Altam ir nozīmīga loma stīgu kvarteta un stīgu orķestra sastāvā. Tam rakstīti arī nopietni koncertžanra darbi, sonātes, variācijas un citi. Pirmos koncertus altam rakstījis Georgs Filips Telemans (Georg Philipp Telemann), Alesandro Rolla (Alessandro Rolla), Francis Antons Hofmeisters (Franz Anton Hoffmeister) un citi. Alta izteiksmes iespējas plaši izmantotas Hektora (Ektora) Berlioza (Hector Berlioz) simfonijā ar alta solo “Harolds Itālijā” (Harold en Italie, 1834) un Riharda Štrausa (Richard Georg Strauss) simfoniskajā dzejolī “Dons Kihots” (Don Quixote, 1897) čellam un altam ar orķestri. 20. gs. arvien vairāk komponisti radīja jaunus skaņdarbus alta tembrāli bagātajam skanējumam: Viljams Voltons (William Walton), Bohuslavs Martinū (Bohuslav Martinů), Tibors Serlijs (Tibor Serly), Alfrēds Šnitke (krievu Альфрeд Гaрриевич Шнuтке, vācu Alfred Schnittke) un Bēla Bartoks (Béla Viktor János Bartók). Arī altists un komponists Pauls Hindemits (Paul Hindemith) radījis šim instrumentam ievērojamu skaitu skaņdarbu, kuru vidū ir arī Der Schwanendreher (1935) – koncerts par seno tautas dziesmu tēmām altam un orķestrim.
Jau no 18. gs. zināmi daudzi ievērojami mūziķi, kuri bijuši izcili altisti: Karls Štamics (vācu Carl Philipp Stamitz, čehu Karel Stamic), Alesandro Rolla (Alessandro Rolla), Hieronims Veikmans (krievu Иероним Андреевич Вейкман, vācu Hieronymus Weickmann), Viljams Primrouzs (William Primrose), Pāls Lukāčs (Pál Lukács), Pjērs Paskjērs (Pierre Pasquier), Rudolfs Baršajs (Рудольф Борисович Баршай), Jozefs Babers (Joseph Baber), Oskars Nedbals (Oskar Nedbal), Tabea Cimmermane (Tabea Zimmermann) un citi. Altu teicami spēlējuši arī vijolnieki Nikolo Paganīni (Niccolo Paganini), Ežēns Izaī (Eugène Ysaÿe), Pinhass Cukermans (Pinchas Zukerman), Naidžels Kenedijs (Nigel Kennedy) un citi, kā arī komponisti Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven), V. A. Mocarts, P. Hindemits un citi.
Izcili Latvijas altisti ir Bernhards Tiltiņš, Arigo Štrāls, Ināra Brīnuma, Ilze Kļava, Andra Dārziņa un citi.