Bijušais kājnieku ierindas virsnieks Voldemārs Malcenieks bija Rīgas pilsētas komandantūras vadītājs, kas galvaspilsētā pildīja militārās policijas funkcijas, izvietoja karaspēku, regulēja militārā resora sadarbību ar civilajām iestādēm.

Dzimis mežsarga Friča un Līzes (dzimusi Kalvišķe) Malcenieku ģimenē. Kristīts Saukas evaņģēliski luteriskajā draudzē. 06.1910. beidzis Jēkabmiesta (tagad Jēkabpils) tirdzniecības skolu. 11.08.1916.–02.01.1917. mācījās Ziemeļu frontes kājnieku praporščiku sagatavošanas skolā (Школа Северного фронта подготовки Прапорщиков пехоты) Gatčinā un beidza to, 06.01.–10.07.1924. – Latvijas armijas vecāko virsnieku kursos, 28.11.1929.–28.09.1930. mācījās astoņu mēnešu kursos Kara akadēmiskajos kursos un beidza tos.

Precējies 1917. gadā ar Zelmu Sakni (mirusi 1943. gadā vācu okupācijas laikā Latvijā), meitas, dvīnes – Biruta (precējusies Loze, pēc tam Krūmiņa), pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Anglijā, un Nora, 27.06.1941. kā civiliedzīvotāja 19 gadu vecumā nāvīgi ievainota ar granātas šķembu pie Dobeles Vācijas–PSRS kara sākumā.

28.10.1912. iesaukts obligātajā karadienestā Krievijas armijā, 20. Sibīrijas strēlnieku pulkā Troickosavskā (tagad Kjahta), Irkutskas kara apgabalā. No 03.1914. – jaunākais unteroficieris. Pirmā pasaules kara laikā, no 09.1914., pulka sastāvā piedalījās kaujās ar Vācijas armiju Rietumu frontē Polijā, kontuzēts galvā pie Lodzas. 02.1915. paaugstināts par vecāko unteroficieri. 29.07.1915. kaujās pie Ļubļinas ievainots abās kājās, evakuēts ārstēšanai uz aizmuguri (11.1915. pēc izārstēšanās atgriezās pulkā). Pēc praporščiku sagatavošanas skolas no 02.01.1917. – virsnieks (praporščiks), 18.01.1917. – jaunākais virsnieks Latviešu strēlnieku rezerves pulka 3. rotā Valmiermuižā, Vidzemē. 12.02.1917. komandēts uz fronti, 20.02. iedalīts 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā, 3. rotas jaunākais virsnieks. 23.02. komandēts uz virsnieku kursiem 12. armijas štābā, 03.1917. atgriezās pulkā. Podporučiks (09.1917.). Pēc lielinieku režīma izveidošanās 21.11.1917. atstāja pulku un devās uz Tērbatu (tagad Tartu Igaunijā), kur dzīvoja bez nodarbošanās. 20.02.1918. Tērbatā atvaļināts no armijas. Pēc dažām dienām pilsētā ienākušās vācu karaspēka vienības aizturēja, 02.03.1918. kā karagūsteknis cauri Rīgai nosūtīts uz Vāciju, ievietots karagūstekņu virsnieku nometnē Štrālzundē, Lihtenhorstā. Atbrīvots, 22.08.1917. atgriezās Latvijā, dzīvoja Rīgā.

