Lietu tiesÄ«bas apzÄ«mÄ: 1) privÄttiesÄ«bu apakÅ”nozari; 2) civiltiesÄ«bu normu kodifikÄcijas (kodeksa) sadaļu (struktÅ«rvienÄ«bu); 3) subjektÄ«vo tiesÄ«bu paveidu; lietu tiesÄ«bu objekti ir lietas, kas var bÅ«t Ä·ermeniskas un bezÄ·ermeniskas; lietu tiesÄ«bu subjekti ir: 1) personas, kas (aktÄ«vi) realizÄ āvaru pÄr lietuā; 2) personas, kam ir (pasÄ«vs) pienÄkums netraucÄt.
lietu tiesības
lietu tiesÄ«bas ir privÄttiesÄ«bu apakÅ”nozare, kas nosaka dažÄdus lietu veidus civiltiesiskajÄ apgrozÄ«bÄ un personu tiesÄ«bas un pienÄkumus, rÄ«kojoties ar tÄm; kÄ tÄdas lietu tiesÄ«bas tiek regulÄtas atseviÅ”Ä·Ä civiltiesÄ«bu normu kodifikÄcijas (kodeksa) sadaÄ¼Ä un praktizÄtas tiesÄ«bu zinÄtnÄ
Saistītie Ŕķirkļi
NekustamÄ Ä«paÅ”uma simbols ā atslÄgas, un tiesas Ämurs. 2018. gads.
Satura rÄdÄ«tÄjs
Lietu tiesÄ«bu skaidrojums un klasifikÄcija
Lietu tiesÄ«bas apzÄ«mÄ: 1) privÄttiesÄ«bu apakÅ”nozari; 2) civiltiesÄ«bu normu kodifikÄcijas (kodeksa) sadaļu (struktÅ«rvienÄ«bu); 3) subjektÄ«vo tiesÄ«bu paveidu. KÄ privÄttiesÄ«bu apakÅ”nozare lietu tiesÄ«bas (daudzskaitlÄ«) ir tiesÄ«bu normu kopums, kas regulÄ personu attiecÄ«bas saistÄ«bÄ ar lietÄm, t. i., valdÄ«jumu, Ä«paÅ”umu, uz citai personai piederoÅ”as lietas lietoÅ”anu, vÄrtÄ«bu vai priekÅ”rocÄ«bÄm. KÄ kodeksa sadaļa lietu tiesÄ«bas ietver apakÅ”nodaļas, kas veltÄ«tas atseviŔķiem lietu tiesÄ«bu institÅ«tiem. KÄ subjektÄ«vo tiesÄ«bu paveids lietu tiesÄ«ba (vienskaitlÄ«) ir absolÅ«ta tiesiska attiecÄ«ba. Lietu tiesÄ«ba dod noteiktai personai (lietu tiesÄ«bas subjektam) iespÄju pÄc saviem ieskatiem izmantot konkrÄtu lietu, t. i., valdÄ«t, lietot, rÄ«koties ar to kÄ ar Ä«paÅ”umu. VisÄm pÄrÄjÄm personÄm (apkÄrtÄjiem) ir pienÄkums izturÄties pasÄ«vi, netraucÄt tiesÄ«go personu izmantot lietu. Lietu tiesÄ«bu mÄdz saukt arÄ« par varas attiecÄ«bu, kļūdaini (lietai nav spÄjas reaÄ£Ät uz personas pavÄlÄm) identificÄjot iespÄju netraucÄti izmantot lietu ar personas āvaru pÄr lietuā. Lietu tiesÄ«ba nodroÅ”ina personai iespÄju rÄ«koties ar lietu ā atsavinÄt lietu citai personai, pÄrveidot vai iznÄ«cinÄt lietu.
