Ķēde ir stilistiska figūra, kura pastāvējusi jau antīkajā retorikā. Ķēde ir viena no vārdu figūrām (latīņu figurae verborum), kuru pamatā ir jebkāda veida atkārtošanās. Sengrieķu valodā ķēde tiek dēvēta par ἀναδίπλωσις, anadiplosis – burtiski ‘atkalatkārtojums’, savukārt latīņu valodā šī figūra iztulkota kā reduplicatio – burtiski ‘atkaldivkāršojums’. Antīkajā retorikā šī figūra tiek definēta kā pēdējā vārda vai frāzes atkārtojums nākamā teikuma sākumā, piemēram, Senās Romas oratora Cicerona (Marcus Tullius Cicero) runā “Pret Katilinu” (In Catilinam, 70. g. p. m. ē.) – [..] hic tamen vivit. Vivit? ‘[..] viņš tomēr dzīvo. Dzīvo?’