Filatēlija Latvijā bija augstā līmenī jau no 19. gs. otrās puses, kad Latvijas teritorija atradās Krievijas Impērijas sastāvā. Filatēlistu pētījumi un informatīvi apraksti tika publicēti filatēlijas žurnālos gan Krievijā, gan Vācijā. Jau 20. gs. sākumā Rīgā un Liepājā darbojās pastmarku tirgotāji, kas apgādāja vietējos filatēlistus ar Krievijas un ārvalstu pastmarkām. Strauja filatēlijas attīstība sākās pēc Latvijas neatkarības iegūšanas 1918. gadā, kad par jaunās valsts pastmarkām lielu interesi izrādīja pārējās pasaules filatēlisti. Tika izdoti pirmie filatēlijas žurnāli (vācu valodā), sniegta informācija par Latvijas pastmarkām arī filatēlijas žurnālos Vācijā, Šveicē un Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Filatēlistu darbība notika arī Otrā pasaules kara laikā, un pēc kara latviešu filatēlisti dibināja savas organizācijas Zviedrijā, Vācijā, ASV un Kanādā. Arī padomju okupācijas apstākļos Latvijā filatēlija bija izplatīts vaļasprieks, dažbrīd pat valsts īpaši atbalstīts un veicināts.

Filatēlistu biedrības apvieno pastmarku kolekcionārus. 20. un 30. gados Latvijā bija trīs biedrības: Rīgas filatēlistu biedrība (Rigaer Philatelisten Verein, 1920), kas apvienoja vācbaltiešu filatēlistus (priekšsēdētājs Aleksandrs Bergs); Rīgas Latviešu biedrības filatēlistu un numismātu nodaļa (1927) apvienoja latviešu filatēlistus (priekšsēdētājs Rihards Zariņš, vēlāk Ludvigs Kalniņš); Rīgas pastmarku tirgotāju biedrība (1921; priekšsēdētājs Eduards Šneiders). Vācu okupācijas laikā filatēlistu biedrība darbojās Arodbiedrību Centrālās savienības paspārnē. Pēckara laikā daudzi filatēlisti bija devušies trimdā, kur filatēlistu biedrības un pulciņi tika dibināti bēgļu nometnēs Vācijā un Zviedrijā. No mazākiem pulciņiem, sekcijām un biedrībām Eiropā, Austrālijā un Ziemeļamerikā 1955. gadā tika dibināta Latviešu filatēlistu pasaules apvienība, kuras aktīva darbība turpinājās līdz 21. gs. pirmajiem gadiem. Latvijā padomju okupācijas apstākļos filatēlistus sākotnēji apvienoja Rīgas kolekcionāru klubs, bet no 1966. gada – Vissavienības filatēlistu savienības Latvijas republikāniskā nodaļa. 1990. gadā tika izveidota patstāvīga Latvijas Filatēlistu savienība (LFS).

Latvijas pirmās pastmarkas izdotas 18.12.1918. (pārdošanā). Pirmais Latvijas pastmarku katalogs izdots 1920. gada oktobrī Rīgā; pirmais filatēlijas žurnāls – Liepājā 1920. aprīlī. Papildus specializētiem filatēlijas žurnāliem arī citi preses izdevumi izveidoja īpašas sadaļas: filatēlistu stūrīti, filatēlijas jaunumus, filatēlijas un numismātikas apskatus un tamlīdzīgi.

Pirmā pastmarku izstāde Latvijā notika 1925. gada decembrī Rīgas pilī. Tās atklāšanā piedalījās valdības pārstāvji un Valsts prezidents Jānis Čakste. Pastmarku izstādes notika arī turpmākajos gados – gan kara laikā, 1942. gadā, Rīgā, gan padomju okupācijas apstākļos, 1958. gadā un turpmākajos gados – starptautiskas un republikas mēroga Rīgā, gan mazāka mēroga (zonālās un pilsētu) Liepājā, Jelgavā, Daugavpilī, Cēsīs un citur. Latvijas pastmarkas 100 gadu jubilejas izstāde notika 2018. gadā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.

Filatēlijas attīstībai Latvijā (līdzīgi kā citur pasaulē) būtisks faktors ir jaunu filatēlijas materiālu izdošana un to daudzveidība. Būtisks stimuls filatēlijas attīstībā bija Latvijas neatkarības atgūšana 1990. gadā, kad pastmarkas un citus filatēlijas materiālus kā piemiņas lietas vēlējās iegūt arī cilvēki, kas ar filatēliju pirms tam nebija nodarbojušies. Līdzīga situācija bija tad, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā.

