Rīgas 800 gadu jubilejas svinību kopums ietvēra daudzveidīgus pasākumus un norises Rīgā un ārvalstīs. Tie tika īstenoti no 1998. līdz 2001. gadam. Svētku kulminācija bija “Aģentūras Rīga 800” rīkotā pasākumu programma Vecrīgā un pilsētas centrā 2001. gada 17.–19. augustā.

Pirmo reizi pastāvēšanas vēsturē Rīga lielos svētkus atzīmēja kā suverēnas Latvijas valsts galvaspilsēta. 2001. gadā apritēja pirmie desmit gadi, kopš bija atjaunota Latvijas neatkarība, tāpēc svarīgi bija atjaunot Rīgas vārda skanējumu starptautiskā mērogā, īpaši kā Rietumeiropas kultūrai piederīgu pagātnē, tagadnē un nākotnē. Rīgas 800 gadu svinēšana bija viens no plašu sabiedrību interesējošiem kopējiem mērķiem.

Īpaši izveidotā svētku rīkotāja un norišu koordinētāja “Aģentūra Rīga 800” bija pilnvarota īstenot dažādas ieceres. Tā arī sniedza finansiālu atbalstu indivīdu vai radošo kopienu projektiem. Sākotnēji atbalstu saņēma Rīgas seno pamatiedzīvotāju pēcteču – lībiešu – kultūras projekti, pēcāk tika sekmēta grāmatu un kompaktdisku tapšana, videofilmu uzņemšana, jaunu mūzikas un baleta festivālu izveide, izstādes, radio un televīzijas raidījumi par Rīgas vēsturi un tagadni. Uzsvars tika likts uz jaunu un oriģinālu projektu finansēšanu saskaņā ar astoņsimtgades tematiskajiem rāmējumiem:

• 1998. gads – Rīgas pirmiedzīvotāju – lībiešu – gads (Rīga kā lībiešu apdzīvota vieta Daugavas lejtecē Livonijas Indriķa hronikā pirmo reizi minēta 1198. gadā);
• 1999. gads – Rīgas telpiskās sakārtošanas gads (nodoms dot grūdienu straujākai pilsētas namu, laukumu, vides atjaunošanai un attīstīšanai);
• 2000. gads – Kristietības gads (garīgā sakārtošanās);
• 2001. gads – svētku kulminācija – Rīgas dibināšanas gads (par pilsētas dibinātāju tiek uzskatīts vācu krustnešu bīskaps Alberts).

Pilsētas jubilejas atzīmēšanā iesaistījās ne tikai kultūras un zinātnes, bet arī izglītības un sporta, dažādu uzņēmējdarbības jomu pārstāvji, ārvalstu vēstniecības. Uzņēmumi veltīja Rīgas 800 gadu jubilejai īpašas produktu līnijas vai pakalpojumus. Arī vēstniecības veidoja dažādas iniciatīvas. 

Dziesmu un deju svētki “Rīgai 800”, kas risinājās no 2001. gada 27. līdz 29. jūlijam, bija viens no pilsētas gadsimta svinību vasaras lielajiem pasākumiem. Svētku kulminācijas programma 2001. gada 17.–19. augustā tika īstenota Vecrīgas robežās un ietvēra visplašāko un apjomīgāko pasākumu klāstu.

Jau 1994. gadā grafiķis Gunārs Lūsis radīja Rīgas 800 gadu jubilejas svinību grafisko zīmi jeb logo. Kardiogrammas jeb pulsējošas dzīvības līnijas formā uzvilktais Vecrīgas siluets vēlāk tika izmantots Latvijas galvaspilsētas svētku izdevumos, pasākumu noformējumā, pilsētas rotājumos, arī suvenīru industrijā.

