Monolīts vienfigūras piemineklis, kas atveido pussēdus pozā ideāltipa jauna vīrieša kailfigūru. Figūras poza ar augšup paceltu elkoni atveido atmošanos šī vārda simboliskā izpratnē. Uz pieminekļa postamenta ir iecirsts kompozīcijas moto: “Un spēcīgs celšos es pret sauli augšā”, kas ir citāts no Raiņa traģēdijas “Jāzeps un viņa brāļi” (1919). Pieminekļa tēlnieks Kārlis Zemdega 1951. gadā rakstīja, ka viņu ir iedvesmojis Raiņa dzejolis “Jaunais spēks” (1907), kas noslēdzas ar rindu “Un mūžīgs celsies viņš ar saules lēktu”. Skulptūra ir novietota ģeometrisku formu rotondā un skatāma uz mūrētas sienas fona.

Piemineklis atrodas Rīgā, Raiņa kapos, Aizsaules ielā 1.

Tēlnieks K. Zemdega un arhitekts Pēteris Ārends.

Raiņa piemiņas saglabāšanai 1929. gadā tika dibināta bezpeļņas biedrība “Raiņa piemiņas fonds” (RPF). Tās dibinātāji bija Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) Centrālās komitejas, Latvijas Arodbiedrību centrālbiroja, Latvju rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības un Latvijas Skolotāju savienības pārstāvji. Valdē sākumā darbojās Saeimas priekšsēdētājs Pauls Kalniņš, deputāts Voldemārs Bastjānis, Latvijas Nacionālā teātra direktors Arturs Bērziņš, rakstnieks Kārlis Tīfentāls-Dziļleja, “Jaunāko Ziņu” redaktors Jānis Kārkliņš, Rīgas pilsētas IV ģimnāzijas inspektore Elfrīda Dimāre-Reneslāce, Rīgas pilsētas 4. ģimnāzijas direktors Indriķis Rītiņš. Fonda valde vāca līdzekļus pieminekļa celtniecībai, organizējot labdarības pasākumus, piesaistot fondam organizācijas un privātpersonas, izlaižot pastmarkas un tamlīdzīgi.

1931. gadā tika izsludināts konkurss pieminekļa celtniecībai, kurā pirmo vietu ieguva Teodora Zaļkalna mets, bet otro – P. Ārenda. K. Zemdega konkursam iesniedza divus metus, vienam no tiem (vēlāk realizētajam) kā modelis pozēja sportists Roberts Jaskovskis. Pavisam tika iesniegti 35 anonīmi meti. Konkursa žūrijā bija arhitekti Ernests Štālbergs, Osvalds Tīlmanis, tēlnieki Burkards Dzenis un Emīls Melderis, mākslinieki Jūlijs Madernieks un Uga Skulme. 1931. gadā tika pieņemts lēmums realizēt pieminekli pēc K. Zemdegas un P. Ārenda meta. Aspazija vairākkārt protestēja pret ieceri, vēlējās kompozīcijā arī sievietes tēlu, bet šis priekšlikums netika realizēts. K. Zemdegas sagatavoto māla metu piemiņas fonda valde pieņēma 1932. gadā, tajā pašā gadā ar tēlnieku noslēdza darba līgumu. Būvuzņēmēja Oto Dambekalna vadībā 1932. gada vasarā uzcēla P. Ārenda projektēto rotondu.

Akmens sagāde un pieminekļa celtniecība bija liels izaicinājums K. Zemdegas talantam un darba spējām, jo tēlnieks ar tik vērienīgu projektu līdz šim nebija strādājis un nebija pieredzes līdzekļu plānošanā. Akmeni pēc trīsreizējas Somijas apmeklēšanas K. Zemdega nopirka Turku. Apmēram 70 tonnas smagā monolīta aizgādāšana līdz kapa vietai, kuras tuvumā uzbūvēja darbnīcu, bija ļoti sarežģīts uzdevums tā laika tehniskajām iespējām. Māla modeli tēlnieks bija izveidoja Rīgas Rūpniecības izstādes paviljonā Gaujas ielā. Skulptūru akmenī izkala akmeņkaļi tēlnieka Egona Zvirbuļa vadībā. Piemineklis tika pabeigts 1935. gadā. Pēc Kārļa Ulmaņa organizētā 1934. gada 15. maija apvērsuma situācija Latvijā bija mainījusies, vadošie LSDSP biedri arestēti un RPF darbība apturēta. 1935. gadā fonda darbība tika atjaunota, komisija pieņēma pieminekli, bet tā svinīga atklāšana nenotika.

Piemineklis ir darināts no balmorala šķirnes granīta, rotonda no vietējā šūnakmens.

Uz horizontāla divpakāpju postamenta atveidota jaunekļa kailfigūra pussēdus pozā. Tās augšup izslietais kreisais elkonis un pār postamenta malu nolaistā kāja skatītājam vēsta par pamošanos, atraisīšanos un spēku sakopošanu turpmākai darbībai. Figūras labā roka un kreisā kāja atbalstītas pret postamentu. Pār labo roku, to gandrīz pilnībā nosedzot, un kreisās kājas augšstilbu izveidota regulārās krokās kārtota drapērija. Idealizētā kailfigūra risināta vispārinātās, enerģiski plastiskās masās ar dekoratīvi akcentētu ķermeņa anatomisko struktūru.

Pieminekļa stilistika ir definējama kā tradicionālisms – neoklasicisms ar Art Deco elementiem; iespējamo analoģiju loks mākslasdarbā ir plašs. Ir zināms, ka K. Zemdega darbos ir ietekmējies no Mikelandželo (Michelangelo di Lodovico Buonarroti Simoni) tēlniecības, kā arī visa mūža laikā interesējies par Napoleona I (Napoléon I^er; Napoleons Bonaparts, Napoléon Bonaparte) personību, tādēļ, visticamāk, viņš ir bijis pazīstams ar Fransuā Rida (François Rude) kompozīciju “Napoleona augšāmcelšanās nemirstībai” (Napoléon s’éveillant à l’Immortalité, 1845–1847, ģipsis, Orsē muzejā (Musée d’Orsay) Parīzē, bronzā Nuarū parkā Fiksinledižonā), kas, domājams, bija viens no iedvesmas avotiem.

Pieminekļa kompozīcijas rotondai remontdarbi tika veikti 2015. gadā.

Ņemot vērā, ka Rainis bija LSDSP biedrs, K. Ulmaņa autoritārā režīma apstākļos piemineklis netika popularizēts. Piemineklis ir iekļauts Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Piemineklis ir daudzkārt fotografēts, jo īpaši padomju okupācijas laikā, kad Rainis tika savā veidā sovjetizēts, iekļaujot viņa daiļradi revolucionārās tradīcijas lokā.