Latviešu filatēlisti trimdā izdeva speciālas uzlīmes (vinjetes, pamarkas), kuras izmantoja korespondences noformēšanā – tika atzīmētas gan valsts jubilejas, gan popularizēti sabiedriski notikumi (dziesmu svētki, izstādes, skautu nometnes u. c.), gan tieši paredzētas politiskai propagandai (padomju okupācijas izbeigšanai, Maskavas Olimpiādes boikotam). 

Mūsdienās filatēlija aizvien vairāk no masveidīga vaļasprieka pārvēršas par specializētu pētījumu nozari. Bieži vien šādus specializētus pētījumus veic kopīgas grupas vai klubi, arī sadarbojoties ar citu valstu filatēlistiem. Ja sākotnēji filatēlistu sadarbība notika ar dažādu apmaiņas klubu biedru adrešu publicēšanu un maiņas materiāla nosūtīšanu pa pastu, tad mūsdienās par saziņas līdzekli aizvien vairāk izmanto telekomunikāciju pakalpojumus. Filatēlija ir izteikti starptautisks vaļasprieks – Latvijas filatēlistu kļūst par citu valstu biedrību vai klubu dalībniekiem, bet LFS biedri ir arī ārvalstnieki.

Cilvēku mobilitātei palielinoties, aizvien biežāk rīko starptautiskas izstādes, seminārus un sanāksmes. Kopīgi ar vācu filatēlistiem organizēti pasta vēstures simpoziji: pirmais – Rīgā 2001. gadā, otrais – Tukumā 2003. gadā, trešais – Cēsīs 2006. gadā, ceturtais – 2010. gadā Daugavpilī.

Latvijas filatēlisti ar savām kolekcijām regulāri piedalās arī starptautiskajās izstādēs.

Latvijas Republikā filatēlistu sabiedrisko dzīvi organizē LFS, kas rīko filatēlistu regulāras tikšanās un nodrošina biedrus ar jaunāko filatēlijas literatūru. LFS nodaļas ir arī Liepājā un Daugavpilī. LFS pārstāvji tiek pieaicināti arī jauno Latvijas pastmarku plāna izvērtēšanā.

Filatēlija var tikt izmantota skolu apmācības procesā, jo pastmarku tematika veltīta gan nozīmīgiem notikumiem vēsturē, gan attēlojusi muzeju dārgumus, tādējādi nodrošinot ilustratīvu materiālu, piemēram, vēstures, ģeogrāfijas, bioloģijas vai citu priekšmetu apguvē.

Filatēlija tieši saistīta ar pasta pakalpojumu sniegšanu, un, izmantojot filatēlijas plašo izplatību pasaulē, to izmanto arī kā valsts sasniegumu propagandas līdzekli, cenšoties popularizēt savus sasniegumus vai veicinot tūrismu. Gatavojoties valsts 100 gadu jubilejai, vairāku gadu garumā tika izdotas pastmarkas, kas veltītas lielākajiem sasniegumiem zinātnē, tehnikā, sportā un tamlīdzīgi. Filatēlijas izdevumi tiek veltīti slavenākajiem Latvijas sportistiem (olimpiskajiem medaļniekiem), dievnamiem, tautastērpiem un citai tematikai, kas varētu radīt interesi par valsti.

“Filatēlija Baltijā” (izdevējs LFS, 1995–1997) Latvijā.

Filatēlijas žurnāli pirmskara Latvijā: Der Baltische Philatelist / The Air Post Stamp (izdevējs Georgs Haralds Jēgers, 1920–1933); “Markas un naudas” (izdevējs Eduards Šneiders, 1926); Latfil (izdevējs Aksels Harmsens, 1927–1933); Baltica (izdevējs Alberts Kerne, 1927–1935); The Latvian Exchange Club / Baltika (izdevējs Kārlis Miķelsons, 1927–1940).

Latviešu filatēlistu preses izdevumi trimdā: “Latviešu filatelists” / “Krājējs” (izdevēji Augusts Greblis, Rūdolfs Norītis, Jānis Ronis, 1956–2004) Kanādā; “Kolekcionārs” (izdevēji Kārlis Ķezbers, Jānis Ronis, Andrejs Petrevics, 1960–1965) ASV; Latvian Collector (izdevēji Andrejs Petrevics, Ivars Rozentāls, 1974–1983) ASV; “Filatelists-numismats” / The Baltic Philatelist Numismatist (izdevēji Augusts Greblis, Valdemārs Grundmanis, 1963–1979) Kanāda; “Universums” (izdevējs Edgars Stalbovs, 1949–1973) Zviedrijā, vēlāk Vācijā; Philatelia Baltica (izdevējs Harry von Hofmann, 1952–2014) Vācijā; Het Baltische Gebied (izdevējs Het Baltische Gebied, no 1982) Nīderlandē.