1996. gada 5. decembrī Rīgas domē tika izveidota Rīgas 800 gadu jubilejas pasākumu nodaļa, ko 1997. gada 16.  septembrī reorganizēja par biroju “Rīgai-800”, bet tā paša gada 17. decembrī pārveidoja par Rīgas pašvaldības bezpeļņas SIA “Rīgai-800”. Šo struktūru vadītāja bija agrākā žurnāliste Anta (Antainna) Buša. Šajā laikā domē tika apkopotas dažādas rīdzinieku, tostarp profesionālu mākslinieku un citu radošo jomu pārstāvju, arī iestāžu un kultūras institūciju paustās idejas pilsētas jubilejas svinēšanai, tika izveidots Jubilejas fonds. Rīgas astoņsimtgades zīmē tika pabeigta 1992. gadā sāktā Melngalvju nama celtniecība Vecrīgā. Namu atklāja 1999. gadā.

Jauna jubilejas programmas izveidošana sākās pēc tam, kad 1998. gada 22. septembrī tika nodibināta Rīgas pašvaldības bezpeļņas organizācija akciju sabiedrība – “Aģentūra Rīga 800”. Tās uzdevums bija sagatavot un īstenot Rīgas 800 gadu jubilejas svinības. Par aģentūras valdes priekšsēdētāju un ģenerāldirektori konkursa kārtībā apstiprināja arhitekti un politiķi Ingūnu Rībenu (amatā 1998–2002). Sākotnēji aģentūras birojs ar pieciem darbiniekiem atradās Jēkaba kazarmās Torņu ielā 4, vēlāk biroja telpas bija Švābes namā (blakus Melngalvju namam). Aģentūras darbinieku skaits palielinājās līdz 11. Svinību programmas izstrādei un īstenošanai tika slēgti daudzi ārpakalpojumu līgumi. Rīgas jubilejas svinībām 2001. gadā atvēlētais finansējums no Rīgas pašvaldības budžeta bija 2,7 miljoni latu. 2002. gada 8. janvārī tika pieņemts lēmums par “Aģentūras Rīga 800” likvidāciju.

Jubilejas ģenerālsponsors bija uzņēmums “Aldaris”, atbalstītāji – Samsung, TNT, Telia Latvija, airBaltic, Invent, Lattelekom, žurnāls “Una”, Mikrolink group, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, Rimi, Siemens. Sadarbības partneri – “Spilva”, Cido, “Staburadze”, Iļģuciema maiznīca, Narvesen, “Lido”, “Latvijas Balzams”, “Aka Print poligrāfija”, a/s Interbaltija AG, “Alpu ledus”, “Tīnes”, “Berlat Rīga”, Orbit, “Laima”. 

Rīgas astoņsimtgades svētku kulminācijas programma tika veidota, lielākoties dažādu žanru kultūras pasākumu formā atainojot pilsētas un pilsētnieku pagātni, tagadni, kā arī iemiesojot nākotnes cerības, vēlamību. Tāpat kopējā “Aģentūra Rīga 800” svētku kulminācijas dienu programmā tika iekļautas jaunas vai nesen aizsāktas kultūras iniciatīvas.

2001. gada 17., 18. un 19. augustā 800 minūtēs 12 dažādās svētku zonās Vecrīgā un pilsētas centrā tika izdzīvoti Rīgas astoņi gadsimti. Svētku koncepcijas autors bija režisors Uģis Brikmanis, galvenā producente – Brigita Rozenbrika. No “Aģentūras Rīga 800” puses jubilejas norises koordinēja Diāna Čivle, Rolands Bortaščenoks, Zanda Ķergalve, Zane Podiņa, Irīna Smirnova un citi. Svētku programmu veidoja unikāls profesionāļu un amatieru kopums iepriekš nebijušā skaitā – aktieri, kori un deju ansambļi, folkloras kopas, režisori, mākslinieki, literāti un vēsturnieki, žurnālisti, sportisti un uzņēmēji.