20.12.1918. Rīgā brīvprātīgi iestājās Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (virsleitnants), dienēja 1. Latgales virsnieku rotā, no 17.01.1919. – 1. latviešu atsevišķā bataljona 2. Cēsu rotā, nodaļas, pēc tam vada komandieris. 16.–17.03.1919. kaujās pie Bikstu muižas kā vada komandieris izsita ienaidnieku no Abavas upes krastiem un ieņēma izdevīgas pozīcijas iepretim Bikstu muižai, nokļuva zem stipras uguns, palika bez sakariem ar citām vienībām, neatstāja pozīcijas un turpināja cīņu, sekmēdams Bikstu muižas ieņemšanu (11.1920. par to apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni). No 23.03.1919. bija Džūkstes un Džūkstes apkārtnes komandants. Kapteinis (10.04.1919.). 18.08.1919. pēc paša vēlēšanās atbrīvots no komandanta amata Džūkstē, 28.08. ieradās Latvijas armijas Kurzemes divīzijas štābā, 06.09.1919. iecelts par 2. Ventspils kājnieku pulka 12. rotas komandieri. 08.09. – par 3. bataljona, 30.09.1919. – par 2. bataljona komandiera vietas izpildītāju. No 01.1920. piedalījās Latgales atbrīvošanas kaujās ar Sarkano armiju. Pulkvedis-leitnants (01.04.1920.; par kaujas nopelniem 11.01.1920. Viļānu ieņemšanas operācijā). Pēc Neatkarības kara noslēguma 09.1920. pulks no Latgales frontes pārvietots uz Liepājas garnizonu. 12.02.1921. iecelts par Robežsargu divīzijas 2. robežsargu pulka komandieri. Pēc divīzijas izformēšanas 01.10.1922. iecelts par 2. Ventspils kājnieku pulka 1. bataljona komandieri Liepājā. Pēc atgriešanās no vecāko virsnieku kursiem no 13.08.1924. bija pulka saimniecības priekšnieks. 22.07.1925. iecelts par 10. Aizputes kājnieku pulka komandiera palīgu Daugavpilī, 21.06.1927. – par 9.  Rēzeknes kājnieku pulka komandiera palīgu Rēzeknē. Pulkvedis (22.06.1927.). 05.1929. kandidēja Rēzeknes pilsētas domes vēlēšanās no Karavīru, bezpartejisko latgaliešu un baltiešu saraksta (netika ievēlēts), 09.1928. kandidēja Saeimas vēlēšanās no Latgales latviešu un zemes arāju apvienības saraksta (netika ievēlēts). 30.11.1928.–13.10.1929. ilgstoši bija pulka komandiera vietas izpildītājs. 10.03.1931. pārvietots uz 2. Ventspils kājnieku pulku, bija pulka komandiera palīgs. 22.03.1932. pārvietots uz Rīgas pilsētas komandantūru, iecelts par Rīgas pilsētas komandantu Armijas otrā štāba priekšnieka pakļautībā (14.04. uzņēmās amata pienākumus). 04.05.–15.06.1936. bija arī Valsts prezidenta pils komandanta vietas izpildītājs. Formāli uzdots izpildīt arī pulka komandiera pienākumus attiecībā uz Armijas štāba bataljonu (faktiski realizēja pārraudzību pār bataljonu un tā darbību). Pēc autoritārā apvērsuma no 24.05.1934. bija Centrālās zemes ierīcības komisijas loceklis, no 20.02.1936. – arī Valsts zemes bankas padomes loceklis (23.02.1939. iecelts atkārtoti uz nākamajiem trim gadiem). 11.1938. bija Valsts 20 gadu pastāvēšanas svētku rīcības komitejas sekretārs. Darbojās savienībā “Kalpaka bataljons” (valdes loceklis).

Pēc valsts okupācijas, 19.07.1940., “pēc paša lūguma” atbrīvots no Valsts zemes padomes locekļa amata, 30.07. “pēc paša vēlēšanās” atvaļināts no armijas. Dzīvoja sev piederošajā lauku saimniecībā Dobeles pagasta Šķavās un darbojās nacionālajā pagrīdes organizācijā “Tēvijas sargi”. 21.02.1941. apcietināts. No Rīgas Centrālcietuma izvests uz cietumu Astrahaņā. Miris cietuma slimnīcā pirms notiesājoša sprieduma pasludināšanas.

V. Malcenieka dienesta nozīme īpaši pieauga autoritārā režīma apstākļos, regulāri pildot arī reprezentatīva rakstura funkcijas valsts svētku, karaspēka parāžu, ārvalstu valstsvīru un miltārpersonu vizīšu laikā un citos pasākumos. V. Malcenieks kļuva arī par vienu no augstākajām varas aprindām pietuvinātākajiem augstākajiem armijas virsniekiem, ko cita starpā apliecina arī amati augstākajās saimnieciskajās un finanšu struktūrās.

Par kaujas un dienesta nopelniem Latvijas armijā V. Malcenieks apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni (III šķira), Triju Zvaigžņu ordeni (III šķira), Viestura ordeni (II šķira, ar šķēpiem), Aizsargu Nopelnu krustu, Latvijas Aizsardzības biedrības sudraba medaļu.

V. Malcenieka vārds ierakstīts ģimenes kapa plāksnē 1. Meža kapos, Rīgā.