Prefab Sprout bija viena no britu mÅ«zikas kritikas iecienÄ«tÄkajÄm popgrupÄm 20. gs. 80. un 90. gados, taÄu atzinÄ«gu vÄrtÄjumu guvuÅ”i arÄ« tÄs vÄlÄkie darbi. 21. gs. Prefab Sprout lielÄkoties darbojas kÄ grupas kÄdreizÄjÄ lÄ«dera, dziesmu autora, dziedÄtÄja un Ä£itÄrista Padija MakalÅ«na (Paddy McAloon) soloprojekts.
P. MakalÅ«ns uzauga Vitongilbertas ciemÄ (Daremas grÄfiste, ApvienotÄ Karaliste, AK), bÄrnÄ«bÄ aizrÄvÄs ar dažÄdu žanru mÅ«ziku un kopÅ” 13 gadu vecuma sacerÄja dziesmas. VÄlÄ«nÄ pusaudža vecumÄ viÅÅ” sÄka izglÄ«toties katoļu garÄ«gajÄ seminÄrÄ, bet 1977. gadÄ, bÅ«dams 20 gadus vecs, nodibinÄja grupu Dick Diver Band. TajÄ ietilpa arÄ« P. MakalÅ«na jaunÄkais brÄlis Martins MakalÅ«ns (Martin McAloon), kurÅ” spÄlÄja basÄ£itÄru, un abu kaimiÅÅ” Maikls Salmons (Michael Salmon), kurÅ” kļuva par bundzinieku.
1978. gadÄ grupa tika pÄrdÄvÄta par Prefab Sprout (no angļu āsaliekamais dÄ«gstsā) ā P. MakalÅ«na izdomÄtÄ vÄrdu salikumÄ, kas iecerÄts kÄ ironija par daudzu rokgrupu dziļdomÄ«gajiem nosaukumiem.
1982. gadÄ, neilgi pÄc debijas singla Lions in My Own Garden (Exit Someone) iznÄkÅ”anas, par tÄs dalÄ«bnieci kļuva arÄ« taustiÅinstrumentÄliste, Ä£itÄriste un fona vokÄliste Vendija Smita (Wendy Smith).
Jau grupas pirmie singli un debijas albums Swoon (1984) apliecinÄja tobrÄ«d vÄl reti sastopamu muzikÄlu identitÄti, kas veidojusies popmÅ«zikas, soula, fanka un džeza saplÅ«smÄ ar melanholiski introspektÄ«vu mentalitÄti un poÄtiskiem, asociatÄ«vi ietilpÄ«giem tekstiem, kuru tematiku inspirÄjuÅ”i angļu rakstnieka Greiema GrÄ«na (Graham Greene) darbi, AukstÄ kara ideoloÄ£iskajÄ kontekstÄ plaÅ”u rezonansi guvuÅ”ie amerikÄÅu Å”aha lielmeistara Bobija FiÅ”era (Bobby Fischer) panÄkumi spÄlÄs ar padomju Å”ahistiem, bibliski motÄ«vi, populÄrÄs kultÅ«ras norises un modernÄ dzÄ«vesveida veicinÄtas refleksijas.
StrÄdÄjot ar otro albumu Steve McQueen (1985, Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s (ASV) izdots ar nosaukumu Two Wheels Good), grupai pievienojÄs bundzinieks NÄ«ls Konti (Neil Conti) ā oriÄ£inÄlsastÄva dalÄ«bnieks M. Salmons to bija atstÄjis jau pirms Swoon, kurÄ sitamos instrumentus spÄlÄja Greiems Lents (Graham Lant). Tikpat nozÄ«mÄ«ga izrÄdÄ«jÄs jaunuzsÄktÄ sadarbÄ«ba ar mÅ«ziÄ·i un producentu Tomasu Dolbiju (Thomas Dolby), kurÅ” turpmÄk nereti dÄvÄts par Prefab Sprout piekto dalÄ«bnieku. ViÅa atturÄ«gi niansÄtais producenta darbs, arÄ« ieguldÄ«jums aranžÄjumu izstrÄdÄ un atmosfÄriskÄs sintezatoru partijas Steve McQueen sniedza profesionÄlu izsmalcinÄtÄ«bu, kas nepiemita grupas dalÄ«bnieku lielÄkoties paÅ”producÄtajam mazbudžeta debijas albumam.
