“Saule, Pērkons, Daugava” ir patriotiska komponista Mārtiņa Brauna dziesma, kuras tekstam izmantots fragments no Raiņa poēmas “Daugava” (1916) un kas sacerēta strofiskajā formā ar variācijām, atbilstīgi dzejai, divreiz atkārtojot panta otro frāzi, mainīgā 3/4 + 4/4, faktiski 7/4 taktsmērā, dinamiski izaugot no piano līdz forte.

Dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” vislielāko popularitāti ir ieguvusi kora mūzikas aranžējumā, regulāri tiek atskaņota Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos un citos nozīmīgos sarīkojumos. Dziesma koncertos visbiežāk tiek izpildīta bez Raiņa dzejojuma 6. panta: “Saule lika Dieviņam/ lai tas raka Daugaviņu / Zvēri raka, Dieviņš lēja/ no mākoņa dzīvūdeni”. 

Kad režisors Valentīns Maculevičs Valmieras Drāmas teātrī bija iecerējis iestudēt Raiņa dzejas poēmu “Daugava” (iepriekš tas notika 20. gs. 30. gados), atbilstīgas mūzikas radīšanai tika pieaicināts pieredzējušais teātra mūzikas komponists M. Brauns, kuram iepriekšējā sadarbība ar Valmieras Drāmas teātri un V. Maculeviču bija izrāde “Sirano de Beržeraks” (1985).

“Daugavas” pirmuzvedums notika 18.11.1919. Latvijas Sarkanā krusta sarīkojumā toreizējā Otrā Pilsētas teātra (mūsdienās Latvijas Nacionālā teātra) telpās. Latvijas Nacionālais teātris “Daugavu” uzveda 1923. gadā, 1929. gadā poēmu iestudēja Strādnieku teātris; poēma 20. gs. 20. un 30. gados bija vairākkārt uzvestais iestudējums ārpus Rīgas teātros.

Valmieras Drāmas teātra uzveduma “Daugava” (“Sērdieņu dziesma” divos cēlienos, scenogrāfija, kostīmi – Renāte Upmale, horeogrāfs Māris Koristins, vokālā pedagoģe Ņina Oinase) pirmizrāde notika 19.06.1988., laikā, kad padomju okupācijas cenzūra bija mazinājusies un skatuves darbos varēja atļauties atklāti paust nacionālisma idejas. Skaņdarbus izrādē dziedāja aktieri, skanēja M. Brauna mūzika autora aranžējumā. Spēlmaņa, iedvesmotāja un tautas kopā turētāja lomu atveidoja Voldemārs Karpačs (lomās Ligita Dēvica, Skaidrīte Putniņa, Jānis Zariņš, Aigars Vilims, Baiba Valante, Inga Aizbalte un citi), kurš dziedāja fragmentu “Saule Latvi sēdināja” – turpmāk pazīstamu kā dziesmu lūgšanu “Saule, Pērkons, Daugava”. Tā paša gada septembrī valmierieši ar uzvedumu “Daugava” uzstājās Rīgas Valsts Operetes teātra telpās.

1988. gada teātra kritiķu aptaujā M. Brauna komponēto “Daugavu” atzina par labāko skatuves mūziku; bija uzskats, ka ir tapis V. Maculēviča labākais režijas darbs, veidots kā kopīga aktieru un skatītāju vakarēšana, uzvedumam ritot vienotā domā un savstarpējā strāvojumā.

Sācis sadarbību ar kamerkori “Sindi putnu dārzs” (1986–1993, diriģents Ivars Bērziņš), M. Brauns daudzas uzveduma “Daugava” dziesmas aranžēja korim kā poēmu “Daugava” jauktajam korim un taustiņinstrumentiem, kura ar autora sintezatora pavadījumu 1988. gadā skanēja koncertos Latvijā un ārpus tās. Pat vārdus nesaprazdami, klausītāji, piemēram, Somijā, Izraēlā un citviet pēc himniskās lūgšanas “Saule, Pērkons, Daugava” cēlās kājās tāpat kā latvieši, kuri skaņdarbā saklausīja sev svētas tēmas.