Svētku programmas pirmo dienu no Brīvības pieminekļa līdz Doma laukumam ieskandināja pūtēju orķestri ar defilē programmām – uzstājās Jūras spēku orķestris, Nacionālo Bruņoto spēku štāba orķestris, Mičiganas Nacionālās gvardes orķestris (The Michigan National Guard’s 126th Army Band) un Norvēģijas Karaliskās gvardes orķestris (Hans Majestet Kongens Garde)

Izstāžu zālē “Arsenāls” atklāja Rīgas 800 gadu un Stokholmas 750 gadu jubilejai veltītu izstādi “Trīs zvaigznes, trīs kroņi”. Projektu īstenoja Latvijas un Zviedrijas muzeji, bibliotēkas un arhīvi.

Biržas nama Lielajā zālē atklāja vizuālās mākslas izstādi “Metropole – Rīga”. Rīgas Doma baznīcā sākās Valsts akadēmiskā kora (VAK) “Latvija” 1998. gadā iedibinātais Rīgas Garīgās mūzikas festivāls. Pirmatskaņojumu piedzīvoja Georga Pelēča oratorija “Dievs ir mīlestība” (veltījums Latvijas pareizticībai) VAK “Latvija” izpildījumā.

Jubilejas svinību atklāšanas ceremonija “Rīgas radīšana” plkst. 20.40 sākās Doma laukumā ar Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas uzrunu, piedalījās arī Igaunijas Valsts prezidents Lennarts Meri (Lennart Meri). Pasākuma režisors bija U. Brikmanis.

Svētku programma “Rīga gadsimtos jeb 800 gadi 800 minūtēs” paredzēja, ka ikviens pasākumu apmeklētājs var svinēt Rīgu no rīta līdz vēlam vakaram 12 dažādās tematiskās zonās, kas atradās Vecrīgā un tās tuvumā. Katrai no tematiskajām svētku zonām bija izstrādāta atsevišķa programma.

Uz Centrālās skatuves un lielā ekrāna Doma laukumā tika turpināta iepriekšējā vakarā aizsāktā mākslinieciskā koncepcija – laikmetu skaitīšana, galvenokārt muzikālos priekšnesumos izdzīvojot Rakstu, Tauru un bungu, Lūgsnu, Fortunas, Maršu un parāžu, Torņu, Sliežu un Asfalta laiku.

No plkst. 10 līdz plkst. 22.30, skanot latviešu, lībiešu, vācu, poļu, zviedru un citām melodijām, deju ansambļi no visas Latvijas, iesaistoties pilsētas svētku svinētājiem, “Deju upē” izdejoja dažādu laikmetu un žanru dejas. Šai zonai bija atvēlēts Kalpaka bulvāris un Merķeļa iela posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai. Tā arī bija kā robežšķirtne starp Vecrīgu, kur notika svinību pasākumi, un pārējo pilsētas centra daļu.

No plkst.10 līdz plkst. 22.30 uz improvizētas skatuves pie Brīvības pieminekļa mainīgs koru sastāvs kā norises mākslinieciskais kodols kopā ar svētku apmeklētājiem profesionālu kordiriģentu vadībā dziesmās izdziedāja Rīgas un Latvijas vēsturi hronoloģiskā secībā. Piedalījās arī profesionāli mūziķi, folkloras kopas un ansambļi. Repertuārs bija sinhronizēts ar “Rīga skatās bildes” īsfilmām.

Gandrīz 14 stundu garumā pa Rīgas kanālu posmā no Latvijas Nacionālās operas (kopš 2015. gada – Latvijas Nacionālā opera un balets) līdz Bastejkalnam vijās Laika upe, kas uz plostiem nesa 33 rīdzinieku paaudzes, katru savos tērpos un nodarbēs, apspēlējot gan bīskapa Alberta ierašanos, gan iesvētīšanu bruņinieku kārtā, gan laikmetu ritumā izveidojušās sadzīves un svētku tradīcijas, arī lielā mēra laiku un pirmos latviešu dziesmu svētkus Latvijas teātru aktieru un dažādu kopu izpildījumā.

No plkst. 10 Raiņa bulvārī no Krišjāņa Barona ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai svētku apmeklētājiem bija iespēja ēst brokastis, pusdienas, vakariņas pie senlaiku zemnieku galda. Tematiski zona bija iedalīta četros vēsturiskos laikos – Senatnē, Viduslaikos, Klasikā un Modernajos laikos. Tai bija piesaistīti dažādi ēdināšanas uzņēmumi un individuālie ēdinātāji, arī amatnieki.

No plkst. 10 līdz 23 Pils laukumā pūtēju orķestri, arī vairāki saksofonu kvarteti un skolēnu, studentu pūtēju orķestri atskaņoja galvenokārt 20. gs. repertuāru, sākot no armijas maršiem un beidzot ar džeza mūziku.

Uz skatuves un lielā ekrāna Līvu laukumā Rīgas teātru aktieri, cirka mākslinieki un sabiedrībā zināmas personas kustīgās balagāna ainiņās atveidoja vairāk nekā 100 stilizētu figūru, caur kurām varēja iepazīt cirka vēsturi Latvijā. Apmeklētājiem zonā bija pieejami arī astrologu un zīlnieču pakalpojumi, karuselis, izjādes ar ponijiem, ikviens interesents varēja fotografēties “Brīnišķīgā balagāna” tērpos.

Daugavmalā starp Akmens tiltu un skatuvi pie Rīgas pils visu vecumu svētku apmeklētāji deviņpadsmit dažādos laukumos varēja piedalīties tradicionālās un modernās spēlēs un rotaļās, arī sarežģītākās sacensībās. Starp dalībniekiem bija sabiedrībā zināmi un populāri spēkavīri, kas sacentās gan baļķa celšanā, gan kravas auto vilkšanā aizjūgā. Svētku zonā notika arī dalībnieku parāde.

Kronvalda parkā pie Kongresu nama uz lielā ekrāna septiņas stundas pēc kārtas tika demonstrēta Latvijas ekspozīcijai “Rīgai 800” 49. Venēcijas biennālē veidotā 10 minūšu filma “Burvju flauta” (režisore Laila Pakalniņa, operators Gints Bērziņš).

No plkst. 11 līdz 19 laukumā pie Svētā Pētera baznīcas (tagad – Reformācijas laukums) klausītājiem tika piedāvāts ekskurss Rīgas vēsturē caur agrīno viduslaiku mūziku līdz pat romantisma skaņdarbiem, dodot iespēju gūt priekšstatu par katram Rīgas gadsimtam raksturīgāko skanējumu. Dalībnieki – senās mūzikas izpildītājkolektīvi, ērģelnieki, klavesīnisti u.c.

Atsaucoties uz to, ka Rīgas nosaukums cēlies no senās Rīdziņas jeb Rīdzenes upes vārda, pa agrāko tās tecējumu cauri Vecrīgai tika veidota simboliska ziedu upe. Lai ziedi un vītnes nebūtu jāliek zemē uz asfalta, Latvijas cietumu ieslodzītie pēc pasūtījuma bija izgatavojuši īpašus statīvus.

34 īsfilmās tika pārlapots visu rīdzinieku paaudžu “ģimenes albums” – rīdzinieku dzīve no senlaikiem līdz mūsdienām. Īsfilmas izrādīja uz lielajiem ekrāniem 11. novembra krastmalā, Doma laukumā, Līvu laukumā, pie Brīvības pieminekļa, pie Latvijas Nacionālās operas, pie Raiņa pieminekļa 14 stundu garumā.

“Aģentūra Rīga 800” svētku programmā iekļāva arī a/s “Latvijas balzams” izveidoto svētku zonu “Rīga dzirkstī”, un tā bija vienīgā kādam uzņēmumam atvēlētā īpašā zona. Skvērs pie Latvijas Nacionālās operas tika iekārtots kā filmas uzņemšanas laukums, un kinodokumentālista režisora Anša Epnera vadībā tur tika filmēts materiāls topošai dokumentālajai filmai “Rīga ir tikai viena”. Tā bija iecerēta kā stāsts par rīdzinieku – spilgtu individualitāti, kas paceļ glāzi dzirkstošā “Rīgas šampanieša” un uzsauc tostu – laimes vēlējumu savai pilsētai 20 sekunžu garumā. Filma tika iecerēta kā Rīgas astoņsimtgades svinību viesu grāmata. Savukārt parks starp Brīvības pieminekļa laukumu un operu bija atvēlēts īpaši iekārtotajām “Rīgas šampanieša” kafejnīcām.

