Kustība izplatījās arī ārpus Lielbritānijas – Nīderlandē, Šveicē, Skandināvijas valstīs, Krievijas Impērijā (Pēterburgā, Rīgā, kur pie draudzes piederēja galvenokārt vācbaltieši, Odesā u. c.), Amerikas Savienotajās Valstīs. Tiek uzskatīts, ka starp 1863. un 1901. gadu draudžu skaits pasaulē pieauga desmitkārt. 1901. gadā to kopskaits bija vairāk nekā 900.
1901. gadā nomira pēdējais apustulis Frānsiss Vudhauss (Frances Valentine Woodhouse). Līdz ar to sākās šī kristietības novirziena norieta laiks (kustība to sauc par klusuma laiku), jo vairs nebija iespējamas ordinācijas. Pat draudzēs, kurās bija garīdznieki un kuras turpināja pilnā mērā funkcionēt, dievkalpojumu kārtība tika saīsināta. Kustība pārstāja misionēt, un tās locekļi 21. gs. lielākoties ir senāko locekļu bērni vai arī tie, kuri apprecējuši kustības dalībniekus. Pēdējais eņģelis (bīskaps) Karls Šreijs (Karl Schrey) nomira Vācijā 1960. gadā, līdz pat nāvei būdams aktīvs baznīcas dzīvē. 1971. gadā Anglijā nomira pēdējais priesteris Vilfrīds Deivsons (Wilfred Maynard Davson), tāpēc vairs nevarēja notikt svētā vakarēdiena sakraments. Daži kustībai simpatizējoši anglikāņu garīdznieki piedāvājās noturēt dievkalpojumus saskaņā ar katoliski apustuliskās draudzes liturģiju, taču draudze atteicās. Lielbritānijā dievkalpojumi mūsdienās vairs notiek tikai draudzē Pedingtonā (Londonā). Daļa bijušo dievnamu ir nodoti citu konfesiju rīcībā, piemēram, Londonas centrālo katoliski apustuliskās draudzes baznīcu (The Catholic Apostolic Church in Gordon Square, London; mūsdienās The Church of Christ the King) izmanto anglikāņi. Mūsdienās katoliski apustuliskā draudze vēl aizvien ir aktīva Vācijā, kur vēl 20. gs. 60. gados tika celtas jaunas baznīcu ēkas (piemēram, Diseldorfā). Tāpat kā draudzē Londonā, lūgšanu svētbrīžus (litānijas) vada laji. Tā kā sprediķot šajā kristietības novirzienā drīkst tikai garīdznieki, dievkalpojumos lasa senāk publicētus sprediķus. Draudzēm pasaulē vairs nav vienotas centrālās struktūras. Gan Vācijā, gan Anglijā draudžu īpašumus pārzina īpaši fondi (trasti). Vācijā tāds atrodas Frankfurtē, tāpēc tur esošajai draudzei neoficiāli ir ietekme arī uz citām draudzēm Vācijā. 2005. gadā tur bija aptuveni 40 draudzes ar 6000 locekļiem. Tur, kur draudzes likvidētas (vai tāpēc, lai saņemtu svēto vakarēdienu), to locekļi apmeklē citu konfesiju, piemēram, anglikāņu, draudzes.