Lietu tiesÄ«bu objekti ir lietas. Lietas var bÅ«t Ä·ermeniskas un bezÄ·ermeniskas. Ķermeniskas lietas ir telpiski norobežoti objekti. PiemÄram, VÄcijas tiesÄ«bÄs noteikts, ka ar lietÄm saprot tikai Ä·ermeniskas lietas. DzÄ«vnieki var bÅ«t lietu tiesÄ«bu objekti; VÄcijas tiesÄ«bÄs noteikts, ka dzÄ«vnieki nav lietas. Nekustamas lietas ir zeme (lielÄkajÄ daÄ¼Ä valstu), Äkas, inženierbÅ«ves (LatvijÄ). BezÄ·ermeniskas lietas ir dažÄdu veidu tiesÄ«bas, piemÄram, servitÅ«ti, prasÄ«jumi, intelektuÄlais Ä«paÅ”ums (patentÄjami izgudrojumi, autortiesÄ«bas, preÄu zÄ«mes, dizainparaugi, domÄnu vÄrdi, Ä£eogrÄfiskas norÄdes, selekcionÄtas augu Ŕķirnes).
Lietu tiesÄ«bu subjekti ir: 1) personas, kas (aktÄ«vi) realizÄ āvaru pÄr lietuā; 2) personas, kam ir (pasÄ«vs) pienÄkums netraucÄt. AlternatÄ«va (novecojusi) teorija par lietu tiesÄ«bu subjektiem atzÄ«st tikai personas, kas realizÄ āvaru pÄr lietuā.
Lietu tiesÄ«ba ir ekskluzÄ«va, t. i., pilnÄ«bÄ izslÄdz citas personas iespÄju ietekmÄt lietu. Lietu tiesÄ«ba var bÅ«t ierobežota ar citas personas tiesÄ«bÄm uz to paÅ”u lietu. TiesÄ«ba uz cita lietu izpaužas tÄdÄjÄdi, ka viena persona realizÄ varu pÄr lietu, bet cita persona tajÄ paÅ”Ä laikÄ realizÄ tikai kÄdu atseviŔķu tiesÄ«bu uz to paÅ”u lietu.
Lietu tiesÄ«bu veidi ir valdÄ«jums, Ä«paÅ”uma tiesÄ«bas un tiesÄ«bas uz citai personai piederoÅ”u lietu. ValdÄ«jums ir aizsargÄjams faktiskais stÄvoklis. ÄŖpaÅ”ums ir pÄc satura visplaÅ”ÄkÄ (neierobežota) lietu tiesÄ«ba. TiesÄ«ba uz citai personai piederoÅ”u lietu (ierobežota tiesÄ«ba uz lietu) ir servitÅ«ta tiesÄ«ba, Ä·Ä«las tiesÄ«ba, apbÅ«ves tiesÄ«ba, izpirkuma tiesÄ«ba un reÄlnasta, dažÄs valstÄ«s (ne LatvijÄ) ā mantojamÄs nomas tiesÄ«ba.
Apbūves tiesība ir tiesība veikt apbūvi uz citai personai piederoŔa zemes gabala.
PersonÄlservitÅ«ts (lietojuma tiesÄ«ba, dzÄ«vokļa tiesÄ«ba) ir personas tiesÄ«ba lietot citam piederoÅ”u lietu zinÄmÄ (ierobežotÄ) laika periodÄ. ReÄlservitÅ«ts ir viena (valdoÅ”Ä) nekustama Ä«paÅ”uma Ä«paÅ”nieka tiesÄ«ba lietot citam piederoÅ”u (apgrÅ«tinÄto) nekustamo Ä«paÅ”umu neierobežoti ilgÄ laika periodÄ. Lauku servitÅ«ti ir kÄjceliÅa, lopu dzÄ«Å”anas ceļa, Å«dens lietoÅ”anas servitÅ«ts. Äku servitÅ«ti ir atbalsta tiesÄ«ba, iebÅ«ves tiesÄ«ba, pÄrkaru bÅ«ves tiesÄ«ba, notekas tiesÄ«ba, izlejas tiesÄ«ba (tiesÄ«ba novadÄ«t notekÅ«deni, tiesÄ«ba netÄ«rumu un smirdoÅ”u Ŕķidrumu novadÄ«Å”anai), augstÄkas bÅ«ves tiesÄ«ba, gaismas tiesÄ«ba, skata tiesÄ«ba.
