Dejas izcelÅ”anÄs, izveidoÅ”anÄs, attÄ«stÄ«ba ArgentÄ«nas tango pirmsÄkumi meklÄjami BuenosairesÄ un Montevideo 19. gs. beigÄs, afrikÄÅu deju elementiem sajaucoties ar vietÄjo deju uān visu imigrantu kultÅ«ru tautas dejÄm. Tango kļuva populÄrs vienkÄrÅ”o ļaužu vidÅ«. 19. gs. beigÄs un 20. gs. sÄkumÄ daudzi imigranti no Eiropas, galvenokÄrt jauni, neprecÄti vÄ«rieÅ”i, ieradÄs ArgentÄ«nas pilsÄtÄs laimes un peļÅas meklÄjumos. 20. gs. sÄkumÄ tango gan kÄ deja, gan arÄ« kÄ vienkÄrÅ”a populÄrÄs mÅ«zikas forma ieÅÄma pastÄvÄ«gu vietu strauji augoÅ”Äs pilsÄtas ā savas dzimÅ”anas vietas ā dzÄ«vÄ. DrÄ«z Ŕī deja izplatÄ«jÄs arÄ« ArgentÄ«nas provinces pilsÄtÄs. 20. gs. sÄkumÄ ar tango sÄka aizrauties dižciltÄ«gie argentÄ«nieÅ”i, un lÄ«dz Pirmajam pasaules karam tas jau bija iekarojis smalkÄkos salonus gan ParÄ«zÄ, gan LondonÄ. 1916. gadÄ argentÄ«nieÅ”u pianists Roberto Firpo (Roberto Firpo) izdzirdÄja jaunÄ urugvajieÅ”u komponista Herardo Rodrigesa (Gerardo HernĆ”n Matos RodrĆguez) marÅ”u un nolÄma to pÄrvÄrst par tango, kam vÄlÄk argentÄ«nieÅ”u dzejnieks PaskuÄls Kontursi (Pascual Contursi) pievienoja vÄrdus par zaudÄtu mÄ«lestÄ«bu, un rezultÄtÄ radÄs slavenais tango āKumparsitaā (La Cumparsita). Dziesmu ieskaÅoja jau tobrÄ«d populÄrais argentÄ«nieÅ”u komponists, aktieris un dziedÄtÄjs Karloss Gardels (Carlos Gardel). TÄs triumfs bija milzÄ«gs, un lÄ«dz ar to par lielÄkÄs daļas tango dziesmu vadmotÄ«vu kļuva traÄ£iska mÄ«lestÄ«ba un deja. K. Gardels, saukts par tango karali, bija visspilgtÄkais tango mÅ«zikas bÅ«tÄ«bas atklÄjÄjs.
1921. gadÄ ArgentÄ«nas tango radÄ«ja sensÄciju ParÄ«zÄ, kad itÄļu izcelsmes amerikÄÅu kinoaktieris un dejotÄjs RÅ«dolfs ValentÄ«no (Rudolph Valentino) un Beatrise Domingo (Beatrice Dominguez) izpildÄ«ja deju Ä«ru režisora Reksa Ingrema (Rex Ingram) mÄmajÄ filmÄ āÄetri apokalipses jÄtniekiā (The four horsemen of the apocalypse, 1921).
No Francijas tango mode izplatÄ«jÄs tÄlÄk EiropÄ un visÄ pasaulÄ. Tango dzimtenÄ Å”Ä«s dejas zelta laikmets bija no 30. gadu vidus lÄ«dz 50. gadu vidum. ÄŖsi pirms PirmÄ pasaules kara tango EiropÄ bija kulta deja. Sievietes ParÄ«zÄ pat pÄrstÄja valkÄt korsetes, lai varÄtu dejot tango, un VÄcijas Ä·eizars Vilhelms II (Wilhelm II.) bija spiests izdot noteikumus, kas aizliedza dejot tango uniformÄs tÄrptÄm amatpersonÄm. SarosÄ«jÄs arÄ« tirgotÄji ā sievietÄm bija iespÄja iegÄdÄties ne tikai tango kurpes, bet arÄ« tango zeÄ·es, tango cepures, tango kleitas un daudzus citus tango aksesuÄrus. ArgentÄ«nieÅ”u politiÄ·a Huana Perona (Juan Domingo PerĆ³n) valdÄ«bas laikÄ, attÄ«stoties nacionÄlajai industrijai, tango deja un mÅ«zika piedzÄ«voja savu āzelta laikmetuā.