Svētku kulminācija bija 27 minūšu ilgais skaņas un gaismas priekšnesums “Sapnis par Rīgu” ar komponista Mārtiņa Brauna mūziku un vārdiem (iedziedājis Kārlis Zariņš), ko grandiozā, tolaik inovatīvā pirodigitālā uzvedumā vērta pirotehniķu vienība no Austrālijas Syd Howard Fireworks International. Tā laikā Vecrīgā tika ierobežots cilvēku daudzums, svētku svinētāji salūtu skatījās no abiem Daugavas krastiem un tiltiem. Priekšnesums sākās precīzi svētku 801. minūtē ar noslēguma daļas motīvu “Vēlvienreiz dzīvosim mēs”, ieskandinot devīto Rīgas gadsimtu.

Pēc skaņas un gaismas priekšnesuma virs Daugavas plkst. 24 Doma laukumā sākās Rīgas 800 gadu svinību zaļumballe, kas ilga līdz plkst. 5 rītā.

Svinības turpinājās arī pašu rīdzinieku rīkotos pasākumos, piemēram, plkst. 23.59 sākās Rīgas Rotari klubu un Rīgas Latviešu biedrības organizētā Rīgas jubilejas noslēguma labdarības svētku balle “Visu nakti cauri astoņiem gadsimtiem”.

Trešo svinību dienu ievadīja ekumeniskais dievkalpojums Rīgas Doma baznīcā, sekoja komponistes Maijas Einfeldes “Rīta liturģijas” pirmatskaņojums. Diena noslēdzās ar Hermaņa Brauna fonda rīkotā četru gadu koncertcikla “Pilsētai un pasaulei” atkārtotu galā koncertu Latvijas Nacionālajā operā.

Doma laukumā notika “Dzimšanas dienas ballīte” ģimenēm ar bērniem, kurā piedalījās arī bērnu mākslinieciskie kolektīvi no citām Latvijas pilsētām. Līvu laukumā izrādīja Liepājas ceļojošā leļļu teātra izrādi, koncertuzvedumu un citus uzvedumus, pie Brīvības pieminekļa varēja piedalīties īpašā “Mini karaoke Rīgai”.

Bērniem domātās svinību dienas kulminācija bija Rīgas jubilejai veltītās animācijas filmas “Neparastie rīdzinieki” pirmizrāde uz lielajiem ekrāniem Doma un Līvu laukumā, pie Brīvības pieminekļa (scenārija autore Ilze Skrastiņa, režisore Roze Stiebra, mākslinieks Juris Petraškevičs, komponists Valts Pūce). “Aģentūra Rīga 800” izdeva arī bērnu grāmatu ar tādu pašu nosaukumu.

Raidījuma galvenais uzdevums bija atspoguļot gatavošanos Rīgas 800 gadu jubilejas svētkiem un ar tiem saistītajām iecerēm, personībām, veidot sižetus par pilsētas vēstures tēmām, sniegt ieskatu nākotnē, kā arī ar neikdienišķu skatījumu paraudzīties uz it kā zināmām lietām. Galvenās raidījuma veidotājas – Latvijas Televīzijas darbinieces Iveta Lepeško, Agita Cāne, Lilita Eglīte, Verēna Bērziņa, Ieva Rozentāle u. c.

Raidījumu veidoja žurnāliste Zaiga Grīnberga, tas skanēja LR1 ēterā un sniedza informāciju par gatavošanos pilsētas jubilejai.

Izstāde 20. gs. 90. gadu otrajā pusē izveidota pēc arhitekta Jāņa Krastiņa idejas. To izrādīja vairākās Eiropas valstīs, stiprinot Rīgas kā jūgendstila mantojuma pilsētas tēlu arī pēc astoņsimtgades atzīmēšanas.