ReÄlnasta ir uz nekustamu Ä«paÅ”umu attiecinÄms pastÄvÄ«gs pienÄkums atkÄrtoti dot izpildÄ«jumus naudÄ, graudÄ vai klauÅ”Äs noteiktam Ä«paÅ”umam vai noteiktai personai par labu.
Ķīlas tiesÄ«ba (rokas Ä·Ä«la, hipotÄka, komercÄ·Ä«la, finanÅ”u Ä·Ä«la) ir saistÄ«bas (prasÄ«juma) nodroÅ”inÄÅ”anas veids, kas dod kreditoram priekÅ”rocÄ«bu gÅ«t apmierinÄjumu no ieÄ·Ä«lÄtÄ priekÅ”meta vÄrtÄ«bas.
Izpirkuma tiesÄ«ba ir tiesÄ«ba iegÅ«t nekustamu Ä«paÅ”umu, atstumjot ieguvÄju, samaksÄjot iegÅ«stamÄ nekustamÄ Ä«paÅ”uma tirgus vÄrtÄ«bu ieguvÄjam.
MantojamÄs nomas tiesÄ«ba ir tiesÄ«ba pastÄvÄ«gi lietot citai personai piederoÅ”u nekustamu Ä«paÅ”umu. Nomas tiesÄ«bu var mantot vai nodot citai personai, neprasot iznomÄtÄ nekustamÄ Ä«paÅ”uma Ä«paÅ”nieka piekriÅ”anu.
Lietu tiesÄ«bas tiek fiksÄtas reÄ£istros, piemÄram, tiesÄ«bas uz nekustamu lietu reÄ£istrÄ zemesgrÄmatÄ un/vai kadastra reÄ£istrÄ. KomercÄ·Ä«lu reÄ£istrÄ komercÄ·Ä«lu reÄ£istrÄ. KuÄ£a hipotÄku reÄ£istrÄ kuÄ£u reÄ£istrÄ.
ReÄ£istros ietvertajÄm ziÅÄm ir publiska ticamÄ«ba, t. i., Ŕīs ziÅas ir visiem pieejamas, un neviens nevar aizbildinÄties ar to nezinÄÅ”anu.
ÄŖsa vÄsture
RomieÅ”u tiesvedÄ«bas sistÄmÄ visas prasÄ«bas (actiones) iedalÄ«ja divÄs apakÅ”grupÄs: actiones in rem (no latÄ«Åu ā prasÄ«bas pret lietu), actiones in personam (no latÄ«Åu ā prasÄ«bas pret personu). PrasÄ«bas āpret lietuā izvirza pret personu, pie kuras atrodas lieta, par kuru pastÄv strÄ«ds. Ja strÄ«da gaitÄ izrÄdÄs, ka strÄ«dus lieta atrodas pie citas personas, tad Å”o lietu iespÄjams atgÅ«t, vienÄ«gi ceļot prasÄ«bu pret to personu, pie kuras lieta prÄvas laikÄ atrodas, t. i., it kÄ nevis pret noteiktu personu, bet āpret lietuā (in rem). Laika gaitÄ ar Å”o terminu (tiesÄ«ba in rem jeb lietu tiesÄ«bas) sÄka apzÄ«mÄt paÅ”as tiesÄ«bas, kas var bÅ«t actiones in rem priekÅ”mets. DažÄs valodÄs, kas veidojuÅ”Äs spÄcÄ«gÄ latÄ«Åu valodas ietekmÄ, termins in rem joprojÄm tiek lietots sÄkotnÄjÄ veidÄ un apmÄram atbilstoÅ”i tÄ sÄkotnÄjam saturam. ValodÄs, kam raksturÄ«ga vÄjÄka latÄ«Åu valodas ietekme, latÄ«niskÄ termina in rem vietÄ tiek lietots tÄ ekvivalents nacionÄlajÄ valodÄ, saglabÄjot Ŕī apzÄ«mÄjuma sÄkotnÄjo saturu un nozÄ«mi. Termins in rem dažkÄrt tiek lietots Å”aurÄkÄ nozÄ«mÄ, t. i., lai apzÄ«mÄtu tiesÄ«bu uz citai personai piederoÅ”u lietu. EtimoloÄ£iski termins ālietu tiesÄ«basā saistÄ«ts ar Ä«paÅ”uma jÄdzienu. ÄŖpaÅ”uma tiesÄ«bu lielÄkajÄ daÄ¼Ä tiesÄ«bu sistÄmu saprot kÄ vienu no lietu tiesÄ«bu paveidiem, bet saskaÅÄ ar dažÄs (vecÄkajÄs) tiesÄ«bu sistÄmÄs sastopamo uzskatu lietu tiesÄ«bas ir tikai tÄs tiesÄ«bas, kas apgrÅ«tina sveÅ”u lietu. KÄ apakÅ”nodaļa (struktÅ«rvienÄ«ba) likumÄ lietu tiesÄ«bas sastopamas senÄk, 18.ā19. gs. pieÅemtajos civilkodeksos (izÅÄmums ir Latvijas Republikas 1937. gada Civillikums), turpretim jaunÄkÄ laika kodeksos tÄs normas, kas tradicionÄli bija ietvertas lietu tiesÄ«bu sadaļÄ, pilnÄ«bÄ absorbÄjusi sadaļa par Ä«paÅ”umu. Termina ālietu tiesÄ«basā jÄdzieniskajam saturam atbilstoÅ”Äk bÅ«tu lietot terminu ātiesÄ«bas uz lietuā. LÄ«dzÄ«gi terminam ālietu tiesÄ«basā tradicionÄli tiek lietots arÄ« termins āÄ«paÅ”uma tiesÄ«basā. Ar terminu āÄ«paÅ”umsā saprot gan lietu, kas kÄdam pieder, gan arÄ« kÄdas personas Ä«paÅ”uma tiesÄ«bas. Termins āÄ«paÅ”uma tiesÄ«basā nav sinonÄ«ms ātiesÄ«bÄm uz Ä«paÅ”umuā. Ar pÄdÄjÄm saprot abstraktas personas tiesÄ«bas uz Ä«paÅ”umu kÄ cilvÄktiesÄ«bu elementu.
Termina zinÄtniskÄ nozÄ«me
Termins ālietu tiesÄ«basā norÄda uz romieÅ”u tiesÄ«bu ietekmi. Tas nav precÄ«zi definÄjams un dažÄdÄs tiesÄ«bu sistÄmÄs ietver plaÅ”Äku vai Å”aurÄku pakÄrtoto jÄdzienu klÄstu. PiemÄram, valdÄ«jums var bÅ«t (LatvijÄ) un var nebÅ«t (pandektu tiesÄ«bÄs) lietu tiesÄ«bu sastÄvÄ. KonceptuÄlie uzskati par lietu tiesÄ«bu sastÄvu savukÄrt ietekmÄ attiecÄ«gÄs tiesÄ«bu sistÄmas uzbÅ«vi un pielietojumu. SistÄmÄs, kas atzÄ«st par lietu tiesÄ«bu objektiem tikai Ä·ermeniskas lietas (VÄcija), netiek lietots intelektuÄlÄ Ä«paÅ”uma jÄdziens. Å Ä«s skolas ietekme novÄrojama arÄ« Latvijas tiesÄ«bu zinÄtnÄ, neraugoties uz to, ka Latvijas likumi ietver arÄ« bezÄ·ermeniskas lietas kÄ lietu tiesÄ«bu objektus, cita starpÄ, arÄ« intelektuÄlo Ä«paÅ”umu. TeorÄtiski zemesgrÄmatÄ ierakstÄmu, t. i., ar nekustamu Ä«paÅ”umu saistÄ«tu, lietu tiesÄ«bu sarakstam jÄbÅ«t noslÄgtam un nemainÄ«gam, atbilstoÅ”i t. s. numerus clausus (no latÄ«Åu ānoslÄgts, izsmeļoÅ”s uzskaitÄ«jumsā). LikumÄ Å”Äds izsmeļoÅ”s zemesgrÄmatÄ ierakstÄmu tiesÄ«bu saraksts nav noteikts.