1988. gada nogalē, atlasot repertuāru VI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem (1989), diriģents Jānis Erenštreits rosināja tajā iekļaut arī šo M. Brauna sacerējumu. 1988. gada decembrī dziesmas notis kora salikumā ar visiem Raiņa septiņiem pantiem pirmoreiz tika publicētas laikrakstā “Padomju Jaunatne” ar J. Erenštreita ieteikumu to iemācīties visiem koristiem. Dziesma ātri kļuva iecienīta; Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā “Saule, Pērkons, Daugava” tika atskaņota no Skolu jaunatnes dziesmu svētkiem atšķirīgā aranžējumā, kuru rediģēja pats autors; pirmoreiz svētkos tā tika iekļauta 1990. gadā, M. Braunam debitējot starp svētku komponistiem. Svētku laikā, 04.07.1990., poēmu “Daugava” pilnībā izpildīja kamerkoris “Sindi putnu dārzs” pie Brīvības pieminekļa. 1991. gada janvāra barikāžu laika koncertā Doma laukumā “Daugavas” fragmentus izpildīja V. Karpačs un M. Brauns.

2013. gadā dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” tika iekļauta Rīgā notikušās Pasaules Koru olimpiādes repertuārā; tā skanēja daudzviet pasaulē dažādu koru izpildījumā. 2014. gadā tā kļuva par Katalonijas neatkarības atbalsta demonstrācijas dziesmu ar Migela Marti i Pola (Miquel Martí i Pol) dzejas vārdiem.

2024. gada 5. oktobrī Latvijas Universitātes aulā poēma “Daugava”, tostarp dziesma “Saule, Pērkons, Daugava”, tika atskaņota labdarības koncertā Ukrainas atbalstam karā “Neuzvaramā brīvības melodija”. Poēmu izpildīja Rīgas Lutera draudzes koris (diriģents Matīss Tučs), Austris Kalniņš (taustiņinstrumenti), Kaspars Zemītis (ģitāra), Jurijs Natsvlišvili (Юрій Нацвлішвілі, kontrabass), solisti: Mārtiņš Zvīgulis, Anda Zemīte, Kristiāns Krievāns.

Kopš 1990. gada visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos ir skanējusi dziesma “Saule, Pērkons, Daugava”, lielākoties skatītāji un koristi lūdz dziesmu atkārtot.

Ir izskanējuši rosinājumi šo M. Brauna skaņdarbu pieņemt par jauno Latvijas himnu līdzšinējās vietā. Dziesmas veiksmes pamatā ir gan Raiņa spēcīgās, latviski senatnīgās vārsmas un ikvienu dziļi uzrunājošais sižets, gan M. Brauna prātā paliekošā, principā, neliela intonatīvā apjoma melodija ar vairākkārtējiem atkārtojumiem, kas atvieglo dziesmas apguves procesu, un, protams, izcilais kora salikums bez sarežģītas daudzbalsības, mijoties klusinātiem unisona (vienbalsības) posmiem ar iespaidīgu crescendo (skaļuma pastiprinājumu) himniskā vēstījuma kulminācijas brīžos. 

M. Brauna dziesma skanējusi dažādos aranžējumos – no solo līdz korim, ar dažādiem pavadījumiem, kā arī instrumentālās versijās, to var dēvēt par komponista vispopulārāko skaņdarbu. Publicēta dažādu izpildītāju ierakstu albumos, dziesmu izlasēs.

2015. gadā dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” uzvarēja pirms XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem rīkotajā Latvijas Radio 5 “Pieci.lv” klausītāju balsojumā par patriotiskākajām dziesmām, kā arī ieguva 1. vietu Radio SWH aptaujā par populārāko Latvijas dziesmu “LVtop 100” (2018).

Vairākkārt dažādu koru sniegumā skanējis viss M. Brauna cikls “Daugava”, 2013. gadā notika mēģinājums to atjaunot Valmieras Drāmas teātrī (režisors Mārtiņš Eihe) ar kori “Sōla” (diriģents Kaspars Ādamsons) un pašu komponistu pie taustiņinstrumentiem, bet iestudējums tika atzīts par radošu neveiksmi un piedzīvoja vienu izrādi.

2 CD*, “Dziesmu svētki. Dažādi izpildītāji”, Latvijas Radio, 1998.

CD, “Par saknēm, upēm un debesīm. Valmieras teātra 90. jubilejas dziesmu izlase./ V. Karpačs”, (bez izdevēja), 2013.

CD, “Daugava. Mārtiņš Brauns”, Latvijas Radio koris, LMIC/SKANI, 2018.

* kompaktdisks