai nozīmīgas zinātniska rakstura tēmas, kā alus rauga tīrkultūru pagatavošanas un novērtēšanas metodes, izdalīti jauni vīna rauga celmi, ko plaši pielietoja Latvijas vīna darītavās, vērtēta aroniju, zemeņu, pākšaugu piemērotība pārstrādei, analizēta miežu mikrofloras ietekme iesala ieguvē, pētīta sviesta kvalitāte atkarībā no krējuma fizikālās nogatavināšanas režīmiem, piena nogatavināšanas loma tā recināšanas procesā un iegūtā siera kvalitātes nodrošināšanā. Intensīvi pētījumi par lauksaimniecības produktu pirmapstrādi, kaltēšanu un uzglabāšanu tika veikti LLA Produktu hidrotermiskās apstrādes problēmu laboratorijā, kuru izveidoja 1961. gadā un 1989. gadā nosauca par Enerģijas racionālas izlietošanas lauksaimniecības produktu pārstrādes laboratoriju. Tajā pētīja piena produktu kaltēšanu vakuumā, racionālas siltuma izmantošanas iespējas cukura ražošanā, siltummehāniskās īpašības un siltumatdevi, ābolu sulu ietvaicējot plākšņu tipa ietvaices iekārtā. 1971. gadā tika izveidota Piena un piena produktu ilgstošas uzglabāšanas zinātniski pētnieciskā nozares laboratorija, ko vēlāk nosauca par Piena rūpniecības blakusproduktu racionālas izmantošanas nozares zinātniski pētniecisko laboratoriju. Par laboratorijā veikto zinātnisko pētījumu “Biezpiena un siera ražošanas bezatlikuma tehnoloģija” 1987. gadā autori saņēma Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas (LPSR) valsts prēmiju. 1973. gadā izveidoja Alus miežu zinātniski pētniecisko laboratoriju, kas veica pētījumus par alus miežu šķirņu tehnoloģiskajām īpašībām. 1975. gadā Padomju Sociālistiskās Republikas Savienības (PSRS) veiktā disertāciju pieņemšanas reforma un nozaru specializēto padomju izveidošana kavēja pārtikas zinātnē esošo zinātnisko tēmu izstrādi Latvijā. Intensīvs darbs pārtikas zinātnes jomā sākās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1993. gadā izveidojot habilitācijas padomi inženierzinātņu nozares pārtikas produktu tehnoloģijas, procesu un iekārtu apakšnozarē. Nozīmīga loma pārtikas zinātnes nozares izveidē un atzīšanā bija profesorei Dainai Kārkliņai. Pēc ilgām debatēm ar Latvijas Zinātnes padomes (LZP) lēmumu Nr. 9-3-1 (16.11.1999.) pārtikas zinātne tika iekļauta LZP klasifikācijā ar Nr. 33 un šādām apakšnozarēm: pārtikas ķīmija, pārtikas mikrobioloģija, pārtikas procesi un iekārtas, pārtikas produktu kvalitāte.

21. gs. pirmajās divās desmitgadēs pētījumu loks pārtikas zinātnē ir paplašinājies. Daudzveidīgas izstrādes ir saistītas ar graudu un miltu cepamīpašību izvērtējumu un maizes kvalitātes uzlabošanu, ar jaunu pārtikas produktu, t.sk. funkcionālo pārtikas produktu, izstrādi, dažādu iepakojuma materiālu un tehnoloģiju izmantošanu ražošanā, ar bioloģiskās lauksaimniecības izejvielu un pārtikas drošības un nekaitīguma izvērtējumu. 2010. gadā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē izveidoja zinātnisko grupu pārtikas zinātnē aktuālu problēmu risināšanai. Pārtikas zinātnē veiktie pētījumi 2013., 2014. un 2015. gadā tika ierindoti starp labākajiem LZA ikgadējā konkursā “Nozīmīgākie Latvijas zinātnes sasniegumi”. 2013. gadā Evita Straumīte, Lija Dukaļska, Sandra Muižniece-Brasava veica pētījumus par bioloģiski aktīvajām vielām pārtikas produktos to fasēšanai un uzglabāšanai, pielietojot jaunākās iepakojuma tehnoloģijas un garantējot augstu kvalitāti un drošu realizācijas termiņu. 2014. gadā Solvita Kampuse, Anita Blija, Dalija Segliņa, Anita Olšteine izstrādāja tehnoloģijas augļu, ogu un dārzeņu biezeņiem zīdaiņu uzturam no bioloģiskajās saimniecībās iegūtām izejvielām. 2015. gadā Ilga Gedrovica, Sandra Muižniece-Brasava izstrādāja zinātniski pamatotas ar šķiedrvielām bagātinātas graudaugu pārslas. Pētniecības procesos pārtikas zinātnē parādās jaunas metodes un tehnoloģijas – netermiskās metodes: augstspiediena, mikroviļņu un nanotehnoloģijas. Parādās jaunas izejvielas pārtikas produktu ražošanai – mikroaļģes, kukaiņi –, kas ir alternatīvs olbaltumvielu avots pārtikas produktu ražošanai. Pētījumu daudzveidību veicinājusi zinātnisko institūciju infrastruktūras modernizēšana un aktīvs dialogs starp uzņēmējiem un zinātniekiem inovācijas procesu (pētniecība, jaunu produktu izstrāde, tehnoloģiju pārnese) veicināšanā pārtikas ražošanā. Tas ļauj ievērojami paplašināt iespējas jauniem pētniecības virzieniem un veidot jaunas paaudzes drošu pārtiku, kas atbilst 21. gs. patērētāja vēlmēm.