Neviena no Steve McQueen dziesmÄm nebija liels hits, taÄu tÄdi skaÅdarbi kÄ Faron Young; Bonny; Appetite un When Love Breaks Down (tÄ sasniegtÄ 25. pozÄ«cija AK singlu tabulÄ bija Prefab Sprout pagaidÄm lielÄkais panÄkums, turklÄt, pateicoties koledžu radiostaciju atbalstam, nodroÅ”inÄja kulta statusu arÄ« ASV) tam ļÄvuÅ”i kļūt par britu popmÅ«zikas klasiku un ilgtermiÅÄ arÄ« Prefab Sprout slavenÄko albumu.
KomerciÄlo panÄkumu kulminÄciju grupa piedzÄ«voja ar treÅ”o albumu From Langley Park to Memphis (1988), kura dziesmÄs uzsvÄrts kontrasts starp mÅ«ziÄ·u provinciÄlo izcelsmi (Lenglijparks ir ciems ZiemeļaustrumanglijÄ, netÄlu no Vitongilbertas) un jaunÄ«bas ideÄlisma iedvesmotiem sapÅiem par ASV kÄ mÄ«tisku sapÅu valstÄ«bu un rokenrola vÄsturÄ nozÄ«mÄ«go Memfisu (TenesÄ« pavalsts, ASV), kur aizritÄjusi lielÄkÄ daļa Elvisa Preslija (Elvis Presley) mūža. From Langley Park to Memphis ieÅÄma Nr. 5 pozÄ«ciju AK albumu tabulÄ, bet tÄ singls The King of Rock āNā Roll ā rezignÄti ironiska dziesma par novecojoÅ”u dziedÄtÄju, E. Preslija cienÄ«tÄju, kura sapnis par slavu aprobežojies ar vienu hitu senÄ pagÄtnÄ ā kļuva par grupas vienÄ«go Top 10 sasniegumu.
Viens no idejiski ambiciozÄkajiem Prefab Sprout darbiem ir Jordan: The Comeback (1990). Brodvejas mÅ«ziklu un gospeļmÅ«zikas ietekmÄ radÄ«tais 19 skaÅdarbu albums iedalÄms vairÄkos tematiskos blokos: mÄ«las dziesmas (tostarp The Ice Maiden, kuras varones prototips ir ABBA dziedÄtÄja AgnÄta FeltskÅ«ga, Agnetha FƤltskog); Äetru skaÅdarbu cikls par E. Presliju (tituldziesmÄ dziedÄtÄjs, kurÅ” Jordan: The Comeback iznÄkÅ”anas laikÄ jau vairÄk nekÄ desmit gadus bija miris, joprojÄm dzÄ«vo tuksnesÄ« un tiecas pretÄ« kristÄ«go atjaunotni un atdzimÅ”anu simbolizÄjoÅ”Äs JordÄnas upes aicinÄjumam); kristÄ«gu motÄ«vu interpretÄcijas (dziesmÄ One of the Broken Dievs mudina ticÄ«bu apliecinÄt nevis ar viÅam veltÄ«tÄm himnÄm, bet ar atbalstu tiem, kas dzÄ«vo grÅ«tÄ«bÄs, savukÄrt, dziesmÄ Michael sÄtans lÅ«dz erceÅÄ£eļa MihaÄla palÄ«dzÄ«bu, lai sacerÄtu Dievam adresÄtu apžÄloÅ”anas lÅ«gumu), kÄ arÄ« dziesmas par nÄvi un mirstÄ«guma apzinÄÅ”anos.