Termina praktiskÄ nozÄ«me
AtseviŔķu tiesÄ«bu piederÄ«ba lietu tiesÄ«bu grupai ir bÅ«tiska lÄmuma pieÅemÅ”anÄ par to, vai, piemÄram, nostiprinÄjuma lÅ«gums par Å”o tiesÄ«bu nostiprinÄÅ”anu zemesgrÄmatÄ apmierinÄms vai noraidÄms.
Lietu tiesÄ«ba, kas pastÄv uz likuma pamata, ir spÄkÄ arÄ« bez tÄs ierakstÄ«Å”anas zemesgrÄmatÄ. Å Äda, zemesgrÄmatÄ neierakstÄ«ta, uz likuma pamata pastÄvoÅ”a lietu tiesÄ«ba, var konkurÄt ar citu, zemesgrÄmatÄ ierakstÄ«tu tiesÄ«bu.
Viena no praktiskÄm problÄmÄm ir zemesgrÄmatÄ ierakstÄmu tiesÄ«bu identificÄÅ”ana. Likums pieļauj gan lietu tiesÄ«bu, gan arÄ« saistÄ«bu tiesÄ«bu (Ä«paÅ”i norÄdÄ«tos gadÄ«jumos) reÄ£istrÄÅ”anu zemesgrÄmatÄ. TiesÄ«bÄm, kas reÄ£istrÄtas zemesgrÄmatÄ, piemÄ«t publiska ticamÄ«ba. Lietu tiesÄ«bu norobežoÅ”anai no saistÄ«bu tiesÄ«bÄm ir gan teorÄtiska, gan praktiska nozÄ«me. Tiesiskais režīms, kÄdu likums noteic lietu tiesÄ«bÄm un saistÄ«bu tiesÄ«bÄm, ir atŔķirÄ«gs. ZemesgrÄmatÄ ierakstÄ«ta saistÄ«bu tiesÄ«ba neizbeidzas ar noilgumu. ZemesgrÄmatÄ ierakstÄ«ta lietu tiesÄ«ba izbeidzas ar noilgumu. AtŔķirÄ«gi viedokļi par atseviŔķu zemesgrÄmatÄ reÄ£istrÄtu tiesÄ«bu juridisko dabu, t. i., vai Ŕīs zemesgrÄmatÄ reÄ£istrÄtÄs tiesÄ«bas pieskaitÄmas lietu vai saistÄ«bu tiesÄ«bÄm, pastÄv gan Latvijas tiesÄ«bu zinÄtnÄ, gan tiesu praksÄ.
TiesvedÄ«bÄ izskatÄ«tas sÅ«dzÄ«bas par zemesgrÄmatu tiesneÅ”u lÄmumiem par nostiprinÄjuma lÅ«gumu atstÄÅ”anu bez ievÄrÄ«bas gadÄ«jumos, kad personas lÅ«dz ierakstÄ«t zemesgrÄmatÄ lietu tiesÄ«bas. Lietu tiesÄ«bu strÄ«di izskatÄ«ti par servitÅ«tu, izpirkuma tiesÄ«bÄm, Ä·Ä«las tiesÄ«bu realizÄciju, par Ä«paÅ”uma piederÄ«bu (Ä«paÅ”uma prasÄ«bas).
