Lietu tiesību skaidrojums un klasifikācija Lietu tiesības apzīmē: 1) privāttiesību apakšnozari; 2) civiltiesību normu kodifikācijas (kodeksa) sadaļu (struktūrvienību); 3) subjektīvo tiesību paveidu. Kā privāttiesību apakšnozare lietu tiesības (daudzskaitlī) ir tiesību normu kopums, kas regulē personu attiecības saistībā ar lietām, t. i., valdījumu, īpašumu, uz citai personai piederošas lietas lietošanu, vērtību vai priekšrocībām. Kā kodeksa sadaļa lietu tiesības ietver apakšnodaļas, kas veltītas atsevišķiem lietu tiesību institūtiem. Kā subjektīvo tiesību paveids lietu tiesība (vienskaitlī) ir absolūta tiesiska attiecība. Lietu tiesība dod noteiktai personai (lietu tiesības subjektam) iespēju pēc saviem ieskatiem izmantot konkrētu lietu, t. i., valdīt, lietot, rīkoties ar to kā ar īpašumu. Visām pārējām personām (apkārtējiem) ir pienākums izturēties pasīvi, netraucēt tiesīgo personu izmantot lietu. Lietu tiesību mēdz saukt arī par varas attiecību, kļūdaini (lietai nav spējas reaģēt uz personas pavēlēm) identificējot iespēju netraucēti izmantot lietu ar personas “varu pār lietu”. Lietu tiesība nodrošina personai iespēju rīkoties ar lietu – atsavināt lietu citai personai, pārveidot vai iznīcināt lietu.
Lietu tiesību objekti ir lietas. Lietas var būt ķermeniskas un bezķermeniskas. Ķermeniskas lietas ir telpiski norobežoti objekti. Piemēram, Vācijas tiesībās noteikts, ka ar lietām saprot tikai ķermeniskas lietas. Dzīvnieki var būt lietu tiesību objekti; Vācijas tiesībās noteikts, ka dzīvnieki nav lietas. Nekustamas lietas ir zeme (lielākajā daļā valstu), ēkas, inženierbūves (Latvijā). Bezķermeniskas lietas ir dažādu veidu tiesības, piemēram, servitūti, prasījumi, intelektuālais īpašums (patentējami izgudrojumi, autortiesības, preču zīmes, dizainparaugi, domēnu vārdi, ģeogrāfiskas norādes, selekcionētas augu šķirnes).
Lietu tiesību subjekti ir: 1) personas, kas (aktīvi) realizē “varu pār lietu”; 2) personas, kam ir (pasīvs) pienākums netraucēt. Alternatīva (novecojusi) teorija par lietu tiesību subjektiem atzīst tikai personas, kas realizē “varu pār lietu”.
Lietu tiesība ir ekskluzīva, t. i., pilnībā izslēdz citas personas iespēju ietekmēt lietu. Lietu tiesība var būt ierobežota ar citas personas tiesībām uz to pašu lietu. Tiesība uz cita lietu izpaužas tādējādi, ka viena persona realizē varu pār lietu, bet cita persona tajā pašā laikā realizē tikai kādu atsevišķu tiesību uz to pašu lietu.
Lietu tiesību veidi ir valdījums, īpašuma tiesības un tiesības uz citai personai piederošu lietu. Valdījums ir aizsargājams faktiskais stāvoklis. Īpašums ir pēc satura visplašākā (neierobežota) lietu tiesība. Tiesība uz citai personai piederošu lietu (ierobežota tiesība uz lietu) ir servitūta tiesība, ķīlas tiesība, apbūves tiesība, izpirkuma tiesība un reālnasta, dažās valstīs (ne Latvijā) – mantojamās nomas tiesība.
Apbūves tiesība ir tiesība veikt apbūvi uz citai personai piederoša zemes gabala.
Personālservitūts (lietojuma tiesība, dzīvokļa tiesība) ir personas tiesība lietot citam piederošu lietu zināmā (ierobežotā) laika periodā. Reālservitūts ir viena (valdošā) nekustama īpašuma īpašnieka tiesība lietot citam piederošu (apgrūtināto) nekustamo īpašumu neierobežoti ilgā laika periodā. Lauku servitūti ir kājceliņa, lopu dzīšanas ceļa, ūdens lietošanas servitūts. Ēku servitūti ir atbalsta tiesība, iebūves tiesība, pārkaru būves tiesība, notekas tiesība, izlejas tiesība (tiesība novadīt notekūdeni, tiesība netīrumu un smirdošu šķidrumu novadīšanai), augstākas būves tiesība, gaismas tiesība, skata tiesība.
Reālnasta ir uz nekustamu īpašumu attiecināms pastāvīgs pienākums atkārtoti dot izpildījumus naudā, graudā vai klaušās noteiktam īpašumam vai noteiktai personai par labu.
Ķīlas tiesība (rokas ķīla, hipotēka, komercķīla, finanšu ķīla) ir saistības (prasījuma) nodrošināšanas veids, kas dod kreditoram priekšrocību gūt apmierinājumu no ieķīlātā priekšmeta vērtības.
Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, samaksājot iegūstamā nekustamā īpašuma tirgus vērtību ieguvējam.
Mantojamās nomas tiesība ir tiesība pastāvīgi lietot citai personai piederošu nekustamu īpašumu. Nomas tiesību var mantot vai nodot citai personai, neprasot iznomātā nekustamā īpašuma īpašnieka piekrišanu.
Lietu tiesības tiek fiksētas reģistros, piemēram, tiesības uz nekustamu lietu reģistrē zemesgrāmatā un/vai kadastra reģistrā. Komercķīlu reģistrē komercķīlu reģistrā. Kuģa hipotēku reģistrē kuģu reģistrā.
Reģistros ietvertajām ziņām ir publiska ticamība, t. i., šīs ziņas ir visiem pieejamas, un neviens nevar aizbildināties ar to nezināšanu.