Jordan: The Comeback aizsÄka P. MakalÅ«na aizrauÅ”anos ar vÄrienÄ«giem, detalizÄti izstrÄdÄtiem sižetiem, kas risinÄti vairÄkos lÄ«dz galam neÄ«stenotos konceptuÄlos darbos, ko autors intervijÄs dÄvÄja par āhipotÄtiskiem albumiemā ā arÄ« par pasaules vÄsturi un Maikla Džeksona (Michael Jackson) dzÄ«vi. VienÄ«gais no Å”iem darbiem, kas materializÄjies oficiÄlÄ izdevumÄ, ir Letās Change the World with Music (2009) ā albums par mÅ«ziku kÄ dieviŔķu spÄku nÄca klajÄ 16 gadus pÄc sÄkotnÄjas ieceres raÅ”anÄs; P. MakalÅ«ns to veltÄ«ja saviem grupas biedriem, bet ieskaÅoja vienatnÄ.
LÄ«dera nerezultatÄ«vo jaunrades meklÄjumu dÄļ pÄc Jordan: The Comeback grupas darbÄ«bÄ iestÄjÄs vairÄku gadu dÄ«kstÄve, kuras laikÄ Prefab Sprout atstÄja N. Konti; turpmÄk bundzinieks piedalÄ«jies daudzu mÄkslinieku ierakstos un koncertos (2000. gadÄ arÄ« Prefab Sprout koncertturnejÄ). TÄdÄļ, ieskaÅojot albumu Andromeda Heights (1997), brÄļi MakalÅ«ni un V. Smita izmantoja vairÄku sesijmÅ«ziÄ·u pakalpojumus.
2000. gadÄ, bÅ«dama bÄrna gaidÄ«bÄs, Prefab Sprout atstÄja V. Smita (grupas dalÄ«bnieces statusu saglabÄja lÄ«dz 2001. gadam). SavukÄrt, nÄkamais albums The Gunman and Other Stories par Prefab Sprout veikumu uzskatÄms vien nosacÄ«ti, jo brÄļi MakalÅ«ni to ierakstÄ«juÅ”i divatÄ, ar sesijmÅ«ziÄ·u un Deivida Bovija (David Bowie) producenta Tonija Viskonti (Tony Visconti) palÄ«dzÄ«bu. Tas ir metaforisks konceptalbums, kurÄ P. MakalÅ«ns atkal pievÄrsies ASV tematikai, Å”oreiz ā leÄ£endÄm par 19. un 20. gs. mijas perioda āmežonÄ«go rietumuā kovbojiem un pistoļvÄ«riem. Å ie nostÄsti snieguÅ”i iemeslu eksistenciÄlÄm pÄrdomÄm par dzÄ«vi, nÄvi un mÄ«lestÄ«bu. VairÄkas albumÄ iekļautÄs dziesmas jau agrÄk bija skanÄjuÅ”as citos izpildÄ«jumos: The Gunman 1995. gadÄ iedziedÄja Å Ära (Cher), bet dažas citas ā aktieris un mÅ«ziÄ·is Džimijs Nails (Jimmy Nail); P. MakalÅ«na sacerÄjumus ieskaÅojuÅ”i arÄ« Kailija Minoga (Kylie Minogue), Rods Stjuarts (Rod Stewart), Snow Patrol un citi izpildÄ«tÄji.
ProgresÄjoÅ”u dzirdes un redzes problÄmu dÄļ vairs nespÄjot pilnvÄrtÄ«gi iekļauties kolektÄ«vÄ jaunrades procesÄ, turpmÄk P. MakalÅ«ns darbojÄs individuÄli, turklÄt kopÅ” 21. gs. sÄkuma viÅa profesionÄlÄ aktivitÄte bijusi aizvien neregulÄrÄka.