PaÅ”reizÄjais attÄ«stÄ«bas stÄvoklis: tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba, regulÄjuma normas, regulÄjuma piemÄroÅ”ana
Latvijas tiesÄ«bu zinÄtnÄ, piemÄram, nav vienota viedokļa par to, kÄdi lietu (un arÄ« saistÄ«bu) tiesÄ«bu veidi ir un kÄdi nav ierakstÄmi zemesgrÄmatÄ, respektÄ«vi, ietverami noslÄgtajÄ, izsmeļoÅ”ajÄ sarakstÄ (numerus clausus). Nav vienota viedokļa par to, kÄdos gadÄ«jumos lietu tiesÄ«bai, kas pastÄv uz likuma pamata, dodama priekÅ”roka pret zemesgrÄmatÄ reÄ£istrÄtu tiesÄ«bu, ja abas Ŕīs tiesÄ«bas attiecas uz vienu un to paÅ”u lietu un tÄdÄjÄdi izslÄdz viena otru. Nav vienota viedokļa arÄ« par zemesgrÄmatÄ ierakstÄ«to lietu un saistÄ«bu tiesÄ«bu norobežoÅ”anas kritÄrijiem. Nav vienota viedokļa arÄ« par to, kÄdos gadÄ«jumos pieļaujama ieraksta dzÄÅ”ana par jau reÄ£istrÄtu tiesÄ«bu.
Tiesu spriedumos novÄrojama pretÄju uzskatu ietekme un relatÄ«vi bieža judikatÅ«ras maiÅa strÄ«dos par lietu tiesÄ«bÄm, kÄ arÄ« sÅ«dzÄ«bu izskatÄ«Å”anÄ par zemesgrÄmatu tiesneÅ”u pieÅemtajiem lÄmumiem.
Lietu tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba notiek Latvijas Republikas Satversmes tiesÄ un vispÄrÄjÄs tiesÄs (civilprocesuÄlajÄ, administratÄ«vajÄ un kriminÄlprocesuÄlajÄ kÄrtÄ«bÄ). Eiropas CilvÄktiesÄ«bu tiesa izskata pieteikumus par tiesÄ«bu uz Ä«paÅ”umu aizskÄrumiem. Lietu tiesÄ«bas regulÄ Eiropas CilvÄktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas PirmÄ protokola 1. pants, Latvijas Republikas Satversmes 105. pants, Civillikums (841.ā1400. pants). Lietu tiesÄ«bas regulÄ lielÄkoties imperatÄ«vas normas. Likuma noteikumus par lietu tiesÄ«bÄm, ar nedaudziem izÅÄmumiem, nav pieļaujams grozÄ«t ar privÄtu gribas izpausmi (lÄ«gumu, testamentu). StrÄ«dos par lietu tiesÄ«bÄm piemÄrojams nekustama Ä«paÅ”uma atraÅ”anÄs vietas likums (no latÄ«Åu lex loci rei sitae ālietas atraÅ”anÄs vietas likumsā). Kustamu lietu tiesisko regulÄjumu ietekmÄ starptautiski nolÄ«gumi (VÄ«nes konvencija par starptautisko lÄ«gumu tiesÄ«bÄm, Ar tirdzniecÄ«bu saistÄ«to intelektuÄlÄ Ä«paÅ”uma tiesÄ«bu (TRIPS ā Trade-Related aspects of Intellectual Property rights) vienoÅ”anÄs, Lisabonas lÄ«gums, ar ko groza LÄ«gumu par Eiropas SavienÄ«bu un Eiropas Kopienas dibinÄÅ”anas lÄ«gumu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksÄtnespÄjas procedÅ«rÄm).
Multivide
NekustamÄ Ä«paÅ”uma simbols ā atslÄgas, un tiesas Ämurs. 2018. gads.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
JÄnis Rozenfelds "Lietu tiesÄ«bas". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/-lietu-ties%C4%ABbas (skatÄ«ts 28.05.2026)