A. Vipulis pastāvīgi ieņēma atbildīgus vidēja līmeņa amatus kājnieku daļās, pēc augstākās militārās izglītības iegūšanas pildīja Latgales divīzijas štāba priekšnieka amatu, bet pēdējos neatkarības gados bija Armijas štāba Administratīvās daļas priekšnieks.

A. Vipulis dzimis māju saimnieka un zemes īpašnieka Jēkaba un Marijas (dzimusi Zirne) Vipuļu ģimenē. Kristīts Alojas evaņģēliski luteriskajā draudzē. Beidza Valmieras pilsētas skolu, mācījās un beidza pedagoģiskos kursus Cēsīs (1916. gadā ieguva tautskolotāja tiesības), kā eksternis nokārtoja 6 klašu ģimnāzijas zināšanu pārbaudījumu Čugujevā. 02.–06.1917. mācījās un beidza Čugujevas karaskolas saīsināto kara laika kursu. 01.10.1921.–18.10.1922. ar I šķiru beidza Latvijas armijas virsnieku kursus, 18.05.–17.11.1933. ar I šķiru – bataljonu komandieru kursus Kara skolā Rīgā, 20.10.1934.–21.01.1937. – “sekmīgi” Augstāko kara skolu.

Precējies 10.1922. ar Austru Priedīti, pēc Otrā pasaules kara Vācijā, vēlāk Kanādā.

Pirmā pasaules kara laikā 14.02.1917. kā savvaļnieks A. Vipulis brīvprātīgi iestājās Krievijas armijā (karaskolā). Pēc tās beigšanas no 14.06. virsnieks (praporščiks) 57. rezerves pulkā Tverā, rotas jaunākais virsnieks. 10.07. pārvietots uz jaunsaformēto 731. kājnieku Komarovskas pulku Ziemeļu frontē, Daugavpils sektorā, jaunākais virsnieks, no 03.10. rotas komandieris. 27.09. kaujā pie Ilūkstes saindēts ar kaujas gāzēm, palika ierindā. Lielinieku režīma apstākļos pēc 16.12.1917. pulkā notikušajām komandieru vēlēšanām ieskaitīts par ierindas zaldātu. 02.1918. armijas demobilizācijas gaitā atvaļināts. Vācu okupācijas laikā dzīvoja pie vecākiem Puiķeles pagastā, nodarbojās ar zemkopību. 12.1918., tuvojoties Padomju Krievijas Sarkanajai armijai, 23.12.1918. devās uz Rīgu.

