Visizvērstāk tēlotā persona romānā ir Edgars Ceplis. Viņa raksturojumu mākslinieciski pievilcīgu padara tas, ka tēls ir ļoti daudzpusīgs. Sākotnēji ir iespējams pat noticēt Cepļa mērķu godprātībai un vēlmei ne tikai sekot savām interesēm, bet arī sekmēt rūpniecības attīstību. Tomēr norišu gaitā atklājas, ka labklājības pieaugums, varas apziņa un nepieciešamība pastāvīgi manipulēt ar apkārtējiem Cepļa rīcību padara savtīgu un cinisku. Viņš aizvien vairāk izbauda pārākuma sajūtu pār apkārtējiem, kas mijas ar straujiem un impulsīviem emociju izvirdumiem, līdz Ceplis atgūst kontroli pār sevi. Autors izvērsti tēlojis gan viņa izturēšanos ģimenē un pieaugošo neiecietību pret sievu Bertu, gan nodošanos uzdzīvei, gan attiecības ar biroja darbiniekiem. Arvien pieaugošais cinisms nemazina Cepļa aprēķinātāja spējas, un viņš, liekot lietā visdažādākos paņēmienus, pieder pie tiem literārajiem tēliem, kuri vienmēr un no jebkuras situācijas izkļūst sveikā, nezaudējot savu pašpārliecināto stāju. Tas piešķir šim tēlam vērienu un spilgtumu arī salīdzinājumā ar citām romāna personām, kuras nav atklātas tik niansēti. Viens no autora mērķiem ir bijis radīt uzņēmēju pasaules kopainu. Romāna notikumos plaši raksturoti Cepļa pretinieki, pakavu un peļu slazdu fabrikants Miķelis Nagainis un viņa znots, virsleitnants Edmunts Sausais. Nagainis sākotnēji cenšas kļūt par ķieģeļu ražotnes akcionāru un iegūt ietekmi uzņēmumā, tomēr Ceplis viņu prasmīgi no tā norobežo; savukārt, kad ražotne nonāk grūtībās, Ceplis pamanās tieši Nagainim pārdot sev piederošās uzņēmuma akcijas. Tomēr arī Nagainis pieder rūdītiem spekulantiem, kuri iedzīvojušies un sīksti un neatlaidīgi turas biznesa pasaulē. Mazāk noturības ir Sausajam, lai gan tieši viņš kļūst par jauno valdes priekšsēdētāju pēc tam, kad Ceplis veikli atbrīvojies no šī pienākuma. Sausais un Nagaiņa meita Valentīna pieder jau citai paaudzei, kura par galveno dzīvē no paša sākuma uzskata pārticību un savu ērtību nodrošinājumu. Līdzās Ceplim, Nagainim un Sausajam P. Rozītis romānā tēlojis plašu uzņēmēju loku, kam ir ļoti atšķirīgas intereses, bet kurus vieno nepieciešamība rast piemērotus sadarbības partnerus un ekonomisko atbalstu. Raksturīgs pašlabuma meklētājs ir Oskars Briedis, kurš, iepriekš neveiksmīgi nopūlējies nostiprināt pats savu biznesu, kļūst par darbu vadītāju ķieģeļu ražotnē, veikli parūpējoties arī par saviem ienākumiem. Vairākās romāna epizodēs tēlots konservu fabrikants Teodors Seskis, finieru un koka kastiņu rūpnieks Mārtiņš Zutis, kurš pēc uzņēmuma bankrota var droši paļauties uz ārzemju bankās glabātajiem līdzekļiem un nesatricināmā mierā dodas projām no Latvijas, mēbeļu fabrikants Kārlis Lūsis, rakstu darbu biroja īpašnieks Augusts Mucenieks. Nozīmīgas romāna personas, kas saistītas ar ķieģeļu ražotni, ir baņķieris Dāvis Dziļupietis, kurš romāna beigu daļā tiek uz brīdi aizturēts, bet pavisam drīz atbrīvots, viņa kolēģi Jānis Leimanis un Pēteris Zariņš, krājaizdevu sabiedrības direktors Jānis Ūdris, Saeimas deputāti Osis, Cīrulis un Kļaviņš. Turklāt Ceplis uzņēmumam ar gudru ziņu ir piesaistījis deputātus no atšķirīgām partijām, tā panākot savu interešu lobēšanu no vairākām pusēm. Romāna sižetā cieši savīta gan varas pārstāvju vēlme iedzīvoties uz ražotnes rēķina, gan manevri cīņā par atkārtotu ievēlēšanu, jo laikā pirms vēlēšanām jāuzmanās no negatīvas publicitātes. Nozīmīga loma romānā ir preses pārstāvjiem, ar kuriem Ceplis satiekas vairākkārt, prasmīgi manipulējot ar viņu viedokli un panākot sev izdevīgu publikāciju parādīšanos. Satīriski romānā tēloti arī policijas ierēdņi Ozols un Krauklis, kuriem vairāk par nozieguma atklāšanu un vainīgo sodīšanu rūp sava stāvokļa nodrošinājums. Savstarpēji gluži pretējs raksturs un liktenis ir romānā diviem visplašāk tēlotajiem uzņēmuma biroja darbiniekiem. Godprātīgais grāmatvedis Cēzars Caune, kura redzamākā nepilnība ir rakstura vājums, tiek padarīts par atbildīgu nodarījumos un nonāk cietumā. Savukārt mašīnrakstītāja Austra Zīle, kura veikli manipulē ar Cepli, romāna beigās aizbēg uz ārzemēm ar naudu, kas zagta no viņai uzticētās uzņēmuma kases. Romānā samērā plaši raksturota arī Cepļa sieva Berta, kura sākotnēji vēlas ar savām idejām iesaistīties vīra darbā, bet pakāpeniski spiesta aizvien vairāk pārliecināties par Cepļa darījumu nepievilcīgo raksturu. Līdzās labāko aprindu gaitām autors ar simpātijām un skaudru realitātes izjūtu tēlojis arī vienkāršo cilvēku dzīvi. Svarīga loma romānā ir Cepļa šoferim Aulim un kalponei Elzai, Cēzara Caunes sievai Mildai un šuvējai Zaķenei, pie kuras Milda mitinās līdz savām laulībām un ar kuras atbalstu nodrošina sev iztiku pēc tam, kad vīrs nonācis apcietinājumā. Patiess dramatisms caurauž virsleitnanta Edmunta Sausā nabadzīgās mātes, vecās Sausenes tēlu, kuru dēls, no viņas kaunēdamies, pat neuzaicina savās lepnajās kāzās. Dēla labā nomocījusies un pēc tam aizmirsta, Sausene savā istabiņā mirst pilnīgā vientulībā.