No 1948. gada LLA izveidotā Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultāte (tagad Pārtikas tehnoloģijas fakultāte) kļuvusi par galveno iestādi, kurā līdz pat šodienai veic pētījumus pārtikas zinātnes jomā. Daļu pētījumu, kas saistīti ar augļu un ogu pārstrādi, veic Dārzkopības institūts, kurā ietilpst Latvijas Valsts Augļkopības institūts un Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacija, pētījumus ar graudiem un kartupeļiem un to izmantošanu pārtikā veic Agroresursu un ekonomikas institūts, kurā ietilpst Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts un Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts. LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūts pēta pārtikā lietojamos mikroorganismus, to metabolītus, izstrādā funkcionālos produktus un izejvielas pārtikas ražošanai, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” analizē pārtikas produktu drošību, zivju produktu nekaitīgumu, LLU Veterinārmedicīnas fakultāte analizē pārtikas higiēnas jautājumus, LU Ķīmijas fakultātes Pārtikas ķīmijas centrs pēta pārtikas ķīmijas jautājumus.

Latvijā iegūtās atziņas pārtikas zinātnes pētījumos galvenokārt tiek publicētas starptautiskos konferenču rakstu krājumos un ar pārtikas zinātni saistītos zinātniskos žurnālos. Atsevišķa nodaļa “Pārtikas zinātne” ir atrodama ikgadējā LLU zinātniskās konferences Research for Rural Development rakstu krājumā. Reizi trijos gados LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultāte organizē Baltijas Pārtikas zinātņu un tehnoloģijas konferenci FOODBALT, kuras rakstu krājumos parādās jaunāko pētījumu rezultāti. LLU rakstu krājumos tiek publicēti pārtikas zinātnē iegūtie pētījumu rezultāti.

Viens no nozīmīgākajiem pētniekiem pārtikas zinātnē bijis Pēteris Delle, kura svarīgākais zinātniskās darbības virziens bija pētījumi pārtikas mikrobioloģijā, t.sk. vīna rauga īpašību izpētē. Pasaulē pazīstams ar vīna izturības pakāpes rādītāja “indekss Delle” pamatošanu. Profesora P. Delles izstrādātā metode cukura noteikšanai augļu, ogu un dārzeņu sulās vēl aizvien ir vienkāršākā. Jānis Āboliņš, kaltēšanas tehnoloģijas speciālists, viens no jauna tipa iesala kaltes izstrādātājiem. Pāvils Zariņš izstrādājis iesala ražošanas tehnoloģijas intensificēšanas zinātniskos pamatus, izveidojot kopā ar J. Āboliņu un Pēteri Zeltiņu LLA vārdā nosaukto nepārtrauktas darbības iesala kalti un LLA nepārtrauktas darbības iesalnīcu. P. Zariņam pieder arī ilggadējs zinātniskais darbs par kalcija un uz olu čaumalu bāzes veidotā uztura bagātinātāja “Osteonorm” lomu organisma dzīvības norisēs. Mārtiņš Beķers, LPSR Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks, pārtikas biotehnoloģijas pamatlicējs Latvijā, pētījis rauga šūnu strukturāli funkcionālās izmaiņas, šūnas atūdeņojot. Viņš ir arī jauna funkcionāla pārtikas produkta – auzu biolakto – viens no autoriem, kā arī topinambūra izmantošanas iespēju pētnieks jaunu funkcionālo pārtikas produktu izveidē. Uldis Viesturs, LPSR Nopelniem bagātais izgudrotājs, izveidojis oriģinālas fermentācijas iekārtas, kā arī procesu kontroles un vadības sistēmas. Lilita Ozola pētījusi piena kvalitāti siera ražošanā un jaunu piena produktu izstrādes iespējas. Lija Dukaļska pētījusi hidrotermiskos procesus pārtikas produktu pārstrādē un jaunu pārtikas produktu izstrādē, moderna iepakojuma izmantošanas iespējas pārtikas produkta kvalitātes saglabāšanai. D. Kārkliņa pētījusi augu valsts izcelsmes izejvielas funkcionālu pārtikas produktu izstrādē, analizējusi raugu nozīmi augļu-ogu vīnu kvalitātes nodrošināšanā. Evita Straumīte pēta kailgraudu auzu un miežu graudu, tritikāles īpašības un to izmantošanu pārtikā, Sandra Muižniece-Brasava pēta jaunāko iepakojuma materiālu izmantošanu pārtikas produktu iepakošanai un to derīguma termiņa pagarināšanai, Dalija Segliņa ir smiltsērkšķu pētniece un jaunu augļu un ogu pārtikas produktu autore, Ruta Galoburda pēta augstspiediena tehnoloģiju izmantošanu pārtikas produktu saglabāšanai.