Longa romāns “Dafnids un Hloja” caur dabas tēlojumu aktualizē arhetipiskos priekšstatus. Erots kā kosmogoniskais jeb pasauli radošais spēks savā ziņā kalpo par idejisko kopsaucēju – šī doma bija aktuāla antīkajā pasaulē, un Longa romāns sniedz savu pienesumu tās izvērsumā. Romāns paver iespējas daudzveidīgām interpretācijām, gan šo tekstu vērtējot kā sava veida mistēriju, gan naivām jūtām cauraustu stāstu, gan meistarīgi veidotu nozīmju sistēmu ar sofistikai raksturīgajiem paņēmieniem. Romānā naivums mijas ar erotiku, dabas pirmsspēki – ar mirkļa nozīmīgumu un pat zināmu rotaļību, bērnība – ar pieaugšanu.
Longa romāns – prozas teksts – ir saistošs ne vien satura, bet arī formas ziņā, to mēdz uzskatīt pat par tādu kā žanra anomāliju – ganu dzīves ainas parasti rakstītas dzejā (bukolika jeb bukoliskā dzeja likumsakarīgi paredz dzejas formu), taču Longs šo tematiku atklāj prozas tekstā, paverot ceļu šāda satura romāna attīstībai. Sasauces ar Longa romānu vērojamas 12. gs. Bizantijas literatūrā. Romāns “Dafnids un Hloja” ietekmēja pastorālo motīvu nostiprināšanos, kas caurmērā sekmēja pastorālās literatūras, bet jo sevišķi pastorālā romāna, attīstību, kura uzplaukuma laiks Eiropā vērojams ap 16.–17. gs. Nozīmīgi piemēri ir Jakopo Sannadzāro (Jacopo Sannazaro) darbs “Arkādija” (Arcadia, tapis ap 1480. gadu, publicēts 1504. gadā), kurā, veidojot sasauces ar daudziem antīkās pasaules tekstiem, autors virtuozi apvieno dzejas un prozas tekstu, Sera Filipa Sidneja (Sir Philip Sidney) “Arkādija” (Arcadia, 1590), ko parasti salīdzina ar J. Sannadzāro tāda paša nosaukuma darbu, Tomasa Lodža (Thomas Lodge) “Rozalinde” (Rosalynde, 1590), kas tiek uzskatīta par avottekstu Viljama Šekspīra (William Shakespeare) lugai “Kā jums tīk” (As You Like It, 1599–1600). Kopumā V. Šekspīra daiļradē samērā būtiska loma ir pastorālajiem elementiem, kuru sākotne, lai gan tie piedzīvo pastarpinātas transformācijas, meklējama antīkajā literatūrā.