Å Ä perioda ievÄrojamÄkais darbs ir I Trawl the Megahertz (2003) ā elÄÄ£isku skaÅdarbu kolekcija Eiropas impresionisma klasiÄ·u mÅ«zikai radniecÄ«gÄs orÄ·estrÄcijÄs. Lai arÄ« I Trawl the Megahertz, ko daudzi britu mÅ«zikas mediji iekļÄva gada labÄko albumu reitingos, pÄrsvarÄ veido instrumentÄli skaÅdarbi, tÄ titulkompozÄ«cija ir 22 minÅ«tes ilgs runÄts monologs (lasa Ivonnna Konorsa, Yvonne Connors) ar stÄ«gu ansambļa pavadÄ«jumu; nostalÄ£iski paÅ”reflektÄ«vo, asociÄcijÄm bagÄto vÄstÄ«jumu par cilvÄka mūža ritÄjumu P. MakalÅ«ns sacerÄjis, apvienojot vairÄku savstarpÄji nesaistÄ«tu radiopÄrraižu fragmentus, kas papildinÄti ar personÄ«giem iestarpinÄjumiem. Lai arÄ« daudzi mÅ«zikas apskatnieki albuma galveno inspirÄcijas avotu saklausÄ«ja Kloda DebisÄ« (Claude Debussy) un Morisa RavÄla (Maurice Ravel) mÅ«zikÄ, P. MakalÅ«ns komentÄjis, ka visvairÄk Å”oreiz ietekmÄjies no progresÄ«vÄ roka grupÄm Pink Floyd un Genesis. Pirmizdevumu I Trawl the Megahertz piedzÄ«voja kÄ autora soloalbums, taÄu tÄ remÄsterÄtais izdevums 2019. gadÄ nÄca klajÄ ar Prefab Sprout zÄ«molu.
Par spÄ«ti kritikas labvÄlÄ«bai, viegli uztveramam skanÄjumam un vairÄkiem AK Top 10 albumiem Prefab Sprout statuss sava laika mÅ«zikas pamatplÅ«smÄ bija marginÄls. Tas bieži skaidrots ar nelielu jaunrades intensitÄti (desmit albumi 30 gados, turklÄt tikai seÅ”i attiecinÄmi uz kolektÄ«vÄs muzicÄÅ”anas periodu) un neregulÄru koncertdarbÄ«bu, kas, savukÄrt, izskaidrojama ar grupas dalÄ«bnieku nepatiku pret lielo turneju uzspiesto dzÄ«vesveidu.
P. MakalÅ«ns izteicies, ka mÅ«ziÄ·a profesijÄ viÅu visvairÄk interesÄ dziesmu sacerÄÅ”ana, un savas daudzveidÄ«gÄs muzikÄlÄs intereses ā populÄrÄs mÅ«zikas melodiÄ·i BÄrts Bekaraks (Burt Bacharach), Pols Makartnijs (Paul McCartney) un Džimijs Vebs (Jimmy Webb), muzikÄlÄ teÄtra klasiÄ·is StÄ«vens Sondhaims (Stephen Sondheim), arÄ« Igors Stravinskis (ŠŠ³Š¾ŃŃ Š¤ŠµŠ“Š¾ŃŠ¾Š²ŠøŃ Š”ŃŃŠ°Š²ŠøŠ½ŃŠŗŠøŠ¹) un citas 20. gs. klasiskÄs mÅ«zikas autoritÄtes ā viÅam izdevÄs virtuozi akumulÄt individuÄlÄ autora rokrakstÄ. ViÅa sacerÄjumiem piemÄ«t spilgti izteikts melodisms, muzikÄla un emocionÄla inteliÄ£ence, nostalÄ£iski melanholiska noskaÅa, kÄ arÄ« populÄrajÄ mÅ«zikÄ neierastas akordu kombinÄcijas un tematika; kaut P. MakalÅ«ns sevi neuzskata par pÄrliecinÄtu kristieti, katoliskÄs audzinÄÅ”anas un izglÄ«tÄ«bas dÄļ daudzÄs dziesmÄs, kuras viÅÅ” raksturojis kÄ āoptimistiskas un garÄ«gasā, izmantoti bibliski motÄ«vi un simboli.