Konkursā par informatīvi dekoratīvu vides mākslas objektu izgatavošanu un uzstādīšanu pilsētā uzvarēja mākslinieks Holgers Elers. Viņa veidotais 4,2 m augstais tēlniecības darbs iemiesoja gan informāciju par pilsētas 800 gadu jubileju, gan pastāvēja vidē kā dekoratīvs mākslas objekts – Mēbiusa lente, kurā nolasāms bezgalības simbols. Tapa divas šādas nerūsējošā tērauda dizaina zīmes. Vienu sākotnēji uzstādīja Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, otru novietoja Kārļa Ulmaņa gatves un Lielirbes ielas krustojumā.

Gadagrāmata iznāca no 1993. līdz 1999. gadam, kopumā septiņi rakstu krājumi, kuros tika publicēti zinātnieku un kultūras personību raksti par Rīgas kultūru un pagātni, apskatīta arī pilsētas šodiena.

Festivāla ideja balstīta viduslaiku tradīcijā, kad arī Rīgas baznīcu torņos tika pūstas taures, tā pilsētas iedzīvotājiem atgādinot par svinamiem svētkiem vai ziņojot par dažādām nelaimēm. 1999., 2000. un 2001. gada augustā šo tradīciju atjaunoja “Aģentūra Rīga 800”. Pirmajos divos gados torņu muzicēšana notika dzīvā koncertizpildījumā, bet pilsētas jubilejas gadā tika atskaņots iepriekš sagatavots ieraksts. Rīgas dome vēl vairākus gadus turpināja festivālu rīkot.

Innas Davidovas veidots koncertu cikls (kas notika Rīgā arī vēl līdz 2008. gadam), kuram par moto izmantots Romas pāvesta tradicionālās Ziemassvētku uzrunas nosaukums, tika iecerēts kā Rīgas 800 gadu jubilejas svinību daļa un kļuva par nozīmīgu parādību pilsētas mūzikas dzīvē. No pilsētas pasaulē – šo principu iemiesoja bijušie rīdzinieki un arī ārzemēs strādājošie pasaulslavenie Latvijas mūziķi, uzstājoties Rīgā kopā ar Latvijā mītošajiem mūziķiem. 

Svētki notika 2001. gada 27.–29. jūlijā. Svētkos piedalījās koru dziedātāji un dejotāji no visas Latvijas. Programmā bija daudz svētku ieskaņas pasākumu, deju lieluzvedums “Viena saule, viena zeme” Skonto stadionā  un Dziesmu svētku koncerts Mežaparka Lielajā estrādē. Noslēguma koncerts bija gandrīz trīs stundas ilgs multimediāls uzvedums, kurā apdziedāja nozīmīgākās Rīgas maģistrāles un laukumus, kas raksturo pilsētas, valsts un tās iedzīvotājiem svarīgas sajūtas un laikmetus. Dziesmu svētku “Rīgai 800” virsdiriģenti bija Imants Kokars, Edgars Račevskis, Jānis Zirnis, Romāns Vanags, Māris Sirmais un Sigvards Kļava. Svētku koncertu veidoja mākslinieciskais vadītājs S. Kļava, režisors U. Brikmanis, scenogrāfs Aigars Ozoliņš, producente Mirdza Zīvere un tehniskais direktors Vilmārs Šadris.

Šajos Dziesmu svētkos izskanēja tā laika Latvijas Valsts prezidentes V. Vīķes-Freibergas vēlāk populārā uzruna ar vārdiem: “Mēs esam stipra tauta! Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un ko mēs gribam, to mēs varam! Ko mēs varam, to mēs darām!”

Ar ārvalstu vēstniecību iesaisti Rīgas vecākajā kinoteātrī Splendid Palace (tolaik kinoteātris “Rīga”) tika demonstrēti izcilākie Eiropas un pasaules kinomākslas darbi.