28.12.1918. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (leitnants). Dienēja 1. Latgales virsnieku rotā, pēc atkāpšanās no Rīgas no 05.01.1919. rotas vada sastāvā iekļauts 1. Latviešu atsevišķā bataljona Virsnieku rezerves rotā, 03.02.1919. pārdēvēta par 1. Neatkarības rotu (no 01.04.1919. – 1. Latviešu atsevišķās brigādes 1. Neatkarības bataljonā), vada komandieris. Piedalījās kaujās ar Padomju Latvijas armiju. 05.04.1919. kaujā pie Slokas, kad pretinieks ielauzās priekšpilsētā, ar savu vadu, virzīdamies gar dzelzceļa līniju, pārrāva ienaidnieka fronti un uzbruka ienaidniekam no mugurpuses, kā rezultātā lielinieki bēga, atstādami kaujaslaukā daudz kritušo. Tāpēc izdevās pārgrupēties un noturēt Sloku (par to 12.1921. apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). 07.08.1919. bataljona sastāvā ieskaitīts Latvijas armijas 1. Liepājas kājnieku pulkā. No 08.1919. pulka sastāvā frontē pret Sarkano armiju Lubāna ezera rajonā. 15.08.–20.09.1919. bija 4. rotas komandiera vietas izpildītājs, 11.10. pārvietots uz 1. rotu, jaunākais virsnieks, no 21.10. – 1. rotas komandiera vietas izpildītājs, no 10.11. – 1. rotas vada komandieris, no 13.11. – 1. rotas komandieris. 15.–28.11. bataljona sastāvā piekomandēts 3. Jelgavas kājnieku pulkam, piedalījās kaujās ar Pāvela Bermonta (Павел Рафаилович Бермондт-Авалов) armiju Bauskas apkārtnē, pēc tam bataljons atgriezās savā pulkā Latgales frontē. No 09.01.1920. piedalījās kaujās ar Sarkano armiju Ziemeļlatgalē. Virsleitnants (28.02.1920.; par kaujas nopelniem), kapteinis (15.04.1920.; par kaujas nopelniem). 30.05.–15.06.1920. vēl vairākkārt 1. bataljona komandiera vietas izpildītājs. Pēc Latvijas Neatkarības kara noslēguma pulks novietots Liepājas garnizonā. 07.02.1921., pulku pārformējot saskaņā ar miera laika štatiem, apstiprināts par 1. rotas komandieri. Pēc atgriešanās no virsnieku kursiem no 18.10.1922. instruktoru rotas komandieris, no 08.10.1923. – atkal 1. rotas komandieris. No 24.03.1924. bija 1. bataljona komandieris. Pulkvedis-leitnants (18.11.1925.). 02.12.1926.–07.02.1927. pulka komandiera vietas izpildītājs, vēl vairākas reizes. 28.04.1928. iecelts par pulka saimniecības priekšnieku. 02.1929. kandidēja Liepājas pilsētas domes vēlēšanās no Kara ostas iedzīvotāju saraksta (nav ievēlēts). 26.04.1930. nodots Kara tiesai par nepatiesa dienesta dokumenta sastādīšanu (izmeklēšanā konstatēts, ka sodāms vienīgi disciplināri, 12.03.1931. izteikts rājiens). 02.11.1931. iecelts par 1. bataljona komandieri, 01.02.1934. – par pulka štāba priekšnieku. Pēc Augstākās kara skolas no 01.03.1937. savā pulkā iecelts par 1. bataljona komandieri, bet jau 13.03.1937. piekomandēts Latgales divīzijas pārvaldei Pļaviņās, divīzijas štāba priekšnieka vietas izpildītājs. 18.09.–01.10.1937. Latvijas armijas delegācijas sastāvā komandējumā Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā (PSRS). 30.06.1938. paaugstināts par pulkvedi un iecelts par Armijas štāba Administratīvās daļas priekšnieku. 29.07. izteikta Latgales divīzijas komandiera pateicība dienesta vārdā par pienākumu izpildi divīzijas štāba priekšnieka amatā. 01.–06.1939. arī Kara virstiesas loceklis. Rakstīja militārajā periodikā par Latvijas Neatkarības kara vēsturi, militāro metožu pielietojumu tā laikā u. c. jautājumiem. Piešķirta jaunsaimniecība Zebrenes pagasta Upesmuižā. No 15.03.1938. arī Kara ministrijas pārstāvis Vispārējās Lauksaimniecības bankas padomē, no 01.1939. arī Kara ministrijas pārstāvis Kara invalīdu palīdzības fondā. Ārpus dienesta nodarbojās ar medību sportu.

Pēc valsts okupācijas 27.09.1940. pārskaitīts Sarkanās armijas 24. teritoriālajā strēlnieku korpusā, korpusa štāba Ierindas daļas priekšnieks. 14.06.1941. karaspēka vasaras nometnē Litenē apcietināts, izvests uz Noriļskas soda nometnēm. 12.12.1941. Taimiras apgabaltiesas pastāvīgā sesija Noriļskā piesprieda nāvessodu, nošauts.

A. Vipulis bija Latvijas Neatkarības kara laika kaujas nopelniem bagāts ierindas virsnieks, starpkaru periodā pastāvīgi ieņēma vidēja līmeņa amatus 1. Liepājas kājnieku pulkā, pēc augstākās militārās izglītības iegūšanas ilgāk par gadu pildīja Latgales divīzijas štāba priekšnieka amatu, bet pēdējos valsts neatkarības gados bija Armijas štāba Administratīvās daļas priekšnieks, tieši atbildot par bruņoto spēku personālsastāva dienesta jautājumu sakārtošanu un regulējumu. Faktiski pārstāvēja jauno augstāko virsnieku paaudzi, kas strauji ienāca armijas vadībā 20. gs. 30. gadu nogalē.

Par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā A. Vipulis apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķira), Viestura ordeni (III šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu un Lietuvas 10 gadu neatkarības jubilejas piemiņas medaļu.

Alojas kapos – vecāku kapavietā – uzstādīta piemiņas plāksne A. Vipulim un 14.01.1941. Piģēnos represētajai vecākā brāļa Arnolda ģimenei. Piemiņa tika godināta Alojas Ausekļa vidusskolā.