DažÄdu grupas darbu muzikÄlÄ ievirze savulaik raksturota kÄ piederÄ«ga indÄ«popa, Ärtpopa, sintpopa, džezpopa un pat mÅ«sdienu akadÄmiskÄs mÅ«zikas stilistikÄm, taÄu muzikÄlÄ erudÄ«cija, N. Konti un M. MakalÅ«na ritma tandÄma saliedÄti niansÄtÄ spÄle, P. MakalÅ«na emocionÄlais, neforsÄti brÄ«vais dziedÄjums un raksturÄ«gais ierakstu producÄjums 20. gs. 80. gados Prefab Sprout ļÄva ierindoties starp tÄ dÄvÄtÄ smalkÄ popa jeb sofistipopa (sophisti-pop) aizsÄcÄjiem, kuru labÄkie darbi neatpaliek no citu Å”Ä novirziena prominenÄu (Roxy Music; Style Council; Sade; Blue Nile; Everything But The Girl) sasniegumiem.
Jordan: The Comeback bija nominÄts britu mÅ«zikas industrijas balvai Brit kategorijÄ āLabÄkais britu albumsā (British Album of the Year, 1991).
Prefab Sprout ieraksti regulÄri figurÄjuÅ”i britu mÅ«zikas mediju apkopotajos albumu reitingos. PiemÄram, žurnÄla Uncut 500 visu laiku ievÄrojamÄko albumu sarakstÄ (500 Greatest Albums of All Time, 2024) minÄti Steve McQueen (104. vieta) un Jordan: The Comeback (464); Å”Ä paÅ”a izdevuma 20. gs. 80. un 90. gadu, kÄ arÄ« 21. gs. pirmÄs desmitgades labÄko albumu sarakstos iekļauti arÄ« Swoon; From Langley Park to Memphis; Andromeda Heights un I Trawl the Megahertz.
Appetite; Bonny; Carnival 2000; Cars and Girls; Couldnāt Bear to Be Special; Donāt Sing; Electric Guitars; Faron Young; I Trawl the Megahertz; Johnny Johnny (zinÄma arÄ« kÄ Goodbye Lucille #1); Life of Surprises; Looking for Atlantis; The King of Rock āNā Roll; The Sound of Crying; We Let the Stars Go; When Love Breaks Down
| Nosaukums | IzdevÄjs | Pirmizdevuma gads |
| Swoon | Kitchenware | 1984 |
| Steve McQueen | Kitchenware | 1985 |
| From Langley Park to Memphis | Kitchenware | 1988 |
| Protest Songs | Kitchenware | 1989 |
| Jordan: The Comeback | Kitchenware | 1990 |
| Andromeda Heights | Kitchenware | 1997 |
| The Gunman and Other Stories | Liberty EMI | 2001 |
| I Trawl the Megahertz | Liberty EMI | 2003 |
| Letās Change the World with Music | Kitchenware | 2009 |
| Crimson/Red | Icebreaker | 2013 |
| P. MakalÅ«ns | vokÄls, akustiskÄ un elektriskÄ Ä£itÄra, basÄ£itÄra, taustiÅu u. c. instrumenti | kopÅ” 1978. gada |
| M. MakalÅ«ns | basÄ£itÄra | 1978ā2001 |
| M. Salmons | sitamie instrumenti | 1978ā1983 |
| V. Smita | taustiÅistrumenti, akustiskÄ Ä£itÄra, fona vokÄls | 1982ā2001 |
| G. Lents | sitamie instrumenti | 1983ā1984 |
| N. Konti | sitamie instrumenti | 1984ā1993 |
Popgrupa Prefab Sprout (no kreisÄs) NÄ«ls Konti, Padijs MakalÅ«ns, Vendija Smita un Martins MakalÅ«ns. 17.06.1988.
Grupa Prefab Sprout uzstÄjas koncertÄ AntverpenÄ, BeļģijÄ, 09.12.1985.
Padijs MakalÅ«ns ar Prefab Sprout koncertÄ AntverpenÄ, BeļģijÄ, 09.12.1985.
Padijs MakalÅ«ns koncertÄ KembridžÄ. Anglija, 05.04.2000.
KlÄss VÄvere "Prefab Sprout". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/282447-Prefab-Sprout (skatÄ«ts 08.10.2026)