Koncerti un meistarklases notika Rīgā, Jūrmalā un Latvijas novados ar festivāla patrona M. Rostropoviča un citu pasaulslavenu čellistu līdzdalību.

Starptautisko Hanzas dienu devīze bija “Dzīva vēsture, dzīvs gars”. Tās ievadīja Rīgas 800 gadu jubilejas svinību vasaru. Rīgā tās notika pirmoreiz pēc tam, kad 2000. gada septembrī Rīga kļuva par Hanzas pilsētu apvienības dalībpilsētu, Hanzas komisijā pārstāvot arī pārējās Latvijas Hanzas pilsētas. Uz Rīgu bija atbraukuši 109 Hanzas pilsētu pārstāvji. Hanzas dienu programmā, kuru izveidoja Rīgas domes paspārnē radītais Hanzas dienu birojs (vadītāja Iveta Grigule, vietniece Maruta Babule), ietilpa gan akadēmiska konference Latvijas Universitātē, gan dažādi izklaides pasākumi un amatnieku tirgi.

2001. gadā Rīga un Bāzele bija ieguvušas Eiropas kultūras mēneša pilsētu statusu. Kultūras mēneša programma sasaucās gan ar Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām, gan to daudzveidīgās izpausmēs turpināja ar mūzikas festivāliem, mākslas izstādēm un performancēm, jaundarbu atskaņojumiem, moderno deju, jauno mediju darbiem. Fotomākslas projektā “Rīga 8+100” tika iemūžinātas tās pilsētas vietas, kas rīdziniekiem simbolizēja Rīgas identitāti un vispilnīgāk izteica pilsētvides savdabību. Izstāde tika atklāta 16. augustā bijušās šūšanas fabrikas telpās Kalēju ielā 5 un bija apskatāma līdz 2. septembrim. Pirmo reizi tika apdzīvotas arī vairākas kultūras norisēm iepriekš  neizmantotas pilsētas teritorijas. Vizītē Rīgā 16. un 17. augustā ieradās arī Eiropas valstu kultūras ministri, demonstrējot simbolisku atbalstu Latvijas ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Pēc “Aģentūra Rīga 800” pasūtījuma pilsētas jubilejas reklāmas kampaņu izstrādāja un īstenoja aģentūra Saatchi&Saatchi. Tās kodols bija muzikologa Oresta Silabrieža sacerētais reklāmas teksts: “Kas zina, kā īsti rodas iedvesma? Šajā pilsētā tā dzimst no nejaušības – no vēja spēlēm, no viļņu sarunām. Nu jau astoņus gadsimtus radošais gars nav pametis pilsētu. Mainoties laikmetiem un varām, iedvesma palikusi un iekausējusi to iespaidus pilsētas akmens mūzikā. Ie-dvesma, ie-elpa! Ieelpo gaisu vecpilsētas ielās, jūgenda bulvāros, kādā kafejnīcā. Tā dzimst iedvesma. Mūsu pilsētā – Rīgā. Arī tu esi gaidīts viesis Rīgas svētkos. Gaidīts, lai iedvesmotos.”

Informatīvo kampaņu 2001. gada vasarā īstenoja sabiedrisko attiecību un tulkošanas birojs Idea Media, aptverot ne tikai nacionālos un reģiona medijus, bet arī starptautisko presi. Svinību dienās Rīgas Kongresu namā darbojās Preses centrs, kurā strādāja vismaz simts žurnālisti – gan Latvijas mediju pārstāvji, gan no tuvākajām reģiona valstīm. Preses centra vadītāja bija dzejniece Liāna Langa.

Publicitātes nolūkos “Aģentūra Rīga 800” reizi mēnesī latviešu un krievu valodā izdeva laikrakstu “Avīze Rīga 800” (1999–2001). To izplatīja kā laikrakstu “Diena” un “Čas” (Час) pielikumu.