MilitÄrÄs diktatÅ«ras valdÄ«bas laikÄ, pastÄvot aizliegumam pulcÄties lielÄkam cilvÄku skaitam, deja panÄ«ka. LÄ«dz ar militÄrÄs huntas kriÅ”anu 1983. gadÄ ParÄ«zÄ tika izrÄdÄ«ts pirmais Tango Argentino Å”ovs (argentÄ«nieÅ”u režisori Hektors Orezoli, Hector Orezzoli, un Klaudio Segovia, Claudio Segovia), kas kļuva par sÄkumpunktu jaunam tango vilnim pasaulÄ. Å ovs apceļoja visu pasauli un veicinÄja tango atdzimÅ”anu EiropÄ, ZiemeļamerikÄ un JapÄnÄ.
ArgentÄ«nÄ pamazÄm sÄkÄs tango renesanses laikmets. Jaunais tango uzplaukuma laikmets saistÄms ar Nestora KirÅ”nera (NĆ©stor C. Kirchner) un KristÄ«nes de KirÅ”neres (Cristina FernĆ”ndez de Kirchner) valdÄ«bas laiku. 21. gās.ā sÄkumÄ pasauli pÄrÅÄma jauns tango kulta vilnis. āSeviŔķi populÄrs kļuvis tieÅ”i autentiskais ArgentÄ«nas tango, nevis tÄ eiropeiskais paveids. ArgentÄ«nas tango aptver visplaÅ”Äko emociju spektru: tajÄ ir vientulÄ«ba, skumjas, ilgas, mÄ«lestÄ«ba, greizsirdÄ«ba, iekÄre, kaisle, uzticÄÅ”anÄs, ļoti daudz cilvÄcisku attiecÄ«bu, un katra deja ir stÄsts, kas rodas tieÅ”i uz deju grÄ«das. ArgentÄ«nas tango pamatÄ ir pÄrvietoÅ”anÄs improvizÄcija, kinÄtisks dialogs ar dejas partneri, kÄ arÄ« cieÅa pret citiem dejotÄjiem, kuri atrodas uz deju grÄ«das. PirmÄ tango skolotÄju paaudze Å”o deju sauca par ātrÄ«s minÅ«Å”u mÄ«las stÄstuā. ArgentÄ«nas tango deju var pavadÄ«t trÄ«s dažÄdu tango mÅ«zikas virzieni: tango, valsis un milonga. Å os virzienus atŔķir mÅ«zikas metrika, kas atspoguļojas dejas dinamikÄ un soļu ritmiskajÄ artikulÄcijÄ. Dejas pÄris ir kÄ vÄl divi instrumenti orÄ·estrÄ«.
ArgentÄ«nas dejas galvenÄ raksturÄ«paŔība ir apskÄviens, kam viena slÄgtÄ un otra brÄ«vÄ puse. ApskÄviena atvÄrtÄ puse ir nemainÄ«ga, savukÄrt apskÄviena slÄgtÄ puse tiek aizvÄrta vai atvÄrta atkarÄ«bÄ no dejoto soļu kombinÄcijas, amplitÅ«das, dinamikas un pÄra estÄtiskÄ stila izvÄles. CieÅ”ajÄ apskÄvienÄ dejotÄji dejo tik ļoti cieÅ”i viens pie otra, un ļoti bieži saskaras ar galvÄm, ka lÄ«dzsvara ass atrodas starp viÅiem. AtvÄrtajÄ satvÄrienÄ dejotÄji ir brÄ«vÄki, un tas viÅiem ļauj izdarÄ«t kustÄ«bas ar plaÅ”Äku amplitÅ«du un Ä·ermeÅa disociÄciju.
PretstatÄ starptautiskajam tango ArgentÄ«nas tango mÅ«zika ir ļoti melodiska un romantiska, tuvÄka tÄdai dejai kÄ bolero, flamenko, fado. PrimÄrais izmantotais mÅ«zikas instruments ir bandoneons. ArgentÄ«nas tango ir divi galvenie izpausmes veidi un vietas: sabiedriskais jeb tautas tango (dejots klubos jeb milongÄs) un skatuves tango. ArgentÄ«nas tango raksturo intimitÄte, jutekliskums, kompleksitÄte, personiskums.
ArgentÄ«nas tango sÄka savu attÄ«stÄ«bu kÄ sociÄlÄ deja, tÄdÄjÄdi radot estÄtiskas atŔķirÄ«bas dažÄdos galvaspilsÄtas rajonu milongÄs, vÄlÄk radot aizraujoÅ”us stÄstus par milongu pÄrstÄvju ācÄ«ÅÄmā, kurÅ” tango tad ir tas pareizais un autentiskais. Tango vÄsturiskajos aprakstos minÄti tango kanjenge (canyengue), tango orijero (orillero), Viljas Urkizas tango (Villa Urquiza tango; Vilja Urkiza ā Buenosairesas rajons) un citi.