Avīze (2001, nr. 8) ar detalizētu pasākumu programmu un tās aprakstiem divdesmit četru lappušu apjomā svētku dienās tika dalīta par brīvu arī Rīgas ielās, to ļāva lielā papildu tirāža. Programma bija lasāma arī uz vides reklāmas stendiem Vecrīgā. “Avīzes Rīga 800” galvenā redaktore bija Rudīte Kalpiņa, mākslinieki Indulis Martinsons (1999) un Egils Mednis (2000–2001), kurš bija arī citu “Aģentūras Rīgai 800” svinību materiālu dizaina autors. Izdevumu veidoja Zane Timpare, Inga Mediņa, Antra Luksa, Taivo Trams u. c. Pēc svinībām iznāca vēl viens avīzes numurs ar trīs kulminācijas dienu norišu fotogrāfijām (autors fotogrāfs Māris Zemgalietis) un dažādos Latvijas laikrakstos un interneta ziņu portālos publicēto atsauksmju citātiem.

2001. gada vasarā tika sagatavots un izdots arī jubilejas katalogs “Rīga 2001” (koncepcijas autore un sastādītāja – R. Kalpiņa, grafiskā dizaina autors – J. Petraškevičs). Tā saturs bija lasāms atsevišķos latviešu, angļu, vācu, zviedru un krievu valodas izdevumos.

Trīs svētku kulminācijas dienu svarīgākās norises tiešraidēs vai speciālreportāžās atspoguļoja Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Latvijas Televīzija arī izveidoja dokumentālu filmu par trīs pilsētas jubilejas svinību dienām – “Rīga – iedvesmas pilsēta” (režisore A. Cāne).

Pēc Valsts policijas aptuvenām aplēsēm, Rīgas 800 gadu jubilejas svinību galvenos pasākumus 2001. gada 17.–19. augustā apmeklēja vismaz 1,5 miljoni cilvēku. Tik grandioza mēroga svinības, turklāt ar ļoti plašu sabiedrības iesaisti daudzās norisēs Rīgā, arī atjaunotās Latvijas mērogā, notika pirmoreiz. Pirmreizēja daudzējādā ziņā bija svētku programmas koncepcija, tās īstenošanai izmantotās tehnoloģijas, tai skaitā uguņošana kulminācijas priekšnesumā “Sapnis par Rīgu”. Jau svinību gatavošanas gaitā apzinātāka kļuva rīdzinieku attieksme pret savu pilsētu, vairāk tika uzsvērta piederība tai, izcelta tās arhitektūra, vide un kultūra. Nākotnes cerību gaisotnē dzima pilsētas modernizācijas un attīstības ieceres. Baltijas valstis un Rīga kā reģiona lielākā pilsēta bija investoru uzmanības centrā, pilsētas jubileja veicināja tās pievilcīgumu arī plašākā ekonomiskā un politiskā kontekstā.

Kopš Rīgas 800 gadu jubilejas svinībām Rīga ik gadu augusta vidū atzīmē savu nosacīto dzimšanas dienu ar īpašu pasākumu programmu. Par tradīciju Latvijā ir izvērtusies arī populāru dziesmu dziedāšana koriem kopā ar solistiem, sadziedāšanās ar publiku koncertos.

Sākotnējā “Aģentūra Rīga 800” iecere bija 2001. gada pasākumus veidot trīs galvenajos virzienos: “Reveranss pagātnei”, “Šābrīža svinēšana” un “Vēsts nākotnei”. Sadaļas “Reveranss pagātnei” ietvaros Daugavas kreisajā krastā iepretim Vecrīgai (Ķīpsalā, Āgenskalna līcī un tam pieguļošajā Uzvaras parka daļā) bija paredzēts izveidot Gadsimta izstādi – Sarīkojumu parku. Tāpat bija priekšlikums veidot izstādi, kurā jau nākotnes zīmē tiktu risinātas strauji attīstošos augsto tehnoloģiju un humānisma, garīguma attiecības. Šie konceptuālie un vizuālo skiču līmenī izstrādātie priekšlikumi neguva atbalstu. Īstenota tika vien daļa no iecerētā – pasākumu programma “Šābrīža svinēšana”.